Nez, to, ka Eiropa ir ne tikai Skandināvija, esi kādreiz dzirdējis? Mūsu cenas tevis nosauktajām lietām noteikti nav lētākās Eiropā. Kvalitatīva pārtika daudzviet Eiropā maksā tik, cik pie mums atliekas Maximā. Apģērbus u.c. ilgtermiņa patēriņa preces jau gadiem nepērku Latvijā - šeit kvalitāte ir zemāka un cenas nesamērīgi augstākas. Jā - relatīvi lēti ir servisa pakalpojumu, jo nez kādēļ lamājam valdību par zemajām algām, bet kaimiņam par padarīto negribam maksāt - darbs šeit netiek cienīts.

Kās pietrūkst, lai tādi "zaļie" cīnītos par kopābirojošanu, nevis kopābraukšanu? Acīmredzot saprāts - tieši tā trūkums ir kopīgs "zaļajiem". Mūsdienās milzu slodzi no transporta un nepieciešamību pēc sabiedriskā transporta varētu noņemt, organizējot darbu attālināti. Biroja darbā, ja tas nav saistīts ar klientu apkalpošanu, darba vieta ir brīvi pārvietojama. Kas liedz, piemēram, tām pašām valsts iestādēm kopīgi apzināt visus ierēdņus, kas brauc uz darbu Rīgā no Siguldas, un nodrošināt kopīgu valsts pārvaldes darbavietu ēku Siguldā? Arhaiska vēlme uz dokumenta papīra izdrukas uzlikt tintes zīmogu, neskatoties uz to, ka dokuments ir elektroniski saskaņots un parakstīts DVS? Kādēļ, piemēram, visi VID ierēdņi bija jāsakopo vienā ēkā, kam katastrofāli trūkst stāvvietu un sabiedriskā transporta pieejamība? Bet tā jau nav īstā problēma, vai ne? Ir taču jāliek cilvēkiem bezjēdzīgi braukt un pēc tam šo procesu vēl jāapgrūtina.

Un atkal... Atpakaļ pie tā, ka braukt vajag!!! Mēģināsim par katru cenu sastūķēt cilvēkus sabiedriskajā transportā. Varbūt vēl, kā Japānā, algosim iestūmējus. Un NEKO nedarīsim lai novērstu cilvēkiem nepieciešamību katru dienu pavadīt ceļā laiku, ko savādāk varētu vletīt ģimenei, kādai lietderīgai nodarbei vai kaut vai atpūtai.

Tas nav risinājums, jo pat Dambja elektrobusi ir jābaro ar akmeņogļu elektrību. Vai kaut ko vairāk par to, uz ko varam cerēt pasaules enerģētikā zini, jeb tava pasaulē un "risinājumi" beidzas Rumbulā?

Man galīgi nav iebildumu, ja tiek attītītas tehnoloģijas, kas mūsu dzīvi var padarīt vēl labāku un tīrāku. Tikai nevajag jaukt tos vienā maisā ar ierobežojumiem un aizliegumiem, kas dzīvi padara sliktāku. Viennozīmīgi fosilā enerģētika nav izmantojama bezgalīgi, tomēr tās ierobežošana šobrīd - bez reāla aizstājēja, faktiski samazina dzīves līmeni un tam sekojoši mūsu potenciālu radīt jaunas tehnoloģijas - dzīvojot nabadzībā ir grūtāk veltīt naudu zinātnei.

Kambrijs un Mezozojs ar augstajiem co2 līmeņiem ir bijuši "visražīgākie" periodi sugu attīstībā. Vai tev ir kāds objektīvs iemesls apgalvot, ka tieši ledusāču un koraļļu labklājība (ja pieņemam, ka šī problēma ir patiesa) ir svarīgāka par visai florai un faunai kopumā labvēlīgas vides veidošanu? "Man kaut kā gribas, lai tās sugas, kur viņas dzīvo, tur viņas apmēram arī paliek" - dīvaina vēlme, kas ir pretrunā ar evolūcijas jēgu. Būtu saprotama no kreacionista - nedod Dievs sabojāt perfekto darinājumu. "Saprātīgi saimniekojot, lai nebūtu visādu karu, bada un ūdens trūkuma problēmas" - tieši enerģētika ir radījusi vislielāko labklājības un dzīves apstākļu uzlabojumu cilvēces vēsturē. Vai tavuprāt elektroenerģijas nodrošināšana tiem vairāk kā miljardam zemes iedzīvotāju, kam tāda joprojām nav pieejama, nerisinātu virkni problēmu ar karu, badu, nabadzību, ūdens trūkumu un migrāciju? Jā - mēs varam daudz un mums ekoloģiskā situācija ir salīdzinoši pat ļoti laba. Bet vai kādam mēs daram labu, sadārdzinot savu dzīvi un vairojot nabadzību savā valstī?

