profesionaali

un ar atsauci uz ieprieksheejiem tekstiem

bet naffff

viss ir ljoti vienkaarshi - ja laukos atbildiigie zina, kas ir volts, ampeers un kilovats un kaa tas iet kopaa ar vadu skjeersgriezumu, tad skola, pansionaats utt nenosvilst

savukaart ja tur ir atmosfeera kaa Mieziisha tekstaa, tad nevins neko nezina, visi tik tusse, blaustaas un viens otru gudri pamaaca

Vēl sko­lās jā­rī­ko la­bi daudz da­žā­du iz­klai­des pa­sā­ku­mu. Tās va­rē­tu būt dis­ko­tē­kas, sko­lē­nu mo­des ska­tes, fan­klu­bu sa­nāk­smes, da­žā­di ne­no­piet­ni kon­kur­si vai ro­ta­ļī­gas sa­cen­sī­bas. Gal­ve­nais, lai pa­sā­ku­miem bū­tu pēc ie­spē­jas ma­zāk sa­ka­ra ar mā­cī­bu vie­lu un sko­lā ap­gūs­ta­ma­jām zi­nā­ša­nām. (Bēr­niem no tā vi­sa ir jā­at­pū­šas.) Ar lai­ku šā­da «sa­bied­ris­kā dzī­ve» bēr­nu ap­zi­ņā ie­ņems gal­ve­no vie­tu un mā­cī­bas sko­lā vi­ņiem lik­sies kaut kas maz­sva­rīgs un otr­šķi­rīgs, pat trau­cē­jošs. Lai pas­tip­ri­nā­tu šo efek­tu, vē­lams lik­vi­dēt arī tā­dus bēr­nus dis­cip­li­nē­jo­šus fak­to­rus kā sko­lē­nu for­mas tērps. Sko­lē­ni tad arī ik­die­nā va­rēs sa­cen­sties par fir­mī­gā­ko un ši­kā­ko ģēr­bša­nās sti­lu un vi­ņiem ma­zāk lai­ka pa­liks do­māt par mā­cī­bām. Bet bēr­nu ve­cā­kiem mēs ie­stās­tī­sim, ka šā­di tiek sti­mu­lē­ta bēr­nu sa­bied­ris­kā ak­ti­vi­tā­te, ra­do­šās spē­jas, iz­do­ma un mā­ka kon­tak­tē­ties.

It kā ne­jau­ši jā­iero­be­žo arī jau­nat­nei do­mā­tie uz aug­lī­gu at­tīs­tī­bu mu­di­no­ši māk­slas dar­bi. Priekš­plā­nā jā­iz­vir­za pri­mi­tī­visms, jo tas vai­rāk kai­ri­na. Jā­pa­nāk, lai, pie­mē­ram, es­trā­des dzie­dā­tā­ji vairs ne­dzied, bet brēc, lē­kā un da­žā­di ālē­jas, ar sa­vām iz­da­rī­bām cen­šo­ties iz­rai­sīt ska­tī­tā­jos pār­stei­gu­ma efek­tu. Jā­kul­ti­vē uz­skats, ka jaun­iešiem do­mā­tā māk­sla jā­vei­do pēc prin­ci­pa «jo tra­kāk, jo la­bāk». Sprā­dzie­ni, bļā­vie­ni, daudz­krā­sai­nu ugu­ņu zib­šņi, ķē­mī­gas po­zas, naid­pil­nas gri­ma­ses, ag­re­sī­vi žes­ti – lūk, ti­kai da­ži no iz­teik­smes lī­dzek­ļiem, ko vē­lams iz­man­tot. Tas viss ie­vē­ro­ja­mi ma­zi­nās jaun­iešu tiek­smi pēc iz­glī­tī­bas un augst­āku ide­ālu mek­lē­ša­nas, sti­mu­lēs vi­ņus pie­vēr­sties nar­ko­ti­kām un ci­tiem ap­rei­bi­no­šiem lī­dzek­ļiem.

