- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Nejaušu uzdūros kaut kādam Stephen Gardner - viņa Youtube kanāls ir pilns ar Ukrainas zaudējuma pareģojumiem un (šajā konrētajā video) viesis pat izklausās visnotaļ kompetents un Ukrainai neērtas patiesības komentējošs līdz brīdim, kad sāk stāstīt par to, kā Ukrainā ir pie varas nacisti un Krievija karo tādēļ, ka negrib robežoties ar NATO.
Personība un bizness izskatās ļoti "uzcepti":
Merch lapā nav pat šablona tektus nomainījuši
Būsi pārsteigts, uzzinot, ka minētie cipari ir individuāli sarēķināti katram gadījumam un attiecīgi uz tavu vispārīgo jautājumu atbilde neeksistē.
Interesantu vietu atradi, kur "ar Walu parunāt" - plūsmā, kura sākas ar demostratīvu Wala citātu, piesienoties man. Tā kā droši varat abi atpisties un necitēt un nepiesaukt mani, lai padiskutētu savā starpā.
"of money"!!! izlasi pats vēlreiz savu definīciju un parādi man to lokālo naudu.
Tev izmisīgi lokālas cenu atšķirības (PCI) gribas saukt par inflāciju. Bet beigās pats māki nosaukt patieso problēmu: "Un kā valsts risina savus iztrūkumus budžetā? Pareizi - aizņemoties vai pieprintējot vēl naudu." Kļūda ir tikai tajā "vai" - valsts "aizņemšanās" nozīmē to izdarīt no kāda, kas to pieprintē. Valstis neaizņemas reālu naudu - tā "pieprintē", de facto vienkārši šo vērtibu atņemot attiecīgās aizņemtās valūtas turētājiem, kuri nekad to atpakaļ nedabūs. Parāds tiks atdots "drukātājiem-aizdevējiem", kas to paturēs sev, nevis iznīcinās vai atdos tiem, kam atņēma.
Nez kā nespēja pašam pildīt savu solījumu neuzbāzties ir "nolikšana pie vietas"?
Citi nesapratīs. Abi ar GB12 ļoti gribat, lai es jūsu, manuprāt noziedzīgo, dabu nekomentēju, bet paši nespējat likties mierā.
Atpisieties no manis, nebūs jāčīkst.
Pis taisni. Arī ar virkni stulbumu un manipulāciju neizprovocēsi mani komentēt slepkavu aizstāvja viedokli. Vienkārši pamēģini kaut kā tikt vaļā no savas apsēstības un vēlmes man piesieties - varbūt, ka tvaika ielā var palīdzēt.
MMX rakstīja:
Bradypus rakstīja: Kāds tam sakars ar kaimiņu ciemu? Un kads ar darba stundām? Pirmajam nekāda sakara ar naudas kopumu, otrais vispār bezgalīgs. Jebkuras naudas kopējais apjoms ir galīgs un to papildināt (drukāt) var tikai tās izdevējbanka. Un piedrukāšana nozīmē tūlītēju šīs naudas turētāju aptīrīšanu par attiecīgo summu drukātāja labā. Tā kā visas centrālās bankas, izņemot ASV, ir valdības kontrolē, tad tā ir slēpta nodokļu iekasēšana varas vajadzībām, bet par to, kas pelna no Federālo rezervju piedrukāšanas tev derētu painteresēties jo īpaši.
Ja nespēj saprast, iedomājies, ka tev pašam būtu iespējas drukāt naudu. Vai tad tu aptvertu, ka ar to tev ir iedotas tiesības atņemt jebkuram, ko vien tev ienāk prātā, "godīgi samaksājot" - jo konkrētais upuris taču samaksu būs saņēmis.
Labi, neaizgāja iepriekšējais piemērs pamēģināsim savādāk - Elons Masks vienu rītu atbrauc uz manu tālo lauku miestu un pasaka, ka viņš uz turieni pārcels to pašu twitter ar visiem darbiniekiem saglabājot viņiem ASV algas. Visa pārcelšanās notiek tikai uz uzņēmuma peļņas rēķina bez kredītiem un valsts iejaukšanās. Vai šādas korporācijas bāzēšanās manā ciemā ar ~2000 iedzīvotājiem, tuvējā reģionā radīs inflāciju, vai arī nebūs nekādu seku jo inflāciju rada tikai naudas printēšana nevis tirgus procesi?
Tava kļūda ir teikumā "Visa pārcelšanās notiek tikai uz uzņēmuma peļņas rēķina bez kredītiem un valsts iejaukšanās."
