Jā paniem visu cieņu, it īpaši par to, kā viss attīstās tieši pēdējos gados, par sliktiem PL ceļiem var runāt tie, kas tur nav bijuši. Es braucu retāk 1-2X gadā, bet vienalga redzams, ka ceļi viņiem strauji uzlabojas. Jāsaka ka Latvijā nav neviena kilometra tādu ceļu, kādas ir jaunās PL maģistrāles 
( Piemāram jaunais A1 posms gar Glivici uz CZ robežu.
Tas ceļš tiešām vēl nav bijis vaļā, izrādās, ka atvērts tik šodien 
te ir saite ar pāris bildēm, visai iespaidīgi
www.wspolczesna.pl/apps/pbcs.dll/article?AID=/20141107/REG11/141109773
gatavais ceļš būtu gar Belostoku tur arī kādi 25 km ir "bānis".
Izskatās pēc visai patīkamas ziņas, sanāk, ka PL jau ir atklāts satiksmei Augustovas apvedceļš, kas svarīgs braucot ar auto uz Eiropu. Tas nozīmē, ka ir atklāti pirmie 12 km Via Baltica divlīmeņu maģistrāles (uzreiz aiz Suvalkiem), tālāk 23 km jauns, tiesa gan parastais, ceļš kas neiet caur ciematiem, līdz otrajam aplim aiz Augustovas, no kura var braukt tālāk uz Lomžu vai Belostoku. tulkojums gan no Google
Generalna Dyrekcja Dróg Krajowych i Autostrad uzyskała stosowne decyzje pozwalające na puszczenie ruchu drogowego, w związku z powyższym w dniu 06.11.2014 między godziną 22:00 a godziną 24:00 oddano do ruchu Obowodnicę Augustowa.
General Directorate for National Roads and Motorways obtained appropriate decisions allowing the release of traffic, therefore, on 11/06/2014 between 22:00 hours and 24:00 hours was put into operation Obowodnicę Augustow.
Arī tēma tuva, lielā mērā šai lapā meklēju ceļojumu aprakstus, jaunāko info par jauniem labiem ceļiem, piemēram tai pat PL. braucieni bijuši gan tik trīs, bet katrs ar salas apskati:
LV-EE-FIN-NOR (Lofotu salas) - iesaku kā vienkāršu ceļojumu augustā
LV-SE-NOR-ICE - beigās nedēla pa Islandi, kuģis uz Stokholmu, tad no Bergenas, atpakaļ biļete lētāk, ja 3 dieas paliec Farēru salās, kopā sanāca laikam 18 dienas. Jābrauc aarī augustā, dārgākais ir prāmis uz ICE, liekas 4 cilvēki + auto = 1200 EUR (2008.g)
LV-PL-CZ-AT-IT (Livorno) - FR (Korsika) - ceļš pagrūts, līdz Livorno vien 2600 km, tomēr atsver salā redzētais. Kempingi pa lēto bēdīgi - telts mietiņus nevar zemē idzīt, akmeņi vien , vajag atvāžamo telti. Norezervēt ko labāku pēdējā brīdī pagrūti, cipars paliels.
Tad ziemā braucam, kad sanāk LV-PL-CZ-AT (slēpot Zalcburgas zemē).
Padomu nav daudz, parasti braucot rezervējam vietu tikai pirmajai dienai, kad vēl jābrauc tālāk, lai nekavētos. Praktiski NOR, SE, pat ICE vienmēr var atrast pat vakarā kur palikt, darām tā, ja pirmajā kur gribas palikt nav vietu, paratsi pelūdzot viņi nosūta pie kādiem saviem partneriem, kur vietu saglabā līdz atbraucam, tas vispār darbojas, ICE novirzīja uz tādām vietām, kur paši nekad nebrauktu, galā vasaras kempings ar LV būvētām koka mājiņām
Tupmāk vēlme braukt uz Korfu EL, bet konkrēta plāna nav, ja kāds bijis, var padalīties ar info
Pieļauju, ka, braucot dienā, Lomžas maršruta priekšrocība ir mazāka smago auto plūsma.
