Būvniecību centrā ierobežo arī fakts, ka ēkas ir vecas un liela daļa skaitās kultūrvēsturiskais mantojums, līdz ar to neviens investors pie pilna prāta tajās naudu neguldīs (ja vien nav plāns to naudu vienkārši atmazgāt). Pie šī brīža likumdošanas izdevīgāk sanāk novest ēku līdz bīstamam stāvoklim, uz šī pamata izmest īrniekus un tad ēku atjaunot vai nojaukt.

Principā glābt centru no investora puses būtu jēga, ja būtu reāli gribētāji uz tiem dzīvokļiem. Tā kā uzturēšanās atļauju bizness ir beidzies, tad cerēt piesaistīt ārzemniekus ir diezgan naivi, kas savukārt nozīmē, ka dzīvokļu cenas jāpielāgo vietējai maksātspējai.

Tas protams arī, kriminogēnā situācija noteikti centram nepalīz. Bet lielākā problēma jau izriet no pašas pilsētas uzstādījuma, kā vietai, kur koncentrēties ražošanai, pakalpojumiem un cilvēkiem, kas to visu veido. Ja ražošana, tirdzniecība un liela daļa citu pakalpojumu sāk bāzēties ārpus Rīgas, jo modernais transports to atļauj, tad arī pilsētas centrs zaudē savu nozīmi. Skatoties uz pārējo Eiropu normāli būtu, ka šo centra tukšumu sāk aizpildīt visādi ārzemju biezie, kam ir intereses Latvijā un centram vajadzētu pildīties ar pakalpojumiem šīs publikas apkalpošanai, bet Baltijas valstīs nav nekā tāda, kā dēļ biezais arābs pirktu šeit to dzīvokli. Diemžēl Rīgas centra liktenis ir samērā nolemts pasākums, jo "pilsēta cilvēkiem" hipsteri nespēs piesaistīt tādus līdzekļus lai situāciju glābtu, pat ja uztaisīs centru pilnībā necaurbraucamu ar n-tajām zaļajām zonām, utt. Mums vienkārši fiziski nav tik daudz tīru pilsētnieku ar lielām algām kas spētu panest dzīvi vēsturiskās ēkās ar sūdīgu plānojumu.

Tur pat mazāk ir stāsts par "pilsēta cilvēkiem", cik stāsts par to, ka pati pilsēta ir pazaudējusi savu jēgu. Ko darīt tajā centrā? Kāpēc tur dzīvot? Ārpus hipsteru, imigrantu un pensionāru publikas nekas jau tur vairāk nepaliek. Vietējie biezie? Tie jau sen ir sacēluši mājas ap Baltezeru, iemācījušies strādāt attālināti, utt.

Tagad centrā cenšas taisīt birojus, sakārto vidi un satiksmi, bet neviens tā arī nav uzdevis jautājumu - cilvēkiem to visu vispār vajag? Tie cilvēki vispār grib dzīvot tajā centrā? Jebkurš jaunais projekts piedāvā labākus dzīves apstākļus nekā dzīvoklis centrā.

Šodien tieši piefiksēju, ka iestājoties skolēnu brīvlaikam satrēgumi nokritās par 50%, tātad paaugstinot skolu līmeni ārpus centra, centrs uzreiz zaudētu labu daļu kustības un publikas. Izceļam vēl pāris iestādes un viss, vidusmēra cilvēkam centrā vairs nav ko meklēt.

Visticamāk pasākums tīri utopisks, lai novērstu uzmanību no tā ka vācieši lec nost no iekšdedzes dzinēju ierobežošanas. Tā teikt paturēsim iekšdedzes dzinējus vēl kādu laiku, bet tā vietā rekur jums siltumsūkņi.

Ņemot vērā, ka mūsu būvnieki tikai tagad cītīgi velk optiku Vācijas lauku rajonos, tad pie šādiem tehnoloģiju apgūšanas ātrumiem līdz tiem siltumsūkņiem tiks pēc gadiem 20, ja vien tiešām nav plāns veidot kaut kādus lielus siltumsūkņus un aizstāt esošās siltumstacijas.

