Urbanizācija ir totalitārisma ideoloģiju komponente. Šīs ideoloģijas iezīmes ir saskatāmas Platona un Aristoteļa darbos, moderno paveidu izcelsme ir meklējama Francijā, viens no redzamākajiem konkrēta atzara radītājiem - Kārlis Markss bija žīds. Arī Soross ir žīds - kas izskaidro virkni sazvērestības teoriju par "žīdmasonu mafiju". Vienlaikus - žīdi ir vieni no lielākajiem šīs ideoloģijas upuriem, kas apgāž uzskatu par etnisko piederību kā cēloni.
Urbanizācija nav nekāda absolūtā veiksmes formula - īslaicīgi tā bija veiksmes formula ņemot vērā industriālās attīstības tendences, kuras mūsdienās ir savu jēgu zaudējušas (robotizācija un automatizācija ir iespējama ne vien milzīgā centralizētā rūpnīcā, bet arī auto piekabei piekabināmā agregātā, ko vada par pāris desmietiem eiro nopērkams arduino). Līdz ar to jēgu ir zaudējis arguments par "agrāro murgu" un "pastalās, bet laukos" - fiziskā decentralizācija nenozīmē būtisku ražības kritumu vai pievēršanos agrārajam virzienam - virtuālu centralizāciju nodrošina mūsdienu komunikācijas iespējas.
Urbanizācijas redzamākās ēnas puses, ar ko tagad saskaramies ir piesārņojums un sastrēgumi pilsētās, kamēr lauki grimst nabadzībā un sabrūk. Tomēr tiek uzturēts mīts, kuru arī tu propagandē, ka urbanizācija ir laba un vajadzīga. Kādēļ?
Tu par ko tagad runā? Kādu ideoloģisko atzaru? Atkal kārtējais "uzmini, ko es iedomājos"?
Atkal melnbaltā pasaule? Antibiotikas un vakcīnas ir kļuvušas par ļaunumu mūsdienu medicīnas sistēmā, kurā "BigPharma" interesēs tās tiek pārdozētas. Vai, tavuprāt, māte, kas antibiotikas vienmēr tur krājumā "ja nu noder" gadījumiem un katras mazākās bērna iesnas ārstē ar antibiotikām, ir "ļaut saviem bērniem dzīvot vai dabīgi mirt" izvēles priekšā? Ar vakcīnām tas pats - valsts bērniem apmaksā tikai standartizētu "kokteili". Ja vēlies sastādīt individuālu vakcinācijas programmu, izvērtējot riskus un bērna gatavību katrai vajadzīgajai potei - tas ir dārgs pasākums, kuru jāapmaksā no savas kabatas. Bet jebkurš iebildums pret šiem "pārdozēšanas" procesiem tiek publiski uzreiz uztverts kā paziņojums, ka antibiotikas un vakcīnas ir sliktas pilnībā un argumentēts ar tiem gadījumiem, par kuru noderīgumu vispār nav jautājumu.
Principā jau kārtējais propagandas upuris, kas neaptver slēptos zaudējumus, pliki dzenoties pēc "darba ražīguma". Ne velti teicu, ka urbanizācija ir politisks process, kurš, kā jau politikā pienākas, ir iebarots pūlim kā kaut kas tāds, kas viņiem nāk par labu.
Noi taviem piemēriem ir secināms, ka pats neko nesaproti.
Nespēja atbildēt uz jautājumu "uzmini, ko es iedomājos?" nekādi neliecina par zināšanu trūkumu, bet gan par gaišreģa spēju trūkumu.
Novirzīšanos no dabas procesiem sauc par progresu. Tava komentāru klabināšana arī nav dabīgs process. Gan dabīgas gan mākslīgas lietas var būt gan labas un derīgas, gan sliktas un nederīgas. Un jebkuru labo un derīgo var "pārdozēt" - var nomirt arī no ūdens dzeršanas pietiekamā daudzumā.
Pliks arguments "dabiskums" pats par sevi IR sviests. Arī velnarutks ir dabīgs. Bet vienlaikus tam ir jēga, skatoties plašākā nozīmē, uz ko tu un tev līdzīgi neesat spējīgi.