--------------------------------------
Mēs braucām janvārī, cik atceros bija kāda norāde, ka uz Lomžas ceļa nevar pārsniegt kādu svaru uz ass, bet varu kļūdīties. Tomēr jau lidz ši gada beigām jābūta gatavam Augustovas apvedceļam, kura pirmā daļa ir pirmie 12 km īstās Via Baltica PL teritorijā, tas gan pēc tam pāriet uz parasto ceļu, bet arī tas tiek buvēts pilnīgi no jauna, un aiz Augustoves pieslēdzas aplim no kura var braukt gan uz Belostoku gan Lomžu.
ieteiktu caur Lomžu, ceļš īsāks, pie tam ap Stawiski, jau ir atklāts jauns apvedcelš, vēl radās iespaids, ka pa to ceļu nebrauc fūres. Protams posms Lomža - Zambrow ir nepatīkams. Esmu braucis arī gar Belostoku, lai gan pēc Belostokas jau kādus 20 km var dēvēt par bāni, tomēr posmā Augustova - Belostoka braukšana sanāk visai lēna. Man iespads ir, ka caur Lomžu sanāk ātrāk.
Tu sāki. Runā ar priekšnieku, ja nav rezultāta, tad var rakstīt dokumentētas sūdzības uz Skodu vai patērētaju aizsargiem
------------------------------------------------
nu redzot visu līdzšinējo attieksmi man liekas, ka jāraksta uzreiz, vislabāk, ja var uzrādīt to dīlera pārstāvi, kurš kopā fiksēja defektu (graboņu). Citādi sanāk tā, ka auto tiek nodots, viņi izlabo (paši tā uzskata), bet klientam atkal nav labi. Vajadzētu prasīt, lai viņi pēc tam kad uzskata, ka ir izlabojuši, paši kopā ar klientu veic pārbaudes braucienu, un tikai tad pieņemt auto. Man bij drusku citāda situācija, bet tad, kad man tiks sniegtas auto atslēgas pēc remonta, ka viss ir "kārtībā", vienkārši atteicos tās pieņemt, un lūdzu, lai pārstāvis nodemonstrē pats, ka defekts ir novērsts - tas vispār toreiz darbojās, viss tika salabots.
neskatoties uz to, cik pedantiski tas cenšas ievērot CSN, pastāv risks izdarīt pārkāpumu. Vai tas neliecina, ko noteikumi ir absurdi?
-----------------------------------------------------------------
Nu nē, noteikumi ir izdoti un tie ir jāpilda. Un sanāk, ka lai tos izpildītu, ātrumam jābūt samazinātam, nekas cits te neatliek?
pareizi, jo to pieminu, lai ilustrētu prasības absurdumu - vienīgais leģitīmais risinājums būtu divkāršas stoplīnijas ieviešana -
------------------------------------------------------
Nu bet tad jau sanāk, ka CSN prasība ir absurda?? Jo uz pārbrauktuves iedegoties aizlieguma signālam uzbraukt ir aizliegts? Un noteikumi ir jāpilda. Tas manuprāt viennozīmīgi pieprasa mazināt ātrumu pirms pārbrauktuves.
Vispār CSN, skatot tos kopumā nodrošina ko līdzīgu divkāršai stoplīnijai pirms pārbrauktuves: pirmais ir prasība, ka jāapstājas noteiktā attālumā no sliedes/barjeras (nosacīti - pirmā līnija) - atzīmēju, ka par šīs prasības neievērošanu sodz ir neliels. Otrais ir aizliegums vispār uzbraukt uz pārbrauktuves iedegoties aizlieguma signālam (nosacīti otrā stoplīnija) - un par šo pārkāpumu sods ir daudzkārt lielāks. Sanāk, ka vadītājam ar samazinātu ātrumu, īsi pirms pārbrauktuves šķērsošanas iedegoties aizlieguma signālam tomēr ir iespēja izvairīties no smagākā pārkāpuma, paliek vienīgi vieglākā pārkāpuma risks, par kuru sods ir ievērojami mazāks.
