Vai kāds var pastāstīt, kā soli pa solim nomainīt bremžu šķidrumu? Ar visu atgaisošanu... nekad nav nācies to darīt, un ja rīt būs labs laiks, esmu sev izgudrojis šādu izklaidi.
Un kādu šķidrumu labāk izvēlēties?
Auto iraid ar ABS.
Kaksis rakstīja:
Pirmais rakstīja:
Kaksis rakstīja:
Pirmais rakstīja:
Kaksis rakstīja:
Pirmais rakstīja:
Kaksis rakstīja:
uupis rakstīja:
Kaksis rakstīja: starpība ir konstrukcijā
Tā turpināt. Virzuļdzinējus arī sāc klasificēt pēc konstrukcijas. Jo tak konstrukcijā atšķiras SAAB dzinējs no VW dzinēja. Vienas un tās pašas rezerves daļas nav vienādas...
Tu spēj pamanīt atšķirību starp putekļu sūcēju un kompresoru? Izskatās ka nē.
Arī virzuļdzinējiem ir dažādas konstrukcijas.
moš labāk par tiem okeāniem pabazarēsim?
davai
velc ārā visgarāko lineālu un sākam...
brauc šurpu.... man dušā ir globuss
Labi, speciālist, kāds ir klusā okeāna liekuma rādiuss?
viņs gluži vienāds viscaur nav (zeme griežās un tāpēc ir pa asi saspiesta bišķi)
bet tev pietiks, ja rādiusu rēķināsi izmantojot ģeometrijā pieejamo formulu un to, ka zemes apkārtmērs ir apmēram 40 000 km to sadala ar 2 un pēc tam sadala ar pī
iegūst apmēram 6366 kilometrus
īpaši liela relatīvā kļūda nebūs, ja paņemsi 6350 vai 6400 kilometrus
tas arī (pa lielam) ir klusā okeāna liekuma rādiuss
katrā gadījumā plakans viņs nav točna, neskatoties uz to, ka tev tavā pamatskolā stāstīja, ka ir
Neticu paņem kādu sertificētu mērīšanas ierīci un izmēri (tieši).
Ienācu, lai kaut ko jaunu par bremžu eļļu uzzinātu.....
Pirmais rakstīja: tobiš, ja tev ir metru garš līneāls, kur iedaļas ir ik pa 5cm, tad par 3 precīzāks pī ir nevietā....
Nu lai nu tā būtu. Tikai tie tavi 5 % reālajā dabā ir uhh kāds attālums...
С каждого зрителя по рублю… по рублю…
Это же сумасшедшие деньги…
Raikins
Kaksis rakstīja:
Pirmais rakstīja:
Kaksis rakstīja: Cik precīzi ir tavi izejas dati un kā tie iegūti, ar cik precīzu metodi?
aprēķini ir lineāri, līdz ar to relatīvā kļūda paliek nemainīga
bet tev jau to nesaprast
Nejauc aprēķinus un mērījumus, ta nav informātikas stunda. Aprēķina rezultāts ir tieši tik pat precīzs (šajā gadījumā neprecīzāks, dēļ bezgalīgā pī), cik precīzi ir izmērīti izejas lielumi aprēķinam.
tu aprēķinu rezultātas vispārīgā gadījumā var būt precīzāks par izmērītajiem lielumiem..... atkarīgs no tā, ko tu gribi rēķināt 
piemēram - vai tu spēj novērtēt cik precīzs būs X šajās izteiksmēs, ja Y ir +-5%
Y = ln(X)
Y = X!
Palaidniex rakstīja: Runā, ka starp Kopeni un Malmi ir tiltiņš, kura balsti dēļ zemes plakanuma to virsotnēs ir par 6 cm tālāk viens no otra, nekā pamatos. Tīri precīži samērīts esot.
Tātad pēc KAKŠA Plakanā Okeāna teorijas attālumam no tilta brauktuves līdz ūdens virsmai tilta vidū ir kudī lielāks attālums nekā malās, jeb tilts ir tikpat plakans kā jūrja?