Vis­bei­dzot jā­iz­da­ra tā, lai pe­da­go­gi no vien­kār­šās tau­tas nā­ku­šo bēr­nu ap­mā­cī­bām do­mā­ta­jās sko­lās bū­tu ar ie­spē­ja­mi zem­āku kva­li­fi­kā­ci­ju. To pa­nākt ir ļo­ti vien­kār­ši. At­liek ti­kai sko­lo­tā­ju dar­ba al­gas no­teikt la­bi zem­as, un vi­si pe­da­go­gi, ku­ru kva­li­fi­kā­ci­ja dod ie­spē­ju at­rast ci­tu, la­bāk ap­mak­sā­tu dar­bavie­tu, no sko­lām aizies. Lai par to ne­vai­no­tu val­sti, sko­lu fi­nan­sē­ša­na jā­uz­krauj paš­val­dī­bām, ku­ru bu­džets ir pie­tie­ka­mi trū­cīgs, lai ne­vien tu­rē­tu sko­lo­tā­jus ba­da mai­zē, bet arī lik­vi­dē­tu lie­lā­ko da­ļu no lau­ku sko­lām.

Tas tad nu arī īsu­mā bū­tu viss. Un nu man bei­dzot jā­at­zīst, ka šeit uz­rak­stī­to es ne­es­mu iz­do­mā­jis. Es vien­kār­ši uz­skai­tī­ju ti­kai da­ļu no pa­sā­ku­miem, ko mū­su val­dī­ba ir cen­tu­sies ie­viest un ir ie­vie­su­si Lat­vi­jā pē­dē­jā des­mit­ga­dē pēc for­mā­lās Lat­vi­jas ne­at­ka­rī­bas pa­slu­di­nā­ša­nas. Vai Jūs spē­jat iz­do­māt vēl kaut ko, kas, at­klā­ti ne­pār­kāp­jot de­mo­krā­ti­jas un hu­mā­nis­ma prin­ci­pus, de­gra­dē­tu mū­su jau­nat­ni? Es – nē.

Tā­dēļ ne­sauk­sim par muļ­ķiem mū­su iz­glī­tī­bas re­for­ma­to­rus! Viss tiek da­rīts ļo­ti gud­ri.

Skolā, skolā iesim skolā...

25.12.2007

Pē­dē­jā lai­kā dau­dzi bēr­nu ve­cā­ki un sko­lo­tā­ji ar­vien ska­ļāk sāk pro­tes­tēt pret tiem jaun­ie­ve­du­miem Lat­vi­jas sko­lās, ko mū­su val­dī­ba ir lep­ni no­sau­ku­si par iz­glī­tī­bas re­for­mu. Vis­lie­lā­kā ne­ap­mie­ri­nā­tī­ba par jaun­ie­ve­du­miem sek­mju vēr­tē­ša­nā. Tiek iz­teik­tas pat tā­das do­mas, ka Iz­glī­tī­bas mi­nis­tri­jā strā­dā ga­lī­gi muļ­ķi, kas, sa­klau­sī­ju­šies da­žā­das pseido­zi­nāt­nis­kas psiho­lo­ģi­jas te­ori­jas, aiz­mir­su­ši nor­mā­las pe­da­go­ģi­jas prin­ci­pus. Te nu es gri­bē­tu ļo­ti ka­te­go­ris­ki ie­bilst. Mū­su iz­glī­tī­bas re­for­ma­to­ri ir ļo­ti gud­ri. Ti­kai, lai to gud­rī­bu spē­tu no­vēr­tēt, mums jā­pa­ce­ļas pār­i šau­ru in­ter­ešu dik­tē­tiem uz­ska­tiem un jā­pa­lū­ko­jas uz vi­su ar la­bi si­tu­ēto valsts ie­rēd­ņu acīm. Man to iz­da­rīt pa­lī­dzē­ja kā­da krie­vu ar­mi­jā dzir­dē­ta as­prā­tī­ba: «Vai jūs zi­nāt kā­dēļ pul­kve­žu dē­li ne­kad ne­kļūst par ģe­ne­rā­ļiem? Tā­dēļ, ka ģe­ne­rā­ļiem pie­tiek sa­vu dē­lu.»

