Ielu remontētāji Valkā atstājuši tik asas bedres, kas uzliktā ceļa zīme ar maksimālo ātruma ierobežojumu 30 km/h, šķiet stipri pārspīlēta.
Ielu un ceļu remonts ir tā lieta, ar kuru sadzīvojam, izprotam un pēc tam arī (parasti) esam priecīgi un sakām paldies darbu izpildītājiem. Saprotams, ka tas ir uz laiku, ka tās ir pārejošas neērtības, tomēr vērojot, kā būvdarbi notiek valstīs, kurām gribētos līdzināties, rodas jautājums - varbūt arī mēs varam strādāt labāk, veicīgāk un cieņpilnāk pret satiksmes dalībniekiem.
Tādas domas radās braucot cauri Valkai. Tur šobrīd izrakņāta Ausekļa iela - visnotaļ spraigas kustības savienojums, kas no centra ved uz šajā pilsētā laikam taču vienīgo lielveikalu un tālāk uz robežu ar Igauniju. Pēc krustojuma ar Raiņa ielu, tā turpinās kā Emīla Dārziņa iela un ir tikpat asām bedrēm izvagota. Vietām tās ir tik bīstamas, ka gandrīz pilnībā jāapstājas un uzmanīgi jāpāršūpo mašīna pāri - citādi ir risks pārsist riepas vai sabojāt piekari.
Bedres ar asām malām tur radušās tādēļ, ka būvnieki izzāģējuši bojāto asfaltu un remontvietas atstājuši "kā ir" vai "kā sanāca", turklāt šāds "pārsteigums" sagatavots uz brīvdienām, liekot domāt, ka kaut kas mainīties varētu tikai labākajā gadījumā līdz ar jaunās darba nedēļas sākšanos.
Šajā sakarībā gribas vaicāt, vai tiešām mūsdienās nav tādas tehnoloģijas, kas novērstu šādas asas bedres? Nespeciālista acīm raugoties, tā neliekas neiespējamā misija - varētu taču tās vagas, piemēram, kaut daļēji piepildīt ar šķembām vai granti, taču tas laikam nav "labais tonis".
..kas tur ko brīnīties,izfrēzēti laukumi,lai uzreiz visai pilsētai varētu pie reizes to visu noasfaltēt...tie žurņalugas māk tikai eļļu liet ugunī savos rakstos...