Kas parasti tādos gadījumos notiek ??? Vai kautko var no CSDD dabūt , itkā šamie pret šo lietu apdrošināti ,
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Kas parasti tādos gadījumos notiek ??? Vai kautko var no CSDD dabūt , itkā šamie pret šo lietu apdrošināti ,
Pastāsti, kāpēc tu domā ka šķībaču motoriem vajadzētu vismaz četras aizdedzes kartes?
Un kas ir tik īpašs vtekam lai vajadzētu četras degvielas kartes?
Tas ka jaunākiem mainās sadales fāzes? Gan jau tur ir karte sadalei uz vienu galu un karte sadalei uz otru galu un kompis pieskaņojas grādiem
Un kādi vēl "sensori avārijas situācijām?
"
"Pirmatnējās šprices" bija mehāniskas
, tās, kuras ražo arī šodien visas ir uz tiem pašiem elektronisko špriču principiem, galvenā šķirba ka visādus papildus fufeļu datčikus eiropā ieviesa savus 10-15 gadus vēlāk nekā amūrikā - piemēram, lasot 9A [VAG 2.0 16v, astoņdesmito beigas, deviņdesmito pirmā puse] motora manuāli, skatos un brīnos ka amūrikāņiem tas bija ar EGR un laikam ar vēl vienu vai diviem datčikiem kas eiropā nebija ![]()
msh rakstīja:
WALA rakstīja: BTW vienu daļu japāņu benzīnauto auto ļoti labi var "nočipot" ielejot 100-to bencīnu.
Ne nekas klāt jāliek ne jāmokās, nepatīk ielej atkal 95-to un brauc p "lēto".
Kāds vēl čips, kompim ir divas aizdedzes kartes, vājākā zemākam oktānskaitlim, agresīvākā augstākam un ar to arī viss ir izteikts...
Esi dzirdējis par detonācijas sensoriem? Un to, ka ECU ar tādu palīdzību spēj izmantot _jebkuru_ oktānskaitli, turot aizdedzes momentu tieši uz detonācijas robežas, bez konkrētas kartes. Vienkāršī pielāgojoties tam, kas konkrētajā brīdī notiek cilindros. To, ka, piemēram, SAAB ECU jau ļoti sen mēra kompresiju?
Mūsdienu auto ir viena - programma, nevis karte, kas spēj pielāgoties virknei apstākļu.
NU tad skaidrs ar tevi.
iesākuma paskaidrosu kā bija jāsaprot tās 4 degvielas kartes "oktanam" par ko rakstīju. Koijoti spēj strādāt ar 4 dažādiem oktānskaitļiem aš no kādiem 90 tajiem., līdz ar ko pēc tavas loģikas tur vajadzetu būt 4 dažādam kartēm, lai piemērotos katram oktanciparam. Bet protams ka dzīvē tā nav, jo viņam vispār ir PH kād ir oktān cipars pats par sevi - jams ņem kopējo bildi no visiem sensoriem un tad izvēlas degvielas "karti", un nevar teikt ka jams kādā brīdī ņem galvā pārsvarā oktāncipara mērījumu.
Tas kas teiksim VVTLi koijotam ir - tas ir dazadas vadības "kartes" pirms ~6000 apg. un tad ir kartes pēc tam kad nostrādā šis te vārstu "lifts". Tam konkrētajam auto ECU laikam pavisam 8 kartes bija.
Seene rakstīja:
msh rakstīja:
WALA rakstīja: BTW vienu daļu japāņu benzīnauto auto ļoti labi var "nočipot" ielejot 100-to bencīnu.
Ne nekas klāt jāliek ne jāmokās, nepatīk ielej atkal 95-to un brauc p "lēto".
Kāds vēl čips, kompim ir divas aizdedzes kartes, vājākā zemākam oktānskaitlim, agresīvākā augstākam un ar to arī viss ir izteikts...
Esi dzirdējis par detonācijas sensoriem? Un to, ka ECU ar tādu palīdzību spēj izmantot _jebkuru_ oktānskaitli, turot aizdedzes momentu tieši uz detonācijas robežas, bez konkrētas kartes. Vienkāršī pielāgojoties tam, kas konkrētajā brīdī notiek cilindros. To, ka, piemēram, SAAB ECU jau ļoti sen mēra kompresiju?
Mūsdienu auto ir viena - programma, nevis karte, kas spēj pielāgoties virknei apstākļu.
