Trūkumi un biežākie atteikumi
Lietoto tirgū T4 ir viens no dārgākajiem neskatoties uz lielo piedāvājumu un zīmola tautiskumu. Izvēles iespējas plašas, tikai patiesi labu eksemplāru nāksies pameklēt. Vispirms par virsbūvi. Ražotājs līdz 1999.gadam deva 6 gadu, bet vēlāk 8 gadu garantiju pret caurrūsēšanu. Daudzi būs ievērojuši 90’gadu sākuma mašīnām aprūsējušas arkas, sliekšņus un durvju apakšmalas. Vēl rūsai patīk ieperināties virsbūves kreisā sāna salaiduma šuvē starp otro un trešo logu. Acīm redzami nesošo konstrukciju apstrādē (ir cinkotas) ir pieļautas tehnoloģiskas atkāpes, kuru rezultātā krāsa un aizsargkārtu slāņi nav pildījuši savu uzdevumu. Kopumā par rūsētāju T4 nekādi nevar dēvēt. Daudz lietotiem auto būs izdilis bīdāmo durvju mehānisms, iespējamas problēmas ar atslēgām. Mazo kubatūru motoriem līdz atjaunināšanai nebija stūres pastiprinātāja, kas būtiski apgrūtināja manevrēšanu uz vietas. Līdz pat 1995.gadam modelim ķibeles ar logu tīrītāja mehānismu un mehāniskās ātrumkārbas apgrūtinātu slēgšanos. Dīzeļiem pasmagi spiežams gāzes pedālis, nepatīkami rāvieni uzsākot kustību (izteiktāk 2,4D) un nehermētiski degvielas filtri. Abu degvielu motoriem jāuzmana dzesēšanas sistēmas šļūtenes un ūdenssūkņi. Tiem sākot sulot zūd dzesēšanas šķidrums un draud pārkarsēšana. Zobsiksnu (90 – 120000 km) un ķīļsiksnu savlaicīga maiņa nav mazāk svarīga. Benzīna motoriem atsaka dažādi devēji un termoslēdži. Līdz atjaunināšanai pie kaprīziem mezgliem pieskaitāms sajūgs, kas nereti bija jāmaina līdz 100000 km (bieži izmantojot pilnu kravnesību). Balstiekārta izturīga. Priekšējai piekarei ik pēc ~100000 km var būt jāmaina stūres stiepņu pirksti un apakšējie lodbalsti (augšējie kalpo ilgāk). Novērota stūres pastiprinātāja kaukšana (laika gaitā var mitēties pati no sevis), startera ievilcējmehānisma sprūšana, stāvbremžu nevienmērīga darbība (īpaši, ja aizmugurē disku bremzes) un eļļu sulošana agregātiem. Ar komforta ierīcēm aprīkotajiem busiem ātri izlādējas akumulators, ir atteikumi kondicioniera kompresoram un vadības elektroniskajiem mezgliem. T4 daudzās valstīs un dienestos sevi ir pierādījis kā izcili izturīgu. Piemēram, Maskavas kurjerdienestā DHL tas izkonkurējis Mercedes Sprinter, kuriem pēc 200 tūkstošu noskrējiena atteikumu biežums krietni lielāks. Jo vienkāršāks, jo mazāk problēmu – tas attiecināms uz jebkuru auto un T4 nav izņēmums.
Un te par MB-Vito
Mašīnu papētot tuvāk redzams, ka apdare, salaiduma vietas, paneļu stiprinājumi un izvēlēto materiālu kvalitāte nekādi neatbilst Mercedes statusam. Vienkāršākajiem Vito tas īpaši uzkrītoši. Virsbūves pretkorozijas aizsardzība nepietiekama, rūsa ieperinās dažādās vietās un ar to pastāvīgi jānoņemas. Pamatīgi rūsē virsbūves apakša. Salonā kaitina dažādu paneļu atdalīšanās, āķīšu, vāciņu, glāžu turētāju trauslums un neveiksmīgs stiprinājums. Vadītāja vietā labi jutīsies vidēja auguma braucēji, garkājainie optimālu regulējumu var neatrast. Līdz atjaunināšanai vadītājiem nepatika neinformatīvā stūre bez izteikta 0 punkta. Neskatoties uz vieglo vadāmību un mašīnas turēšanos uz ceļa lielākos ātrumos pazuda pārliecība reakciju adekvātumam. Uz stūri tiek nodots par daudz vibrāciju no ceļa klātnes, ko novērsa tikai nākamajā modelī ar pakaļējo riteņu piedziņu. Balstiekārta ir pietiekami komfortabla taču mūsu ceļus netur. Stabilizatora atsaites jāmaina vidēji ik pēc 30000 km, līdz 100000 km nereti izbeidzas priekšējās statnes, stūres stiepņu pirksti, lodbalsti un amortizatori. Pie 150000 km var pieteikties stūres mehānisms. Pneimatiskās piekares remonts maksā 1300 – 1600 Ls, bet kalpošanas laiks tāpat var nesasniegt 100000 km. Pagalam neveiksmīgs izvietojums pneimo piekares kompresoram un ģeneratoram. Abi bagātīgi saņem ceļa dubļus, sāli un mitrumu. Pērkot lietotu Vito jāveic pilnu diagnostiku. Regulāri nekopta mašīna var būt nepaceļama. CDI dīzeļiem nav pietiekama turbīnas dzesēšana, kas karstā laikā pie slodzēm izraisa termošoku 2 un 3 cilindra zonā ar sekojošu galvas blīves izdegšanu vai pat galvas deformāciju. Sastopama gaisa piesūkšana degvielas maģistrālēs, pie augstspiediena sūkņa un degvielas noslēgšanas vārsta atteikumi. Degvielas vārsts var izstrādāt nepatīkamu joku izslēdzot motoru visnepiemērotākajā brīdī. Vācu testos minētas problēmas ar sajūgu, CDI motoriem, ātrumkārbām, visa veida elektroierīcēm un elektroniku. VR6 2,8 motora degvielas patēriņš pilsētas režīmā var sasniegt 18 l/100 km. Britu žurnāls „Autocar”1999.gada oktobrī veica V klases testu, kura rezumējums skarbs – 2,5 balles no 5 iespējamām. Sadaļā tehniskā uzticamība un kvalitāte tikai 2 balles.