Problēma ir darba organizācijā pašos būvlaukumos un darbu plānošanā pilsētas līmenī. Ja pilsēta izšauj iepirkumus bez lielāka plāna, kas notiks ar satiksmi pilsētā, tā jau ir problēma. Ja iepirkumā nav iekļauts plāns kā organizēt satiksmi vismaz būvdarbu vietā, tā jau ir nākamā problēma. Un ja vēl būvnieks darbus saplāno caur vienu vietu, satiksmes organizāciju uzgrūžot saviem 10 apakšniekiem, tad arī rezultātā ir tas, kas ir un būs vēl sliktāk, jo šogad projekti ir vienkārši vienā kaudzē sagrūzti.

Darbu plānošana ir no sērijas "naudu dabūjām, uz papīra izskatās ka kaut ko daram, pofig, ka visa pilsēta stāv, nepateicīgie lohi vienkārši nesaprot, ka viss notiek viņu labā"

Ielu cīņas tur tādas nosacītas, cik saprotu no video, kas klejo apkārt, tad ukraiņi plaši izmanto dronus, artilēriju un visādas diversiju taktikas, lai vienkārši dzēstu to dzīvo spēku, pirms situācija nonāk līdz atklātam tuvas distances konfliktam. Process efektīvs, bet pamatā notiek caur Bahmutas kā pilsētas nodzēšanu no kartes. Šobrīd galvenā problēma gan ir aplenkums, jo viens ir aizsargāties pilsētā, kaut kas pavisam cits tikt aplenktiem tur vai aplenktiem vispār.

Par Bahmutu sākumā nesapratu to ukraiņu militārās vadības šodienas sapulci par vēlmi tur palikt, bet laikam jau plāns ir lēnā garā atkāpties no Bahmutas nodarot pēc iespējas lielākus zaudējumus krievu spēkiem. Tarass Berezovecs arī tā pilnīgi mierīgi izturās pret šo situāciju, tātad kaut kādi plāni jau ir, jo visi pārējie analītiķi kliedz, ka viss slikti un ka steidzami vajadzētu atkāpties.

Ja jau šo tēmu atkal ceļam, tad DB.lv bija interesants raksts - viens robežsardzes koledžas beidzējs valstij izmaksā 240000Eur. Tas laikam arī viss, kas būtu jāzin par nozares efektivitāti. Šī summa veidojas kopējo valsts ieguldījumu sadalot uz beidzēju skaitu un pie šādas matemātikas valstij jau sen vajadzēja taisīt vienotu drošības sistēmas koledžu/augstskolu, bet tas kā zināms nav tas.

www.db.lv/zinas/valsts-robezsardzes-koledza-gatavo-zelta-robezsargus-510804

Nu es cik esmu to jautājumu pētījis, tad vienīgais, kas saista to pasākumu ar konkrēto anime ir tetovējumi, viss pārējais ir pilnīgi garām (sensenos laikos apts to anime nedaudz skatījos, jo tā anime ir veca kā zeme).

Par to, ka tas viss ir protesta kustība šaubu nav, jautājums tik par izpausmes veidu - kautiņi lielveikalos diezin vai ir labākā metode, kā protestēt pret varu. Šeit laikam vairāk stāsts par to, ka jaunieši ir atdalījušies no tās varas, dzīvo interneta plašumos un vienā brīdī tas viss sāk līst ārā.

Par to ČVK Redan - esmu mazliet pārsteigts, ka pie mums tādi mazgadīgie darboņi nav parādījušies, itkā jau telegram kanāli dzīvo pāri robežām. No otras puses Krievijā un Ukrainā, kur veči frontē vai slēpjas ir mazāks risks norauties pa muti, nekā Rīgā kaut kādā alfā darba dienas vidū. Vai arī mūsu gopņiki vienkārši ir kulturālāki un pa dienu klapē klaviatūras taustiņus nevis garāmgājējus.

Visticamāk joprojām pa lēto, jo pēc teritorijas aneksijas Ķīnu spaidītu ar sankcijām lai panāktu situāciju, kas apmierina abas puses. Tālāk ja skatāmies kartē, konfliktam saglabājoties Urālu Sibīrijas pusē, Krievijas rīcībā paliek liela daļa atradņu un pārvades tīkla, attiecīgi pārskatāmā perspektīvā vienīgā izmaiņa ir tas, ka jādotē mazāk reģionu. Ja krievi notur vismaz Obas baseinu, tad vispār pofig.