Tieši tā, dārgais sēņotāj. To spēj arī mans 1988. gada ražojuma boša KE-Motronika vadības bloks un to tas dara. Detonācijas datčiks tiek izmantots aizdedzes pieregulēšanai [lasīt - izmantojamās kartes cilāšanai uz augšu vai leju] un pēc tā vadoties kompis pāriet no vienas kartes uz otru. Bet kartes tur joprojām ir un princips nav mainījies. Nevis kaut kāda mistiska "prgoramma".
P.P.N. Visi motroniki no saviem pirmsākumiem septiņdesmito gadu beigās spēj pielāgoties mainīgiem apstākļiem - kompis "iegaumē" kartes nobīdes, kuras izraisa motora nolietošanās [protams, ne jau bezgalīgi un neiet runa par beigtiem datčikiem
], savādāk būtu žopa, kā arī "pielāgošanās darbības apstākļiem" pārsvarā ir kartes pacilāšana uz augšu vai leju. Man patika labs piemērs - tas laikam bija kaut kāda B4 8v digifanta vadības bloks nosaukts par piemēru - kaut kāds fimpeļa 8 vai 16 bit procis, degvielas karte 8 pozīcijas pēc apgriezieniem, 8 pozīcijas pēc gaisa [slodzes], 8 pēc temperatūras, vēl tur kaut kādi vismaz divi faktori un kopā sanāk vairāki desmiti tūkstoši variāciju par tēmu "cik daudz degvielas iesmidzināt cilindros"
Vienkārši, vai ne?
Kaksis rakstīja:
Seene rakstīja:
Kaksis rakstīja: Nu tad izskaidrojiet man kā auto, kuram stock ir 200 km/h pēc šķūņa (tikai motora) iet uz 250 km/h. Dīzelis, kārba tā pati.
Iespēja 1 - vienkārši noņemt ātruma ierobežojumu (un nejauc ar motora apgriezienu ierobežotāju)
Iespēja 2 - ielādēt efektīvāku dzinēja vadības programmu, iegūstot ekonomiskāku un jaudīgāku dzinēja darbību, vienlaicīgi ar lielāku atkarību no degvielas kvalitātes UN noņemt ātruma ierobežojumu.
Iespēja 3 - nomainīt atsevišķas motora detaļas un iegūt jaudīgāku dzinēja darbību, zaudējot gan ekonomiskumu, gan motora kopējo mūža ilgumu.
Ātruma ierobežotājs tam auto nekad nav bijis.
Mah ātrumu var palielināt tikai uz kinemātikas rēķina. Ja neaiztiek kārbu un riteņu diametru, tad atliek tikai celt motora apgriezienus, kas arī tika izdarīts.
jautaajums- cik tad rpm tu griz araa no taa diizelja, un cik ilgi vinjsh ies taadaa reziima? kaadu stundu pavelk ar pilnu tahometru un tad jau vareetu buut arii chau tam 2.5tdi
tadsjautues rakstīja:
jautaajums- cik tad rpm tu griz araa no taa diizelja, un cik ilgi vinjsh ies taadaa reziima? kaadu stundu pavelk ar pilnu tahometru un tad jau vareetu buut arii chau tam 2.5tdi
A tas ir kaksis ![]()
WALA rakstīja: ... tā "kartes" tāds ir visai nosacīti. Vienkārši tā jamās jorprojām mēdz saukāt.
WALA rakstīja: msh - tas viss IR viena vienīga programma un nekas cits !!!
Matemātikā tās sauc par daudzu mainīgo hiperplanknēm.
"Programma" vienkārši vizualizē 2 mainīgo hiperplakni redzamā attēlā - "kartē". ![]()
msh rakstīja: P.N. Oktānskaitļa apakšu nosaka motors nevis vadība, kura tam ir tikai pieskaņota, bet augša var būt bezgalīga, jautājums tikai vai to var izmantot.
P.P.N. Visi motroniki no saviem pirmsākumiem septiņdesmito gadu beigās spēj pielāgoties mainīgiem apstākļiem - kompis "iegaumē" kartes nobīdes, kuras izraisa motora nolietošanās [protams, ne jau bezgalīgi un neiet runa par beigtiem datčikiem ], savādāk būtu žopa, kā arī "pielāgošanās darbības apstākļiem" pārsvarā ir kartes pacilāšana uz augšu vai leju. Man patika labs piemērs - tas laikam bija kaut kāda B4 8v digifanta vadības bloks nosaukts par piemēru - kaut kāds fimpeļa 8 vai 16 bit procis, degvielas karte 8 pozīcijas pēc apgriezieniem, 8 pozīcijas pēc gaisa [slodzes], 8 pēc temperatūras, vēl tur kaut kādi vismaz divi faktori un kopā sanāk vairāki desmiti tūkstoši variāciju par tēmu "cik daudz degvielas iesmidzināt cilindros" Vienkārši, vai ne?