Kā tieši tu to iedomājies, pārceļoties no USD (federālajām rezervēm) uz EUR (ECB) jurisdikciju un "saglabājot viņiem ASV algas" citā nodokļu administrācijā un darba tiesisko attiecību regulējumā?
Un kādēļ tev tik ļoti gribas jaukt reģionālas cenu starpības, ko veido pieprasījuma/piedāvājuma elastības trūkums (tādas eksistē jebkur - kaut vai starp Rīgu un Salaspili) ar bāzes valūtas inflāciju, kas ir universāla visiem, kas to izmanto? Lai noslēptu naudas drukāšanas patieso dabu? Kā interesēs?
Kāds tam sakars ar kaimiņu ciemu? Un kads ar darba stundām? Pirmajam nekāda sakara ar naudas kopumu, otrais vispār bezgalīgs. Jebkuras naudas kopējais apjoms ir galīgs un to papildināt (drukāt) var tikai tās izdevējbanka. Un piedrukāšana nozīmē tūlītēju šīs naudas turētāju aptīrīšanu par attiecīgo summu drukātāja labā. Tā kā visas centrālās bankas, izņemot ASV, ir valdības kontrolē, tad tā ir slēpta nodokļu iekasēšana varas vajadzībām, bet par to, kas pelna no Federālo rezervju piedrukāšanas tev derētu painteresēties jo īpaši.
Ja nespēj saprast, iedomājies, ka tev pašam būtu iespējas drukāt naudu. Vai tad tu aptvertu, ka ar to tev ir iedotas tiesības atņemt jebkuram, ko vien tev ienāk prātā, "godīgi samaksājot" - jo konkrētais upuris taču samaksu būs saņēmis.
Joprojām, pis taisni.
Un kur tie nākamie 50 pircēji dabū tos zelta gabalus? Atņem pirmajiem? Bet tad jau pirmie paliek bez un zelta gabali joprojām ir 50. Grozi kā gribi - inflācija ir tikai un vienīgi kopējā naudas apjoma palielināšana, ko var izdarīt tikai centrālā banka, to "piedrukājot". Ja naudas apjoms ir galīgs un vara, kam tieši šī iemesla dēļ vajadzēja aizstāt zelta standartu ar drukājamu naudu, to nedrukā, nekāda inflācija nevar iestāties.
Par tēmu var runāt tikai tad ja ir kopīgas vērtības. Slepkavotāju atbalstītāji var tikai pist taisni.
Interesanta tev tā vēlme uzbāzties un uzprasīties uz atbildi, kuru "tu jau zini". Tāpēc pamēģini vien likties mierā un pist taisni pie saviem slepkavotājiem.
Pis taisni. Kā tev lai paskaidro, ka es netaisos nekādi komentēt slepkavošanas atblastītāja viedokli?
MMX rakstīja: Inflācijai jāskaita klāt arī tas, ka visa ekonomika ir balstīta uz nepārtrauktu tirgus izaugsmi caur pastāvīgi pieaugošu populāciju. Inflācija ļauj labot kļūdas tikai tik ilgi, kamēr vien demogrāfijas tendences ļauj to nosegt, tikko kā tirgus dalībnieku skaits nepieaug tik ātri kā plānots, inflācija nospiež atlikušos tirgus dalībniekus, inflācija nobremzē attīstību un saražo valstij parādus.
Tā jau tehniski augošā tirgū inflācija ir pilnīgi normāls process, jo ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenas un viss pārējais ceļas līdzi, un valsts ar kreditēšanu to procesu tik pieregulē. Cita lieta ir gadījumi, kad ir skaidrs, ka tirgus vairs neaug, bet valsts ar kreditēšanu ceņšās sildīt tirgu. Inflācija ir, itkā kaut kas notiek, bet reālais tirgus principā ir sarāvies līdz pašuzturēšanās līmenim.
Kaut ko galīgi neesi sapratis par inflāciju. Augošā tirgū būtu jānotiek deflācijai - t.i. ja naudas apjoms nemainās, bet preču un pakalpojumu apjoms pieaug - tās kļūst lētākas. Inflācija notiek tikai tad, ja naudu drukā vairāk par ekonomikas pieaugumu.
Nē, nepareizi saproti.
Vēlreiz - pis taisni un atšujies no manis.
Pis taisni. Slepkavošanas variantus nepiedāvāšu, tā ka neceri, ka mans viedoklis tev patiks.