Nevienā acī nesaprotu par ko tik enerģisks cepiens???
-----------------------------------------------
Ir case interesē nianses.
Kā tas milicis pa gabalu pateiks/noteiks ka sarkanais iedegās milimetru, metru, centimetru, metru divdesmit centimetrus pirms līnijas šķērsošanas?
----------------------------------------
milicis ne, bet ja nu to, kas notiek uz pārbrauktuves ieraksta kamera, kur redz, ka pārbrauc jau pēc aizlieguma signāla iedegšanās.
Un kurā fizikas stundā ir nosapņota iespējama momentāna apstāšanās?
--------------------------------------------------------------
nav nosapņots, noteikumi aizliedz degot aizlieguma signālam uzbraukt uz pārbrauktuves. Runa ir par to vai to var izpildīt līdz pēdējam brīdim tuvojoties pārbrauktuvei ar max konkrētajā vietā atļauto braukšanas ātrumu.
Vēlos viedokli - vai lai izpildītu visas iepriekšuzskaitītās CSN normas par aizliegumu uzbraukt uz pārbrauktuves, kā arī par apstāšanos noteiktajā attālumā no sliedes/barjeras, pirms pārbrauktuves ir vai nav jāsamazina braukšanas ātrums. Tas (ka jāsamazina) nav tieši ierakstīts CSN, bet manuprāt izriet no to vispāºējām normām.
Cepiena nekāda nav, vēlami viedokļi, vislabāk pamatojoties uz konkrētu pieredzi
Nē, man ir Fabia.
--------------------------------------------------
nu ko 132kW no tikai 1.4 l dzinēja tilpuma nav slikta izvēle
)
vai ātrums pirms dz.c. pārbrauktuves ir jāsamazina saskaņā ar CSN?" Un atbilde uz šo jautājumu ir NĒ!
-----------------------------------------------
Nu man tomēr liekas, ka viennozīmīgi nevar teikt, ka nav jāamazina, lai arī tas tiešā tekstā nav ierakstīts CSN. piemēram, ja braucot klāt pārbrauktuvei ar atļautajiem 90 km/st, ja kādus 50 m pirms tās iedegas aizlieguma signāls, un vadītājs bremzē un ieslīd barjerās, viņš tomēr būs pārkāpis prasības par atbilstoša ātruma izvēli konkrētajā vietā. Manuprāt is svarīgi, ka uz pārbrauktuves uzreiz iedegas aizlieguma signāls, nav starpsignāla (dzeltenais), tas visdrīzāk nozīmē, ka visi drošibas pasākumi, un darbības, lai izpildītu CSN prasības, kas VAR iestāties (par ko brīdina caļa zīme par attiecīgā veida pārbrauktuvi) ir jāveic JAU tuvojoties pārbrauktuvei, kas visdrīzāk nozīmē braukšanas ātruma samazināšanu, jo uz pārbrauktuves iedegoties (kaut vienu reizi) aizlieguma signālam uzbraukt ir AIZLIEGTS.
Piekrītu, ka nevar noteikt precīzi, uz cik km/st kurā attālumā no pārbrauktuves ātrums ir jāsamazina, jo to var ietekmēt citi apstākļi (a/m masa, ceļs sauss/mitrs/ ledus utt), tas ir atstāts vadītāja rīcībā konkrētajos apstākļos.
vienīgais "formāli drošais" ātrums ir STĀVĒT!
-------------------------------------------------------
Jā bet tas jau arī principā izriet no tā kādas ceļa zīmes uzstāda pirms "neapsargātām " dzelceļa pārbrauktuvēm.
Sanāk, ka drošā rīcība ir apstāties pirms pārbrauktuves ("neapsargātas"), savukārt pirms "apsargātas" drīkst neapstāties, bet jābūt gatavam to izdarīt, ja iedegas aizlieguma signāls - un tas prasa mazināt ātrumu tieši pirms pārbrauktuves. Manuprāt vienkārši Latvijā nav bijis tik daudz šo gadījumu, lai visu to precīzi sarakstītu iekš CSN, savukār US ar ilgu autosatiksmes pieredzi un lielu skaitu dzelzceļa pārbrauktuvju šīs prasības (situācijas ar CSNG) ir vienkārši bijušas daudz biežākas, aktuālākas, tāpēc arī noteikumu prasības ir precīzākas.
