raimondsm rakstīja: nee, 184
Tad u ir u1+u2 +u3
Malacis raimi ar to tu pierādi ka +/- 4.klases matemātikas kursu esi noklausījies, bet par elektrotehnikas pamatvienādojumiem pat nojausmas nav 
. Kā tad tur palika ar to metālmeklētāja efekta temperatūras devēju A?
Pavisam nesens notikums: Ventspils šoseja nedaudz aiz Smārdes pagrieziena kur zīme 70, piekdienas vakars brauc kolona +/- 90-100 it kā viss OK te pēkšņi pirms man priekšā braucošās mašīnas viens diezgan strauji bremzē iemesls pretim brauc CP līdzīgs auto 
. Braukt kolonā Latvijā ir bīstami tieši autovadītāju neadekvātās ricības dēļ tāpēc es labāk izvēlos turēties tālāk no šādiem veidojumiem protams kur tas ir iespējams.
raimondsm rakstīja: steareo FM uztveereeja plate maksaa latus 4, veel vajag tur kaadus 9 vai 12 voltus baroshanu, kas nemaz nav sarezjiiti.
2 vadi -plus, miinusm tad veel stereo izeja. 10 minuushu darbs.
raimim viss vienkārši tā pat kā metālmeklētāja temperatūras devējs 
.
Man bij līdzīga problēma apstājos pie šī www.linksys.com/... 
+pastiprinātājs, sevišķi lēti nav tomēr advanced tehnoloģija
Skurstenis rakstīja: Kādas ir domas par tādu autiņu kā Mazda Demio 1999.gads. Plašs autiņš it kā. Mazda. Kā ar detaļiem? Paldies!
Detaļas viņam ir tik nepateikšu kur.
Polarlacis rakstīja: Tev noteikti pat lidz tam viennistabas dzivoklim jaizaug,jo ka izklausas neesi neko daudz vairak par bernudarza divstavigo gultu i' redzejis. Par mehanikiem utt runajot,tie tiek apcakareti Bananu Republikas nepajokam,jo normalas valstis tie videji pelna ap 40-50Ls stunda.........
Polārlācis protams ir gatavs atstāt 40-50 Ls/h stundā par "kaut kas neiet" tipa spriedelējumiem padomiem mainīt visu pēckārtas un žēlabām par orģinālo rezerves daļu dārdzību un nevajadzību konkrētam indivīdam.
ingus_v rakstīja: domāju, ka tam pašam servisam, kas diagnosticē, ir arī jāremontē, pretējā gadījumā uzreiz ir jāsaka, ka šādu auto apkalpot nevar un viss. Cik nav dzirdēts, ka nosaka vainu, kur jāiegādājas detaļa par pāris simtiem, saimnieks to nopērk un apmaina citur, bet, ak, vai, vaina ir citur, ķeza. Nezinu, kad kāds kauko būtu dabūjis atpakaļ par nepareizu diagnozi šadā gadījumā.
Pluss provincei ir tas, ka cilvēki mazāk pieturas pie savām tiesībām iemest acīs servisam sūdzību par nekvalitatīvu darbu.
Ļoti tipiski "lauku" es domāju Tu vairāk velc uz mazpilsētas "meistaru". Gribētos dzirdēt tā īsumā neatklājot "knifus" kā Tu diagnosticē piem. EPS vai Airbag domāju ka ielūkošanās servisa manuālī tur NAV jo nav jau paša manuāļa. Īsāk sakot "mir ņe bez dobrih ļudej" manuprāt normāls cipars.
raimondsm rakstīja:
neesmu teicis, ka shaadus baigi biezhi izmanto.
Tādus vispār neizmanto, jo tādi vispār neeksistē .
raimondsm rakstīja:
Raacens rakstīja:
raimondsm rakstīja: neaizmirstiet tam visam veel pielikt ciparu liimenjraadi un kompasu un pasuutiit kaadam, lai to visu saprograammee, lai taa iekarrta var to rotaatoru un/vai hidrocilindru vadiit
signalizaacijas notiekti nemaksaa 20 000, vismaz taas,, kas caur LMT tiiklu darbojas un suuta saimniekam uz mobilo zi9njas, ja kas!
Nu raimi tagad ko sīkāk par ciparu līmeņrādi
Tikai atbildeeju uz raacenja jautaajumu
Atbildēji un žiroskops te pričom? Nju kā ar metālmeklētāja efekta temperatūras devējiem, raimi ko?
raimondsm rakstīja: neaizmirstiet tam visam veel pielikt ciparu liimenjraadi un kompasu un pasuutiit kaadam, lai to visu saprograammee, lai taa iekarrta var to rotaatoru un/vai hidrocilindru vadiit
signalizaacijas notiekti nemaksaa 20 000, vismaz taas,, kas caur LMT tiiklu darbojas un suuta saimniekam uz mobilo zi9njas, ja kas!
