Un ja uzdevums ir jārisina nevis siltā dīvānā teorijai, bet jāzāģē malka - prastākais variants būs paņemt benzīna motorzāģi. Tas arī piemērs tavai nespējai sasaistīt savas teorijas ar praksi.

Ierīces vidusmēra mūža ilgums mūsdienās. Cipari tādi arī ir - nemēģini apstrīdēt, tādēļ, ka tev personīgi ir savādāki.

Protams, ka par autoru. Jo autors ir tik liels nejēga, ka nespēja paskatīties ārpus vienas formulas. Autors spēj sarēķināt zudumus tikai vienā vadā - pēc perfektas formulas - un mēģina šādu primitīvu domāšanu uzspiest citiem. Bet, ja vads iet cauri telpai, kuru silda, tādejādi samazinot apkures nepieciešamību vai tieši otrādi - palielinot kondicioniera slodzi - kā rēķināsi zudumus? Mācēsi pieskaitīt netiešos?

Piecdesmitgadīgs ledusskapis tev elektrības patēriņā gada laikā lieki "noēdīs" tik, cik vajag jauna uzražošanai. Līdzīgi LED pret kvēlspuldzēm. Un turpat pa vidu - periods ar "ekonomiskajām" luminiscējošajās spuldzēm, kas faktiski lieki pietirsa pasauli ar atkritumiem. Kā vērtēsi, kur tieši jāvelk līnija, aiz kuras progesa devums nav pietiekams, lai tas attaisnostu ieviešanas izmakas? Es uzskatu, ka elektroauto tehnoloģijas šobrīd nav pietiekami progresīvas, lai attaisnotu to masveida ieviešanu. Bet citi ir absolūti pārliecināti, ka tā ir tik pamatota, ka obligāti uzspiežama. Vai mp3 atskaņotājam vispār ir darbības laika ierobežojums? Domāju, kas tas pēc definīcijas ir ilgmūžīgāks par lentinieku ar kustīgām daļām. Kur ilgmužības problēma? Mehānisks nodilums un integrēta baterija. Kādēļ nav atsevišķi maināms korpuss un baterija? Tādēļ ka pārējām komponentēm atsevišķi ražošanas pašizmaksa ir mazāka, nekā sadārdzinājums ražot un apkalpot "konstruktoru".

Doma pēc idejas pareiza. Kas ir divas galvenās problēmas tās ieviešanai dzīvē?

Nav tik vienkārši un lineāri. Progress ir devis iespēju izdzīvot mūžīgajā cīņā ar dabu, kas kopumā ir diezgan ļauna. Tik ļoti - ka ekofani ir iedomājušies, ka dzīvot saskaņā ar dabu ir jauki, lai gan patiesībā ārpus civilizācijas nomirtu apbrīnojami ātri. Vienlaikus neapstrīdams ir fakts par bezjēdzīgu resursu patēriņu, ko progress ir nesis līdzi. Un te jau rodas jautājums, kā nodefinēt līniju starp nepieciešamo progresu un pateriņa kultu. Pilnīgi noteikti liekais patēriņš nav 90%. Pie 90% enerģētikas samazinājuma to garantēti nomirsi pirmajā ziemā, jo apkure vien ir vairāk par 10%, bet tavas spējas izdzīvot bez - visnotaļ tuvas 0.

LMT TV nelietoju, jo neatzīstu mobilo netu mājās - vads tomēr ir stabilāks un ātrāks. Kaut kad akcijas reuzltātā tiku pie www.netvision.lv/lv/ 100Mbps+paplašinātās TV pakas par cenu, kādu šobrīd neviens nepiedāvā pat plikam internetam. TV faktiski neskatos, jo nav laika, bet ir Netflix.

Ad hominem nav piemērojams tavā gadījumā (izņemot dažus atsevišķus epitetus). Negatīvs norādījums uz konkrētu rīcību vai viedokli ir arguments, nevis ad-hominem.

