brmbrmm - ir viena "pataloģiska" kļūda - jo spējīgie/nespējīgie ir tikai atkaºīgs no skatu punkta. Esi pats spējīgakais un visi šķitīs ēdīgī idioti un nspējnieki. Esi pats tupākais cilvis uz pasaules un visis šķitīs izcili gudri !!!

Ja kāds spējs saskatīt gan vienu gan otru galu, un neivēro kaut ko pa vidu - jams visdrīzāk ir viduvējība, cerams ka lietas koks, bet tikpat labi - zābaks un dīkdienis.

Da labi nu nav tik traki, tikai protams ka ir vieglāķ ja ir katrā valstī atbilstošās puses ruļļi !!!

Varu arī sīkāk "izvirst". Ar tādu auto ļoti labi var redzēt kas notiek priekšā gar auto labo malu nevis pa ceļa vidu !!! Tas ir viens. Otrs - es arī ar pareizo stūri reti kad lienu kādam "pakaļā" pirms apdzenu - līdz ar to man pārāk netraucē kravinieki utml.

Un treškārt tas auto ar ko es pa LV pabraukāju bija mazliet "traks" auto - ar jamo normāli braukt vispār bija grūti - saskrūvēta jauda., tā kā ja iesāk dzīt - tad nevar vien nobremzēt.

P.S. te gan arī jāņem vērā fakc ka neesmu psihs un ja neredzu - tad nedzenu !!! Tādēļ tikai sākums Rīgā bija dīvains kad vajadzēja apbraukt 1 joslā stāvušu auto. Pēctam jau apradu ar domu ka nefig līst līdz vusdlīnijai, ka nefig raustīt durvju rokturi pie atrumpārslēgšanas, ka logu tīrītāju slēdzis un pagriezienu ir samainīti pusēm (JDM) nu un tamlīdzīgas īpatnības.

Esmu LV braucis ar UK auto - neredzu problēmu kādu apdzīt - pat vēl vieglāk. Vienīgais pie kā ne uzreiz piešāvos - uz 2 joslām katrā virzienā - ka nu vairs nav tik tālu jālien braucot pa otro joslu. A to zin piebrauc pie ceļa viduslīnijas un secini, ka principā puse auto jau brauc pa pretējā virziena joslu.

Nu man ar nepamet šāda sajūta par to 30% no IKP, kaut gan nemot vērā ka IKP "ietekmē" dažādas "beznodokļu nozares", tad laikam nav sevišķi jābrīnas.

P.S. Mazāks droši vien nepatīk dēļ tā ka jamais CMS interpretē dažadus "xMLiskus" tegus.

UI mļins nu džeki no FM laiž, tipa - mums nodokļus slogs nesot būtisks, tipa mazākais Eiropā vai kaut kā tā - tikai 30% no IKP. No IKP pieminēšanas vien jau pavemt gribas.

Kā būtu ar puslīdz reāļu skatu uz dzīvi, kad darba ņemējs iekš LV nodokļos nomaksā ka minimums 21 % PVN + 9% sociālais + 23 IIN.

Tad vēl varam pieskaitīt akcīzes nodokli, ceļu nodokli. vēl visādus apfisienus a ļa maksas stāvvietas utml. un tad seciņāt ka nakuj mums LV ceļus vispār - jo cilvis bez 500+ Ls algas nav spējīgs to visu nemaz nomaksāt. Un jaukākais tajā visā ir tas ka tūlīt būs ļoooooti daudz cilvēku ar algu zem 300 Ls !!!

Ar to es domāju ka cilvim pie 500 Ls algas paliek apmeram 250 Ls ar ko dzīvot, ja ir jāpaēd, jaieliej degviela un jāuztur auto - unreal - tikai ar "neturālo" saimniecību - tad vēl daudzmaz reāli.

Tiesa man jau nu šķiet ka vienkāršāk tu uz vietas nopirkt lietotu auto, lielā daļā jamie ir labā stāvoklī un maksā salīdzinoši maz, ja vien nelien pēc ekskluzīva !!!

Ja esi 30 + gadu vecs - pēc 6 mēneši pierģistrējies UK ar savu auto un miers, jamiem principā netraucē tava otras puses stūre.

Kapēc 30 gadu vecs - pie tās robežas viņu vietējā "OCTA" paliek paciešama pat uz sporta auto. LHD arī tiek ieskaitīts lielāka riska grupā !!!

Ak jā vadītāja apliceība ar pēc noteikta laika bija jāsamaina !!!

Tas ir tupi !!! Then its time to move on !!!!