Attiecībā uz Ķīnu un korupciju - nezinu no kurienes informācija, bet Ķīnā vispār ar korupciju ir tuvu Krievijas līmeņiem. Pakāpes armijā tiek vienkārši pirktas, tas notiek gadiem, un tagad varas spēļu ietvaros beidzot kāds ģenerālis arī pa kaklu par to norāvies. Tie sodi ir priekš tautas, nejau priekš partijas kolektīva, partijas biedru draudzenes brauc ar poršiem un dzīvo luksā un kādstiek sodīts tikai tad kad salecas ar kādu augstāk sēdošu.

Ja Rietumi nāktu iekšā Ukrainā ar savu karaspēku, tad gadījumi būtu salīdzināmi, šoreiz sanāk tā ka tikai viena puse uzbrūk, kas pēc šīs loģikas nozīmētu, ka otra puse ir pierunāta neiejaukties. Krievijai un Vācijai tas bija teritoriju jautājums, bet kāds tad ieguvums šajā gadījumā būtu Rietumiem? Bēgļu plūsmas? Destabilizēta drošības situācija Centrāleiropā?

Staļins un Hitlers Polijai uzbruka ar tādu pārspēku, ka poļu viedokli tur neviens neprasīja, Putins uz 40+ miljonu valsti atveda'100K specoperētājus. Pie tam Hitlera un Staļina armijas tūlīt arī garantēja, ka abas puses ievēros sarunu nosacījumus, bet šeit sanāk no sērijas "cik tālu Krievi tiks, tik arī okupēs".

Par Ķīnas-Krievijas karu - ja Ķīna spētu noturēt karadarbību Sibīrijas pusē, tad priekš Rietumiem šāds konflikts būtu tikpat interesants kā cilšu kautiņi Āfrikā. Priekš Rietumiem Sibīrija jau ir Ķīnas province un neskaitot resursus, kas jau tiek eksportēti uz Ķīnu tur nav nekā tāda kas Rietumus interesētu. Toties visa šāda Ķīnas operācija vēlāk ļautu Rietumiem spaidīt Ķīnu ar visādām sankcijām lai izspiestu labākus tirdzniecības noteikumus. Rietumiem Ķīna ir bīstama nevis ar savām ekspansīvajām tendencēm, bet gan ar to, ka ir sapratusi ka nav jāmaina valstu robežas lai bīdītu savas intereses.

Vienoties tādā līmenī var par kaut ko tikai tad, ja abas puses kaut ko iegūst. To pašu Poliju Hitlers un Staļins sadalīja apmierinot savas intereses. Rietumi no kārtējā kašķa Ukrainā neiegūst neko, tikai papildus iekšpolitiskas un ārpolitiskas problēmas.

Attiecīgi arī tie paši Rietumi ne 2014. gadā ne 2022. gadā neizrādīja īpašu entuziasmu iesaistīties, jo pie neskaidra uzstādījuma (it sevišķi jau 2014. gadā) aizstāvēt kaut kādu Ukrainu bija samērā dārgs pasākums. Tā kā Ukraina parādīja gatavību aizstāvēties, tad jau parādījās arī intereses un līdz ar tām arī ieroči un finansiālais atbalsts. Dienas beigās viss karš ir tikai bizness un sabiedrisko attiecību kampaņa, ukraiņi pēc 2014. gada piedzīvojumiem to ir sapratuši, tāpēc arī ir izsituši sev atbalstu.

Es saprotu, ka konspirāciju teorijas ir interesantākas nekā vienkārša savu interešu bīdīšana pasaules politikā, bet tomēr ieteiktu minētos notikumus salīdzināt ar 2. pasaules kara laika notikumiem un tieši Lielbritānijas un Francijas reakciju uz to pašu Čehslovākijas teritoriju aneksiju. Tā reakcija principā ir pilnīgi identiska Ukrainas situācijai kopš 2014. gada, kad Eiropa ieslēdza muļķi un izlikās, ka neko neredz.