Tad nu ie­do­mā­si­mies, ka mēs esam tie «ģe­ne­rā­ļi», kas ne­grib pie­ļaut, ka pulk­ve­žu un zem­ākam ran­gam pie­de­rī­go dē­li ie­gūst vē­rā ņe­ma­mu iz­glī­tī­bu. Pro­tams, mums jā­rē­ķi­nās, ka ne­drīk­stam vien­kār­ši ar li­ku­mu aiz­liegt vien­kār­ša­jai tau­tai ie­gūt iz­glī­tī­bu, jo jā­tē­lo hu­mā­nisms un de­mo­krā­ti­ja. Tie­ši ot­rā­di – mums jā­ra­da ie­spaids, ka valsts visiem spē­kiem cen­šas no­dro­ši­nāt jau­nat­nei iz­glī­tī­bu un ne­pār­trauk­ti ceļ šīs iz­glī­tī­bas kva­li­tā­ti. Tā­tad – ar ko sāk­sim?

Sāk­sim ar pirms­sko­las ve­cu­ma bēr­niem. Lik­sim, lai sa­ra­žo la­bi daudz tā­du mul­ti­pli­kā­ci­jas fil­mu, kur no­tiek bez­jē­dzī­ga skrie­ša­na, ķer­ša­na, bļau­ša­na, kau­ša­nās, bēg­ša­na, kur viss krīt, jūk, gā­žas, plīst un šķīst. Nav sva­rī­gi, vai pa tele­vi­zo­ra ek­rā­nu lē­kā un vi­su to da­ra uz­zī­mē­ti su­ņi, ka­ķi, pe­les vai ro­zā pan­te­ras. Sva­rī­gi, lai tas iz­ska­tī­tos efek­tī­gi un lai tam vi­sam ne­bū­tu ne­kā­das jē­gas vai sa­tu­ra. Ma­zie cil­vē­ci­ņi il­gi va­ļē­jām mu­tēm blen­zīs uz šīm muļ­ķī­bām, un no vi­ņu gal­vi­ņām kā ar slo­tu būs aiz­slau­cī­tas vi­sas do­mas. Tas ļo­ti la­bi ik­die­nā brem­zēs bēr­nu tiek­smi kaut ko sa­prast, pē­tīt, iz­zi­nāt, bū­vēt, vei­dot. Kad šā­dam no «muļ­ķi­ku» ska­tī­ša­nās at­rau­tam bēr­nam kāds liks mā­cī­ties bur­tus vai ci­pa­rus, tas ne­būs tik vieg­li. Jau no pa­ša pirm­sā­ku­ma bērns sa­pra­tīs, ka mā­cī­bas ir kaut kas ļo­ti gar­lai­cīgs, ne­pa­tī­kams, no­gur­di­nošs un vi­si, kas spiež to da­rīt, ir slik­ti cil­vē­ki. Sa­viem, «ģe­ne­rā­ļu», bēr­niem gan šā­du fil­mu ska­tī­ša­nos mēs stin­gri ie­ro­be­žo­sim. Mēs al­go­sim vi­ņiem audzi­nā­tā­jus, kas ik­die­nā ar da­žā­du ro­ta­ļu un no­dar­bī­bu pa­lī­dzī­bu iz­kops un at­tīs­tīs vi­ņu spē­jas, pa­ma­zām ra­di­not kon­cen­trē­ties mā­cī­bu dar­bam.

