"Strādājot labā un apmaksātā darbā būtu likumsakarīgi nopirkt skaidrā naudā divus labus auto - piemēram, kādus pēdējā izlaiduma tikko no vācijas atvilktus ceturtos golfus" Cilvēki labos darbus, kuros normāli maksā, parasti ir gatavi piemaksāt par ērtībām, lai varētu savu laiku tērēt lietderīgi - strādāšanai (pelnot) un atpūtai. Ja es, piemēram, no rīta nevarētu iedarbināt auto, jo kaut kas salūzis, tad tas man nozīmētu vismaz 1-2 stundas zaudēta laika konkrētajā dienā. Turklāt man nāktos meklēt nomas auto (= izmaksas), vai arī katru dienu no rīta un vakarā zaudēt aptuveni 30-45 minūtes sava laika, vedot bērnu uz/no dārziņa. Vai arī braukāt ar taksometriem, kas galu galā sanāk dārgāk, nekā ņemt nomas auto. Nedēļas laikā tās jau ir kādas 7-8 zaudētas stundas. Ja pievieno vēl laiku, kas paies braucot uz/no kaut kādiem servisiem, sarunājot lietas, remontus u.t.t., tad laika izteiksmē noteikti zaudēšu kādas 10 stundas nedēļā. Tās 10 stundas nozīmēs, ka būs jācieš kaut kam vērtīgam: manam darbam, manam miegam vai laikam, ko es pavadu kopā ar ģimeni. Labi, ja ir divas mašīnas, tad risks/skāde mazāka, bet tomēr - auto jāved uz/no remonta, jāsarunā lietas, par visu jāmaksā u.t.t. Tajā vietā es izvēlos maksāt par jaunu mašīnu, kas nelūzīs, kas sniegs perfektu komfortu man un ģimenei, un kas arī ir būtiski - būs aprīkots ar jaunākajām drošības sistēmām, kas avārijas gadījumā var būt nozīmīgi. Manā gadījumā daudz racionālāka izvēle ir maksāt dārgāk par kaut ko jaunu, un braukt, bēdu nezinot. Par laimi pelnu gana daudz, lai varētu to atļauties. Un par līzingu runājot - kad pirku pašreizējo auto finanšu līzingā, vienīgais periods, kad nevarētu mašīnu notirgot un kā minimums būt brīvs no parādiem, bija pirmie 6 vai 12 mēneši - tad uzreiz ir liels vērtības kritums, jo mašīna ir nevis jauna, bet lietota, un atlikusī summa ir liela. Tādēļ nekāds baigais risks tas arī nav - ja nu kaut kas ļoti slikts notiks, varēšu mašīnu pārdot un nopirkt, piemēram, ceturto golfu.

Vai izbrauci arī?

Man pusguļus nav baigā prasība. Sieva grib septiņas sēdvietas, citādi vizuāli simpatizē C4 Picasso. Atbaida gan panelis, bet pirms nav dzīvē apskatīts, norakstīt arī nevar. Cik saprotu, Grand C4 Picasso un Peugeot ir principā viens un tas pats auto, un tad man labāk Peugeot patīk. Vēl laikam cenu kategorijā arī Zafira būtu variants. Tikai kaut kā Opel neuzrunā, un Zafīrām arī lielāks degvielas patēriņš (pēc spritmonitor.se datiem). Turklāt arī labākajās komplektācijās būtu jāpievieno kaut kādi 3-4000, lai tiktu pie vēlamā aprīkojuma, un tad jau cena būtu tuvāk pie 30 000. Un es kaut kā nesaredzu, ka Zafira būtu 5000 EUR pārāka pār frančiem.

Runājot par miniveniem, kā ir ar Peugeot 5008 un Citroen C4 Picasso / Grand Picasso? Rudenī, iespējams, pirkšu ko lielāku ģimenei un šīs mašīnas tiek tirgotas par pieņemamu cenu, ir glītas vizuāli (manuprāt) un arī gana labi aprīkotas. Turklāt dīzeļi ir ekonomiski, vismaz pēc spritmonitor.de datiem. Cik internetā var atrast info, viss jau šķiet baigi forši, bet ir daži jautājumi: - Kā ar 1.6 120zs dīzel? Nav pārāk nīkulīgs priekš sāda izmēra auto? - Kā ar uzticamību? - Kādas ir parastākās problēmas? Un kādas ir alternatīvas ap 25k EUR segmentā? Toyota Verso nepatīk ne vizuāli, ne arī interjers.

Kad pirms pāris gadiem pirku auto finanšu līzingā, aprēķināju, ka pēc pirmā gada pirkums ir 100% drošs, jo jebkurā brīdī auto vērtībā būs vismaz vienāda, ja ne lielāka, par atlikušo līzinga maksājumu.