Nu raimi tagad ko sīkāk par ciparu līmeņrādi
raimondsm rakstīja: es arī ne, bet visas pasaules gudrības mērs ir dekstera kūdras kauss - vai varam to vietā nolikt vai ne
Nu raimondsm, kur links? Kausam droši der šitas
bet temperatūru tas toč nemērīs 
.
raimondsm rakstīja: Diemžēl man nupat pienāca brīdinājums par izbanošanu. Tā kā nevēlos kaut kādu bezargumentu dēļ tikt izbanots, tad nevarēšu kādu laiku piedalīties šajā saistošajā diskusijā par LIETU. Iesaku iedziļināties tēmā par ekskavatora kausa pozicionēšanu (excavator scoope positioning) . Par kontūriem labāk nerunāsim.
Interesanti kā man tāds brīdinājums nepienāca 
. Hei, dunduk liec linku
raimondsm rakstīja: raaceenam - paņem lēto auto radio un ar pirkstiem spolei vijumus saspiežot, var pabīdīt diapazonu uz augšu vai leju - linku sagribējies
palasiet ka te -
www.google.lv/...
www.webcrawler.com/...
Ja kāds būtu iepriekšējās adreses lasījis, tad būtu daži jautājumi - cik tad liels tas soļu motors jāliek, kur ņemsi tādu spriegumu, kā pieliksi pagrieziena devēju, kā peredzēs inerci goiežotiues rotatoram vai soļu motoram utt vēl kādi 10 jautājumi. Tā kā laikam lasīts netika, tad šādi jautājumi nerad';as.
Nu ko raimondsm=dunduk - tagad pārejam pie lēto auto radio temperatūras devējiem . Pieliec tai spolītei - dzelzs adatu un vara stienīti efekts būs vēl lielāks protams temperatūras abiem eksperimenta tīrībai ir vienādas. Nu kā ir DUNDUK?
raimondsm rakstīja: vot piesējās ekskavatoristi
tur tajās adresēs vienā 3 vai 4 no augšas, otrā 8 un un trešajā googles lapā ir atbildes i par pozicionēšanu, i par pagrieziena leņķi. Kāds vispār palasījās, jeb grib visu gatavu? Tie visi ir standarta tehniskie risinājumi, kas jau sen pieejami tirgū. Pakustini smadzeni.
Tiem, kas nesaprata par kontūru - tā ir apmērām ceturtā tēma pēc pusvadītāju darbības principa, pastiprinātāja un ģeneratora, ja kāds būtu izlasījis- saprastu. Tātad- svārstību kontūra parametrus nosaka spoles induktivitāte un kondensatora kapacitāte. Spoles induktivitāti nosaka vijumu skaits, spoles diametrs, kapacitāte starp vijumiem. Kondensatora kapacitāti nosaka kondemsatora plašu laukums, attālums starp tām un materiāla dielektriskās īpašības. Mainoties temepratūrai var nolikt kādu no kondensatora elementiem tā, lai mainaš kapacitāte vai induktivitāte. Tas maina kontūra svārstību frekvenci, kuru var noteikt.
Kungi, lai kaut ko saprastu, ir jāpapūlas. Šaubos, vai kāds kaut pāris lapas izlasīja. Šitā padomju pieeja - dajoš rezuļtat zināms kā beidzās - ar totālu konkurētspējas trūkumu.
Nu kur var būt tik stulbs easy ieliec linku par "metālmeklētāja temperatūras devēju" visu cieņu es i tavs fans un atdzīstu sevi par dunduku. Neieliec dunduks esi tu. Uztaisam totalizatoru?
raimondsm rakstīja: Nekādi nevaru piekrist, vismaz Latvijā , nemaz nerunājot par jaunradi, pat pasules informācijas telpā jau pieejamie komercializētie tehniskie risinājumi nav saprotami un netiek lietoti. Vai Tā būtu mana vai Jūsu problēma, ka nesaprotat, par ko iet runa? ja palasītu augšminētās googles adreses, nonāktu pie ģeneratoriem ar spoli un kondensatoru, tad pie interferences sitieniem un metālmerklētaja principa, tad taču saprastu un lamāties nevajadzētu. Princips ir ļoti vienkāršs - ja viens ģenerators strāda ar frekvenci 50 kilohercu(50 000 svārstību sekundē, ārpus dzirdes robežas) un otra ar 50,1 kilohercu( kHz) frekvenci, tad sajaucot šos signalus, dabū 100Hz, kas ir tāda pazema dūkoņa. Ja vienam kontūram ( tas sastav no kondensatora un spoles) tuvina metālu, vai mainas vijumu attālums, tad frekvence mainās par , teiksim 10Hz, tad uz 50kHz fona tas ir tikai 1/5000 daļa bet no 100Hz ta ir desmitā daļa.
