Manas Fabijas nobraukums tagad 119.950 km. Auto kalpo ļoti labi. Tikko biju Igaunijā, Tartu, un uz 550 km nobraukto ceļa gabalu vidējais gāzes patēriņš bija 7,84 litri uz 100 km. Braukšanas režīmi šādi: vispirms 65 km pa šoseju ar vieglu piekabi, tad bez piekabes 20 km īsos braucienos lauku apvidū pa dažādiem ceļiem, tad bez piekabes 285 km uz Igauniju, kur kādi 25 km bija pa granti un 20 km caur Apes, Tartu un Valgas pilsētām. Un tad atlikušie 180 km ar pasmagu piekabi, no kuriem 160 km pa šoseju, bet 20 km pa paugurainiem lauku ceļiem iebrauciens pie Zvārtes ieža. Ar piekabi drīkst braukt līdz 80 km/h, taču šo ierobežojumu nedaudz pārkāpju - atzīstos.

Manai Fabijai nobraukums sasniedzis 119.950 km.

Lūk, labs lietots auto:

www.ss.com/msg/lv/transport/cars/opel/meriva/bexnke.html

Es tepat vien esmu. Fabijai 119 tūkst.km, viss labi, tikai paretam sīki un nedārgi remonti. Jazz 31 tūkst.km, tehniski nevainojami, tikai skaņas izolācija varēja būt labāka.

Domāju, ka šis ir iekārojams:

www.ss.com/msg/lv/transport/cars/mercedes/c200/dejkx.html

Mana pieeja: pirkt jaunu auto un braukt ar to ilgus gadus, tomēr ne ilgāk, kamēr remonti kļūst pārmērīgi bieži un dārgi. Jo, ja man ir parastais darba laiks, tāls ceļš līdz darbam, mājsaimniecība sastāvoša no 6 cilvēkiem, tad man ir maz brīva laika. Man būtu apgrūtinoši bieži organizēt vieglā auto remontus. Uzskatu par optimālu ar jaunu pirktu auto braukt 10-15 gadus un 200-300 tūkst.km. Mana Opel Meriva šo 10 gadu atzīmi manās rokās nesasniedza, bet 213 tūkst.km gan tika nobraukti 9 gados pie manis. Ceru, ka Škoda Fabia un Honda Jazz man kalpos drusku ilgāk.

Jā, bet jāņem vērā, ka dzīves dažādās jomās aizņemtam auto pircējam laiks ir ierobežots. Tu, cilvēks, pārbaudi noskatītajam auto lietas A, B, C, D, E, bet atnāk Msh un saka - vajadzēja vēl pārbaudīt lietu F.

Precīzi atceros, ka 2013.gadā vairs nepiedāvāja. Savukārt 2008.-2009.gadā pirms feislifta piedāvāja, jo pats 2011.gadā vienā nedēļas nogalē īrēju tobrīd jaunā modeļa Fabiju ar 1,6 litru 105 zirgspēku benzīna motoru.

Man sava Fabija liekas sprigana, pietiekami klusa un ar līganu gaitu.

Šeit jāteic, ka otrās paaudzes Fabijai tikai pirmajos gados (2007.-2009.g.) piedāvāja 1,4 un 1,6 litru četrcilindru benzīna motorus. Tad, kad es pirku Fabiju (2013.gada septembrī) piedāvājumā bija atjauninātais modelis (feislifts aptuveni no 2011.gada), un tam no motoru gammas bija izslēgti lielākie benzīna motori un atstāti tikai mazie 1,2 litru trīs cilindru motori.

Piekrītu. Bet tradīcijas, ieradumi ir tādi, ka tos nojātos dīzeļus stutē augšā līdz pēdējam.

Man Škodai-Fabijai ir gāzes iekārta, ar gāzi nobraukti 70 tūkst.km no kopējiem 118 tūkst.km, un ar motoru viss ir ideāli.

Kļūdiņa izsmeļošā izklāsta vidusdaļā: otru Jazz Tu pirki nevis 2007., bet 2017.gadā.

Mana bijusī Meriva kaut kā dabūta iekšā dūmainības normās un apskati ir izgājusi. Dūmainība samazināta no 6,6 līdz 2,9. Kāds to tagad lieto, taču diez vai ir laimīgs...

Tai Nissan-Notei ir 1,4 litru 88 zirgspēku benzīna motors.