Kāpēc es izslēdzu versiju par kaut kādu vienošanos - ja tāda vienošanās būtu bijusi, tad mēs šeit gadu vēlāk par šo tēmu vairs nediskutētu, Ukraina būtu daļa no savienotās valsts un tas arī viss. Rietumi nevienotos ar Putinu par ietekmes sfēru dalīšanu, ja nebūtu 100% pārliecības par rezultātu. Kāpēc? Jo ja Putins lasītu savu izlūkdienestu pilnos datus nevis tikai mapītes, ko viņam pasniedz, viņš saprastu, ka no operācijas nav jēgas un pat Kijeva 3 dienās vienkārši destabilizētu Ukrainu. Ko no tā iegūtu Rietumi? Uz visu pasauli dusmīgus ukraiņus sev kaimiņos, uz laiku lētu naftu un gāzi, iekšēju tautas cepienu pašos rietumos no tēmas "a kur tā izslavētā demokrātija ir tagad", utt. ASV gadījumā Kijevas krišana būtu nozīmējusi demokrātu pilnīgu zaudējumu iepriekšējās vēlēšanās un nākamajās, jo republikāņi ar prieku izmantotu faktu, ka demokrāti pieļāvuši oficiāli vēlētas valdības krišanu militārā operācijā valstī, kuras atbalstā piedalās ASV. Krieviem vienkārši nav ko piedāvāt šādā darījumā.

Cik plaši mēram, ja pāris politiķu, tai skaitā Baidena darbības ir kaut kas vērā ņemams, tad ASV principā valda pār pasauli, jo viņu cilvēki ir visur. Ja ņemam plašāk, tad ir atšķirība starp "ASV iesaistās" un "ASV neiesaistās". Šobrīd ASV ir reāli iesaistījušies tikai Taivānas jautājumā un NATO robežas novilkšanā, Ukraina ir tāds sekundārs pasākums, kuras uzvara ir vēlama, bet ne obligāta.

Var protams sēdēt un koncentrēties uz to, ka redz tu Baidena dēls kaut kur Ukrainā bijis, pašam Baidenam ir intereses, bet ASV darbības pēdējos gadu desmitos ir vērtējamas tikai caur to vai potenciālā konflikta zonā stāv vai nestāv ASV karakuģis. Un ja ASV karakuģi nestāv Ukrainas ostās, tātad kolektīvais Baidens ir pielēmis, ka viņu interešu Ukrainā īsti nav.

Merkeles gāzes politika arī ir tā pati vien neiesaistīšanās, kas bija novērojama 2. pasaules karā - ja bizness iet, kāpēc kaut ko mainīt? Var pārmest Merkelei, ka viņa uzsēdināja Vāciju uz krievu gāzes adatas, bet ja minētā gāze bija lētākā tirgū, tad kāpēc Merkelei izaicināt likteni un kaitināt lielos rūpniekus? Viņa atsēdēja savā vietā, lielo rūpnieku valdes uz lētās gāzes rēķina saņēma lielākas gada prēmijas un visi bija laimīgi. Ja krievi nebūtu devušies meklēt piedzīvojumus 2014. gadā Merkele vispār tiktu uzskatīta par vienu no dižākajiem vācu politiķiem, jo no iekšpolitikas viedokļa jau viss bija ok.

Jā virzās, un vēl labu laiku virzīsies... bet šobrīd gan vairs tikai vienā frontes posmā.

Attiecībā uz Ukraiņu mītisko uzbrukumu - uzbrukums paredzēts tikai pavasara beigās, vasaras sākumā, pēc krievu ofensīvas beigām. Arī krievi nosacīti gatavojas plašākam uzbrukumam, bet Bahmuta ir tīri politisks uzstādījums, pārējā frontē, neskaitot Vugļedaru, kur notiek lemingu pašnāvības, abas puses veic taktiskas darbības lai sagatavotos tālākajām operācijām.

Problēma ar šī brīža informatīvo fonu ir tāda, ka reāli frontē ir tik maz interesantu notikumu, ka visu pušo blogeri ķerās aiz katras kustības, lai tikai būtu par ko stāstīt, kaut gan reāli pat tā pati Bahmuta šobrīd lielākā plānā tiem pašiem ukraiņiem vairs nav īpaši aktuāla, jo mērķis bija noturēties un izjaukt Putina uzstāšanos.

Īsto karadarbību mēs redzēsim orientējoši uz aprīli, maiju, kad reāli ieradīsies gan apmācītie kareivji gan Rietumu tehnika. Un tad jau, atkarībā no situācijas frontē, minētā tehnika ies vai nu uzbrukumā, vai arī tiks izmantota aizsardzībā.

