Ar to pārējo.tev ar ir gājis tā ar 2 "ar krustu" , bet to jau tev te pakomentēja, neredzeju jēgu izteikt līdzīgas piezīmes, tik tā nianse ka tā nav "izmantoju naudu kā gribēju" atbalstīšana, bet gan diezgan mazohistiski.noteikumi, kas bieži vien uzplaukumu negarantēja, un tikai tad kad naudas devēji pa lielam atsipās, tad izpetot kā amerikāņi būvē biznesus pamazām pārauga pašus amerikāņus ...

Par tām pārējām naudām - analoģija ir diezgan neizdevusies, manu vecāku nauda ir nākusi ar stipri mazākām saistībām astē ...

Klau "experc" nu varbūt pirms izsaki kādas savas teorijas, pieturies tomer pie zināšanām lai cik nelielas ari tās nebūtu, un nespried par lietām vai valstīm par kurām tev nav nekādas nojausmas, lai spēti korelēt to attīstību ar monarhijām/diktatūram utml.

Honkonga ir ex-UK kolonija, Taivānā un Japānā ar ASV svētību un naudiņu bija izveidota "sava veida verdzība", kas bija orientēta uz valsts ekonomikas yzlabošanu t.i. tas modelis nebūs pabāžams zem klasiskas izpratnes par jebkādu attīstību ... tālāk jau ja tev ir interese ņem un meklē pats cik lielā mērā tu esi (ne)uzminējis...

Ja spēj atrast ko tādu no transmisijas daļām ko es nebūtu redzējis, vai pat dažos gadijumos pats jaucis un licis, tad uz priekšu, vienmer intersanti redzet ko jaunu.

Es tev savukart varu ielikt sarakstinu ar visām tām elektriskām un neelektriskām komponentēm kas uz Teslas būs par kārtu gļukainākas, kā videjam iekšdedzes auto. Jo EV nesastav tikai no pāris mehāniskām daļām ...

Tu par Teslas gļukiem zini visai maz tā kā tās nav paredzēts apkalpot ārpus "slēgta loka", citādāk vēl kāds pateiktu atklāti ka tādu inženiertehnisko risinajumu lietošana ir pat bīstama apkārtējiem ...

Tā gluži nevar sanākt IMO, jo tas met speciālu papildu loku cauri lidostai, un uz Rīgas centralo staciju - tas noteikti būs stipri dārgāk kā +10%, un arī satiksmi nepaātrinās ...

Tesla kārtējo reizi aizšāvusi garām ar "lētu" risinājumu - auto praktiski nepārliecinās ka vadītājs vispār atrodas pie stūres :

www.theregister.com/2021/04/23/tesla_autopilot_consumer_reports_claims/

Padārga izglītība sanākusi ...

Par rezultātiem grūti šobrīd spriest, jo problēma nebija būtiska, taču man ir kas spēj pamanīt. Un lai dzīve vienkāršāka "uzdāvināju" Fiskars speciālo grābeklim šādam nolūkam... jo dēļ "feel good" pasākuma es varu ari pie stieņa pavingrot, nav tādēl jāīrē smags verķis ko "staipīt apkārt"...

Nu es saprotu arī tavu viedokli, teiksim Norvēģija braucot pa kalniem ar auto sākumā ar ļoti gribējās lūrēt pa malām, taču to gruti izdarīt valkājoties ar 80+ km/h. Ties tas efekts gan ar bija tikai piemās dienas, bet kādā 10tajā jau nebija nekādas sajusmas ne par ūdenskritumiem, ne klintīm ...

Kaut gan tas moš tikai es tāds ...

p.S. OPĀ šodien jāiet "dzert" mans 10'000 posts !

Man šķiet ka tur pat tuvu 60 km/h lāči spēj uzskriet ..., vienīgi tas ka pa mežu starp kokiem.diezin vai tādu ātrumu jebkas spēj attīstīt ...

+1

Nu mežā gruti atrast kur bikses tā uz sitienu izmazgāt, es gan brīnos ka šams to koku nepārlēca ar visu veli ...

Kā taja anec -

gāju pa mežu, sagribējas pačurāt - ielīdu krūmos, ieraudzīju lāci ... pie reizes arī pakakāju ...

Vieglais varbūt arī neizturēs, tad ja tomēr izdosies "pārlauzt" bateriju ietilpības jautājumu - pagaidām gan ir tikai ne pārāk uzticami pastāsti par vieglajiem BEV ar lielu iespējamo nobraucamo attālumu.

Nu no savas Kanādas izteikti tūrisma brauciena pieredzes izejot es teiktu, ka jo ātrāk brauc, jo vairāk ir laika ievērtēt tos mērķus kurus gribējām apskatīt, un noplukuši Kanādas indiāņu ciemi, ceļmalas ganībās sastopamas aitas utml. man nebija kas jauns un interesants - kaut kā tā. Bet no dendroloģiskā parka ( ļoti skaists BTW iekš BC) nācās daļu palaist garām, dēļ kolēģa ar švakru pedāļmīšanas pieredzi ...

Ja atmiņa nepieviļ tagad pēkšņi, tad šo vietu nācās apskatīt ierobežotā laikā:

goo.gl/maps/i54VzioKRFczEAoj6

Ļoti pareiza pieeja, jo svarīgā sadaļa ir : US$135 billion, annual market " un tas kāda tipa "hydrogen" tas ir - naveinu nasipj ...