Arī sko­las ve­cu­ma bēr­nus ne­drīkst at­stāt bez ie­vē­rī­bas. «Ģe­ne­rā­ļu» bēr­ni, pro­tams, mā­cī­sies eli­tā­rās sko­lās, kur mā­cī­bu pro­cess būs ļo­ti kva­li­ta­tīvs. Bet pā­rē­jās sko­lās jā­pa­nāk, lai bēr­ni mā­cī­ša­nos ne­ņem­tu pā­rāk no­piet­ni. Ne­drīkst būt tā, ka bērns, kurš sek­mī­gi mā­cās, ar kaut ko jus­tos pā­rāks par tiem, kas to ne­spēj vai ne­grib da­rīt. Tie­ši ot­rā­di – bēr­nam jau no pirm­ās kla­ses jā­jūt, ka arī bez mā­cī­ša­nās var tī­ri la­bi būt par skol­nie­ku. Tā­dēļ mēs vis­maz pir­ma­jās tri­jās kla­sēs aiz­lieg­sim sko­lo­tā­jiem bēr­na sek­mes vēr­tēt ar at­zī­mi. At­zī­me ta­ču ir kaut kas tāds, ar ko bēr­ni le­po­jas, bet tas var iz­rai­sīt sav­star­pē­jas sa­cen­sī­bas ga­ru un sti­mu­lēt mā­cī­ša­nos. Bēr­nu ve­cā­kiem mēs ie­gal­vo­sim, ka bēr­nam jā­mā­cās ne­vis at­zīm­ju dēļ, bet gan jā­prot no­vēr­tēt zi­nā­ša­nu ne­pie­cie­ša­mī­ba un no­zī­mī­ba vi­ņa dzī­vē. Tas vien­lai­kus būs tāds smalks mā­jiens, ka, lūk, mēs, «ģe­ne­rā­ļi», sa­vu­laik dze­jo­lī­šus pir­ma­jā kla­sē mā­cī­jā­mies ne jau at­zīm­ju dēļ, bet gan tā­dēļ, ka līdz sirds dzi­ļu­miem iz­pra­tām, cik no­zī­mī­gi un va­ja­dzī­gi šie dze­jo­lī­ši būs mū­su turp­mā­ka­jā dzī­vē.

www.latvietis.com/... amp;id=1794

LTV1 11. dec. 21:10 Aculiecinieks

skaņu inženieris

bet ko mēs lasām TĀ topika vidū - izdomājums

www.iauto.lv/...

LTV1 11. dec. 21:10 Aculiecinieks

paskatamies, ko viens skaņu inženieris var dabūt gatavu

Ražošana sākas te

ir 10 000, kas saprot vai tuvāko 5 gadu laikā ir sapratuši vai sapratīs, kas te sarakstīts 15 gadu vecumā?

openbookproject.net/...

Komentā par mārciņas likteni tad, cik atceros, teicu, ka šī procesa analīze medijiem ir tabu, tāpat kā BB auditoru vēl auditēto uzņēmumu saraksts. To, ka Latvijā noteikti 2008. gadā būs krīze gan neteicu.

Padomājiet tikai un vienīgi par tekstu:

Aicinājumi negrābt kredītus ir nepopulāri. Kredītu struktūra ir par labu pārmaksātiem nekustamajiem īpašumiem. Kopprodukta īpatsvarā kā saražota prece tiek rēķināta cenu celšanās izraisīta nekustamo īpašumu cena. Kopproduktā liels īpatsvars ir pakalpojumiem. Reitingaģentūru reitingi ir salīdzinoši augsti. Investori investe Latvijā, pārsvarā fiksajos biznesos. Domburšovā un citur uzaicinātie reti runā par kredītu struktūru. Latvijas salīdzinoši mazais arējais parāds un iespēja, ka tas , pateicoties kredīņēmēju aktivitātem tagad būs daudz lielāks nekad un nekur netiek paredzēts.

www.economy-point.org/...

The Pound crisis of September 1992 was a speculation against the British Pound, which brought the European monetary system (EMS) to the almost collapse. George Soros and others were the opinion the fact that the British Pound was overestimated and set so long large sums to attenuation of the Pound to the European issuing banks the Pound any longer support could not and it separated EMS from that. This speculation brought in a billion-gain for Soros.

www.motorauthority.com/...

www.gizmag.com/...

Michelin Active Wheel

Stāsts patiesībā jau ir par to, ka nepopulārā viedoklī, lai nu kurš to teiktu, neviens neklausās. Nu nepatika pirms gadiem klausīties, ka beigsies naudas upe un viss. Tāpēc kungi nepopulāros viedokļos, kas Jums nepatīk, ir jāklausās un nav jālamājas.

varbuut labaak pameklee 2 un 3 gadu vecos tekstos

un ta kā man nav kredītu, bet tev, gudriniek, droši vien ir, tad tu esi ieinteresēts sociālajā dialogā, lai es maksātu tavus sataisītos parādus, lai es ar inflaciju, inovacijām un kaut vai mācīties negribošu loļiku apmācību taisīt metinamos un pārliecināšanu, ka jākontrolē skolas, vai tur notiek mācību vai tas otrs process, kā Tajā topikā, te kaut ko inovētu nevis notītos uz siltām zemēm. Protams, vari izvēlēties dialogu ar kupi prodai speciem un kopāmāvēju biedrību.