Njā, šajā gadījumā Putins tiešām kapitāli pārcentās un laikā neatkāpjoties ir panācis situāciju, ka Rietumi un pārējie interesenti ir spiesti veikt izmaiņas viņa plānos.

Putinu principā iegāza viņa paša divu līmeņu sistēma, kad reizē pastāv gan spēcīga ideoloģija, gan spēcīga noziedzīgā vide un korupcija. Ja Putins būtu spiedis tikai uz ideoloģiju situācija varēja izvērsties arī savādāk, bet ja Ukrainas politiķu korumpēšanai paredzētos līdzekļus nozog savējie, tad nekādu reihu neuzcelsi.

Attiecībā uz propogandistu darbu - krieviem visu velt uz otru pusi jau ir par vēlu, šādu demagoģiju vajadzēja dzīt pagājušā gada vasarā, līdz ar to tas vairs tāds plāksteris vien sanāk. Apvainojot rietumus varbūt varēs iziet no Ukrainas, bet ideoloģiskais publikas slānis būs labi jāpatīra lai tas nešūpo vertikāli. Pieļauju, ka girkinveidīgie būs pirmie, kas pazudīs brīdī, kad tiks pieņemts lēmums atkāpties.

Kas attiecas uz pašiem Rietumiem, tad tur bez pārsteigumiem - visi piekopj neiesaistīšanās politiku, kamēr netiek apdraudētas pašu intereses. Eiropas reakcija vispār nav mainījusies kopš 2. pasaules kara, ASV darbības kā vienmēr atkarīgas no prezidenta - kāds cits vispār nebūtu iesaistījies, kāds cits, redzot Krievijas vājumu, ieročiem spīdot būtu jau Ukrainā cīnīties "par demokrātijas uzvaru visā pasaulē".

Atgriežoties pie imzz rakstītā par krievu jauno virzienu propogandā spēku izvešanu uzskatīt par uzvaru, Cimbaļjuks analizē kaut kur krievu propogandas vidē paklīdušu video, kur principā apkopotas visas domas par to, kā krievus iemānīja specoperācijā. Tādu metienu atpakaļgaitā es sen nebiju redzējis

Es domāju, ka tie 10 gadi ir pie fakta, ja Krievijas elitē sākas izmaiņas un rodas kaut kāda cilvēcīgāka ideoloģija. Ja ideoloģija paliek, bet nomainās tikai vadoņi, tad Krievijas vēsture labi pierāda, ka Eiropa var mierīgi gatavoties nākamajam karam. Praktiski ja pēc šī kara tur nesākas kaut kādas nopietnas pārmaiņas sabiedrībā, tad tā mazā žoga vietā mēs varam mierīgi ierakumus un mīnu laukus gatavot gar Krievijas robežu.

Šī doma saskan arī ar to, ko es brīvdienās fragmentāri redzēju pa propogandas kanāliem. 24. februārī tā vietā lai apspriestu gadu specoperācijas, pa 1. kanālu rādīja 3 sēriju dokumentālo filmu par ASV un Eiropas sabrukumu, līdz ar to arī oficiālā propoganda jau strādā šajā virzienā.

Šī plāna problēma gan ir tāda, ka būs jātiek galā ar baru sakačātu Urrā patriotu un bijušo karavīru, kuriem būs ļoti daudz jautājumu par tādu iznākumu, bet kremlim šāds scenārijs vismaz īstermiņā ļautu saglabāt varu.

Šāda scenārija kontekstā izklausās diezgan ticami vācu militāro ekspertu izteikumi un arī Arestoviča domas virziens, ka vismaz tuvākos 10 gadus Krievija turpinās radīt riskus Eiropai, pat ja šī brīža karadarbība beigsies.

Baumas izskatās, ka atceļās. Jaunākā deepstate karte rāda, ka nekāds uzbrukums no ukraiņu puses nav noticis, un visticamāk ukraiņi tuvākajās dienās varētu pamest Bahmutu.

