Tas ir maksimāli pieļaujamais patēriņš, braucot režīmā pedālis grīdā pa Vācijas bāni. Tā kā nebīsties - nav AUDI inženieriem nekāda kaite piemetusies.

Ozi, nedod viņam telefonu, a to vēl piezvanīs un sarunās lietas, par ko pašam pēcāk kauns būs.

Kur Tev tādas praideriskas bildītes saradušās?

Spenzūra... Tas ir kas līdzīgs tonzūrai?

Svaigākā ziņa - Kira Lipmans piesolījies noskūt visus matus, ja Latvijas uzvarēs Kanādu. Tā kā nu tik turam īkšķus par mūsu pastalniekiem, jo nemaz tik bieži nav iespēja redzēt noskūtu begemotu.

Vainagu no egļu skujām. Pa vidam pa kādai kallai un melnīgai bantītie jāiepin - būs pašā laikā! Un arī svinētājiem prieks.

Esmu sabiedriskā kārtā pārstāvis viena valsts budžeta fonda konsultatīvajā padomē, kura izskata projektu pieteikumus un sniedz rekomendācijas galīgā lēmuma pieņemējiem. Šajā fondā projektus iesniedz gan nevalstiskas organizācijas, gan valsts iestādes. Un visu laiku acīs durās šāda likumsakarība - nevalstiskās organizācijas līdz pēdējam santīmam cenšas pamatot, kāpēc viņiem ir vajadzīgi konkrētie lati konkrētajā daudzumā (cik cilvēku strādās, mēneša vai pat stundu algu limes, benzīna litri, papīra lokšņu un zīmuļu skaits utt.). Un to šīs organizācijas dara, jo zina, ka viņus arī drāzīs par katru santīmu gan pirms projekta apstiprināšanas/noraidīšanas, gan vēlāk atskaitoties. Šo projektu tāmes svārstā robežās 1,5-7,5 tūkstoši latu.

Valsts iestādes sniedz krietni naudīgākus projektu pieteikumus, kur tāmes var pārsniegt pat milionu, bet kalkulācijā ir viens ieraksts "biroja darbības nodrošināšana", kurai vajag 1,3 milionus deviņiem mēnešiem un punkts. Un nav pat paskaidrots, kas ar šo teikumu ir jāsaprot, kam nauda vispār konkrēti tiks tērēta. Un labākais - šie projekti parasti tiek apstiprināti, un nauda tiek piešķirta.

Par kancelejas precēm tas bija tikai piemērs. Var jau būt, ka es kļūdos, taču nav starpības vai izdevumus plāno ierēdņa kabinetam vai rentgena kabinetam. Ja Tev uzstāda jaunu uzparikti, tad Tu jau iepriekš zini, kādas apkopes būs jātaisa, kā to ražotājs paredzējis, bet remontus garantijas laikā (vismaz pirmos divus gadus) veiks ražotājs vai viņa deleģēts pārstāvis. Man domāt, ka divi gadi ir pietiekams laiks, lai saprastu, aptuveni cik lielus papildizdevumus pie ražotāja noteiktajām apkopēm uzparikte vēl var paprasīt. Tad nu arī var sastādīt daudz maz precīzu budžetu.

Diemžēl man ir radies iespaids, ka daudzviet budžets tiek sastādīts pēc principa - prasām n tūkstošus, bet tam apakšā nav pamatojuma, kāpēc vajadzīgi tieši šie n tūkstoši. Tikpat labi var uzdot jautājumu, kāpēc netiek prasīti n-50 tūkstoši vai n+50 tūkstoši. Un tad, kad šie n tūkstoši ir dabūti, tad vizbiežāk ir divi varianti: a) naudas ir par maz; b) naudas ir par daudz, bet princips neļauj to neiztērēt, jo savādāk nākamajā gadā nogriezīs šo neiztērēto, plus vēl kaut ko no ekskursiju un kūku fonda.

Tās jau ir iestāžu vadītāju nekompetences sekas. Neprot savu budžetu saplānot un izdevumus paredzēt. Šī nelaime ir ne tikai ārstniecības, bet gan prkatiski visās valsts iestādēs, kad gada beigās nesaprot, kā lai pusmēnesī iztērē desmit štukas pildspalvu un zīmuļu pirkšanai. Bet neiztērēt nedrīkst, jo tad, dies pasargi, nākamgad šitos liekos desmit tūkstošus neiedos. Man draugs no viena departamenta parādīja vienu kabinetu, kurš bijā pārvērsts par kancelejas preču noliktavu.

Kaksim un citiem pamatskolniekiem - Ādolfs bija austrietis. Un par to normālību - laikam katrs pa savam vērtē.

Labais vai kreisais?

Paprasi Andrim

Tas kompis arī kartera korķi neļauj izskrūvēt? Un filtru arī ar dzelžu rokām tur, lai agrāk noskrūvēt nevarētu?