Nu re, diezgan skaidri esi sapratis domu. Un gana labu svītru varētu novilkt pavisam vienkāršu - ņemt vērā tikai algas nodokļus un tikai tiem, kas algu nesaņem pa tiešo no budžeta. Un balsu skaits nevis binārs, bet proporcionāls nomaksāto nodokļu apjomam. Kaut kādus gadus atpakaļ bija pētījums un Latvijā tobrīd šis cipars bija ~16%.
raimondsm rakstīja: Vienā TV pirms pāris dienām bija sižets par banku peļņu, kas esot laba. Pat pārāk laba, kad tauta cieš, kaut kā tā.Tad nu viens no mainstrīma intervējamiem, no tiem, kurus aicina arī valsts sabiedriskajā tv un radio, laikam Gašpuitis, starp citu, pieminēja Sorosu, ka tas, lūk, esot izmantojis Anglijas finanšu sistēmu.
Kas tas ir, liberālā TV var pateikt kaut ko kritisku par Sorosu?
Lieliski, šī propagandas daļa tevi ir paķērusi. Ja pats nesaproti, tad propagandai ir nepieciešams pelnīt uzticību - un "kritizēt" savējos par vispārzināmiem faktiem ir labs veids, kā radīt iespaidu, ka nekas netiek slēpts.
raimondsm rakstīja: Vai tik nav tā, ka papildus vērtības tiek iegūtas, nokrejotas uz laika nobīdes starp naudas vērtības samazinājumu un algas kompensējošo celšanu.
Nē, ej iemācies pamatus. Sadrukātās naudas vērtība tiek atņemta momentāni tās drukāšanas brīdī - un drukātajiem ir vienalga pie ka tā atrodas šajā brīdī.
Ar kādu mērķi? Lai tauta aptver patiesību un saceļas pret to banku un varu, kurai tā kalpo?
Pateikt "vajadzētu" šajā kontekstā ir tikpat vērtīgi, kā, piemēram, "Putinam vajadzētu izbeigt karu". Absolūti pareizi, un tikpat absolūti bezjēdzīgi.
MMX rakstīja: Un šis, tāpat kā tas ko augstāk raksta imzz un Bradypus ir ļoti pareizi jautājumi, kas uzreiz parādās šādas sistēmas izveidē. Praksē jau piedāvājums balsot tikai dienējušajiem radītu milzum daudz dažādu organizātorisku problēmu, kā arī visticamāk pārkāptu virkni starptautisko līgumu.
Bet ne par to ir stāsts - piedāvājums balsot tikai dienējušajiem rada virkni jautājumu par ko ikdienā vēlētājs parastais nemaz neaizdomājas, viņam tās tiesības balsot ir un viss, gribu eju uz vēlēšanām gribu neeju.
Piemēram:
1) vai visiem ir jābūt balstiesībām?
2) vai man vajag balstiesības?
3) vai es esmu gatavs kaut ko darīt lietas labā lai tiktu pie šādām tiesībām?
4) ja man jāpilda speciāli kritēriji lai balsotu, vai tādu pat prasību nevajag izvirzīt pret valsts varas darbiniekiem?
5) vai valsts varas aparāta darbiniekiem un kandidātiem jau šobrīd nevajag izvirzīt stingrākas prasības?
Bradypus piedāvātais variants vērtēt darbu valsts labā caur nodokļu prizmu arī nav slikts, tomēr tur pazūd tā doma, ka cilvēks ir spiests kaut kādā veidā pats iesaistīties valsts sistēmā un paskatīties uz šo sistēmu no malas. Plika nodokļu nomaksa rada šī brīža situāciju, kad es, kā nodokļu maksātājs, aizvelkos uz vēlēšanām, par kaut ko nobalsoju un "atpi*aties no manis uz 4 gadiem, es taču maksāju nodokļus".
Nav tik primitīvi ar tiem nodokļiem. Nodokļus de facto maksā tikai ~15%-20% sabiedrības. Un lielākā daļa šo cilvēku ir domājoši. Protams, ka pret šādu konceptu visvairāk kliegs visi nodokļu tērētāji - ieredņi, pabalstnieki u.t.t. kam pieder absoūtais vairākums un kuru ienākumi ir atkarīgi no režīma, kas ir gatavs tiem 15-20% atņemt jebko, par ko nobalsos tērētāji.
Nē nu... Citēt "Bradypus rakstīja..." un teikt, ka tas nav attiecināms tieši uz mani var tikai [...]. Iekavas var aizpildīt katrs pats pēc saviem ieskatiem. Bet tu vari pist taisni.