Nevis es sarežģīju bet tur trivializē, jo tā ir vienkāršāk. Klausīt propagandai uz vārda, nevis iedziļināties.

Ok, pamēģināsim. Kādēļ mini tieši dīzeļa? NOx nupat jau ir aktuāli arī augstas veiktspējas benzīna dzinējiem, bet kvēpi ar filtriem ir relatīvi maza problēma. Bet kopumā jā - piesārņojuma iznešana no blīvi apdzīvotām vietām ir vēlama, tikai jārēķina samērīgums izmaksās un risinājumos. Jā - lieka pārvietošanās ir problēma. Pamatā sastrēgumu rada ikdienas darbs-māja braucēji. Problēma jārisina, samazinot nepieciešamību pēc ikdienas ārvietošanās un tādejādi atvieglojot ikdienu, nevis ar apgrūtinājumiem ierobežojumiem padarot ikdienu grūtāku (sabiedriskais transports). Ar pareizu nodokļu politiku u.t.t. To, ka māžojies var redzēt, jo no savas puses mini tikai saukļus, ne argumentus.

1) To jau izdarīja Als Gors & Co - nevienam citam neko vairs nav jājauc - tieši otrādi jāmēģina izstrēbt tie mēsli, kas ir ievārīti sajaucot patieso ekoloģiju ar liberālisma ideoloģiju un stratēģiju 2) Ar kādu mērķi tie aprēķini būtu vajadzīgi - to vēl neesi paskaidrojis saprotamā veidā. Ja es tev teikšu, lai aprēķini urīnvielas procentus vidējā hokeja spēles apmeklētāja čurā, jautājums nešaubīgi būs saistīts ar ekoloģiju, tikai jēga nekāda. 3) Jā SEG gāzes ietekmē klimatu, bet visā šajā diskusijā tiek ignorēta pati izplatītākā SEG gāze H20. Vai nu runājam par visām, vai diskusija ir bezjēdzīga. 4) Kuri tieši dati? Ir virkne pretrunīgu datu kopu, kas absolūti un neapstŗidami pierāda, ka vismaz daļa no datiem ir nereāla. 5) Jā, un? 6) Kuri no aprēķiniem? Atkal ir pretrunīgi, kas automātiski nozīmē, ka vismaz vismaz daļa ir maldīga.

Un vēl - 19 metrus virs jūras līmeņa! Tādas lūk tektoniskās izmaiņas 450 gados. Bet eko āksts grib 1cm rēķināt.

Gaidīju šo... Zinātne nav politika - tajā neeksistē balsu skaitīšana, bet gan tikai fakti. Balsu skaitīšana vien jau nozīmē ka tas ir politisks jautājums. Zinātnē, savukārt, vienmēr taisnība ir bijusi un būs mazākumam - reizēm pat vienam vienīgam cilvēkam uz pasaules.

Kāda mārrutka pēc būtu to jārēķina biomasā? Kārtējais bezjēdzīgais, lai arī teorētiski iespējamais, aprēķins. Klimats mainās un vienmēr ir mainījies. Ir jāpārstāj domāt, ka mēs esam spējīgi tās izmaiņas apturēt, lai vai kāds ir mūsu tehnoloģiskais progress. Tā vietā ir savlaicīgi jādomā, kā pielāgoties - to, ko cilvēki ir darījuši visu savas eksistences laiku. Nevis liegt enerģijas pieejamību nabadzīgajiem tādēļ, lai mēģinātu izglābt ne tik nabadzigā Ala Gora jūras krastā uzcelto villu!

Pamēģini izlasīt. Jautājums bija par to, kādēļ vispār vajadzētu rēķināt.

Un kam tev tas 1cm? Painteresējies, piemēram, kur atrodas Pori, kas tika dibināta 1558. gadā jūras krastā.

Sāc vienreiz aizdomāties, kādēļ virsrakstā ir "all time", bet pašā rakstā (kuru, iespējams, ka tagad modē - neesi nemaz lasījis) jau mainās uz "since records began 80 years ago". Nav tur ko noliegt - klimats uz zemes ir mainījies miljardiem gadu un mainās arī tagad.

Šobrīd necik - IIN politika ir vērsta uz guļamrajonu attīstību bez darba vietām.

Nezinu, vai kādā ir. Pamēģini kādreiz pašos pamatos atmest domu, ka jādara tā, kā dara kāds cits un domāt patstāvīgi Attīstība ir iespējama tikai darot atšķirīgi no ierastā un šķietami pašsaprotamā.

Googli zini? Tiešām visu ar karoti mutē jāieliek? :D "Immissionsschutzgesetz Luft" eko-ierobežojums, Saprotu, ka zīmes automātiski aktivizējas, ja gaisa laboratoriju NOx mērījumi reģionā pārsniedz pieļaujamo normu - t.i. līdz galam neesmu sapratis vai tā ir automātiska sistēma, bet saistīta tieši ar NOx piesārņojumu (nevis CO2 vai ko citu).

Gluži vienkāŗši cilvēks nesaprot, ka ražotāju interesē peļņa, nevis rūpes par auto. Longlife koncepts ir perfekts peļņai - minimizētas izmaksas apkopēs garantijas periodā un izmetams auto pēc garantijas. Laimīgais jaunā auto līzingpircējs rēķina tikai savas izmaksas un pagaidām vēl aizkavēto "longlife" efektu - otrreizējais tirgus vēl šo fīču nav līdz galam aptvēris un attiecīgi joprojām turas neadekvāti augsta tālākpārdošanas cena. Kad otrreizējie pircēji sapratīs un sāks reāli skatīties servisa grāmatiņā intervālus un to, kas notiek sadales vāka, laimīgie "longlaifotāji" kļūs par laimīgiem pirmajiem un vienīgajiem auto īpašniekiem, iecerēto tālākpārdošanas vērtību saņemot bonusā ar visiem procentiem.