Kad būsi aptvēris, ka ECU atbild par krieni lielāku lietu skaitu nekā "cik daudz degvielas iesmidzināt cilindros", tad būs vērts ar tevi diskutēt. Pagaidam pavizinies ar savu perfokaršu zapiņu.
msh rakstīja: Tiem kas brīnās, kāpēc karte ir karte, nevis programma - te piemērs www.track-monkey.co.uk/...
vot pļē - "karte" ir visai nosacīts nosaukums tām daļām, kas savā dziļākajā būtībā ir pietiekami vienkārša programmas sastāvdaļa.
Ceru ka jebkura parasta čipa/mikorshēmas "kodēšanu" tu nesauc par karšu "zīmēšanu", bet gan par programmēšanu.
Fridrihs rakstīja:
WALA rakstīja: ... tā "kartes" tāds ir visai nosacīti. Vienkārši tā jamās jorprojām mēdz saukāt.
WALA rakstīja: msh - tas viss IR viena vienīga programma un nekas cits !!!
Matemātikā tās sauc par daudzu mainīgo hiperplanknēm.
"Programma" vienkārši vizualizē 2 mainīgo hiperplakni redzamā attēlā - "kartē".
Te es vēl varētu piekrist ka tas ko tu uzskatāmi redzi ir "karte", bet es toēr atturētos saukt pašu ECU kodu par karti.
msh rakstīja:
tadsjautues rakstīja:
jautaajums- cik tad rpm tu griz araa no taa diizelja, un cik ilgi vinjsh ies taadaa reziima? kaadu stundu pavelk ar pilnu tahometru un tad jau vareetu buut arii chau tam 2.5tdi
A tas ir kaksis
es domaaju ka pie talsiem velkot ventspils riiga ella jau buutu izvaariijusies tam diizelim un saaktu ķileet
Seene rakstīja:
Kad būsi aptvēris, ka ECU atbild par krieni lielāku lietu skaitu nekā "cik daudz degvielas iesmidzināt cilindros", tad būs vērts ar tevi diskutēt. Pagaidam pavizinies ar savu perfokaršu zapiņu.
Un? Es minēju vienkāršu piemēru, tu uzreiz uzmet lūpu ka es nepieminu vissarežģītāko motoru
Jā, ECU pēc vajadzības kontrolē vēl visādas lietas, bet pamatfunkcijas vienalga paliek divas - aizdedzes apsteidzes leņķis un sprauslu atvēršanas ilgums
Tu te, protams, vari stāstīt, ka, lūk, jaunajos motoros ir kosmiskas tehnoloģijas un kas tik vēl ne
- bet iekšdedzes dzinēju darbības pamatprincips - cilindrā jāpadod noteikts daudzums degvielas kuru īstajā brīdī jāaizdedzina - nav mainījies jau ilgāk kā gadsimtu un arī nekad nemainīsies, izmainījušās tikai tehnoloģijas, degvielu kvalitāte un prasības ![]()
msh rakstīja:
Seene rakstīja:
Kad būsi aptvēris, ka ECU atbild par krieni lielāku lietu skaitu nekā "cik daudz degvielas iesmidzināt cilindros", tad būs vērts ar tevi diskutēt. Pagaidam pavizinies ar savu perfokaršu zapiņu.
Un? Es minēju vienkāršu piemēru, tu uzreiz uzmet lūpu ka es nepieminu vissarežģītāko motoru Jā, ECU pēc vajadzības kontrolē vēl visādas lietas, bet pamatfunkcijas vienalga paliek divas - aizdedzes apsteidzes leņķis un sprauslu atvēršanas ilgums Tu te, protams, vari stāstīt, ka, lūk, jaunajos motoros ir kosmiskas tehnoloģijas un kas tik vēl ne - bet iekšdedzes dzinēju darbības pamatprincips - cilindrā jāpadod noteikts daudzums degvielas kuru īstajā brīdī jāaizdedzina - nav mainījies jau ilgāk kā gadsimtu un arī nekad nemainīsies, izmainījušās tikai tehnoloģijas, degvielu kvalitāte un prasības
Nevajag nemaz vissarežģītāko, lai tev pavisam aizmirstos par aizdedzes leņķi svarīgāka pamatfunkcija - cilindros ir nepieciešams arī gaiss. Bet galvenais, ko gribu pateikt, ir tas, ka "karte" būtībā ir daudzdimensiju tabula, kas, kā jau minēji, atkarībā no noteiktajiem parametriem atgriež konkrētas vērtības ar ražotāja iestādīto soli. Un šis solis arī bija iepriekšējās paaudzes vadības sistēmu efektivitātes robežstabs. Mūsdienu ECU satur nevis karti bet programmu - t.i. formulu kopumu, kas parametrus aprēķina, nevis nolasa iepriekš sagatavotos, tādējādi paaugstinot vadāmo funkciju precīzāku veikšanu.