Īpaši tupiem paskaidroju. Cilvēka ķermenis ir oglekļa pasaules radījums: "Organiskā ķīmija ir ķīmijas nozare, kas pēta organiskās vielas un to reakcijas. (Oglekli saturošas vielas)." Oglekļa nanodaļiņas eksistēja pirms vēl cilvēks radās. Cilvēks NEKAD nav dzīvojis bez oglekļa nanodaļiņām. Tas nekādi nav apgalvojums, ka "nekādu tādu reakciju nevajadzētu būt", kuru tu izfantazēji. Bet gan tikai norāde, ka cilvēka organisms ir vismaz kaut kādā mērā pielāgots, lai sadzīvotu ar dīzeļa kvēpiem, bet ne ar NOx vai plastmasa nanodaļiņām.
Par blaknēm pareizi, tāda iespēja ir. Žēl tikai, ka pats esi tik zemā plauktā, ka tā sasaisti ar augstākiem nespēj aptvert un mēģini pierādīt, ka oponenents neko nesaprot, jo nav izteicis tavu formulu precīzi tādā pat formā, kā tu esi iekalis - jo nespēj atpazīt citādi formulētu domu.
Jā, kaudze pseidozaļas propagandas, ka paļaujas uz to, ka mērķauditorija pamatus vispār nav apguvusi vai arī ir iekalusi formulas, nesprotot to jēgu, kā arī iespēja domāt. Es izvēlējos domāt.
Un kā izrādās, tad otrā veida propagandas upuri ir izcili šīs propagandas "pastiprinātāji" - jo ne vien notic, bet pat vēl izdomā savus "pierādījumus".
Ilgi domāji, kamēr izdomāji šos melus?
"ja reiz organismā ir daudz oglekļa atomu (visdažādākajās saliktās vielās), tad, lūk, pret kaut kādām oglekļa daļiņām tam organismam nekādu tādu reakciju nevajadzētu būt"
Tavs apgalvojums patiešām ir muļķibas - nelaime ir tavā disleksijā un nespējā saprast to, ko es rakstīju.
Malacis. Vismaz Google māki lietot labāk par Raimondu. Tālāk - kāda ir atšķirība cilvēka organismā amorfajam ogleklim no grafīta un dimanta nanodaļiņām?
Kā jādomā? Ļoti vienkārši - ogleklis ir viens no pamata "ķieģeliem" organiskajā ķīmijā un bioloģijā. Atšķirībā no plastmasas nanodaļiņām, tas nav organismam svešs un procesā, kura nosaukumu tu nezini (evolūcija), ir vienmēr bijis iesaistīts - tai skaitā nanodaļiņu (tautā sauktu par kvēpiem) veidā. Vai tev ir kāds priekšstats par oglekļa nanodaļiņu koncentrāciju gaisā, cepot mamutu alā uz ugunskura? Vai cenšoties izdzīvot meža ugunsgrēkā? Uz jautājumu par oglekļa alotropiskajiem veidiem arī nespēj atbildēt, bet tam ir ļoti liela nozīme, domājot par oglekļa nanodaļiņu piesārņojuma ietekmi uz organismu. Ja tomēr uzskati, ka "pērle", tad pastāsti kādi ir dabīgie cilvēku sugas saskarsmes ceļi ar NOx un plastmasas nanodaļiņām vismaz gadu tūkstošu griezumā - vēlams gan visā cilvēces vēsturē.
Nu būs iemesls Raimondam tevi izsmiet... Tikai vienā Arktikā ir peldošs ledus. Antarktīda ir kontinents ar ĻOTI biezu, virs jūras līmeņa paceltu ledus segu.
Klau - ņemot vērā tavu piedāvājumu precizēt lietas, par kurām nav domstarpību, kurš no oglekļa alotropiskajiem veidiem ir dīzeļa nanodaļiņas saskaņā ar tavu zināšanu bāzi?
Var gan. Neapstrīdami pareizi uzskaitīji pamatus un atkal neko vairāk.