Kautkāda lieka rezerves daļa palika pāri…
uupis rakstīja:
Pirmais rakstīja: tobiš, ja tev ir metru garš līneāls, kur iedaļas ir ik pa 5cm, tad par 3 precīzāks pī ir nevietā....
Nu lai nu tā būtu. Tikai tie tavi 5 % reālajā dabā ir uhh kāds attālums...
С каждого зрителя по рублю… по рублю…
Это же сумасшедшие деньги…
Raikins
ja rēķina absolūtos lielumos tad 3 mati uz galvas nav visai daudz, bet tie paši 3 mati zupā nemaz nav tik maz
Un kas ir plakanāks, un pa cik %%?
smaidiigais rakstīja: tad zeme ir plakana, vai okeāns?
Un kas ir plakanāks, un pa cik %%?
labs jautājums.....
nebiju iedomājies....
jo augstāk paceļ vannu (glāzi vai okeānu) ar ūdeni, jo plakanāks tas paliek
zeme ir augstāk par okeānu - tātad sanāk, ka zeme ir plakanāka
Pirmais rakstīja:
smaidiigais rakstīja: tad zeme ir plakana, vai okeāns?
Un kas ir plakanāks, un pa cik %%?
labs jautājums.....
nebiju iedomājies....
jo augstāk paceļ vannu (glāzi vai okeānu) ar ūdeni, jo plakanāks tas paliek
zeme ir augstāk par okeānu - tātad sanāk, ka zeme ir plakanāka
Вļin, vot lasu šitos Kaksismus ar lielu interesi, bet līdz šitam es vēl nekad nebiju aizdomajies...
P.S. Interesanti kā ūdens ļoti augstu paceltā glazē (vai paceltā okeānā) uzvedas uz tās robežas, kur pamazām beidzas Zemes pievilkšanas spēka iedarbība uz to, un ūdens atkal tiecas palikt apaļš? Kurš ir tas moments, kad no "gandrīz plakana stāvokļa" glāzē tas virsmas spraigums viņu savelk bumbā...
Bucefals rakstīja:
Pirmais rakstīja:
smaidiigais rakstīja: tad zeme ir plakana, vai okeāns?
Un kas ir plakanāks, un pa cik %%?
labs jautājums.....
nebiju iedomājies....
jo augstāk paceļ vannu (glāzi vai okeānu) ar ūdeni, jo plakanāks tas paliek
zeme ir augstāk par okeānu - tātad sanāk, ka zeme ir plakanāka
Вļin, vot lasu šitos Kaksismus ar lielu interesi, bet līdz šitam es vēl nekad nebiju aizdomajies...
P.S. Interesanti kā ūdens ļoti augstu paceltā glazē (vai paceltā okeānā) uzvedas uz tās robežas, kur pamazām beidzas Zemes pievilkšanas spēka iedarbība uz to, un ūdens atkal tiecas palikt apaļš? Kurš ir tas moments, kad no "gandrīz plakana stāvokļa" glāzē tas virsmas spraigums viņu savelk bumbā...
ja masa ir pietiekami liela, tad virsmas spraiguma spēks jau nu nebūs tas, kas noturēs okeānu bumbā..... tad jau tur tas pasākums turēsies kopā tāpat kā zemeslode
bet atbildei uz tavu jautājumu ir tak precedents - visi sakaru satelīti karājās virs ekvatora gaisā nekustīgi attiecībā pret zemi - tas arī ir tas augstums, virs kurā paceļot to okeānu (tā lai jamais stāv uz vietas attiecībā pret zemi) jamais izrādīs tieksmi lidot no zemes projām
vispārīgā gadījumā ir jāpanāk ātrums, ko sauc par 1 kosmisko ātrumu tad okeāns karāsies gaisā un nekritīs atpakaļ uz zemes
tās satelītu orbītas rādiuss bija kautkur pie 42000 km, precīzi vari izrēķināt pats.... pieņemot, ka pirmais kosmiskais ātrums ir apmēram 8km sekundē
bet mēness turpina riņķot ap okeānu Pirmais rakstīja: paceļot virs zemes pietiekami lielu glāzi (okeānu) var sanākt tā, ka projām aizlido zeme bet mēness turpina riņķot ap okeānu
nu nu
ciktad ir tā okeāna masa salīdzinot ar zemes masu?
