Ļoti bieži "TĀ komentē" paļaujoties uz nosacīto interneta anonimitāti. Vai tavuprāt kopumā visi iegūtu, ja varētu paskatīties uz retiem izņēmumiem, vienlaikus "iedzenot pagrīdē" un faktiski apklusinot lielāko daļu viedokļu, kas atšķiras no politkorektā?

Vispār palaidi garām būtisko. Es rakstīju par zudumiem ātrumkārbā, nevis transmisijā. Padomā, kur atšķirība.

Tik pazīstama situācija... :D Ir bijis vēl trakāk - bērns pa ceļam no dārziņa ļoti gribēja nopirkt barankas, bet man pie viena sakārojās sauso zupu. Pie kases rindā līdzjūtīga sieviete pajautāja vai mums nevajag iedot kādu naudiņu, lai bērnam nav jāēd sausas barankas...

Ar kādu mērķi? Manuprāt - nāktu gan par sliktu.

Raimonda problēma: www.cmu.edu/teaching/solveproblem/strat-cantapply/cantapply-03.html

Pilnpiedziņai zudumi transmisijā ir vēl lielāki kā divpiedziņai. Bet tā vispār cipars apmēram pareizs.

Saskaitīji jautājumus, uz kuriem neesi spējis atbildēt? Vai arī vairāk par 10 gluži vienkārši nemāki skaitīt. Tā teikt - galvenais zināt matemātikas pamatus!

Vairāk jau interesē kādēļ tieši šī ir "pati būtiskākā atšķirība"

Principā jau uzminēju šo versiju iepriekš, tikai neaprakstīju tik smalki. Bet paturpini arī savu praktiksko daļu - cik silst viens, cik otrs? Kāds ir efektivitātes zudums pārāk siltam akumulatoram? Kāds, savukārt, ir īsta elektroauto zaudējums, pie lielām slodzēm, jo tās baterijai ir jāiztur bez iekšdedzes dzinēja atbalsta? Nu tā ciparos, jo par teoriju tieši šajā punktā, ko tik ilgi nēģināji izspiest (kas gan ir tikai viens visnotāļ mazs elements kopumā) acīmredzot esam "pārliecinājušies, vai domājam vienādi par fizikas pamatlikumiem". Vēl, lūdzu, precizē - vai baterijai šīs silšanas pieaugums ir lineārs proporcionāli jaudai?

Interesanti gan... Taimeris jau pat ir pieslēgts un par atšķirīgu tarifu skaitītāju nav pat diskusijas (vispār zini, cik šāds pieslēgums maksā un pie kāda patēriņa tas kļūst izdevīgs?) :D Bet to otru pīķi - aizbraucot uz darbu, tu drošības pēc ignorē savā atbildē, jo zini, ka tam nav risinājuma...

To, ka salīdzinoši nieks, es tev varu apstiprināt uzreiz :D Viņš tikai ignorē to daļu, ka iekšdedzes dzinēja lietderības koeficientu nolīdzina tvaika turbīnas lietderības koeficients un pārējas zudumus ir jāsalīdzina savā starpā, šos neņemto vērā. Piemēram - liekais siltums elektroauto varētu būt apmēram līdzīgs zudumam ātrumkārbā (nezinu ciparus - minu pēc aptuvenas nojautas).

P.S. Kamenes lidojums vispār ir ļoti labs piemērs šim gadījumam - pareiza likuma nepareizs pielietojums noved strupceļā, neatkarīgi no tā, cik reizes pierādi, ka likums ir pareizs.

Riktīgā tupikā :D Ej nu iedomājies, kas viņam prātā ienācis viņa melnbaltajā pasaulē. Tas, ka praksē 100% nedarbojas praktiski neviens fizikas pamatlikums (jo tie ir spēkā tikai izolētā sistēmā) viņam nav saprotams, tādēļ ignorē nepieciešamā tuvinājuma apzināšanu un ņemšanu vērā.

Var vēl minēt akumulatora kapacitātes/patēriņa attiecību - tipa pie vienādas jaudas mazāk sils aķis ar lielāku ietilpību.

Jo tālāk, jo tizlāka tava pratināšana. Bet kaut kādā perversā veidā gribas tavu versiju tomēr izpiest. Tā kā joprojām nevar saprast, ko esi iedomājies savā prātā, minēšu divas versijas par 3: elektriskajā ķēdē - akumulatora / vadu / motora plašāk - elektriskā / rites / berzes Ko tālāk?

Nav starpība 200 vai 400km, tie abi ir tālu no man vajadzīgās robežas. Un abi daudz lielāki, nekā ikdienas brauciens. Rezultātā ar elektroauto man ikdienā būtu jāvadā lieku baterijas kluci, bet tālāki braucieniem tāpat vajadzētu citu auto.

Tomēr? Tik nožēlojami, kā piesaukt "lieko svaru"? Biju gaidījis, ka nāksi klajā ar kaut ko gudrāku. Liekais svars ir tieši elektromobiļiem - vai nu ļoti smaga baterija ar pretenzijām uz jēgpilnu nobraukuma distanci, vai vesels otrs auto, ar kuru jābrauc, kad elektriskais par īsu.

Ja jau tik skaidri un gaiši, tad pie viena pasaki, cik pārnesumi ir Mitsubishi Outlander PHEV kārbai, cik tā sver un kādi ir tās izmēri.

Saliki visu šo te, jo patīk visu sajaukt biezputrā, lai stumtu savu demagoģiju. Braucienā, kuram ir noteikta distance, nevar atšķirties nobraucamā distance. Atšķirība sarežģītībā ir par to, ka hibrīds ir derīgs arī garākam pārbraucienam un nav nepieciešamas divas atsevišķas mašīnas, kuras kopā būs vēl sarežģītākas, nekā viens hibrīds.

Daļēja taisnība. Atkarīgs arī no hibrīda risinājuma. Viens no 1963. gada hibrīdiem (ne auto) ir izcils, sevi pierādījis risinājums un lietošanā vēl līdz šai dienai.

Stulbs apgalvojums, bet tas ka tu esi piesējies tieši tam un ignorē pārējos, norāda līmeni, kurā esi gatavs diskutēt.

Tav minējums nederēs viena vienkārša iemesla dēļ - tā kā nav zināms konkrēts auto, bet tikai koncepts, elektriskās daļas voltāža arī nav zināma. Paliek jau interesanti... Uzmini nu, ko kungs iedomājies.

Abi ir pārkāpēji, jo līdz Ķekavai nevar aizbraukt ar 90 km/h :D Bet pārēji nepacietīgi gaida, kad izdomāsi atbildi uz savu jautājumu, jo priekšā tev neviens neteiks.

Pa nakti? Tā ir, ja pieņem vēlamo par esošo. Būs divi pīķi jau esošās pīķa stundās - t.i. ierodoties darbā un ierodieties mājas - elektroauto tiks pieslēgti lādēšanai tajos brīžos, kad jau tā ir slodzes pieaugums.

Tvaika turbīna ir efektīva tikai pie noteiktiem apgriezieniem, pie tam tukšgaitā tā ir 100% neefektīva, jo apturēt nedrīkst, bet degvielu tērē un palaišana ir ilga. Tas arī ir mīnuss, ka elektroauto uzlāde ir teju neprognozējama un pieprasa elektroenerģiju ko saražo elektrostacijās pēc pieprasījuma.