Laikam mēs te neskatamies pietiekami plaši pareizo propagandu. Kviecēji 11 miljardus un pasaules badu solīja jau pagājušajā gadsimtā. Praksē izrādījās, ka cilvēki pie zināma labklājības sliekšņa sasniegšanas gan pārstāj vairoties kā trusīši, gan spēj ārkārtīgi efektīvi ražot pārtiku, nevis gaida, kad banāns no koka mutē iekritīs.
Ahujenna auglīgajā Islandē nez kādēļ bada un nabadzības nav, bet pārtiku ievest nav problēma. Bet nabadzība vairojas tieši tur, kur vienkārša dzīve - tur, kur nav par apkuri un ziemas krājumiem jādomā. Varbut tomēr propagandas apmātajiem derētu padomāt, kas tos migrantus rada. Klimats vai tomēr slinkums un apsolītie pabalsti.
Ja jau tās trešās pasaules labklājība satrauc, tad beidzot vajadzētu domāt, kā tiem cilvēkiem beidzot elektrību nodošināt, lai vismaz ledusskapjus, kam ir radikāli izšķiroša loma pārtikas un medikamentu kvalitātē, varētu tur nodrošināt. Bet nē - pašapmierinātajiem pajoļiem vajag elektrību sadārdzināt un nodedzināt savos dārgajos EV, nevis piegādāt tiem, par kuriem izliekas, ka rūpējas.





















Šitā gan. Nevakcinējās pret invaliditāti, tapēc pazaudēja kāju 45-ajā? Pastāsti jau nu tad sīkāk, kas un kā - citādi tavs stāstiņš pēc Raimonda "uzmini, ko es iedomājos" izklausās.