smaidiigais rakstīja:
Pirmais rakstīja: paceļot virs zemes pietiekami lielu glāzi (okeānu) var sanākt tā, ka projām aizlido zeme bet mēness turpina riņķot ap okeānu
nu nu
ciktad ir tā okeāna masa salīdzinot ar zemes masu?
pļā, tu vispirms glāzi pacel.... ja TAS tev sanāks, tad pietiekaimi lielu okeānu spēsi pacelt bez īpaša iespringuma
un tagad drīksti rakstīt savu "nu nu"
Kaksis rakstīja: nekad neesmu redzējis atklātu ūdens kalnu,
Tu lietū ārā esi bijis? Uz stiklu esi skatījies? Ja esi, tad Tu tikko kā samelojies - jebkura pile uz tā stikla ir "ūdens kalns".
Jeb Tu gribi iestāstīt, ka viņa ir tāda plakana kā tablete?
PS kas ir 'pietiekaimi'? kautkāda jauna okeanogrāfija?
PPS a es esmu redzējis dzīvu okeanogrāfu ja kas
PPPS un okeānu arī. Izskatās nepaceļams. ļoti vējš pūš, traucē celt. Bet vari mēģināt.
iedomājies, ka mums ir stikla (lai varētu redzēt) cilindrs pa pusei pilns ar ūdeni
nu lai vieglāk būtu iedomāties un izdarīt novērojumus, tad cilindra augstumu paņemsim kādus 1000km (lai varētu labāk novērot parādību, ko aprakstīšu zemāk) diametru paņemsim kādus 10 km lai pētītu virsmas liekuma izmaiņas, cilindra vidū tur kur ūdens pieskaras cilindra sienām (kautkā jānodrošina lai visu laiku būtu tur, kur ūdens pieskaras cilindra sienām, jo ceļot augšā līmenis kāps - kautkur taču ūdenim no cilindra centra būs jāpaliek) nostiepsim diegu un centrā noliksim lineālu līdz ūdens virsmai (šajā gadījumā uz zemes tajā cilndrā esošā ūdens virsmas liekuma dēļ cemtra līneāls rādīs nepilnus divus metrus)
tagad ceļam to cilindru virs zemes.... sagadīšanās dēļ mēs to darām dienā un tāpēc sanāk celt pretī saulei
paceļam cilindru par 33 kilometriem un izdaram novērojumu uz centra lineāla - esam patīkami pārsteigti, mūsu 10 km diametra cilindram centra lineāls rāda, ka liekums ir par 1 centimetru samazinājies...
ceļam tālāk ģeostacionārajā orbītā mūsu centra lineāls
rādīs vairs tikai nepilnus 30 centimetrus
ceļam tālāk - kā jau teicu pret sauli..... un panākam situāciju, kurā zemes un saules pievilkšanas spēki ir vienādi....
vot tagad interesanti ko darīs ūdens????
ceļot vēl tuvāk saulei tas ūdens pārlīs cilindram otrā (saules) pusē , tas nu ir skaidrs....
tikai interesanti kā notiks pārlīšana
smaidiigais rakstīja: ......nav iespējams uzsvars uz vārdiem pietiekami lielu ja tekstā tādu vārdu naff.....
tu arī māki tikai rakstīt????? nemāki lasīt?????
Pirmais rakstīja: vispār ace pateica interesantu lietu
iedomājies, ka mums ir stikla (lai varētu redzēt) cilindrs pa pusei pilns ar ūdeni
nu lai vieglāk būtu iedomāties un izdarīt novērojumus, tad cilindra augstumu paņemsim kādus 1000km (lai varētu labāk novērot parādību, ko aprakstīšu zemāk) diametru paņemsim kādus 10 km lai pētītu virsmas liekuma izmaiņas, cilindra vidū tur kur ūdens pieskaras cilindra sienām (kautkā jānodrošina lai visu laiku būtu tur, kur ūdens pieskaras cilindra sienām, jo ceļot augšā līmenis kāps - kautkur taču ūdenim no cilindra centra būs jāpaliek) nostiepsim diegu un centrā noliksim lineālu līdz ūdens virsmai (šajā gadījumā uz zemes tajā cilndrā esošā ūdens virsmas liekuma dēļ cemtra līneāls rādīs nepilnus divus metrus)
tagad ceļam to cilindru virs zemes.... sagadīšanās dēļ mēs to darām dienā un tāpēc sanāk celt pretī saulei
paceļam cilindru par 33 kilometriem un izdaram novērojumu uz centra lineāla - esam patīkami pārsteigti, mūsu 10 km diametra cilindram centra lineāls rāda, ka liekums ir par 1 centimetru samazinājies...