Seene rakstīja: perfokaršu zapiņu.
domaa ka jams ir manijis- kas tas taads- perfokarte?
man domaat jams nebij veel dzimis tnii briidii kad 5¼ un lentas tapa lietotas ...
Kindzulis rakstīja:
Seene rakstīja: perfokaršu zapiņu.
domaa ka jams ir manijis- kas tas taads- perfokarte? man domaat jams nebij veel dzimis tnii briidii kad 5¼ un lentas tapa lietotas ...
nu tak zapiņu vismaz ir redzējis! Cerams...
manam klāt dabūju 20 km/h un pamatīgu dūmu mutuli
Seene rakstīja:
Kindzulis rakstīja:
Seene rakstīja: perfokaršu zapiņu.
domaa ka jams ir manijis- kas tas taads- perfokarte? man domaat jams nebij veel dzimis tnii briidii kad 5¼ un lentas tapa lietotas ...
nu tak zapiņu vismaz ir redzējis! Cerams...
tad atliek iestaastiit jamajam kas ir 1 un 0 ![]()
![]()
un kaa to savietot ar zazu
Kindzulis rakstīja:
tad atliek iestaastiit jamajam kas ir 1 un 0 un kaa to savietot ar zazu
A tur jau vienkārši ar 1 atstutējam gāzes pedāli kad laizam lejā no 0.
Un zapiņš iegūst labu paātrinājumu G apmērā.
pastaasti- kaads paatrinaajums var buut G-punkta apmeeraa? ![]()
![]()
![]()
Seene rakstīja:
Nevajag nemaz vissarežģītāko, lai tev pavisam aizmirstos par aizdedzes leņķi svarīgāka pamatfunkcija - cilindros ir nepieciešams arī gaiss. Bet galvenais, ko gribu pateikt, ir tas, ka "karte" būtībā ir daudzdimensiju tabula, kas, kā jau minēji, atkarībā no noteiktajiem parametriem atgriež konkrētas vērtības ar ražotāja iestādīto soli. Un šis solis arī bija iepriekšējās paaudzes vadības sistēmu efektivitātes robežstabs. Mūsdienu ECU satur nevis karti bet programmu - t.i. formulu kopumu, kas parametrus aprēķina, nevis nolasa iepriekš sagatavotos, tādējādi paaugstinot vadāmo funkciju precīzāku veikšanu.
Kādā sakarā man būtu jāpiemin gaiss?
Kāds ECU ir sakars ar gaisa padevi [šajā brīdī aizmirstam ļurbomotorus un ļurbīnas vadību
] - kloķene ar siksnu vai ķēdi griež sadaleni kura noteiktos brīžos atver ieplūdes vārstus un virzuļi ierauj gaisu
Tīri mehāniska funkcija
Un par tiem formulu kopumiem es visu laiku stāstu, bet tev nez kāpēc liekas ka kaut kas ir milzīgi mainījies un viss ir stipri savādāk un kas tik vēl ne
Ir viena vai vairākas kartes aizdedzei un degvielai un no tām izrēķina apsteidzi vai sprauslu atvēršanu un tā tas ir bijis un tā tas būs
Tas ko tu te stāsti par "atgriež ražotāja iestādīto soli" attiecas tīri uz karburatoriem [kurš iesmidzina uzregulēto degvielas daudzumu pie noteikta vakuuma
] un k-jetronikiem, kuri pie noteikta lāpstas pacēluma iedod noteiktu pulsu uz sprauslām. VISAS digitālās elektroniskās šprices aizdedzes apsteidzes leņķi, sprauslu atvēršanas ilgumu un citus parametrus, kuri ir pietiekami sarežģīti, APRĒĶINA NO KARTĒM. Neatkarīgi no tā, vai tas ir 1979. gada semaks vai tavs sābs vai visjaunākais Rolls Royce. Un ja tu vēl joprojām uzskati ka lūk, "jaunākās paaudzes vadības bloki visu izzīž no zila gaisa", tad jāprasa - kas notiek kad, teiksim, nosprāgst gaisa masas mērītājs?
Mašīnu ved ar dīleri ar ejakulatoru jo motors vairs nedarbojas?
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir kartes - lai vienam svarīgam lielumam iztrūkstot, ECU vēl spētu kaut kā nodrošināt motora darbību ![]()