"Gadu tūkstošiem tās papardes un citi augi to CO2 piesaistīja un pamazām izvāca ārā no atmosfēras. Tad, kad to visu atrada, to nosvilināja pāris simtgadēs." Gandrīz pilnībā šim var piekrist ar mazu precizējumu (vēl nav pāris simtgades un ne tuvu viss ir nosvilināts) - bet ideja pareiza. Viedokļu atšķirība jau sākas tajā - vai tas ir labi vai slikti. Skatoties no augu viedokļa - mēs esam parūpējušies par atjaunotu barības bāzi augiem no bada līmeņa līdz mērenam izsalkumam. Augi paši izrija savu "pārtiku" un nebūt nav spējuši pielāgoties jaunajiem aptākļiem - tātad ne tikai cilvēks ir spējīgs iznīcināt savu eksistences vidi! Bet cilvēks ir spējis augu pašiznīcināšanos novērst. Kāds būtu tavs viedoklis par šādu skatījumu?

Situācija, kurā cilvēks ir spiests darīt jebko piespiedu kārtā ir nesalīdzināmi sliktāka no daudziem aspektiem salīdzinājumā ar pozitīvu motivāciju. Gadījumā ar elektroauto - vai neliekas mazliet absurdi, ka tiek bīdīts papildus elektrības patēriņš sitācijā, kurā pasaulē kopumā varāk kā miljards cilvēku joprojām dzīvo vispār bez elektrības, bet tie, kam elektrība ir - pieaugošo patēriņu nosedz ar... fosilo kurināmo. en.wikipedia.org/wiki/Electricity_generation#/media/File:Electricity_production_in_the_World.PNG Protams, ir cilvēki, kas šajā saredz ekoloģiju un rūpes par pasauli, uzskatot, ka jebkādu citu motīvu meklēšana ir folijas cepurīte.

Lietoju. Braucu arī ar vilcieniem un lidmašīnām, uzrādot dokumentus. Bet ir būtiska atšķirība iespējā tos nelietot. Varas iespējas mainās radikāli brīdī, kad zūd alternatīvas iespēja.

Nu un? Šos cilvēkus pārvietot ir lētāk un humānāk, nekā likt mirt Āfrikas iedzīvotājiem tādēļ, ka viņi nevar atļauties elektrību. Jeb to arī nezināji, ka elektrība ne tuvu nav pieejama visiem pasaules iedzīvotājiem un CO2 kvotas šo situāciju tikai pasliktina?

Vai tas ir labi? Vai esi pamanījis arī, ka iespējas anonīmi pārvietoties samazinās? Tālākā vilcienā, tāpat kā lidmašīnā vairs netiksi bez reģistrācijas un personu apliecinoša dokumenta... Arī palikušās automašīnas sāk uzraudzīt ar totālas kontroles, nevis pārkāpējus fiksējošām iekārtām. Un šim procesam tiek izmantot divi pamata argumenti - terorisms un ekoloģija. Abi mākslīgi radīti...

Ūdens līmeņa celšanās ir lielākais potenciālais diskomforts, kas... visvairāk apdraud tos, kam nebūtu par ko sūdzēties. Villas jūras krastā cietīs dažviet un atsevišķos gadījumos, piemēram holandiešiem, nāksies mazliet pārvākties. Bet nez vai Holandieša nepieciešamība pārvākties uz Beļģiju ir lielāka nelaime par sīrieša, palestīniešu vai venecuēlieša šodienas likteni, kuram nav nekāda sakara ar klimata pārmaiņām. Bet par sausajām akām parunā ar tiem, kas piedzīvoja 1930os gadus ASV. Un pie tā nu nekādi nevar vainot fosilo degvielu vai co2.

OIK ir piemērs, kā pat vietējie afēristi var nopelnīt, izmatojot radītos spēles nosacījumus. Bet par globālākiem jautājumiem runājot - mazākos auto ar mazāko patēriņu ražo Tata, bet tā nespēj nokļūt Eiropas tirgū dažādu prasību dēļ. Vienlaikus indieši ne tuvu nevar atļauties iegādāties Eiropas supersadardzinatos auto. Vai šāds ekonomiskais nošķirums ir izdevīgs Eiropas un Indijas parastajiem iedzīvotājiem? Vai tomēr starptautiskā līmeņa "OIK" bīdītājiem? Vai, mazliet atkāpjoties no auto, tavā skatījumā starpvalstu tirgošanās ar CO2 kvotām nav saskatāma zināma līdzība ar OIK?

Un kas ir "viss tas kopā"? Es, šķiet minēju, arī sagaidāmas klimata pārmaiņas, kas draud ar iespēju atvaļinājumu pavadīt Bali līdzvērtīga klimatā tiem, kas šobrīd to nevar atļauties. Vai no tā jāmirst?