Kas atkal ir pērle? Tu vēlies strādāt ogļu raktuvēs, bet tev neļauj?
Kaitīgumu neatceļ, samazina ietekmi. Ja tev ir izvēle elpot dīzeļa daļiņas sēžot ērtā birojā vai strādāt raktuvēs un elpot ogļu putekļus, kuru izvēlēsies?
Kas tik "pērlīgs"? Paskaidrosi? Šķiet, ka tikai tava nespēja saprast.
CO2 līmeni var noteikt, to neviens šeit tev nav mēģinājis apstrīdēt.
Sīkas oglekļa daļiņas un NOx (jo īpaši NOx) ir kaitīgi.
Mazāk jābrauc - tas ir tas, ko vēlos. Tu uzstāj, ka braukšanu samazināt nevajag. Te arī domstarpība.
Domā savu nespēju atbildēt, kā dīzeļa nanodaļiņas ir mazākas par plastmasas nanodaļiņām?
Dumjš esi? Kādēļ atkārto dīzeļa daļiņu izmērus, ja tev jautā, kas ierobežo cita veida daļiņu kļūšanu par tikpat smalkām?
www.sciencealert.com/it-only-takes-hours-for-billions-of-plastic-nanoparticles-to-collect-in-marine-life
Vai elektromobilis novērš plastmasas nanodaļiņu rašanos? Vai plastmasas nanodaļiņām un oglekļa nanodaļiņām ir vienāda ietekme uz cilvēka organismu, kas pats ir "būvēts" no oglekļa?
Saņemies un atbildi uz kādu jautājumu!
Nepiekritīšu tev par viennozīmīgu pozitīvismu Latvijas kontekstā - ne krusa, ne migranti nav tas, ko vēlos šeit redzet pat tad, ja tiekam pie siltām vasarām. Tāpat - ja īstenojas daļa no solītās ūdens līmeņa celšanās, noteikti to nepatīkami izjutīsim.
Par pierādījumiem - neapstrīdams ir fakts, ka cilvēks ir palīdzējis palielināt CO2 atmosfērā. Bet vai CO2 koncentrācijas pieaugums ir cēlonis vai sekas sasilšanai - nav pierādījumu, pretēji dažu apgalvotajam. Starp šīm līknem ir skaidri saskatāma korelācija pēc ledāju datiem, bet ne cēloņsakarība, jo ledāju datu laika skalas precizitāte ir par mazu, pat lai noteiktu, kurš process ir vēsturiski noticis pirmais, kur nu vēl pierādītu atkarību. Tikpat labi ir trešais neidentificētais cēlonis, kas rada abas izmaiņas un vienam no šiem procesiem ir lēnāks reakcijas laiks.
Tu apgalvo, ka tik sīki putekļi, kas būtu dīzeļa daļiņu izmērā, neeksistē? Kas un kurā brīdī pārtrauc putekļus veidojošo daļiņu tālāku sadalīšanos, lai tās nekļūtu tikpat sīkas kā dīzeļa kvēpi?
Un? Kādēļ esi iedomājies, ka to nesaprotam? Problēma jau ir tevī - tu nesaproti neko ārpus šādiem eksperimentiem.
Zinatniski sakot - korelācija pati par sevi nenozīmē cēloņsakarību. Bet mārketologiem ir izdevīgi, ka tauta tik elementāras lietas nezin. Arī tādas lietas, kā varbūtības vai kopu teorijas māca tikai atsevišķās augstkolu programmās un vēl pacenšas neiemācīt to pielietojumu praksē. Rezultātā rodas iepēja stumt visādus sūdus, pamatojot ar no konteksta izrautām formulām un pierādījumiem.
Kas tieši ir tie izsmalcinātie servisi, kas manam dēlam nebūtu pieejami?
Un Gaz ūdensvedējiem un MAN pašizgāzējiem daudz svarīgāka ir vieta, kur operēt (ikdiena), nevis kur remontēt (izņēmumi)
Kādēļ man jāiedomājas savu dēlu uz skrituļdēļa? Kādēļ jāremontē vienā dienā gan MAN, gan GAZ?