Vecīt žēl ka LB apsardze tika nolikvidēta - paši krutākie veči LV, kur līdzīgi labākajā gadījumā bija tikai tā sauktajai specvienībai. Pat armijā izdomāja kaut kādu idiotismu un pataisīja visus "vienlīdzīgus", līdz ar ko cilvēki kuriem bija iekšā un kuri bija piestrādājuši pie tā lai būtu elitārās armijas vienībās vairs īsti nebija prikola censties - aizgāja katrs uz savu pusi, kāds privātā biznesā kāds vēl kur.

Tipa gribi teikt ka savukārt tas par ko mēs neko nezinām - par tiem galva nesāp ja ???

Ja kāds gribēja tad saprata domu, ja gribeja piesipties tad protams bija kaut kas šītāds jāraksta !!!

Formāli laikam gan tev taisnība, nebiju par to iedomājies, jo godīgi sakot šķiet ka par šo datu aizsardzību neviens vai gandrīz neviens neklapē ar ausi.

Pie mums - visticamāk jā, kaut gan tūlīt uzzināsim ar ko šāds joks beigsies Tiesībsarga birojā (te pie tam būš intersanti uzzināt vai izdosies pierādīt e-pasta nepamatotas caurskatīšanas faktu, un kas draudz par to ja birojs nespēj izmeklēšanai sniegt vajadzīgo infromāciju par šô lietu).

ASV par šô nāksies samaksāt pāºis miljonus valstij, un tad jebkuram no cietušajiem vēļ ir ispēja noslaukt pāris miljonus, it īpaši ja izrādas ka šīe dati tiek arī kaut kur izmantoti pret to fakstisko "īpāšnieku" - privātpersonu.

Tehniski viss ir atkarīgs no tā cik vērtīgi ir dati, ja datu vērtība ir mērāma miljonos - izcila muļķība, ja šie dati ir pārdesmit tūkstôsu vērta - pofig, lai glabā kaut savā zibatmiņā.

Te nu tu drusku pārspīlē - ir visai ierobežôts skaits uzņēmumu kuri operē ar personas datiem - tiem šī lieta ir būtiska, pārējiem atkarībā no biznesa , jo faktiski šī lieta visai nopietni sadārdzina datu rezervēšanu. Taču pēc tā ko esmu redzējis dzīve es vērtētu ka tikai kādi 30 % no tiem kam šāda reāla vajadzība būtu - izmanto šo datu šifrēšanu šajā posmā !!!

Mūsdienās jau sen šī nav problēma - vajag - šifrēsim datus, vajag, rakstīsim uz lentēm vai citam iekārtām kas ir rakstamas vienreiz un nav pārrakstāmas .... Tam ir vajadzīgi zinoši cilvēki, un tādu kas zinātu absolūti visu par visu nav daudz !!!

Jā un vēļ arī armijas KRAZ bija domati nopietnāku kravu vilkšanai, taču pēc būtības jamie tomēr nepārspēj mūsdienu vilcējus, jo šīe verķi nemaz i tik ļoti smagu kravu neveda un tas ka jamie bija konstruēti labai cuargājamībai bezceļu apstākļos, kas arī sevī ietver to ka slodze uz asi ir krietni mazāka kā 60 tonnu mūsdienu sedlvilcējam.

Un nu pieņemsim ka datu drošība nav problēma. Bija iespēja uzzināt par uzņēmumu kuru IT sistēmas bija pamatīgi atstātas novārtā un puikām kas par to visu rūpējās kopā ar lietotāju datoru pieksatīšanu ar ne sū nemaksāja. Tad nu lūk kāda jaukā dienā viss pasākums nobruka pilnīgi un galīgi, un nevarēja paºdot nevienu pašu preci. Zaudejumi no ši vienas dienas kādas 100 reizes pārsniedza jebkādus iepriekšējus ieguldījumus IT jomā. Nopietna startēģiska kļūda.

Ūūū tu škiet neapzinies personas vai uzņēmuma datu vērtību, man pašam ir pienākuši klāt un pajautājuši ko tu vēlies par vienu pārsimts tūkstošu ierakstu datu bāzi. Un padomā ja šāda iespēja rodas kādam darbiniekam neilgi pirms pensionešanās, un piem. tas uzņēmums kurš "pērk" minētos datus ir gana gudrs lai šo biznesa info nelaistu apritē uzreiz, bet teiksim pa gabaliņiem utml.

Jā protams ir daži drošības līmeņi kuriem tur ir jābūt tīºi tādēļ ka jābūt, bet savu 90% tomēr ir tadi kas ir aksitsējošu draudu novērsšanai.

Teikšu atklāti - tā "tehnoloģija" ko apraksti šķiet visai dīvaina. Taču par padomijas ceļu kvalitāti arī nav pamata būt sevišķi augstas domās ( izņemot tos ceļus kurus speciāli būvēja ar aprēķinu ka tie tiks izmantoti tanku vesšanai). Padomijā praktiski nebija neviena kravinieka kas pat tuvotos tai kravnesībai ko spēj moderni Eiropas kravinieki. Arī masa uz asi nav salīdzināma. Un protams vēl viena lieta ir asfalta sastāvs kādu visbiežāk tagad pie mums lieto - no granīta vai tamlīdzīga materiāla tur parasti nav ne smakas.

