Attiecībā uz Ukrainas "vladas" lietām, ukraiņu masīva kļūda bija nobalsot par Zeļenski un "tautas kalpiem. Balsoja par smieklīgo, "smešnova", nu tad arī dabūja TV šovu valsts vadībā. Sluga narodu&Zeļenskis bija Kolomoiska projekts, un ne jau kompetentākos un patriotiskākos cilvēkus Kolomoiskis izraudzīja. Pēc kara sākuma Kolomoiska projektu sekmīgi pārņēma Jermaks. ( Jo Kolomoiskis kļuva par ASV sankciju objektu dēļ naudas atmazgāšanas, un tika pieprasīta viņa izdošana; Zeļenskim izdot savu labdari būtu ļoti nesmuki, tāpēc Kolomoiskiim atņēma Ukrainas pilsonību un Zeļenskis varēja teikt ne mūsu pilsonis, ne mūsu atbildība )
Šet nepatīkamākais ir tas, ka Jermakam un "kalpiem izdevīgs ilgstošs karš, jo kamēr karš turpinās, nav vēlēšanu. Un Jermakam ir iespējams kara gaitu ietekmēt ar aizsardzības ministra starpniecību, iedalot kara materiālus atsevišķām vienībām vairāk vai mazāk. Kaut vai iedalot tik daudz, lai aktīvākos frontes sektoros pietiek aizsardzībai, bet ne uzbrukumam.
Attiecībā uz mobilizācijas šausmām, ciniski vērtējot, tas nav nekas sevišķs un bijušas visos laikos. Iedomājieties, kas par materiālu šajā sakarībā būtu, ja 1. un 2. Pasaules kara laikā būtu viedtālruņi.
aktierītis, kas visiem patīk. Bet izrādījās vecis ar pautiem. --Un kas tieši ir par pamatu šādam secinājumam ? Ja būtu ar pautiem, tad būtu uzspridzinājis tiltus pār Sivašu, kad visas aģentūras bija brīdinājušas par iebrukumu, datumu, spēkiem un virzieniem. Kāpēc to neizdarīja ? Baidījās atbildības.
Pierādījums drosmei, ka neaizbēga ? Bet varbūt baidījās bēgt. Prezidenta pilī ar apsardzi tomēr drošāk, kā bēgļu gaitās. Un kas vēl pa ceļam var notikt ?
Tāda līmeņa drosme, kā Zeļenskim piemīt kādai pusei mājsaimnieču, ( kādas bija arī laukā barikāžu laikā Latvijā, neskatoties uz Omona draudiem ) un vairumam no mums.