Vai vari pateikt, KAD tieši ir jāieslēdz pagrieziena rādītājs pirms manevra veikšanas?
---------------------------------------
Nu par pagrieziena rādītāju tas nav nosakāms, viedokļi vienmēr atškirsies
Bet par pārrauktuvi var gan aprēkināt, piemēram, atkarībā no pārbrauktuves tipa, tas būs ātrums, kas tuvojoties pārbrauktuvei tomēr atļauj apstāties CSN noteiktajā attālumā no sliedes/barjeras/stoplīnijas utt. piemēram, ja bremzēšanas ceļš no 50 km/st ir aptuveni 25 metri, tad ātrumu jāsāk samazināt tādā attālumā no pārbrauktuves (piem ar barjeru), kas vienāds 5 m (CSN prasība apstāšānās gadījumā) + 25 metri (bremzēšanas ceļš) = 35 metri. Tātad pēc LV CSN sanāk ka šādā attālumā ātrums jāsāk samazināt, lai jebkurā gadījumā izpildītu CSN vispārējos noetikumus par situācijai atbilstoša braukšanas ātruma izvēli .
Ne velti pirms "neapsargātām" pārbrauktuvēm ir "STOP" zīme vai stoplīnija, kas liek apstāties PAT JA NEDEG aizlieguma signāls luksoforā.
izskatās, ka ASV (tiesa štatos noteikumi atškiras) ir prasības samazināt ātrumu pirms pārbrauktuves līdz " resonable"
Colorado
Any driver of a motor vehicle approaching a railroad crossing sign shall slow down to a reasonable speed.
If required to stop, driver shall stop at the marked stop line. If there is no line, driver shall stop no less than 15 feet nor more than 50 feet from the railroad crossing.
The driver of a school bus, or the driver of any vehicle carrying hazardous materials, is required to stop vehicle, listen, and look before proceeding across railroad tracks.
Principā arī krustojumus, nogriešanās u.c. vietas var forsēt ar tajā zonā atļauto ātrumu. Tā kā uztraukumam nav pamata, vari droši griezt iekšā krustā ar visiem 90.
-------------------------------------------
Paldies, tomēr regulējamā krustojumā ir dzeltenais luksofora signāls, kamēr uz pārbrauktuves - uzreiz aizliegums. Tā ka pārbrauktuve nebūs gluzi tas pats , kas reg.krustojums, kurā pie dzeltenā signāla var pabeigt manevru.
Pasāts šodien tika nopārdots
-----------------------------------
vai tiešām lietotāja msh nesaudzīgā kritika panāca savu )
kur katrā virzienā sākas 2 joslas, ir 250 km. Nemaz nav daudz!
-------------------
Jā, vēl var padomāt, vai braukt gar Belostoku vai caur Lomžu, ja pa nakti brauc, var caur Lomžu (ceļš iet cauri daudzām apdz vietām), bet kopā ceļš nedaudz īsāks, gar Belostoku braucot vēl sanāk arī jau pirms Wyszkow braukt pa bāņiem - aiz Belostokas Varšavas virzienā ap 25 km, un vēl divi labi apvedceļi pēc tam, kopā ap 40 km pa divjoslu ceļu sanāk, pa dienu gandrīz labāk gar Belostoku.
Sakiet, lūdzu, kur pie Varšavas sākas bānis Vācijas virzienā? Un vai Varšavai ir kāds sakarīgs apvedceļš?
----------------------------------------------
Jā ir, apvedceļš ir cauri visai Varšavai, braucot pa 8 ceļu, uz Varšavas centru, jāmeklē S8, (E67), jau kādu gadu Varšavas ziemeļdaļā ir maģistrālais apvedceļš, kas savienojas ar Berlīnes bāni A2 (E30) , kura pēdējais posms Strykow - Varšava ir atvērts no pag gada jūnija.