Tātad, ja kaut kāda nitinola vai bimetāla stieplīte ir kontūra sastāvdaļa un saslistot maina spooles induktivitāti vai kondesatoram starp platēm ir polietilēns, kas saslistot maina kondensatora ģeometriskos izmērus ( un kapacitāti), tad šo shēmu var principā izmantot.
Palasiet par tranzistoriem, ģeneratoriem utt.
Ja Latvijā butu, kas ražo kaut vai metināmos pusautomātus, kuri ar 300A 30% darbības laika maksa jau Ls800!!!!!! un kuru shēma vairumā gadījumu sastāv no transformatora, taisngrieža un gandrīz vai mašīnas stiklu tirītāja motorīša, kuram pieregulē spriemumu/ ātrumu un citas bez gala prastas ierīces, tad varbūt Deksters nebūtu to riepu uzsitis, par kuru vienā topikā cepās,jo valsts būtu bedres aizlējusi. Saskati sakarību?
Dafai raimi koļis kur ta ir tie linki. Savādāk sanāk tā ka tu vienkārši "mnogo naučnix slov znaješ". Kāda interference tas jefiņ ir no citas "operas". Kādi metālmeklētāja principa temperatūras devēji nu ritīgs dunduks tad jau ūdens vārīšanās temperatūra metāla un alumīnija katliņos kardināli atšķirsies vot fiziķis-elektroniķis. Toč raimi tu ir ritīgs anekdošu tēls, ja tu neko nelieto tad tev ir reālas problēmas, ja lieto tad laikam arī.
smonG rakstīja:
Raacens
atbalstu...
Paldies par atbalstu. raimis laikam googlējot uzkāries. Ir variants par induktīvo temperatūras devēju, bet tur tā ideja ir tāda ka temperatūras lielums tiek pārraidīts induktīvā veidā krāsošanas kamerā, lai nebūtu jāpārvieno vadi mainot devēju.
raimondsm rakstīja: Tajā pašā laikā temperaturas merīšanai vai izdomāt dažādas metodes - siltums liek veilai mainīt gemotriskos izmērus - tatad - bimetāli, kapacitāte, induktivitate utt, seviški, ja vēl paņem nitinolu
Tas vairak ir principu izprašanai, ne tam, cik un kādi praksē gatavi risinājumi ir. Protams, ka neviens laikam netaisīs 2 ģeneratorus, no kuriem vienam temepratūras ietekmē mainās kontūra parametri un abām frekvencem summējoties un atņemoties, pēc frekvences izmaiņas var spriest par temepratūru. Metāla meklētaja princips.
Iesaku pievērsties NTC iespēju apspriešanai aisargājot strāvas patērētājus no pārslodzes ieslēgšanas laikā.
Nju dfai raimi koļis, kur temperatūru kaut teorētiskā līmenī varētu izmērīt ar metāla detektoru, kur būtu aprakstīts kāds kapacitatīvais temperatūras devējs vai kāds līdzīgs tevis izdomātais murgs.
recluse rakstīja: Kā jau iepriekš rakstīju, viena attiecībā pret otru. Ja pareizi atceros, tad mēra ar elektrisko metodi izmantojot potenciālu starpību, kuru var novērot ar voltmetru. Attiecīgi voltmetra skalu varam graduēt kā termometra skalu, jo sprieguma reālā vērtība nav svarīga. Svarīgi ir tas cik voltiem atbilst grādi. Neesmu rakstījis, ka tas notiek tikai ar diviem bimetāliem neizmantojot citus palīglīdzekļus.
P.S. Nu nezinu, kur man tie pieraksti
Nju kā pa ķešu tātad ideja par pārvietošanos liekšanos nederēja atmiņā atausa vēl kas nju jau labāk tas ko tu mēģini uzburt saucas "termopāris" un tiešām temperatūras ietekmē starp diviem dažādiem metāliem rodas EDS kuru var arī izmērīt 
. Diez kur raimis palicis?
recluse rakstīja:
Raacens rakstīja:
O vēlviens temperatūras mērītājs nu pacel savus pierakstus el.mērījumos un pasaki kā tas notiek. El. automātos lieto bimetāla plāksnI kas sasilstot no caurplūstošās strāvas izliecas un atslēdz automātu.