Nepārspīlē - tādi cilvēki, kas katru dienu brauc no Liepājas vai Ventspils uz Rīgu, gan nav sastopami. Reizi nedēļā, pāris reizes nedēļā jā, bet ne jau katru dienu.

Kliedēšu mītu par to, ka ar ne-premium zīmolu mazmotoru automobiļiem nevar Latvijas apstākļos nobraukt lielus gabalus.

Manā redzeslokā ir divu paziņu/radu/kaimiņu automobiļi, kas jauni pirkti Latvijā ,,treknajos,, un ,,pirmstreknajos,, gados. Abi garus gadus ikdienā brauc uz darbu no Jelgavas uz Rīgu.

Pirmais no tiem 2004.gada marta izlaiduma Citroen-C3 ar 1,6 litru benzīna motoru. Nobraukums 2017.gada augustā bija 423 tūkst.km, tagad varētu būt 440-450 tūkst.km robežās.

Otrais no tiem ir 2006./2007.gadu mijas Nissan-Note, 1,4 benzīns. Saimnieks pirms nedēļas gāja apskati, nobraukums 357 tūkst.km.

Šādu Audi-A6 varbūt varētu iegādāties...

www.ss.com/msg/lv/transport/cars/audi/a6/doppp.html

Ja tā skatās, tad Audi ekspluatācija, sasniedzot 15 - 18 - 20 gadu vecumu, arī kļūst nerentabla. Nav jau arī Audi kaut kādi brīnumizturīgie! Vienkārši šādus vecus auto lieto cilvēki, kuri var samierināties ar biežiem remontiem un neērtībām, ko tie rada.

Tā kā vidējais vieglā auto nobraukums gan Latvijā, gan Vācijā ir 15 tūkst.km, tad minētā sarkanā Honda ir nobraukusi tik, cik vidusmēra auto nobrauc 23-24 gados. Un tas priekš vieglā auto ir daudz un cienījami!

Nu labi - vai vēlaties teikt, ka Audi-A2 saņem izturīgākas detaļas nekā Fabia vai Seat-Ibiza? Man aizdomas, ka nesaņem...

Redz, kur laba, izturīga Honda - pievārējusi vairāk kā 350 tūkst.km pa Latvijas ceļiem:

www.ss.com/msg/lv/transport/cars/honda/civic/dhxml.html

Es teiktu otrādi: ir, piemēram, normāli, vidusmēra kvalitātes riteņu gultņi priekš Volkswagen-Polo un Škodas-Fabijas. Neviens speciāli netaisīs īpaši izturīgākus gultņus priekš Audi.

Oponēšu. Kāpēc uz ielām redzam daudz 90.gadu Audi, bet maz Hondu? Audi automašīnas visos pēdējos 25 gados Latvijā ir reti pirktas jaunas, bet parasti lietotas jeb precīzāk - stipri lietotas un pavecas. Tipisks Audi pirkums ir 10-15 gadu vecs auto. Un tad jau tas auto Latvijā nodzīvo un tiek lietots līdz 20-25 gadu vecumam - cilvēki brauc un remontē pēc nepieciešamības. Audi vispār ir lielā skaitā, un daļa vēl ir pie dzīvības.

Savukārt Hondas biežāk ir pirktas jaunas, un retāk lietotas. Un viens vai divi, trīs saimnieki ar to jauno auto ļoti ilgus gadus nebrauc. Latvijā arī mašīnām lielāka slodze, un tamdēļ nav daudz tādu Hondu, kas saglabājušās pie dzīvības kopš 90.gadiem.

Nesaprotu, no kurienes šīs ilūzijas par Audi daudz lielāko resursu? Detaļas taču ,,pa lielam,, ir vienas un tās pašas. Vienās un tajās pašās rūpnīcās ražo līdzīgas detaļas, no kurām saliek dažādu zīmolu auto. Netiek speciāli priekš Audi ražoti kaut kādi izturīgāki mezgli.

Tātad kopsavilkums: es izvēlos jaunus auto pieticīgākajās komplektācijās, taču ar kondicionieri. Motorus ņemu no vājākajiem, jo uzskatu, ka nav vērts piemaksāt vairākus tūkstošus eiro par bagātīgu papildaprīkojumu un jaudīgu motoru. Ar vienu auto braucu ilgi, kārtīgi izsmeļot auto resursu.