Praktiski bānim līdzīgs ceļš sākas jau no Wyszkow ap 50 km pirms Varšavas, jau no turienes cauri Varšavai praktiski iet maģistrāle, tikai līdz S8, Varšavas robežās kustību regulē arī luksofori.
Te laba PL karte.
nu par pateriņiem, man Pasātā B6 ir ir tāds dzinējs, kā minēts sākumā - CDBC 81 kW. Nobraukti ir ap 131 tk, vidējo esu gan fiksējis tik pāris reizes, tas ir zems, 2010. braucot uz Korsiku un atpakaļ, kopā ap 5600 km vidējo kopējo rādīja 4.8 l/100 (PL, AT,CZ, FR, DE visu veidu ceļi, Korsikas kalnu ceļi - īpašs stāsts). Pa Latviju vidēji sanāk braukt apt 30% pa Rīgu pārējais ārpus, patēriņš vidējais būs tāds pats. Vakar braucot centrs, mangaļi jaunciems berģi, apskatīju vidējo, kopā 31 km, vid patēriņš bija 4.4. par šo dzinēju iespaids tāds, ka tas ir deforsēts standarta 103 kW CR TDI, manuprāt domāts, takšiem un mazam pilsētas komerctransportam, jo salīdzinājumā ar standarta, liekas ir nedaudz ekonomiskāks pilsētas ciklā. Arī kravnesība šim b6 ir lielāka, kā citiem ar dīzeļa dzinēju. Pirmie divi pārnesumi ir " īsi" tāpēc dzinējs, lai auto izkustinātu ir vairāk jāgriež, un tiek panākts ekonomiskāks ieskrējiens (pieliekot lielāku jaudu), savukārt trešais pārnesums jau ir max elastīgs 35 - 100+ km/h. Auto nav sestā pārnesuma, tas uz bāņiem pietrūkst, savukārt braukājot pa LV, auto augstākajā pārnesumā ir dzīvāks, dinamiskāks, jo augstākais pārnesums nav tik ļoti pazemināts, kā sešpakāpju.
Nu tāds te apcerējums no citiem dzinējiem, liekas izcils ir VAG jaunais 1.8 FSI, kura jauda sasniedz 132 KW, pie tam griezes moments ir kā dīzelim - 250 nm, un pieejams jau pie 1250 rpm (gandrīz no brīvgaitas) !! - tas varētu pretendēt uz "baudāma" dzinēja apzīmējumu, vai citiem vārdiem) , tas ir četrkatlu benzīnnieks ar ļurbu pie tam ar ķīseļa griezes momentu)
salīdzinātu Vāciju, Norvēģiju un Austriju ar Latviju
-----------------------------------------------
Tomēr, un kas nav patīkami, pēdējā laikā parādās milzu atpalicība piemēram no tās pašas Polijas, pirms 2 nedēlām braucot uz Austriju (Vīni) konstatējām, ka arī PL dienvidos var izmantot lielu posmu no jaunās A1 maģistrāles - braucot pa E75 uz čehu robežu, tagad aiz Cestohovas, kādus 30-40 km, jāmeklē norāde pa labi uz Ostrava (ar maģistrāles zīmi), Čehijā, pēc nogriežšanās kādus 10 km ir parastais ceļš tad sākas maģistrāle, kas savienojas ar maksas ceļu Čehijā (kurš pēc jaunā PL posma liekas sliktāks). vienīgi uz jaunā maģistāles A1 posma, ir tilts, kurš nav pabeigts un jāapbrauc pa apvedceļu, ir divi, vieglajiem īsāks - ar norādi līdz 3.5 t, pēc kādiem 10 km atkal sākas maģistāle. Pie tam ar 08.2013 šis maģistrāles posms tiks savienots ar Varšavas - Berlīnes maģistrāli (Strykow), kas nozīmē, ka PL arī dienvidu virzienā, piemēram uz Vīni varēs šķērsot pa maģistrāli, jau sākot no Varšavas.