Vai tev ir nojausma par šo normu ekonomisko un varas efektu? Par OIK esi dzirdējis? Izcils (protams maziņš Latvijas mēroga) piemērs, kā ar šo normu palīdzību ir iespējams izredzētajiem gūt peļņu.

Lūk par floru: www.maximumyield.com/what-are-the-maximum-light-and-co2-levels-that-can-be-applied-to-a-plant-before-destroying-it/7/2610 Lūk par faunu: ohsonline.com/articles/2016/04/01/carbon-dioxide-detection-and-indoor-air-quality-control.aspx?m=1 Kambrija zināmais 4000ppm maksimums nesasniedz pat mūsdienu normatīvu pieļauto 5000ppm limitu darba vietā. Bet mezozoja 1000-2000 ir mūsu ikdiena, dzīvojot slikti vēdinātās iekštelpās. Temperatūra Kambrija periodā bija vidēji ~7 grādus augstākā. Bet jāsaprot, ko nozīmē vidēji - organiskās ķīmijas pamatos māca, ka organiskās vielas sāk sabrukt nedaudz virs 40gradiem - tas nav mainījies visā evolūcijas laikā un auglīgākais klimats vienmēr attiecīgi ir bijis tajā zonā , ko mūsdienās saucam par tropisko un maksājam lielu naudu, lai tajā pavadītu atvaļinājumu. Vai izklausās pēc milzu nepieciešamības pielāgoties?

Cik straujām pārmaiņām? Vai vari to nosaukt tā precīzāk - kāda bija zeme tajā pat mezozojā un ar ko tai florai un faunai jārēķinās? Vai arī atzīsi, ka nezini, un gribi dzirdēt atbildi, kas tevi, iespējams pārsteigs?

Nu re... Te nu arī nonākam. Tevi neinteresē... Bet tos nevar nodalīt, ja gribi saprast tagadnes procesus. Viens no alarmistu mītiem, kas tika stumts apmēram līdz 2013. gadam, bija 400ppm "point-of-no-return" - sasilšana kļūs nekontrolējama un zemi piemeklēs Venēras liktenis. Tas ir, protams, noklusis, jo šobrīd esam 400ppm sasnieguši un solītie procesi nemaz netaisās notikt, tādēļ naratīvu nācās mainīt. Tomēr jau pirms 2013. gada es šim neticēju, jo neviens nav pat mēģinājis noliegt, ka kambrija periodā CO2 līmenis svārstījās ap 4000ppm, bet mezozojā, kad veidojās nafta un dzīvoja dinozauri Co2 bija 1000-2000 ppm robežas. Abi periodi zemes attīstībā ir bijusi ļoti labvēlīgi floras un faunas evolūcijā. Bet pat šie augstie līmeņi dabiski izzuda un zeme atdzisa. Tagad tev ir divas iespējas - pateikt, kas no manis minētā ir nepatiess vai arī pamatot kādēļ alarmistu meli bija pareizi un kādēļ man vajadzētu ticēt citiem viņu apgalvojumiem. Pēc tam varam parunāt arī par homo sapiens egoistisko komfortu, ja nevēlies apstrīdēt, šis co2 nekaitēs zemei.

Kādēļ tu spītīgi pievieno laika ierobežojumu atbildei? Jo labi zini, par ko runāju un kuru alarmistu mītu tas sagrauj?

Maksimumā bez laika ierobežojuma vai tomēr nē?

Tad bija vai nebija? Esam šobrīd CO2 maksimumā vai ne?

OK, piemērs - vai piekrīti, ka laikā, kad nafta veidojās, uz zemes bija nesalīdzināmi augstāks CO2 līmenis un siltāks klimats, kas ļāva augt tik spēcīgai augu valstij, ka biomasa nespēja sadalīties un radīja iegulas, kas vēlāk pārvērtās naftā? Tā man skolā mācīja un arī šodien ticu šim. Vai arī šis ir plakanas zemes līmeņa muļķības?

Un kas tur īpašs?

Kaut ko būsi ļoti sajaucis - neatkarīgi no avota, informāciju vērtēju pēc tās konsekvences un pretrunām ar vispārzināmām patiesībām. Nelaime ir tā, ka tu nespēj atšķirt situāciju, kad naftu nebūs izdevīgi dedzināt motorā (tehnoloģijās neesam pat tuvu tam) no patreizējā politiskā enerģijas nodokļa, kas vistiešākajā veidā vairo nabadzību. Toties spēj akli pieņemt sarežģītus klimata modeļu, kuri acīmredzami neatbilst pamatskolas līmeņa dabaszinībām.

Tava atbilde precīzi raksturo, kurš no mums ir apmaldījies. Tieši tev piemīt tas, ko Orvels nosauca par dubultdomu un kas ir nepieciešams, lai pieņemtu to patiesību, kurai tici tu.