Un jebkurā gadījumā pašlaik izskatās, ka televīzijas, kas regulāri rullēja aizņemšanās rullīšus un mudināja grāb cik vari rīt būs par vēlu, un nekadus butiskus jautājumus neuzdeva, to ir aizmirsušas un tagad uzmetušās par tautas aizstāvjiem

Vēl ir jautājums, vai daži skaļi pasākumi pēdējo pāris gadu laikā daļēji neovērsa uzmanību no šitās te kredītu lietas.

Nu piemēram, 2003 vai 2004 gada specu prognozes par kredītiem. Ak vai, tur tak žurnālists arī nebūs uzdevis būtiskos jautājumus.

www.cuil.com/...

www.cuil.com/...

nu ar tādu siltumsūknim ir tie COP - 6 dabūti

pie nosacījuma, ka šis pats cirkulē visā sistēmā

1. Bija visai augsts kretīn( fui) kredīt reitings valstij - tipa investori, nāciet. fii, biči un kiči un citas agentūras.

2. Riebīgie teoretiķi un muldētāi bija tie, kas traucē tautai dzīvot un nodarbojas ar vaiamnoloģiju, viniem ir garīgas kaites un vispār viņi nebrauc ar 30kLs auto. nafig tadus klausīties.

3. Tikpat stulbi bija visādi tur aicinātāji investēt ražošanā, eksaktajā izglītiba un energoefektivitātē, kur ir skaidri zināms profits gadu gadiem.

... ir vēl jautajums, vai atkal nebūs kaut kādas prasības???

Interesants jautājums ir par to, kā latvietis praktiskais nonāk pie tāda komunikācijas veida - pats vai ar kādu palīdzību. Šāda pašpārliecinātība un nepārejošā pārliecība par savu kredītspēju un kompetenci ir būtiska, lai daļa tautas nemitīgi aizņemtos , dzītu augšā cenas un inflāciju un tad, kad ārējā parāda, iegadato īpasumu patiesās vertibas un inflācijas dēļ visi piedalās dažu kredītsapnīsu īstenošana, jasargā latvietis vidējais no kredīproblēmas nevainīgas ieņemšanas apšaubīšanas.. kredītu krīzes sakarā ir būtiski, lai tas butu starā par sevi un neizdarītu nekādus būtiskus secinājumus. To panāk ar kopistisku maušanu un sevis iedrošināšanu.

ir sistēmas, kas ražo, elektrību, siltumu un aukstumu

www.iauto.lv/...

protams

Bet ja par latvieti praktisko, tad interesants ir jautājums, kā viņš nonāk pie TĀ topika komunikācijas - frīstailā vai tur arī kāds palīdz ar. Butībā jau tirgus piedāvā ne tikai naudu aizņemties, bet arī mācīties un tad nu ir jautājumus - vai latvietis izvēlas labāk domāt un labāk saimnieekot vai arī kā labāk citam citu apmaut. Kredītu un saimniekosanas sakarā - vai mācās izdarīt secinājumus par attīstibas kredītiem un inovācijām vai arī kā psiholoģiski pierādīt, ka balts ir melns un otrādi.

Varu atkārtot - paradums neklausīties neko nepatīkamu par sevi iegaž.

Par projektu - neiebraucu, ko vajag?

Kredīti, jauni auto un parējā atribūtika ir gandrīz tāds pats kritērijs , kā frizūra, standarta šeftīte pārvaldē un tas, ko te kāds jau nosauca par harismu, kura visiem te esot

Un tātad, nepopulāra viedokļa nepaciešana ir zināmā mērā tiešs krīzes cēlonis.