Pēdējos gados auto nozarē ļoti izplatīta ir trīs burtu kombinācija SDV (angļu val. Software Defined Vehicle) jeb programmdefinēta automašīna. Mūsu ikdienā aizvien vairāk ienāk transportlīdzekļi, kuru īpašības un spējas nosaka nevis uzlabojumi dzinējā un pārnesumkārbā, bet gan attālināti nosūtītie programmatūras atjauninājumi.
Pērc automobili tagad, bet funkcijas saņem vēlāk
Vai nākotnē pircējs varēs iegādāties papildu funkcijas jau pēc automašīnas piegādes? Vai tas veiks korekcijas klasiskajā pārdošanas modelī? Šādi jautājumi arvien biežāk rodas ekspertiem jauno modeļu prezentācijās.
Modernajos elektromobiļos ražotāji centralizēto elektronikas un piedziņas arhitektūru un operētājsistēmas integrē tā, lai jaunus drošības, efektivitātes vai izklaides vadības moduļus varētu ieviest attālināti. Gluži kā viedtālrunī vai datorā. No "Tesla" līdz "Hyundai", no "Mercedes-Benz" līdz "Kia" – daudzi mūsdienu progresīvākie uzņēmumi vadītājiem sniedz iespēju savus automobiļus vēlāk atjaunināt vai pat papildināt ar jaunām funkcijām, izmantojot tā sauktos OTA (Over the Air) atjauninājumus.
Piemēram, no 2025. gada jūlija visas "Kia" automašīnas, kas aprīkotas ar jaunākās paaudzes informācijas un izklaides sistēmu ccNC (connected car Navigation Cockpit), varēs attālināti saņemt karšu, maršrutu plānošanas vai enerģijas patēriņa optimizēšanas atjauninājumus. Ražotāja pārstāvji investoru dienā arī paziņoja, ka nākotnē zīmola automobiļu lietotāji papildu funkcijas varēs abonēt tieši caur "Kia Connect Store" lietotņu veikalu.
Tas nozīmē, ka autobraucējs, neizejot no mājas, savā automobilī varēs aktivizēt, piemēram, nākamā līmeņa adaptīvās kruīza kontroles versiju "Highway Driving Assist 2+", kas ļauj automobilim uz automaģistrāles patstāvīgi mainīt braukšanas joslas.
Automašīnu vēstures pārbaudes platformas "carVertical" eksperts Mats Buzelis saka, ka autoražotāji nepārtraukti meklē jaunus, perspektīvākus biznesa modeļus. Nodalot tehniku no programmatūras, automašīnas funkcionalitāte kļūst īpaši elastīga un pielāgojama katra lietotāja individuālajām vajadzībām.
"Iespēja pēc iegādes aktivizēt adaptīvo piekari vai pieslēgt nākamā līmeņa autonomo kruīza kontroli potenciāli var uzrunāt ne vienu vien vadītāju, kurš domā par savām nākotnes vajadzībām. Elektroautomobilis pats par sevi ir jaudīgāks un dinamiskāks transportlīdzeklis, tāpēc papildu jauda tam nav tik būtiska – augstāk tiek vērtēti risinājumi, kas palielina nobraucamo attālumu. Turklāt mūsdienās pieprasījumu lielā mērā diktē ekrāni, datori un tos kontrolējošās ierīces," skaidro eksperts.
Par pionieri jaunajā auto tehnoloģiju laikmetā tiek uzskatīta "Tesla", taču arī citi ražotāji pakāpeniski iesaistās funkciju abonēšanas biznesā. Piemēram, "Volkswagen" piedāvā elektroauto "ID.3" īpašniekiem par aptuveni 19 eiro mēnesī "atbloķēt" papildu 20 ZS, kā arī citas funkcijas. Lielāku jaudu un griezes momentu par papildu maksu dažos elektriskajos modeļos piedāvā arī "Mercedes-Benz" un "Polestar".
Ražotāji pārbauda patērētāju noskaņojumu
Lai gan abonementu ekonomika aug, ikmēneša maksājumus par jaunām automašīnu funkcijām autobraucēji joprojām vērtē piesardzīgi, liecina jūlija "S&P Global" ziņojums. Salīdzinot ar 2024. gadu, kad 86 procenti respondentu pauda gatavību maksāt par dažādiem pakalpojumiem un auto funkcijām, šogad to īpatsvars ir noslīdējis līdz 68 procentiem.
Ievērojamu sašutumu pirms dažiem gadiem izraisīja BMW, kad nolēma par papildu maksu piedāvāt sēdekļu apsildes funkciju. Pēc masīvā kritikas vilņa vācu ražotājs no šī pakalpojuma atteicās.