Iesaku arī paskatīties procentus - cik esmu skatījies, procentu likmes vienmēr ir daudz augstākas šiem "pirmā iemaksa 0%" variantiem, tādēļ rezultātā samaksāsi vismaz tikpat, kā pie normālās procentu likmes un 10-20% iemaksu.

Skaidrs, tad saprotu. Mani no lietotām mašīnām baigi attur atmiņas par jaukajiem rītiem, kad saģērb bērnu, ievieto automašīnā un.. nekur neaizbrauc, jo kaut kas noklājies. Protams, saskaņā ar Mērfija likumu, tie brīži vienmēr ir tie, kad ir kādi svarīgi plāni, liela steiga un maz naudas (skopums braukt ar taksi, bet laika trūkums neļauj braukt ar sabiedrisko)... Lai justos mierīgs ar lietotu mašīnu, mums gribētos divus auto ģimenē - un tad jau tās summas ir diezgan līdzīgas.

Nu, Ford Fiesta ar 1.0 turbodzinēju lieliski apdzen arī ar 3 pieaugušajiem un 2 bērniem mašīnā - nesen izmeģināts. Gan ne pret kalnu.

Kā Tev sanāk tik kosmiski cipari? Mans auto maksāja 20 000 jauns un aptuvenais aprēķins uz 3g un 90 000 man sanāk: 2000: pirmā iemaksa 12000: līzinga maksājumi (finanšu līzings) -4000: atlikusī vērtība pēc pārpalikušās līzinga summas nomaksas 7800: degviela (6500 litri x 1.2 EUR) 1500: apdrošināšana 1800: apkopes 700: diski + vasaras riepas 250: ziemas riepu komplekts (ja vajadzēs nākamajai ziemai) 1000: kaut kādi citi neparedzēti izdevumi, ko gan jau esmu aizmirsis pieskatīt Kopā sanāk: 22050 EUR 23050 / 90000 = 0.256, jeb 25.6 centi/km Arī ja es pēc trīs gadiem auto pārdotu ļoti neizdevīgi un tikai nosegtu atlikušo parādu, sanāktu 27050 / 90000 = 30,0 centi/km. Protams, nav lēts prieks, bet nesanāk ne tuvu 70 centiem/km.

Jaunu, īpaši LV apstākļos, kur ļoti daudz "mazlietotu" auto ir "tikko no Vācijas" ar odometra rādījumiem kas reti atbilst patiesībai, vai arī ar maziem nobraukiem, bet pēc avārijām. Ja pirkti mazlietotu, tad tikai Latvijā pirktu ar zināmu vēsturi. Bet tādu auto izvēle LV ir ļoti maza un cenas arī bieži vien neadekvāti lielas (salīdzinājumā ar to, cik analogs auto maksātu, piemēram, Vācijā). Ja būtu iespēja, piemēram, Vācijā nopirkt 1-2 gadus vecu auto ar 100% zināmu vēsturi, iespējams, pirktu mazlietotu, bet LV apstākļos izvēlētos tikai jaunu.

Vai ir kaut kādi sakarīgi varianti, kas ir labi aprīkoti un nemaksā virs aptuveni 25000?

Kāds ir reālais degvielas patēriņš ar to 1.2 turbo_

Cik tas Hyundai apkopes maksā, intereses pēc? Piemēram, salīdzinot ar kādu citu analogu auto? Tieši par šo aspektu grūti gūt priekšstatu, kad auto pērk - summas vienmēr aptuvenas u.t.t.

