Sāksim ar to, ka ar autobusiem brauc ļoti maz dāmu. Nejauc ar trolejbusiem. Būtiskā atšķirība (manuprāt trolejbusa vadīšana praksē ir grūtāka, nekā pilsētas autobusa, dēļ piesaistes vadiem), kas maina šo proporciju - trolejbusam nav nepieciešama D kategorija. Un tagad sāc domāt, kas ir tas, kas šīs kategorijas ieguvē atsijā dāmas - iespējams sapratīsi kaut ko jaunu priekš sevis par dzimumu atšķirībām. Savukārt mana pirmā doma par šo "sasniegumu" bija ne tik daudz par spēju fūri nostūrēt, bet situāciju, kurā šī tālbraucēja paliks viena pret 5 migrantiem. Visa šī līdztiesības stumšana "vīriešu" profesijās diemžēl notiek ignorējot šādus "sīkumus", kas neietilpst amata aprakstā, definējot profesiju.

Atkārto vēlreiz, kādēļ tu vispār satraucies par CO2! Vai tavā satraukumā ir nozīme lokālam CO2 palielinājumam? Lai arī nepiekrītu tavam satraukumam vispār, varu respektēt tavu pozīciju, ja to vismaz piemērosi korekti. Un es nenoliedzu, ka eksistē eksperimentāli projekti CO2 savākšanā. Bet arī tam, ko es par šiem projektiem domāju, nav nozīmes šīs diskusijas kontekstā - tām akmeņogļu stacijām, kas ražo 38% pasaules elektroenerģijas šāda savākšana netiek veikta un visticamāk nākotnē arī netiks. Reālāka nākotne ir to aizstāšana ar dabasgāzes vai pat kodolsintēzes enerģiju, nekā šādu neadekvāti dārgu savākšanas projektu ieviešana.

Nu tu gan sagribēji... :D Ekologi nespēj saprast pat to, ka salīdzinošajā vērtējumā ir jāņem vērā sliktākais elektroenerģijas ieguves veids, nevis abstraktais vidējais "grozs", bet tu gribi, lai saprot, ka naudiņas pelnīšana arī prasa resursus :D

Tu runā par fantāzijām, joprojām noliedzot to, ka elektroauto tērē akmeņogļu enerģiju un nekādi CO2 filtri tām neeksistē. Iekšdedzes auto visos rādītājos ir aptuveni līdzvērtīgs reāli eksistējošam dabasgāzes TEC - tātad LABĀKS par akmeņogļu auto.

Aizbrauc vienkārši kādreiz līdz Vācijai. Būsi pārsteigts kā ar ielas mašīnām brauc uz 200. Diezgan interesanti, protams, ir redzēt, ka to dara Smart.

Nepiekritīšu - avārijas ar nevainīgjiem ir ārkārtīgi retas. Absolūti lielāko daļu rada 2 vai vairāku mudaku sastapšanās. Nesamērīga privātuma zaudēšana nekādi nav attaisnojama ar niecīgu potenciālo risku, kas tiek novērsts.

Kā tur iederās vārds "tikai"? Lielāka maksa par zemāku līmeni neizklausās labi.

Vairāk. Pirmkārt jāņem vērā nepieciešamība stāvot atdzisušu auto uzsildīt, nevis tikai konstanti uztrēt siltumu istabā. Un prakse rāda, ka mazākiem dīzeļiem nākas izmantot autonomo apkuri arī braukšanas laikā, kas vēl dedzina papildus degvielu, jo ar motora pārpalikuma siltumu nepietiek - bet tas pat vismazākajam motoram nav ne tuvu tika maz, kā 1kW.

Ja mašīna atļauj, man patīk kruīzs ~160. Reāli pie puslīdz intensīvas satiksmes uz vācu bezlimita bāņa tas nozīmē pamatā laiku pavadīt trešajā ātrākajā joslā un ik pa laikam pārkārtoties uz vidējo, lai palaistu garām vēl ātrākos - un tādi ir diezgan daudz. Piedevām tur nav pieņemts spēlēt paralēļās braukšanas sacensības - ja esi blakus kādam 155 braucējam, kad ieraugi spoguļos kādu strauji tuvojamies ar 200+, korekta rīcība ir piespiest gāzes pedāli, lai ātrāk apsteigtu un atbrīvotu joslu. Un tad reizēm gadās, ka vidējā ir tik pilna, ka kādu laiku sanāk vienkārši pabraukt kopā ar 200 braucējiem. Viskretīniskāk ir tad, ja nākas braukt ar kādu busiņu vai nemotoru, kas nespēj iekļauties 130-150 plūsmā. Tad diemžēl nākas izmantot arī labo joslu, kurā brauc smagie.