Par to Bild rakstu - pieļauju, ka tādas domas tiešām arī tajās aprindās cirkulē. Ukraiņiem tiešām kaut kādā pārskatāmā nākotnē ir jāsasniedz redzams rezultāts, jo aiz katras valdības ir vēlētāji, kam tas karš vienā brīdī piegriezīsies. Ja ukraiņi nespēs atbrīvot tos pašus dienvidu reģionus vasaras laikā, tad no militārā un ekonomiskā skatu punkta izdevīgāk būtu karu uz laiku iesaldēt, ļaut atkopties galvenokārt jau pašai Ukrainai un mierīgi gatavoties operācijas pabeigšanai. Krieviem paliekot zem sankcijām tāpat vairs nav cerību uz nākotni, bet ukraiņiem jau šobrīd ir pietiekami ko atjaunot, nemaz nerunājot par to, kādi ieguldījumi būtu nepieciešami lai atjaunotu to pašu Bahmutu vai Mariopoli (ja tik tālu tiks).

Jautājums arī par to, cik ilgi paši ukraiņi spēs uzturēt šādu morālo pacēlumu, pirms arī tur sāksies runas par to nafig mums tas Donbass, it sevišķi ja vasarā nebūs tādu stabīlu uzvaru.

Protams, ja ukraiņi pavasara uzbrukumā atbrīvo visus dienvidus līdz Krimai un daļu Luhanskas apgabala, tad jau stāsts būs savādāks un atbalsts būs līdz kara beigām nevis tikai līdz rudenim.

Kara gadadienas kontekstā brīvdienās skatoties propogandu krievu kanālos un lasot komentārus mūsu interneta vidē nonācu pie interesanta secinājuma - tādu īstu, Krievijas stila zpatriotu mums īpaši daudz nav. Tas, kas mums toties masveidā aizpilda to vates telpu ir vienkārši visā vīlušies un jebkādai varai vai sistēmai naidīgi elementi, tas ir - kamēr Latvija un Eiropa aizstāv Ukrainu, tikmēr viņi kliedz, ka Ukrainā viss slikti, ukraiņi jau karu zaudējuši un citus krievu propogandas saukļus, bet ja kaut kāda iemesla dēļ Latvija pēkšņi sāktu atbalstīt Krieviju, lielākā daļa šīs publikas momentā apmestu kažoku otrādi un cīnītos par "Eiropas vērtībām Latvijā."

Šāds secinājums radās skatoties krievu propogandas jaunākos sižetus, kur drusku iebremzēta tā varenība un jau Bahmutas ieņemšana būtu ok, ko var redzēt arī no Krievijas puses telegram kanāliem, kur tā kā drusku dzīves realitāte jau sāk pieskarties. Tā mūsu krievvalodīgo daļa, kas dzīvoja zem Krievijas propogandas, bet saglabāja kaut kādu loģisko domāšanu, šobrīd jau ir parslēgusies uz "Russia number one" uz "nu ko jūs ar to Ukrainu, labāk paskataties cik pašiem sūdīgi iet", kas arī nav slikts rādītājs. Bet mūsu vate vēl joprojām dzīvo vispasaules uzvaras gaidās, kas norāda, ka tā mūsu vate nemaz tik ļoti neseko tai krievu propogandai, bet dzīvo kaut kādā savā atrautā pasaulē, kur viņu pasaku tēliem ir tikai vienas uzvaras. Krievu pensionāros tādu domāšanu es vēl saprotu, visu dzīvi nodzīvojot PSRS, atzīt, ka visa varenība ir zaudēta tomēr ir grūti, bet jaunāka gada gājuma cilvēkos šāda dzīve savā pasaku pasaulē jau vairāk liecina par vienkāršu izvairīšanos no realitātes.

Ko tie vateņi nozīmē mums? Nu galvenokārt jau to, ka pat ja Krievija mainīs savu ideoloģiju par 180 grādiem un sāks risināt savas problēmas, mūsu publika paliks karājoties tādā neskaidrā stāvoklī principā vienkārši ienīstot Latviju un visus tās iedzīvotājus.

Īsti nezinu, pagaidām viens no frontes situācijas karšu licējiem tādu kustību iezīmējis, reālo situāciju uzzināsim rīt, kad ģenerālštābs komentēs stāvokli frontē. Tehniski jau nekas neiespējams tas nav, iebraukt taisni pa lielceļu, jautājums tik kāda jēga no tādas operācijas, jo grupu uz lielceļa diezgan ātri pašus var pārvērst maltajā gaļā.