2013.g. beigās nolēmām pirkt jaunu auto, jo gribējās drošību un stabilitāti (un jo arī finansiāli varējām atļauties). Aptuvenais budžets bija 20 000 EUR. Dienā, kad ar sievu gājām apstaigāt dīlerus, jau kad bijām pirmajā pieturā sekoja zvans no bērnudārza - bērns bija izvēmies un nācās testēšanas plānus atlikt. Tomēr vienu no kandidātiem bijām notestējuši - Toyota Auris Touring Sports. Un te dīleris ļoti labi nostrādāja - jau tajā pašā dienā bija divi piedāvājumu (par Auris TS un Verso) un aicinājums uz papildus testa braucienu/braucieniem. Tajā pašā vakarā zvanīja un apstiprināja, ka banka piekritusi finansēt auto iegādi. Tā kā mašīna kā tāda mums patika un izpildīja visas vajadzības, un aprīkojuma ziņā bija visas vēlamās ekstras par vēlamo cenu, tā arī nekur citur nemeklējām, bet piekritām iegādāties Auris TS ar manuālo transmisiju un atmosfērisko 1.6 benzīna dzinēju (132 zs). Kopā ar reģistrāciju, signalizāciju, kaut kādu papildaprīkojumu (laikam priekšējie pārkinga sensori) un dažiem sīkumiem, kopējā summa bija 20500 EUR. Nu jau nobraukti 60 000 km, par šo mašīnu var teikt sekojošo: + Mašīna ir ļoti ērta un praktiska. Par ērtību tiešām pārdomāts - visādi sīklietu nodalījumi u.t.t., aizmugurējos beņķus var nolocīt ar kloķi bagāžniekā u.tml. lietas. + Ņēmām kaut kādu vidējo komplektāciju, bet tāpat bija iekļauta atpakaļskata kamera, Bluetooth savietojamība u.c. lietas, kas daudziem citiem ražotājiem nāk tikai dārgākās komplektācijās vai par papildus samaksu. + Liels, plašs un ērts bagāžnieks. + Jauda pilnīgi pietiek, lai apdzītu bez riska un bez problēmām. (Lai gan jāpārslēdzas 4. vai pat 3. ātrumā.) + Priekš savas klases normāla trokšņu izolācija. Labi turas uz ceļa, bez problēmām var braukt ar 140-150 (pēc spidometra), nejūtot diskomfortu. (Pārbaudīts naktī braucot no Cēsīm uz Rīgu un no Rīgas uz Valmieru). + Komfortabli sēdekļi, plašs regulēšanas diapazons. + Komfortabla piekare, kas lieliski tiek galā ar nelīdzenumiem, bedrēm, bruģi un sliktāku segumu. = Degviela patēriņš ap 7,5 vidēji. Ražotājs sola ap 6. Rij tieši tik, cik biju rēķinājis kā reālu. Ja piestrādātu pie ekodraivinga un brauktu pasīvāk/lēnāk, gan jau, ka par kādu puslitru varētu nodzīt zemāk. = Vieta salonā - nav baigi šaurs, droši vien jau ka priekš savas klases ir OK, bet nav arī baigi daudz. Aiz manis (195 cm) ērti var sēdēt vien īsāki cilvēki ;) - Padaudz cietas plastmasas (kas gan personīgi īpaši netraucē, jo nekas negrab) - Infosistēmas ekrāns novietots patizli - prasa novērsties no ceļa ilgāk, nekā būtu vēlams. - Diezgan neizteiksmīga vadāmība. - Paskaļš dzinējs gāzējot, jo vajag augstus apgriezienus, lai ātri tiktu uz priekšu - nav turbīnas. Kas, protams, no daudziem citiem aspektiem ir liels pluss. - Reizēm čakarējas ar mūzikas palaišanu no telefona, īpaši caur Spotify. Plusu daudz vairāk, nekā mīnusu. Viss ļoti pārdomāts un ērts un komfortabls, arī garus gabalus nobraukt nenogurdina un gan es, gan sieva, var atrast ērtu sēdpozīciju. Vēl varu uzrakstīt īsumā par 2015.g. Ford Fiesta 1.0 EcoBoost, ar ko pabraukājos mēnesi, kamēr mūsu auto bija remontā pēc avārijas. Priekš mazauto visai neslikti, dzinējs ļoti foršs - rāviens lielisks, strādā klusu, patīkami. Salons patizls, neērts. Komplektācija paplika, šausmīgi kaitina elkoņbalsta trūkums. Priekš mazauto gan šķiet vietas salonā ir tīri daudz, arī aizmugurē. Vadāmība ļoti forša un patīkama. Sēdēkļi ne pārāk ērti, bet kamēr nav jābrauc gari gabali, ir OK. Protams, parkoties ir superviegli arī bez visādiem sensoriem un ekstrām. Laba pārskatāmība. Bagāžnieks normāls. Lielākais mīnuss - degvielas patēriņš. Auto ar pašmasu ap 1000 kg un ar 1l dzinēju ēd 7.9 vidēji (uz 2000 nobrauktiem km). Daudz par daudz priekš tik mazas mašīnas. Cena arī nav tā mazākā (aktuālajai komplektācijai ar AT - ap 14000 EUR bez papildaprīkojuma). Vēl neesmu izdomājis, vai uz garantijas perioda beigām (pēc gada aptuveni) mainīt auto. Ja mainīšu, tad vilina Mazda CX-3, Honda HR-V, Suzuki SX4 S-Cross. Nu jau ar kaut ko mazāku pietiktu.

