Atgriežoties pie sākotnējās tēmas... Domāju, ka šāds Pasāts varētu būt labs pirkums: www.ss.com/msg/lv/transport/cars/volkswagen/passat-b7/bhfmep.html

Ja pabrauc ar jaunā modeļa Ford-Fiestu, tad jāsecina, ka šis auto ir ļoti baudāms.

Kad pirku savu Honda-Jazz, tad jautāju, kur tā ir ražota. Man atbildēja, ka, tā kā VIN numurs sākas ar ,,J,, burtu, tad auto esot ražots Japānā. Vai tiešām mānījās?

Kāpēc gan nevarētu būt tā, ka cilvēks pēc nepilnu 9 gadu lietošanas savu Audi pārdod ar tīriem nodomiem?

Tas nekas, ka KASKO dārgs. Toties auto vēl svaigs, un nav nojāts dīzelis.

Ja autors vēlas lietotu auto no prestiža zīmola, tad es ieteiktu šo: www.ss.com/msg/lv/transport/cars/audi/a4/bnhpi.html

Opel-Merivai bija neizdevies dzinējs: 1,3 CDTI ar mežonīgi dārgo kvēpu filtru. Citādi auto bija lielisks un sniedza daudz prieka, nobraucot 213 tūkst.km.

Hyundai-Kona jau sākuma komplektācijā ir labi aprīkota, jo kondicionieris tai ir, vadītāja sēdeklis uz augšu/leju regulējas, stūre regulējas augstumā un dziļumā. Ir radio, ir kruīza kontrole. Pamatlietas jau ir! Piemaksātu es par metālisko krāsu 395 eiro. Un tā mana sapņu Kona maksātu 17385 eiro. Ar šādu auto brauktu 10 gadus un 190 tūkst.km.

Labprāt pirktu, bet šobrīd man to nevajag, jo ir svaiga Fabija ar 120 tūkst.km nobraukumu un Jazz ar 31 tūkst.km nobraukumu.

Taisnības labad jāteic, ka Hondas ir paskaļas. Mana pieredze liecina, ka klusas ir jaunāko modeļu CR-V un Civic sedans, mazāki auto ir paskaļi, arī mans Jazz tāds ir (nobraukums 31.640 km).

Iesaku pirkt jaunu košo un izaicinošo Hyundai-Kona ! Automašīnai ir baudāms 1 litra 120 zirgspēku turbomotors!

Es ar saviem auto braucu 10-15 gadus, nobraucot tos līdz stāvoklim, kad remonti kļūst pārāk bieži un dzīvi apgrūtinoši. Tā darīju ar Opel-Merivu, ar kuru nobraucu 9 gadus un 1 mēnesi, un 213 tūkst.km. Kāpēc man tagad 4 gadu un 10 gadu vecumā būtu jāpārdod perfekti kalpojošu Škoda-Fabia, kam ir uzstādīta gāzes iekārta un notiek pamatīgs degvielas izmaksu ietaupījums?

Nezinu par Accord, bet 2007.-2011.gada Honda-CR-V ir pietiekami klusa un ar akurāti nostrādātu salonu.

Man tāda Suzuki-Vitara neliekas gausa (esmu braucis testa braucienu), bet es esmu ar mierīgu temperamentu. Iesaku Jums pašam veikt testa braucienu ,,Autobravas,, salonā.

Paudīšu nepopulāru viedokli, taču es ieteiktu pirkt jaunu auto Suzuki-Vitara, kurš ar uzticamo un pārbaudīto 1,6 litru benzīna motoru maksā 14 tūkst.eiro.

Saprotu, ka veici reğenerāciju manuāli, bet varbūt ir atkal nobraukti pārsimt kilometri un dzinējs atkal prasa nākamo reğenerāciju. Tieši tas reğenerāciju biežums ir tas, kas tracina.

Manai Opel-Meriva 1,3 CDTI tas ,,bieži,, bija 3-4 reizes uz 1000 km nobraukumu.

Pēc pazīmēm šķiet, ka varētu būt kvēpu filtra reğenerācija. Opel dīzeļmotoriem tā notiek bieži, savulaik šī lieta mani tracināja Opel-Merivā, kas man piederēja no 2006. līdz 2015.gadam.

Tagad degviela nav dārga. Atceros, ka 2014.gada jūnijā, kad braucu uz Tallinu, benzīns maksāja 1,367, bet dīzeļdegviela 1,297 EUR par litru. Tagad ir attiecīgi 1,315 un 1,245, tātad mazāk. Bet algas pa četriem gadiem ir smuki augušas.

Man pagaidām šinī gadā Škodai 14.214 km, bet Hondai 8.203 km. Gadā velk uz 43 tūkst.km pa abiem auto kopā.

Bet cilvēkam varbūt ir svarīgi, lai būtu savs auto vienmēr pie rokas. Tas ir dzīves komforts, ērtības.

Piekrītu Msh. Ir daudz cilvēku, kuri brauc 5-10 tūkst.km gadā, daudz tādu, kas brauc 10-15, daudz tādu, kas brauc 15-20, un daudz tādu, kas brauc vairāk.

Tas, ka Vācija ir liela valsts, nenozīmē, ka privātpersonu automašīnām ir lieli nobraukumi. Cilvēki jau ikdienā nevizinās apkārt bez vajadzības. Vācija ir diezgan vienmērīgi attīstīta, un cilvēkiem ir labas darba iespējas no dzīvesvietas samērīgā attālumā.

Nav taisnība par tik lieliem nobraukumiem. Es mēdzu bieži apskatīties CSDD vēsturi uz ielas redzamiem, kā arī pazīstamiem cilvēkiem piederošiem auto. Piemēram, vakar redzēju trīsgadīgu RAV4 ar 25 tūkst.km nobraukumu un 12-gadīgu Peugeot-206 ar 70 tūkst.km nobraukumu.

Atbilde GTD2 uz to, ko es teikšu, kad nobraukums būs 3 reizes lielāks, tātad ap 350 tūkst.km. Statistika liecina, ka vidusmēra Eiropas auto pircējs gadā nobrauc ap 15 tūkst.km. Tādējādi automašīnas tiek ražotas tā, lai tās labi nokalpotu līdz apmēram 200 tūkst.km jeb pie vidēja nobraukuma 12-14 gadus. Vidusmēra pircējam nevajag, lai auto labi kalpotu 20-25 gadus un 300-400 tūkst.km. Tiem, kas brauc vairāk par vidējo, jārēķinās, ka auto nolietosies ātrāk, un tie liktenīgie 200 tūkst.km tiks sasniegti 5, 6, varbūt 7 vai 8 gados. Pēc 200 tūkst.km jau sākas diezgan regulāri remonti, jo detaļām ir nodilums.