Acīmredzami esi pieķerts IG-L zonā, ja par +14 saņēmi 50 EUR. IG-L sodi: 0 - 10 km/h = 35 € 10 - 20 km/h = 50 € 20 - 30 km/h = 80 € Parastie: 0 - 10 km/h = 20 € 10 - 20 km/h = 35 € 20 - 30 km/h = 50 €

P.S. Nekad neesmu "iekritis", jo jebkur ārzemēs skatos ne tikai uz to, ko rādā zīmes, bet arī - kā tās ievēro vietējie. Kas ir "IG-L", izpētīju pēc tam, kad ievēroju sakritību starp šiem burtiem un rūpīgu ātruma ievērošanu, jo parastās zīmes austrieši ievēro diezgan "noapaļoti" - ar +20 braucot nebūsi ātrākais.

Austrijā ir strikti jāievēro tās zīmes, kas uz bāņiem ir ierobežojumu (parasti tas ir 100km/h) un piebildi "IG-L". Tām ir strikta kontrole ar mazu pielaidi, un ja nemaldos, arī paaugstināti sodi par pārkāpumu.

Višegradas valstīm ir Augšsilēzijas ogļu baseins (https://en.wikipedia.org/wiki/Upper_Silesian_Coal_Basin) un ievērojami slānekļa gāzes krājumi, kuri pateicoties savas valsts nodevēja un eirokomunisma cēlāja Tuska rīcībai, gan vēl netiek apgūti (https://visegradpost.com/en/2018/03/29/what-happened-to-polish-shale-gas/). Tādēl, pseidoeksperta kungs, ir vērts padomāt, ka ir izdevies nezināt tik "sīku" vienību pasaules politikā, kā Višegradas bloku. Vēl pie viņu veikuma nevajag aizmirst spēju jau tagad atklāti nostāties pret migrantiem un Sorosu.

Nē. Šobrīd man sabtranss vispār nav alternatīva. Kad vēl bija - sanāca 4x ilgāk, nekā ar auto. Ir jārisina problēma, nevis jācīnās ar sekām. Pārceliet IIN nomaksu uz darba, nevis dzīves, vietu un sastrēgumi izzudīs paši no sevis. Absurda ir situācija, ka cilvēki ikdienā brauc tālu uz darbu, nevis tas, ka izvēlas personīgo transportu sabiedriskā vietā.

Dārgi, ilgi un neērti. Piedevām kau nedaudz jēdzīgi tikai tad, ja jātiek uz Vācijas ziemeļiem. Kuģis nedos nekādu pienesumu, ja mērķis ir, piemēram Horvātija.

Esi gan experts, nenoliedzami ... en.wikipedia.org/wiki/Visegr%C3%A1d_Group

Tikai dēļ ļoti liela attāluma nākas pieciest neērtības, ko rada lidmašīnas vai vilciena izmantošana. Busu? Braukt pašam noteikti ir patīkamāk, ērtāk un ātrāk.

Darbības zonu norobežošana ir aizliegums - ne absolūts, bet liegums brīvi pārvietoties. Tavs uzskats būtu pareizs, ja vien iemesls, kādēļ vispār šāds aizliegums ir aktuāls, nebūtu to pašu aizliedzēju radīts. Ja ne CO2 histērija, dīzelis nekad nebūtu pārņēmis vieglo auto tirgu - tikai mākslīgās kvotas un akcīzes ir radījušas šo procesu. Un nekādi ierobežojumi nebūtu vajadzīgi, ja šajās dīzeļierobežotajās zonās iebrauktu kāds rets piegādes kravinieks.

Kādā veidā? Spējot aptvert, ka ir vērts nomirt dīzeļa dēļ pāris gadus agrāk, ja ieguvums kopējā dzīves līmeņa pieauguma dēļ ir desmitgadēs. Kamēr nav atrasta alternatīva, nevajag nīcināt to, kas ir mūsu dzīves kvalitātes pamatā un atgriezties pagātnē, kura patiesībā nekad nav bijusis skaista un viegla.

Nepareiza doma pašos pamatos. Transports ir viena no industriālās revolūcijas komponentēm, kas dažos gadu desmitos ir strādnieku no padsmit stundu 7 darba dienām pazemē, ogļu putekļos, izcēlusi uz 8 stundām birojā, kur vēl darba laikā var internetā pasūdzēties, ka dīzeļa ogļu putekļi ir drausmīgi kaitīgi. Pārāk ātri esam pieraduši pie labas dzīves un gribam iznīcināt to, kas mums šo labo dzīvi ir nodrošinājis.

Doma pareiza, bet ar cipariem brauc auzās. Modernajiem dīzeļiem lietderības koeficients ir tāds pats, ka nesen renovētajam Rīgas TEC. Savukārt siltums auto ir vajadzīgs pat vairāk, nekā TEC ražotais. Ne velti automašīnās ir tāda lieta, kā autonomā apkure - ar motora siltumu nepietiek, lai apsildītu salonu - siltumam tiek dedzināta vēl papildus degviela. Vasarā gan TEC, gan auto silda atmosfēru. Elektromobīļa gadījumā - auto ir jāsilda, nespējot izmantot TEC siltumu - tātad ar vēl lielāku kopējo atmosfēras sildīšanu.