Jau ilgus gadus braucu ar BalticTaxi vai RedCab. Ja jau esmu gatavs maksāt par braukšanu ar taksi, tad lai ir tīra mašīna, kas nav pavisam sagrabējusi, šoferis, kas ir pieklājīgs un ar garantiju saprot latviešu valodu, kā arī nav visu laiku jālūr uz skaitītāju, lai saprastu, vai gadījumā nekrāpj. Vārdu sakot, lai būtu normāls komforts. Protams, braukšanas manieres ir dažādas redzētas arī šiem šoferiem. Pārsvarā normāli, daži kretīni gan arī pagadījušies. Bet tā jau ar visiem takšiem visur. Un ja jau kretīns pie stūres, tad vismaz kretīns modernā mašīnā ar normālu drošības aprīkojumu, nevis sarūsējušā lūznī bez gaisa spilveniem

Tieši tā, kā GB12 raksta. Netaisīt caur KASKO būtu stulbi. Par laimi nav gadījies apdrošināsanas gadījums, bet ja pareizi sapratu, tad pašrisku es vai nu nemaz nemaksāju, vai varu atgūt pēc tam, kad KASKO apdrošinātājs nokārtojis savas lietas ar OCTA apdrošinātāju. Un arī ja būtu jāmaksā pašrisks, labāk taisītu caur KASKO, jo mazāks čakars - atstāju auto pie dīlera, dabūju nomas auto uz apdrošinātāja rēķina un bēdu nezinu.

Kāda jēga pirkt lētāko polisi, ja nav KASKO? Tad jau jāskatās drīzāk, kura firma nečakarēsies, ja būs negadījums. Savukārt, ja ir KASKO, tad tas, vai portālā A būs polise par 0,5 EUR lētāk, nekā portālā B, arī nav gluži būtiski - visi tie kalkulatori jau dod +/- vienādas cenas, un iztērēt stundu meklējot, lai ietaupītu pāris eiro, nav lietderīgi.

Es kaut kad lasīju pētījumu, ka pēdējo 20 gadu laikā starpība starp ražotāja norādīto un reālo patēriņu stipri pieaugusi - agrāk esot bijusi 5-10% starpība, tagad standartā kādi 30%. Manai mašīnai (1.6 benzīns bez turbīnas, pirkta jauna 2014.g. sākumā) ražotāja norādītais ir 6.0 kombinētajā, man sanāk 7.5 (ap 20 000 km pēc pilnās bākas metodes). Vēl 30 000 nobraukti pēc borta kompja, tur rādītāji svārstās starp 7.2 un 7.5. Ražotāja datus var sasniegt vai pat uzlabot, ja uz šosejas brauc ar aptuveni 90-95 pēc spidometra. Pilsētā grūtāk, ja pārvietojas sastrēgumu laikā.

Vienam radiniekam bija pavecāks VW Sharan (dīzelis), bija nenormāli daudz elektronikas problēmu. Visu laiku kaut kādi gļuki, kādu pusgadu izturēja ņemšanos. Citam radiniekam (Vācijā dzīvojošam) bija Voyagers (benzīns), pirkts 2-3 gadus vecs, kas godam nokalpoja kādus 10-12 gadus bez nopietnām problēmām, gan pie maza nobraukuma. Cita informācija par miniveniem diemžēl nav.

Lēnie uz ceļiem, kur viena josla katrā virzienā, nemaz netraucē - jo ja nespēj apdzīt vieglo a/m, kas čunčina uz 80, tad pašam vajadzētu pievienoties čunčinātājiem. Uz vairākjoslu ceļiem vajag striktāku likumdošanu un kontroli, lai cilvēki brauc pa labo un kreiso izmanto tikai apsteigšanai.

Kāpēc neizmanto saņemto naudu, lai nosegtu parādu? Aizej pie aizdevēja, samaksā un dzīvo tālāk bez bēdām.

Es neesmu jurists un pieļauju, ka tā nav krāpniecība Krimināllikuma izpratnē. Tas gan lietas būtību īpaši nemaina - ja es būtu aizdevējs un par šādu gadījumu uzzinātu, man rastos nopietnas aizdomas par aizņēmēja nolūkiem un vēlmēm pildīt līgumsaistības un attiecīgi arī rīkotos, atbilstoši līguma un likuma pantiem.

Vismaz es, ja būtu aizdevēja vietā, uz šo noteikti skatītot kā uz krāpniecības mēģinājumu, jo kāpēc cilvēks, pārdodot mantu un saņemot naudu, uzreiz nenokārtotu atlikušās parādsaistības?

Paņem iekasēto piķi un nomaksā līzingu, tad problēmām nevajadzētu būt. Pieļauju, ka ja banka/līzinga kompānija par šo uzzinās, varētu draudēt visādi mēsli, kaut vai apsūdzība apzinātā krāpniecībā, kas jau laikam ir krimināli sodāma lieta.

Ja jau bērni nav tik lieli, ka vajag ratiņus līdzi, kā arī ja nebrauc garos pārbraucienos/izbraukumus, kad gribas vairāk komforta + līdzi daudz mantas, tad jau ar mazāku mašīnu var pietikt. Ar 1.2 motoru pa bāni braukt gan dikti negribētos, bet ja brauc pārsvarā pa Latviju un ir gatavs neapdzīt priekšā esošās fūres, tad jau var iztikt