Seene rakstīja:
DeaDMoroZZZ rakstīja:
katrs sevi cienošs tūrists cenšas saņemties un tad 45 minūtes arkliņā ar izvalbītām acīm šļūc lejā pa to foršo trasi, kur tiešām prieks atvilkt.... ja vien nebūtu pa 3 lejā šļūcošiem čaiņikiem uz 1 kvadratmetru....
Šito varēja labi sarennē izbaudīt. Galvenais bij paspēt uz pirmo vagonu, kas cēla uz pašu smaili un tad jau... 15km svaigi retrakotas baudas... Pēc tam mierīgi varēja paspēt vīna pudeli izdzert, kamēr lejas krodziņā vēl kāds apmeklētājs parādījās. Saimniece jau par mums brīnījas - katru dienu ieradāmies reizē ar viņu, kad tikai sāka ķebļus krāmēt zemē un vērties vaļā.
tieši šā iemesla dēļ pēdējos gados cenšos izvēleties klusus, mazus miestus, ar platām, stāvām, koptām trasēm, ar kalnu augstumu virs 3000m lai ir lielāka varbūtība uz kalna sastapt sniegu
Bieži vien šādi miesti ir sastopami 30-40km rādiusā ap populāriem lieliem kūrortiem, vajag tik pameklēt. Dzīvošana un un ski-pass tādos miestos ar parasti izmaksā par 15-30% mazāk. Cilvēku uz trasēm jebkurā dienas laikā var saskaitīt uz 2 roku pirkstiem un var smuki gāzt ( www.carvingclub.lv/...
), nebaidoties, ka tev no muguras uztrieksies kaut kāds imbicils, kas ar trīcošām kājiņam pa taisno laiž lejā nekontrolējamā lidojumā
vienam čalim pagājušā gada februārī tāds uztriecās virsū slavenajos Dolomitos - Sella Rondā - rezultāts gaužam bēdīgs - mēnesis komā slimnīcā, kontūzija, lauztas ribas, plīsusī liesa, bojātas plaušas u\'.c. iekšējie orgāni un vairāk kā gadu darba nespēja un praktiski bija jāmācās staigāt no jauna... pēč šī incedenta sapratu ka ķivere ir par maz, ja piekopj extrēmu braukšanu, muguras bruņas ir neatņemama slēpošanas sastāvdaļa, tāpat vēlams pasargāt arī gūžas un plaukstas...




