Es vienkārši domāju ka H2 būs nākotnes degviela, citādāk būtu dīvaini ka Toyota tajā bāžas iekšā, jo kas kas bet "Toyota forklift" (https://toyota-forklifts.eu/solutions/energy-solutions/) bizness lieto baterijas jau ļoti sen, un ja tas būtu "easy way forward", tad gan jau ka to piemērotu arī smagajiem auto utt.

Nabūs tev taisnīb - ekonomē arī eiropieši ka prieks ... un vienīgais reāllais uzlabojums ko tu vari atļauties jaunam auto ir mainīt difa attiecību - visa pārējā nomaiņa 'bez pārprogrammēšanas' visticamāk beigsies ar "check engine" agri vai vēlu ...

Vēl viena reāla H2 transporta ražotājkompānija no ASV:

hyzonmotors.com/status-update-groningen-municipality-hydrogen-fleet/

www.h2-view.com/story/the-municipality-of-groningen-eyes-a-zero-emission-future-15-hydrogen-vehicles-to-be-on-the-roads-later-this-year/

Un viņu partneri Eiropā:

www.cleantechnology.nl/

"tizlais motors" jau var daudz ko izdarīt, ja tam tiek speciāli veidots, taču pārnesumkārba ir daudz efektīvāks veids kā ar minimāliem līdzekļiem sansiegt maksimālu efektu. ;)

BEV tieši tāpat ir pārnesumkārba lai risinātu elektromotoru "problēmas", un Porsche Taycan pat ir 2 pārnesumi šim nolūkam ;) .

Nav gluži taisnība par sajūga neslīdēšanu - tas vienmēr mikroskopiski slīd, "slapjais" sajūgs protams slīd vairāk, taču viegaljiem auto par to principā var neuztraukties, šī ir jau krietni nopietnāka problēma smagajai mašinērijai, kas īpaši bieži "stiepj" smagas kravas un nereti diezgan stāvos kalnos (karjeros utml.).

Piekabes max svaram IR ļoti liels sakars ar transmisiju, t.i. visu spēka pārvadu - nav obligāti jābūt ļoti izturīgai pārnesumkārbai un spēcīgam motoram , jo to var kompensēt ar lielu pazeminošu attiecību diferenciāļa zobratiem utml. Taču "general rule of thumb" ir ka transmisijas mēģina sabalansēt izturības (un ekonomijas) ziņā tam mērķim kādam apmēram 90% tautas to izmantos, attiecīgi ja grib ko nopietnu vilkt, tad pārsvarā jāskatas 4x4 pikapu virzienā.

"Problēmas" nosacītas - auto (98 g. Toyota Avensis 1,6 neturbo benzīns ar 105 Zs) piekrauts līdz lūpai pa Norvēģijas kalniem, bija tāds kalns, kurā ar 2 robu zāģēt bija besīgi, jo 3 ar itkā norm vilka, taču sajūgs sāka slīdēt - ne pirms ne pēc nekas tāds vairs netrāpījās, bet konkrētais slīpums un garums vairāku km garumā darīja savu + protams sajūgs nebija pirmā svaiguma ( auto tad jau ~ 200 kkm un pāri 10 gadu vecumam bija).

Ar 1. robu, protams mierīgi bija ņemams, bet tāpat tikai pēc tam kad atdzesēju to drusku.

"Ekomobiļa" gymkhana (sorry ja kāds jau redzējis) :

"Hochu chtob telega pojehala"

Pa lielam jau tev ir pilnīga taisnība, taču ar Avensi ir braukts tā ka sajūgs smird un Norvēģijas kalnos vairs nevelk augšā ar 3 robu, un pēc tam ar tādu pat sajūgu vēl braukti vismaz 80+Kkm un tāds pat braucošs pārdots tālāk ...

Principā arī manuālim, ka ja velc virs ieplānotās izturības rezerves dabū ciest sajūgs (pamatīgi karst), īpaši kad mēģini braukt ar 4 vai 5 ātrumu. Bet citādi jā automātam ļoti jāuzmana kārbas eļļas temperatūra velkot smagu kravu.

Pats ar savu USA Ford Ranger 10 gadus esmu valkājies ar smagām kravām + piekabēm ( tagad drusku nolikts pie sētas - vajadzētu remontēt - pamatā gan rūsu, bet arī motoram nebūtu slikt lielāku apkopi un moš kārbai ar pie viena, kaut viss ir mierīgi braucams)

Dinamo ietekme uz velobraukšanu:

Vēl mazliet zinātnes par velo (tūrisma) aerodinamiku:

+1.

Taču to kurš VAG divsajūgu manuālis - vēl nebūtu tik traki, padārgi gan būs ja nu kas, bet nekā sarežģīta tur principā nav.

Principā vislābākais piekabes vilkšanai būtu automāts, gan nekas sevišķi nav jāmāk, gan pie lielāka svara un mazas motora jaudas iesākt viegli un sajūgs nav jāslidina.

Bet nu ne visi automāti ir vienādi, un daži arī ir ar mazu izturības rezervi un nopietnākai vilkšanai neder ...

Vispār uz priekšu skatoties varētu būt intersanti kas notiks ar iespēju vilkt piekabes, jo ekoloģijas prasību iespaidā, motpori arvien vājāki, tādiem taisīt kārbas ar lielu izturības rezervi nav lielas jēgas + jo vieglāka kārba un pārējās komponentes jo ekonomiskāka "tačka".