ceļam tālāk ģeostacionārajā orbītā mūsu centra lineāls
rādīs vairs tikai nepilnus 30 centimetrus
ceļam tālāk - kā jau teicu pret sauli..... un panākam situāciju, kurā zemes un saules pievilkšanas spēki ir vienādi....
vot tagad interesanti ko darīs ūdens????
ceļot vēl tuvāk saulei tas ūdens pārlīs cilindram otrā (saules) pusē , tas nu ir skaidrs....
tikai interesanti kā notiks pārlīšana
tur, kur mazāka berze - pa vidu cilindram, jo gar malām berze gar cilindra sieniņām. Izskatīsies kā smilšu pulksteņa konuss
smaidiigais rakstīja:
Pirmais rakstīja: vispār ace pateica interesantu lietu
iedomājies, ka mums ir stikla (lai varētu redzēt) cilindrs pa pusei pilns ar ūdeni
nu lai vieglāk būtu iedomāties un izdarīt novērojumus, tad cilindra augstumu paņemsim kādus 1000km (lai varētu labāk novērot parādību, ko aprakstīšu zemāk) diametru paņemsim kādus 10 km lai pētītu virsmas liekuma izmaiņas, cilindra vidū tur kur ūdens pieskaras cilindra sienām (kautkā jānodrošina lai visu laiku būtu tur, kur ūdens pieskaras cilindra sienām, jo ceļot augšā līmenis kāps - kautkur taču ūdenim no cilindra centra būs jāpaliek) nostiepsim diegu un centrā noliksim lineālu līdz ūdens virsmai (šajā gadījumā uz zemes tajā cilndrā esošā ūdens virsmas liekuma dēļ cemtra līneāls rādīs nepilnus divus metrus)
tagad ceļam to cilindru virs zemes.... sagadīšanās dēļ mēs to darām dienā un tāpēc sanāk celt pretī saulei
paceļam cilindru par 33 kilometriem un izdaram novērojumu uz centra lineāla - esam patīkami pārsteigti, mūsu 10 km diametra cilindram centra lineāls rāda, ka liekums ir par 1 centimetru samazinājies...
ceļam tālāk ģeostacionārajā orbītā mūsu centra lineāls
rādīs vairs tikai nepilnus 30 centimetrus
ceļam tālāk - kā jau teicu pret sauli..... un panākam situāciju, kurā zemes un saules pievilkšanas spēki ir vienādi....
vot tagad interesanti ko darīs ūdens????
ceļot vēl tuvāk saulei tas ūdens pārlīs cilindram otrā (saules) pusē , tas nu ir skaidrs....
tikai interesanti kā notiks pārlīšana
tur, kur mazāka berze - pa vidu cilindram, jo gar malām berze gar cilindra sieniņām. Izskatīsies kā smilšu pulksteņa konuss
vot manuprāt berze tur vispār neko nespēs padarīt....
manuprāt nebūs kā smilšu pulksteņa konuss.... pirmā pile ko saule pievilks spēcīgāk kā zeme kritīs 50kilometrus saules virzienā līdz konusa saules puses galam....
piekrītu, ka virsmas spraiguma un pašas tās ūdens masas gravitācijas rezultātā TĀS piles izmērs nebūs kā uz zemes, bet kāds tas būs?????
tas, ka viss ūdens pārmetīsies uz otru galu vienā brīdī arī man neliekas ticams.... kautkādām porcijām būtu jābūt.....
kad viss ūdens būs saules pusē, tad atkal varētu laist atpakaļ uz zemes to konusu un skatīties kā ūdens pārtek atpakaļ uz konusa zemes galu....
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
