Avārija 6. Atbalsis -„Aļņa tests” 4

Svētdien publicētā tipiskas avārijas analīzīte (Spriedze plūsmā) radīja lasītāju atbalsis. Pirmkārt, liels prieks par „zaļā” auto vadītāja zvanu, kurš apliecināja, ka apraksts esot bijis ļoti tuvs patiesībai, un jautāja, vai esot iespējama personīga konsultācija. Ir iespējama. Otrkārt, pastā saņēmām „Kritiķa” komentāru, kurā apšaubīta apbraukšanas manevra iespējamība un lietderība.

Par to un vēl dažiem tiešās sarunās saņemtiem jautājumiem tad arī šodienas stāsts.

„Aļņa tests”

„Kritiķis” raksta: „Priecājos par analītisko rakstu līdz .... vērtējumam par zaļo. Šķēršļa apbraukšana. Tas nav treniņu placis vai šoseja ar vientuļo alni. Šeit noteikti bez minētajām četrām mašīnām var būt vēl kādas. Esot iesaistīts negaidītos notikumos, vari kaut ko nepamanīt. Apbraukt pa kreisi? 1)tur jau trāpījusi viena mašīna, 2) var būt kāds pretī braucējs. Vēl mācoties senos laikos no kāda profesionāla šofera, atceros viņa aksiomu - pretējā josla ir tabu. Pa labi? Ja nomale piemērota un nav kāds draudīgs koks... ... Aiz muguras ir vēl viens, un nav zināms ko tas darīs. Griežot auto var samest un sanākt pavērst sitienam vārīgākos sānus...  ...Ja auto jauns, ar atbilstošām drošības konstrukcijām, tad zaļā rīcība ir vispareizākā. Štrunts par bleķiem. Minimāls risks sev un apkārtējiem. Vienīgi, ja aiz muguras braucošais šķita draudīgs, tad varēja palaist to garām, bet to vēl varēs izdarīt citreiz.”

Auto tehnikai, kā zināms, ir divu veidu drošības ekipējums. Tā sauktais „aktīvais” – stūre, bremzes, labas riepas, nu jau arī elektroniskas stabilitātes kontroles, un „pasīvais” – daudz izturīgāks nekā pirms gadiem 10 vai 20 karkass, siksnas, gaisa spilveni. Pirmā grupa palīdz vadītājam izvairīties no nepatikšanām, otrā mēģina glābt viņa veselību un dzīvību, ja pirmā nav pietiekami prasmīgi un pilnībā izmantota. Domāju, ka līdzīgi var iedalīt arī pašu braucēju kritisku situāciju algoritmus. Un arī dažādus padomus.

Spilgts piemērs no mazliet citas jomas. Jūsu auto var aizdegties. Ko darīt? Pamēģiniet meklēt recepti amerikāņu interneta lapās. Atradīsiet – nobrauc malā un laidies lapās! Palasiet, ko māca Latvijā – prātīgi, pareizi ver vaļā vāku, ņem dzēšamo (kuru lietot tu jau savlaicīgi vaļas brīžos esi pamācījies) un mēģini GLĀBT VĒRTĪBU. Lai gan tā ir apdrošināta un glābšanas mēģinājums, iespējams, var apdraudēt tevi pašu.

Pamanījāt līdzību ar diviem veidiem draudošas sadursmes interpretācijā? „Štrunts par bleķiem.” Tie ir stipri un apdrošināti. Nedari neko, jo, kaut ko darot, tu vari kļūdīties... „Te nav treniņu placis”. Taisnība. Taču – treniņu placi varēja apmeklēt agrāk. Savlaicīgi, tāpat kā paspēlēties ar ugunsdzēšamo. Palasīt par „aļņu testiem” varēja jau sen, un uzzināt, ka pat pavisam pieticīgi mūsdienu auto („Fiesta”, „Corsa”, „Fabia” utml.) stabili novirzīties no kursa par veseliem trim metriem (parasti šķēršļa apbraukšanai vajag krietni mazāk) spēj visai viegli. Pat ja tos vada nevis kvalificēti testu piloti, bet no malas pieaicināti, piedodiet, diletanti, manevrs izdodas četros gadījumos no pieciem. Kvalificēti braucēji savukārt stabili pārsniedz attēlā redzamos ātruma kontrolskaitļus.

Pārējās briesmas? Piesardzība, protams, laba lieta, taču nevajadzētu krist otrā galējībā, kur sāk darboties teiciens „bailēm lielas acis”. Kāpēc „Kritiķis” domā, ka kreisā josla ir „tabu”? Viņa jaunības dienu instruktoram bija taisnība tikai tad, ja runa ir par aizņemtu kreiso joslu vai pretējā virzienā tuvojošos auto. Ja skaidri redzam, ka puse ceļa ir pilnīgi brīva, kāpēc to neizmantot – kā apdzīšanas manevrā, kuru taču reizēm izdarām visi? Kāpēc runāt par to, ka nomale var būt slikta vai tuvumā draudošs koks, ja var atvērt acis (nevis bailēs tās žmiegt ciet) un redzēt, ka nomale joprojām ir plata un gludi asfaltēta, ka koku nav un grāvītis lēzens? Turklāt ne kokos, ne grāvjos nav jābrauc, ja māki pussekundes laikā stūri pagriezt ne tikai uz vienu pusi...

Kāpēc baidīties no slīdes, ja dažos elementāros treniņos var noskaidrot, ka auto uz sausa asfalta slīd tikai un vienīgi galēji lempīgi savietojot bremzēšanu ar stūrēšanu? Kāpēc blenzt purnā, pa kuru nevajadzētu sist („staba likums” – ja uz stabu skatīsies, stabā arī iebrauksi), kad jāmeklē brīvo ceļu, kura šādos gadījumos parasti ir ļoti daudz. Kāpēc baidīties no aizmugurējā melnā, ja skaidri zinām, ka viņa ātrums nav lielāks par manējo, ka pat gandrīz neiespējamā saskarsme ar viņu būtu ļoti viegla tieši līdzīga ātruma un viena kustības virziena dēļ...

Kāpēc? Tāpēc, ka pasivitāte ir vienkāršāka un lēnām kļūst par normu. Dārgu normu. Apdrošināšanas nauda nekrīt no debesīm. To sametam kopīgā katliņā mēs visi. Arī tie, kuri no sadursmēm māk izvairīties. Jo vairāk pasīvo, jo vairāk mums jāsamet. Turklāt – tikai ekskluzīvu auto ekskluzīva apdrošināšana paredz to aizvietošanu uz remonta laiku. „Zaļā” īpašnieks šo vasariņu beigs kājāmgājēja statusā.

Foto: Auto akadēmija

Citas iAuto avāriju analīzes:

AVĀRIJA 1. Iebrauca pretējā joslā un... šeit >>>

Ivara Caunes viedoklis šeit>>>

Didža Kalnieša viedoklis šeit >>>

AVĀRIJAS 2 un 3. Instinktīvi un – stulbi šeit >>>

AVĀRIJA 4. Grāvī labāk nekā morgā ... šeit >>>

AVĀRIJA 5. Apdzīšana krustojumā šeit >>>

AVĀRIJA 6. Spriedze plūsmā šeit >>>