Ne tikai nav pedagogs, bet raksta absolūtas muļķības, starp kurām ir dažas formulas, kuras ir formāli pareizas, ja izrauj no konteksta un apskata teorētiski. Un uz to arī balsta savu zināšanu "pārākumu" - aktīvi pierādot, ka šīs formulas pašas par sevi ir pareizas, ko gan neviens pat nemēģina apstrīdēt.

Atkārtošana zināšanu māte - atkārtoju jautājumu uz kuru neatbildēji. Vai siltumu taisies vākt tajos pašos maisos, kuros piegādāsi elektrību? Vai arī ko savādāku domā ar to vākšanas procesu?

Esi izcils piemērs izglītības sistēmas kvalitātei. Atsevišķas formulas godam iekalis uz "teicami", bet spēja tas pielietot praksē tuva nullei, savukārt spēja domāt plašāk un loģiski - ar mīnusa zīmi priekšā.

Pretēja kam?

Skarbs piemērs sanāca, jo ar naudu tā jau ir realitātē. Auto "nepiederība" tikai seko pasaules kārtības tendencēm.

Pārejas posms uz KO? Elektrībai ir deficīts pasaules mērogā, nevis pārpalikums, tādēļ nav jēga dzīties tālāk pēc tās ielādes draņķīgos akumulatoros. Risinājums, kas aizslēdz no aprites ātrumkārbu un iekšdedzes dzinēja neefektīvus izmantošanas režīmus ir liels un šobrīd pietiekams solis. Tālāk ir nepieciešams kaut kas būtiski jauns elektrības ieguves/uzglabāšanas tehnoloģijās un mehāniskā diferenciāļa aizstāšana, nevis bezjādzīga elektroauto stumšana.

Tu arī nesaproti jautājuma absurdumu? Paliek jau interesanti, cik maz tas cilvēks vispār saprot.

Viskautkas notiek kalnos. Bet tu nemaini tēmu un neizvairies no jautājuma - kādēļ vajag piegādāt vairāk skābekli motoram, kurš beidzot ir iemācīts dezināt degvelu skābekļa pārpalikumā.

Un priekš kam vairāk skābekļa?

Kaut kāda izpratne par interneta ātrumiem un jauninājumu datu apjomiem vispār ir, vai vienkārši gvelz kaut ko bez sajēgas, kā dažiem te pieņemts?

Un ko tas dos?

Nu bet protams. Vai tad kāds apgalvo pretējo? Jebkuram siltuma dzinējam ir efektivitātes līkne. Modernajiem iekšdedzes dzinējiem ir izdevies panākt, ka tās augša turas relatīvi plašā apgriezienu diapazonā, tomēr pamata fiziku apmānīt nevar.

Burti nozīmē visu un neko Principā jau itkā tikai hibrīdu ar lielāku aķi konceptuāli. Tomēr, ņemot vērā ka to ir paredzēts lietot kā tīru elektro mazos gabalos, tiek izmantots elektropiedziņas risinājums, izmetot ātrumkārbu, nevis mazo hibrīdu motoru kombinācijas risinājums. Papildus, vismaz Mitsubishi, ir sajūgs, kas var savienot iekšdedzes dzinēju ar diferenciāli pa tiešo - tipa kārbas 1:1 "pārnesums".

Nē, tas neiegūst visas - tikai labās. Tieši tādēļ tas ir lielisks risinājums. PHEV atšķirībā no elektromobīļa ir lielisks tāliem braucieniem un neierobežo lietotāju. Toties izslēdz no aprites neefektīvus iekšdedzes dzinēja lietošanas režīmus un ātrumkārbu.

Savākt KUR? Tajos pašos maisos ar ko elektrību pārvadā?

Iekšdedzes motors, neapšaubāmi, ir ļoti neefektīvs, salīdzinājumā ar elektromotoru, tikai elektromotora "degviela" vispirms ir jāiegūst ar tvaika turbīnu, kas ir tikpat neefektīva, ka iekšdedzes dzinējs, bet paša elektromotora zudumi (kas arī nav 0) vēl jāskaita klāt. Vari jau nerēķināt, tikai tad iesaku elektrību pirkt maisos nakts tirgū pa taisno no zemniekiem - būs pavisam pa lēto.

Nē nu, ja tas ir aktuāli... Nav jau žēl.