Manam auto gāzes noskrējiens ir apmēram elektromobiļa sniedzamības līmenī. Neskatoties uz to, ka gāzes uzpilde ir nesalīdzināmi ātrāka par elektrību, bet lēnāka par benzīnu, kā arī varu turpināt braukt ar benzīnu, ja gāze beidzas, izjūtu šo ierobežojumu kā neērtību un vēlos atgriezties pie dīzeļauto. Un tas neskaitot faktu, ka rozetes pieejamība, kuru te daži piesauc kā biežāku nekā DUS, priekš manis ir tik tāla, ka ziemas sezonā akumulatoru pielādēšanai ir vienkāršāk noskruvēt un aiznest pie rozetes, nekā atrast pieejamu rozeti ar visu auto.

Mana sieva tomēr spēj paveikt tualetes apmeklējumu, ja tāds nepieciešams, laika sprīdī, kurā elektroauto uzlādēt nav iespējams.

Jā, ļoti patika beigu frāze: "Arī braucot ar iekšdedzes dzinēja auto, visticamāk, būtu nepieciešama kāda apstāšanās, vai nu labierīcību apmeklējumam, degvielas uzpildei, vai kafijas iegādei." Nekas vairāk neliecina par sliktu pieredzi, kā mēģinājums to attaisnot.

Sanāk diezgan regulāri. Vācijā neierobežotajos posmos normāli braucu ap 160, bet bieži pieklājības pēc paātrinos, lai ātrāk varētu pārkārtoties un palaist tos, kam tas ir par lēnu.

Pašam neliekas kaut kas dīvains idejā par auto, kam nav nemotors, bet ir ierobežotājs?

Neviens tak neliedz čipā iešūt oriģinālā softa emulatoru, kas ieslēdzams pēc vajadzības. Jau tagad eksistē čipi ar maināmiem režīmiem - t.i. vari uz paneļa ar pogu ieslēgt vai izslēgt čipojumu. Izslēgtā stāvoklī virknē ieslēgtais čips laiž cauri 1:1 oriģinālo signālu un nav atšķirams no taisna vada

Acīmredzot neesi pat tuvu stāvējis izpratnei par drošu auto vadīšanu. "Uzbēršana" ļoti daudzās situācijās ir veids, kā novērst avārijas situāciju. Ierobežotājs faktiski pārvērstu ne vienu vien avārijas situāciju reālā avārijā.

Tieši tā - izmantojot fosilā kurināmā enerģētiku ir iespējams radīt mākslīgas apūdeņošanas sistēmas pat tuksnesī. Bet tas taču ir pretrunā ar alarmistu bubuli - ūdens trūkumu. Tas gan neiet kopā ar viņu pašu klimata modeļu mehāniku - CO2 "feedback" pamatojas tajā, ka palielina ūdens iztvaikošanu - t.i. pastiprina dabisko ūdens aprites ciklu - tieši tādēļ ar CO2 bagātajos periodos valdīja tropisks (ar ūdeni bagāts), nevis tuksnešu klimats. Vai šo pamatskolas bildi visi jau ir aizmirsuši?

Un kā tava doma palīdzēs, ja tiks izmantoti plug-in čipi? Vai programma ar režīmu skatei - "dīzeļgeita" pierādīja, ka var ECU iešūt mākslīgo intelektu, bet tu domā, ka nav iespējama čipa režīmu pārslēgšana caur OBD? Protams, ir iespējami skarbi risinājumi ar plombētiem vai līdzīgi aizsargātiem ECU, bet tas faktiski nozīmētu jaunus ražošanas standartus, kuru ieviešanai vajadzētu ļoti ilgu laiku. Lūk piemērs: e-call ideja dzima 1999.gadā. Un tikai 2018. gadā tā ir kļuvusi obligāta prasība jaunajiem auto. Un tas ir risinājums, kuram faktiski nav nekāda pretspara un neapmierinātības un attiecīgi vēlmes apiet no lietotāju puses.

"Savai mājai pietiek" diemžēl nerisina globālas problēmas. Varbūt padomā, kādēļ bez elektrības dzīvo tieši tie reģioni, kur saule spīd daudz vairāk, nekā mūsu platuma grādos.