Uhh uzprasās jautājums par to ko tad pats dari !!!

Tas ka daudzas lietas ļoti labi strādā ar diezgan senām operētājsistēmām nav nekāds jaunums, taču ja tu vēlies strādāt ar lieliem failiem, dzenāt lielapjoma datus pa tīklu utml. - tev nav lielas izvēles ka izmantot jaunākas tehnoloģijas, varbūt ne tā saucamo "bleeding edge" bet ne vecākas par gadiem 5.

Runājot par drošību - vien no lietam ko tu jūtami nenovērtē ir cilvēķa datu aizsardzība sākot ar e-pastiem utml. Ļoti nopietnu atbildību nes cilvēki un uzņēmumi kas paºkāpj šos noteikumus, labi pie mums varbūt tur štrunc ( kaut arī es negribētu būt tas kurš stājas tiesas priekšā !!!), bet ASV tā ir vairāku miljonu soda nauda un nopietns "zāģis" uznēmuma reputācijai. Un tajā pašā ASV ir tad lietā kā visa auditoru sarakste (e-pasts t.sk) manedžmenta sarakste ir jāgalbā 6 gadus, tas ir nopietns uzdevums gan datu apjomu gan drošības (cilvēķu tiesības uz sarakstes privātumu) dēļ !!! + ASV arī eksistē likums kas nosaka cik ilgā laikā tev jāspēj iesniegt pierādījumi kaut vai teiksim tādā jaukā lietā kā patnetu apstrīdēšana.

Pašam nelieli uzkrājumi ir OK, bet šajā situācija kāda ir ar ceļiem uzkrāšanai ceļu fondā nav īsta pamata. Uzkrāt, ja to varētu tā izdarīt - drīkstētu tikai situācijā kad ir plāns par to ka šogad kaut kam svarīgam ir pa īsu, bet to teiksim krājot un noliekot depozītā bankā mēs varēsim atlauties pēc gadi 5 - jā tad ir jēga, nevis tipa krāsim ar domu ja nu kādriez netīšām savajagas.

Es tomēº uzskatu ka sīs nav labākais ceļu naudas "pārvaldīšanas" veic jo,

a) ar ceļiem mums ir nopietnas probzas !!! un vietām kvalitatīvi ielāpi ļoti palīdzētu un IMo aºī naudu ietaupītu.

b) tam tiek nodarbināti lieki cilvēkresursi

c) škiet tur visai dīvaina bija lēmumpieņemšas metodika.

P.S. Tas protams neattaisno faktu ka JL atkal vienkārši droši k-ko pa ausu galam bija padzirdējušī par neefektīvu darbību un prasti aizklapēja šo ciet, tas nav stils - ir tomēr jāiedziļinās, jo škiet ka šādu veidojumu savulaik ieteica nozares speci, tikai diezin vai tā realizācija bija tāda kādu iedomājās tie cilvēki kas to ieteica. Jo nav jau grūti k-ko nolikvidēt, bet jautājumam būtu jābūt kā neatkārtot tās pašas kļūdas.

Nav jau tā ka tev nebūtu vismaz daļēja taisnība, taču algu pieaugums kareiz sākās ar interneta attīstību, jo arvien lielāka nepeiciešamība bija un ir pēc datu drošības un atbilkstošiem risinājumiem. Tālāk arī valdības ir parūpējušas par dažādu likumu izdošānu kas liek uzglabāt un tisībsargājošām iestādēm nodrošināt piekļuvi pēc datiem teiksim kas ir 5 līdz 6 gadus veci (te gan jāpateicas USA bankām un energētikas uzņēmumiem kas pa burbuli aizgāja !!!). Un ja tu domā ka IT cilvēki nepamatoti saņem tādas algas kā saņem - iesaku pastrādāt kādā uzņēmumā kurā par IT nerūpējas.

Ir tikai pāris vēl tādas sfēras kā IT kurā ir nepieciešams ļoti daudz zināt, daudz apgūt un spēt tajā visā orientēties. Līdzīgi "Ļeņinisks" uzdevums ir dažādas specializācijas inženieriem, arhitektiem ujn droši vēl kādam.

Tik sekli nebūs gan, bet ar sava veida burbuli saistītas gan - ar interneta veikaliem, taču tūlīt pēc tam radās jaunas idejas un pieprasījums pēc IT resursiem ir tikai audzis. Digitalā "ekonomika" ir daudz zibenīgāka dažādu jaunu ideju iedzīvināšanā nekā tās pašas bankas. Bet tas ir normāli ka vien ideja nogrimst, tas vietā rodas cita ....