Vēl pirms 2 gadiem (2010 vasarā) PL dienvidos bija jābrauc pa veco E75 ar luksoforiem utt gar Belsko Bjalu uz Cieszyn.
Latvijā nav neviena kilometra tāda ceļa kā tas A1 posms PL, tā nav dīkšana, bet svaigs novērojums
Jāpievienojas, ka izdeviigs pirkums, ja nobraukums īstais tad tik braukt un braukt. man ir b6 variants, drusku jaunāks 2008 ar CR TDI, nobraukts 118 tk, pagaidām bija tikai viens defekts - nolobījās krāsa !! slieksnim vadītāja durvīs, pie tam tajā daļā, ko durvis nosedz !!! to salaboja vēl garantijas laikā. Te jau minēts CR ir visai ekonomisks, daudz var stāstīt, bet praksē tas nozīmē, ka piemēram dodoties uz Korsiku, pielejot pilnu tvertni pēdējā Statoil tankā Lietuvā pirms PL robežas, nākošā pildīšanās bija nepieciešama tikai Austrijā, jau aiz Villach, tas ir 20-30 km pirms Itālijas robežas, no uzpildes bija nobraukti 1415 km, dators rādīja, ka vēl var nobraukt 70. Domāju, ka PD daudz neatškiras, varbūt ar DSG mazliet vairāk tērē. Jādomā, ka jaunais 1.6 CR TDI varētu būt vēl taupīgāks. Tad vēl, tikko tika izieta apsakate, kā saka, pa nullēm, brīnījos, ka neko neteica par piekari, jo braukts tiek pa Rīgu, Latviju katru dienu. Tā ka pirkums manuprāt veiksmīgs, pēc b6 kaškaju neņemtu. Lai labi ripo.
Z3 nepārkāpa pilnīgi neko, pat ja Tu bremzētu jebkura cita iemesla dēļ, tas bembis apstājās neaizskarot Tavu auto, tad par kādu distances neievērošānu vispār var runāt.
----------------------------------------------
šitas pilnīgi pareizi, Z3 bija pareiza distance, jo spēja apstāties nepieskaroties priekšā braucošajam, pat ja tas strauji bremzēja, lai pēdējā brīdī tomēr apstātos nevis pabeigtu braucienu pāri krustojumam. Liekas, ka pareizā rīcība bija TIKAI atvainoties Z3 par braukšanu atpakaļgaitā, nevis ko stāstīt par "astē sēdēšanu".
Taa kaa portaala galvenais testpilots spiitiigi ignoree subaru XV, pirms nedeelas izmantoju iespeeju to apskattiit un piedaavaaja arii izbraukt, un te ir apskac:
Pamata interese ir par varianta tipa auto ar paaugsrtinaatu kliirensu, bet nav jaabuut 4x4, prieksroka FWD. Tiek salidzinaats ar passat variant ar slikto ceļu paketi 2.0 CR TDI
Visaareji – saakumaa par vilsanos, tika rakstiits, ka XV ir JAUNS auto, tapeec domaajaam, ka tas ir lielaaks par Impreza, domaaju, ka tas ir no Legacy uztaisiits hetčbeks. Dabaa viss citaadi – taa ir jaunaa (jau pieejaama US) Impreza, ar loti palielinaatu kliirensu - 22cm, bet nekas daudz vairaak. Taatad taa ir paaugstinaata Impreza. Liidz ar to par ietilpiibu katastrofaali zaudeee Passatam, nav ko pat aprakstiit
Gaitaa – uz asfalta – piekare cietaaka kaa VW, uz asfalta komforta zinaa vw paaraaks. BET – pa grunti, uzreiz redzamas XV prieksrociibas, pacietaa piekare + lielie riteni un kliirenss lauj braukt, krietni aatraak, sliktaku celu juut mazaak, kaa VW. Tad vēl – nebraucot offroaudaa, bet pa izdangaataam meza stigaam, loti bedrainiem lauku celiem – XV brauc tur, kur ar VW nekad ieksaa nebrauktu, to nodrosina tiesi palielinaatais kliirenss, tur kur braucaam arii Impreza laikam neietu cauri, varbuut Niva vareetu, te XV viennoziimiigi izpogaa VW.