Kādēļ uzskati, ka nepamatoti? Es runāju par faktisko situāciju, nevis nākotnes teorētiskajām iespējām. ŠOBRĪD ogles ir tās, kas rada 38% pasaules elektroenerģijas un vienīgais elektrības izejmateriāls, kura kapacitāti iespējams paplašināt pēc nepieciešamības - t.i. nosegt pieaugošo patēriņu. Vai esi gatavs apstrīdēt kādu no konkrētām tēzēm, kas ir pamatā manam viedoklim: 1) elektroauto rada papildus elektroenerģijas patēriņu 2) pasaulē pastāv elektroenerģijas deficīts un vairāk kā miljards cilvēku mūsdienās joprojām dzīvo bez elektrības, ar visām no tā izrietošajām skarbajām sekām 3) iekšdedzes dzinējs efektivitātē un CO2 "pēdā" (dedzina ogļhidrātus, nevis oglekli) ir aptuveni līdzvērtīgs gāzes elektrostacijai 4) pārskatāmā periodā ar esošajām tehnoloģijām patēriņa pieaugumu var nosegt tikai ar papildus ogļu elektrostacijām. Manā skatījumā, kamēr vien pasaulē ir cilvēki, kam jādzīvo bez elektrības un elektrība tiek ražota ar oglēm, katrs elektroauto tikai pasliktina situāciju. Piedevām - pat brīdī, kad visi būs nodrošināti ar elektrību un visas ogļu stacijas aizstātas, es joprojām būšu pret elektroauto. Kādēļ? Ja nav liela atšķirība starp gāzes (nākamais lielākais un joprojām fosilais avots aiz oglēm) elektrību un iekšdedzes dzinēju, neredzu pamatu tāda apjoma ķīmisko atkritumu ražošanai, kādus pieprasa patreizējās akumulatoru tehnoloģijas. Un te nu jāpiebilst tā bēda, ko neviens "zaļais" negrib pat dzirdēt - ja enerģētikā ir reālas iestrādes un cerība šī gadsimta laikā tikt pie jauniem enerģijas avotiem (piemēram, kodolsintēzes), tad par akumulatoru aizstāšanu nevienam nav pat ideju, kurā virzienā pētīt. Notiek tikai bakstīšanās un mistiska cerība uz veiksmi, nevis zinātnisku tehnoloģiju izstrādi. Un nepavisam negribu tev piekrist par tikai 10-20% braukšanas samazinājuma potenciālu, optimizējot darbu. Tie, kas savu darbu dara pilnu darba dienu pavadot konkrētā vietā, ir absolūtais vairākums. Piedevām, kā jau minēju, tie, kuriem pašiem faktiski diena rit pie datora un nav piesieta konkrētai vietai, "paņem līdzi" nosacīti piesaistītās darba vietas - veikalus, kafejnīcas, frizētavas u.tml. Šobrīd faktiski visa valsts pārvalde ir ģeogrāfiski sakoncentrēta Rīgas vēsturiskajā centrā, kura sastrēgumos vaino Ušakovu. Bet vai ir kāds objektīvs pamats likt visai ierēdņu armijai ikdienā gāzties uz Rīgas centru?

ES daudz ko plāno. Bet praksē ES brūk - projekts ir izgāzies, atliek vienīgi minēt, cik ilgs un sāpīgs būs sabrukšanas process.

Ko vēlējies pateikt, ielienot topikā par to, kas būtu jādara valstij, lai mazinātu sastrēgumus un pasakot negaidi no valsts, dari pats? Kādēļ pārmet man nez ko, lai gan piedāvāju idejas kā sastrēgumus mazināt bez cilvēku ikdienu pasliktinošiem ierobežojumiem, kas ir izmantojamas arī valstij. Kādēļ tie, kas šeit stumj lielāku valsts varu un papildus ierobežojumus seku novēršanai, nevis risinājumus problēmai, tevī nekādus iebildumus nerada?

Jā, ģeotermālā enerģētika ir viens no risinājumiem un, atšķirībā no saules un vēja enerģijas, ir plānojama un patiešām noderīga maiņstrāvas tīkla uzturēšanai. Tikai kaut kā netiek "zaļo" stumta. Arguments - "nav ekonomiski izdevīgi" šajā kontekstā neiztur kritiku - arī neuzticamā saules un vēja enerģija nekādi nav ekonomiski izdevīga, tomēr tas nav traucējis šos risinājumus uzspiest ar varu.

Daži saka? Vēlies apstrīdēt, ka ogļu elektrība joprojām pasaulē sastāda 38% no visa apjoma un ir vienīgā, kas netiek izmantota savā patreizējā 100% kapacitātē, tādējādi faktiski kļūstot par vienīgo avotu papildus patēriņam? Un ko gribēji pateikt ar vispārzināmām ķīmiskajām formulām? To, ka dabasgāze ir labāka par oglēm? Es tam pilnībā piekrītu, tikai kāda tam nozīme šajā kontekstā?

Piedevām - šis ir lietojams ka reģionu attīstības līdzeklis. Var, piemēram, atslogot arī Siguldu un izveidot šādu reģionālo koplietošanas valsts pārvaldes biroju Līgatnē. Pakārtoti veidosies arī pieprasījums pēc papildus servisiem - veikaliem, ēdnīcām, frizētavām u.c., kas attiecīgi veicinās vēl papildus darba vietu vienmērīgāku sadalīšanos.