Bet kopumā iespēja iegādāties dažādas funkcijas tiek vērtēta pozitīvi, jo tā ļauj vadītājam pielāgot automašīnu savām vajadzībām pat vairākus gadus pēc iegādes. Diskusijas rodas vienīgi par to, par kādiem pakalpojumiem ir ētiski prasīt papildu ikmēneša maksu.
"Ar televīzijas kanālu abonementu to salīdzināt nevar, jo tas ir izklaides saturs, kuru izmanto un aizmirst. Automobilis ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc tajā vajadzīgajām funkcijām jābūt pieejamām: tās vai nu apmierina, vai neapmierina vadītāju," skaidro M. Buzelis.
Tāpēc daļa ražotāju izvēlas citādāku stratēģiju. Piemēram, "Kia" izvairās no abonementu modeļa un piedāvā lietotājiem uzreiz iegādāties vēlamo funkcionalitāti vai vēlāk paplašināt mašīnas iespējas, samaksājot vienreizēju maksu. Tādējādi pircējs izvairās no pastāvīgiem ikmēneša izdevumiem un var ērti aktivizēt funkcijas tikai tad, kad tās kļūst aktuālas.
Piemēram, ja pusgadu pēc iegādes izrādās, ka būtu noderīgi modernāki palīgi uz automaģistrāles, vadītājam pietiek iegādāties atjauninājumu virtuālajā veikalā – un tas darbosies rūpnīcas uzstādījumu līmenī, ievērojot visus garantijas nosacījumus.
Pēc M. Buzeļa domām, patērētāju gaidas lielā mērā ir atkarīgas arī no automobiļa segmenta. Ekonomiskās klases modeļos pagaidu funkciju aktivizēšana var būt praktisks risinājums, taču "premium" automobiļu pircēji bagātīgu funkciju kompleksu vēlas jau iegādes brīdī.
"Nav ētiski iekasēt maksu par būtiskām vai ar drošību saistītām sistēmām. Taču pilnīgi normāli ir maksāt par "patīkami, ja ir" funkcijām, tostarp vējstikla apsildi, bagāžnieka atvēršanu ar kājas kustību zem bampera vai esošo sistēmu paplašinājumiem," saka eksperts.
Papildu funkcijas palielina vērtību
Visbeidzot ikvienu auto pircēju interesējošs jautājums: kādi būs programmdefinētu automobiļu atlikušās vērtības rādītāji? Viennozīmīgu atbildi uz to sniegt pagaidām nevar, taču no loģikas viedokļa efektam vajadzētu būt pozitīvam. Pirmkārt jau tādēļ, ka regulāri tehnoloģiskie atjauninājumi ļauj transportlīdzeklim "nenovecot". Ja, piemēram, piecus gadus vecam elektroauto var uzstādīt jaunāko palīgsistēmu vai komforta risinājumu un uzlabotu akumulatora vadības programmu, tas noteikti būs pievilcīgāka izvēle nekā analogs auto bez atjauninājumiem.
Skatoties tālākā perspektīvā, vadītāji var sagaidīt ne tikai ar programmatūru modulējamus automobiļus, bet arī elastīgākas to fiziskās komponentes. Piemēram, "Kia" plāno, nākamās paaudzes elektroautomobiļos pāriet uz pilnībā modulāru, atjaunināmu arhitektūru. Tādā veidā automobilis būs kā mobilā platforma, kuras iespējas varēs daudzpusīgi paplašināt pat vairākus gadus pēc iegādes, turklāt neatkarīgi no tā, vai mainās īpašnieks, vai ģimenes vajadzības.
Saskaņā ar "McKinsey" datiem 2030. gadā programmatūra veidos aptuveni trešo daļu no automobiļa vērtības. Un tādi koncerni kā "Stellantis" un "General Motors" prognozē, ka ikgadējie ieņēmumi no programmatūras un pakalpojumiem ap to laiku sasiegs jau 17–21,3 miljardus eiro.
Via tiešām ??? Laimetā kad katru otro dienu tiek atrasti caurumi kaudzē softa mēs tagad sāksim vērtību noteikt pēc programmnodrošinājuma. Paldies NEVAJAG. Jo mazāk softa būs auto, jo vērtīgāks tas būs manās acīs.
Bet es pa savam saprotu šo tendenci - softs ir tāda lieta ko ļoti maz tautas saprot, un no "aitām" labi var "nokāst" un iedzīvināt abonentmaksu utml.
P.S. pa lielam IT lielākas peļņas maržas dēļ nu jau sāk sapist visas industrijas, tas slikti beigsies !