Tad, kas veel ir auto iekšaa
– XV bija manuaalis, sleedzaas neko, bet tomeeer dodu prieksroku VW kaarbai, iisaaki gaajieni, bezmaz tomeer sportiskaaka.
Dzineejs – diveejadas izjuutas (XV) – pareizii, tam bija Subaru diizelis, lai arii peec razotaaja datiem sanaak jaudiigaaks par vw, tomeer dabaa tas iisti neparaadas, it ipasi pie maziem apgriezieniem, kad jau uzreiz sagaidaam lielo griezes momentu, kas VW dabuujams (un patiesaam ir) no loti zemiem apgriezieniem. Tiesi preteeji XV dizelis ir stipri jaagriez, ja to nedara, bet brauc kaa pieradis ar VW, tad to pat var noslaapeet !!!! VW saliidzinaajumaa brauc, pat ja gaazes pedaali nespiez, var pat parslegt pārnesumus. Taa laikam saucas elastiiba, te XV zaudee visai juutami, protams, ja pie taaa pierod un nem veeraa, vai arii ieprieks nav bijis VW diizelis, tad nekas briesmiigs. Degvielas ekonomija, XV zaudee krietni, pat pa labu celu videejais ap 6/100km, paardeveejs taisnojaas, ka peec iebrauksanas gan buusot mazaak, tacu peec grunts un meza, liekas jau bija pie 9/100 km, tas ir daudz vairaak kaa VW. XV dizela plusi - kad iekustaas, tad ir loti atsauciigs, ātrāk paatrinās, kopumaa liekas dziiveliigaaks par VW- protams to apmaksaa leilaaks pateerins, pie apgriezieniem redzams, ka arii tam speeka pietiek.
Kopumaa – domaju, ka lielaaka dala no pateiktaa nav nekas jauns subaru brauceejiem. Manaam vajadziibaam, kaadam ikdienaa jaalieto auto, pasatam tomer saglabaajas vairaak prieksrociibu, bet ja nav daudz ko vest, vairaak brauc pa grunti, un mezu, un atceras par dzineeja vājumu pie zemiem apgriezieniam, tad XV var tikt izskatiits, kā baudaams auto jaa veel, cena XV par lielu, taa ir kaa jaunam videjas komplektacijas VW passtam, tas par daudz
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
"Rīt braukšu ar CR-V 1,6 l MT. Pēc tam iepostošu."
--------------------------------------------------------
Starp citu, tas ir viens no nedaudzajiem auto, kuru esu testējis. Galvenais ko atceros - laba ceļa pārredzamība, dzinējs, kamēr nav uzsilis vairāk dzirdams, seši pārnesumi, braucot (auto ar diviem braucējiem) visai elastīgs 6 pārnesumā var slēgt pie 80-90. Dinamikā salīdzinot ar Passat B6 CR TDI ievērojami atpaliek, ja ieslēdz ekonomisko režīmu, dzinējs kļūst vēl rāmāks, bet kopumā neliekas, ka tam pārāk trūktu jaudas (nezinu, kas būtu ja brauktu 5 cilv + krava). Braucot nedaudz atgādināja braukšanu ar mikroautobusu (pārnesumu pārslēga izvietojums), bet ļoti daudz ko kompensē labā ceļa pārredzamība un klīrenss, kas ir pietiekams. No asfalta nobraukt gan testa laikā neļāva. Priekš manis galvenais trūkums bija, ka ar ši dzinēju nevar pavilkt vērā ņemamu piekabi, kas man šad tad ir nepieciešams. Ja nav tāda vajadzība, visumā sakarīgs braucamais, tieši tāpēc, ka ir paaugstināts, bet nav visu laiku jāgriež 4X4. Nu bet pašam jāpārliecinās, vai tāds der.