Tā tas arī līdzīgi notiek. Viena plāksnīte (var būt arī vads)pārvietojas (izliecas) attiecībā pret otru, ja izmēra pārvietojumu un attēlo to kā, piemēram, voltmetra (kurš ieslēgts ķēdē) rādījumu , tad var precīzi attēlot temperatūras izmaiņas, tikai pirs tam vajag kalibrēt skalu, lai zinātu iedaļas vērtību.
P.S. Var, bet vai vajag atgriezties pie tik vecām metodēm?
Viena plāksnīte vai vads nekur nelieksies, tā plāksnīte saucas BIMETĀLS un tas nozīmē ka kopā sastiprināti divi metāli ar dažādiem izplešanās koef. viens temp. ietekmē izplešas vairāk otrs mazāk vot i saliecas tā plāksnīte un tas notiek strāvas ietekmē. Kā ar tādu mērīt t°?
recluse rakstīja: Cik atceros no elektriskajiem mērījumiem, temperatūru var mērīt arī ar diviem vadiem, BET, tad ir nepieciešamas papildus ierīces, kas to vadu pārvietojumu nolasa un attēlo visiem saprotamā formā. Tas ir līdzīgi kā elektriskie automāti, kurus visi plaši pielieto, tikai viņiem ir divas pozīcijas.
O vēlviens temperatūras mērītājs nu pacel savus pierakstus el.mērījumos un pasaki kā tas notiek. El. automātos lieto bimetāla plāksnI kas sasilstot no caurplūstošās strāvas izliecas un atslēdz automātu.
raimondsm rakstīja: neesat taisījis metāla meklētaju vai?
Un, ja kas, sasilstot vadam , mainās spoles ģeometriskie izmēri, līdz ar to induktivitate, starpvijumu kapacitate un ar interferences metodi arī temepratūru var noteikt ja grib
Precizēšu atbildi - ja 0 pretestība - īssavienpojums, ja bezgalīgi liela - pāārauts vads vai pats termoelements .
Esat kads sensoru speciālists?
Ei raimi mosties pašlaik tu atrodies uz planētas Zeme un ar tādām metodēm temperatūru šeit neviens nemēra un to izdarīt nemaz nav iespējams. Tad jau metāla tuvumā tavā iztēlē radītais "vada temp. devējs" rādīs piem. +100°C a pie vara caurules -235°C. Btw. varbūt vari ielikt linku kur apskatīt šāda tipa devēju, un kas šajā kontekstā ir piesauktā "interferences metode"? Neeesmu sensoru speciālists , bet gadus 15 atpakaļ diezgan veiksmīgi apguvis fizikas pamatkursu.
raimondsm rakstīja: piem'eram indukt'ivais
Kas induktīvais vada temperatūras devējs 
. Ai, ai raimondsm!
raimondsm rakstīja: dažreiz devējs ir gan vads bet tikai dažreiz
atrast var forumos, ieguglee kādu u vajag tur - humidity sensor vai kādu un paskaties.
It kā , ja tas sensors ir izmainījis savu pretestību, to var novērst ar virknē vai parallēli slēgtu pretestību, bet nu tur jāskatās rūpīgi, vai šis nesāk galīgi nepareizus datus dot.
Par devēju vadu lūdzu piemēru . virknē paralēli slēgtu pretestību . Elektroniķi raimondsm varbūt tev pielipušas zināšanas pēc Tomariņa grāmatu lasīšanas, bet par devējiem un to izmantošanu ar šādām grāmatām nepietiek.
raimondsm rakstīja: proti - pārrauts vads vai īsais
raimondsm datčiks (latv. devējs) tas nav vads to takš tu saproti vai ne?
zhavoronoks rakstīja: Klausies, elektroniki, tev nav kaut kadi materiali par visadu skidrumu temperaturas daciku normas pretestibam un bojatu daciku pretestibam?
Bojātu datčiku pretestība visbiežāk ∞ vai 0 . Šķidrumu temperatūras datčiks , nu alum tas varētu būt +8°C/1L.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
raimondsm rakstīja: uzlabot skalrunja skaneejumu, njemot veeraa taa truukumus, izmainot signaalu taa, ka shie mehaaniskie un c. faktori skanju kropljo minimaali.