Nē, neliekas - tāpēc tā mašīna ir attiecīgi jāpārbauda.

210 štukas visām piekares detaļām pa Latvijas ceļiem, piedevām uz vieglās mašīnas bāzētam pseidodžipam? Lūk tas jau sāk izklausīties pēc zinātniskās fantastikas...

Atgriešanos dilstošajos punktos laika vienībās rēķina mašīnu īpašnieki kas mašīnas remontē paši, kamēr kilometros tie, kas sēžas pie visa gatava, šajā gadījumā - kāda cita saremontētas mašīnas. Mani interesē mašīnu skrūvēt pēc iespējas retāk; aprēķins kilometros var tikai mēģināt kalpot par mierinājumu tikai tad ja jāskrūvē bieži...

Bik salasījos internetus un sāku domāt ka tad, kad Pitons būs pabeigts un pieradināts, vajadzēs uzbūvēt Flevobike

Pitonam tomēr ir pāris tipiski lowracer mīnusi, vienu no tiem pirmdien gadījās izbaudīt braucot apkārt lietusgāzes laikā - ar manu trīsriteni jau biju iemācījies ka izbraukšana cauri peļķei var saslapināt pakaļu - bet tā kā Pitonam priekšējais ritenis ir tieši priekšā, tad te vēl pilnai laimei priekšas riteņa šļakatas apšļāc stūri... Teorētiski ar to var cīnīties, praksē droši vien ērtāk slapjajam gadalaikam pārsēsties uz highracer tipa velosipēdu.

P.S. Velosipēdu priekšas piedziņa man ir iepatikusies dēļ manas pieredzes ar manu trīsriteni - kur ir šausmīgi gara ķēde [salikta no trīs parastām ķēdēm] un, tā kā tas ir lowracer tipa velosipēds, ar rulli, kas ir mērena [bet atrisināma] problēma pati par sevi.

Kas, tavuprāt, ir "liela avārija"?

Vienīgais kas tajās abās summās atšķiras - padsmit štukās mašīnas ir jaunākas un iespējamība atrast nesistu ir lielāka. Bet savādāk viss tas fetišs ar krāsas biezuma mērītājiem, vēsturēm utt, manuprāt, ir priekš tiem, kas mašīnu pērk nevis priekš sevis lietošanai, bet priekš [no]mainīšanas - kāda jēga pipelēties, tērēt laiku un naudu braukājot apkārt meklējot ideālo mašīnu, ja var tā vietā vienkārši nopirkt mašīnu vadoties pēc tās faktiskā stāvokļa un konstatētos iztrūkumus pēc tam novērst?

Nejauc pirkstu ar krānu - nevis "nevar atjaunot", bet gan "saremontēt var dažādos kvalitātes līmeņos". Uzskatāms piemērs - "gan mainīto vadu apsūbējumu un savienojumu ar oriģinālo elektrosistēmu" - tu mani pilnīgi saintriģēji, kas tad tur bija, jo izklausās pēc šausmīgas līkrocības.

Tālāk seko ad hominem, atsaucoties uz manu mašīnu, bet te nu tu esi bik ierāvis auzās - man ir nelaba aizdoma ka manas prasības ir augstākas par tavējām, tāpēc arī smejos par to tavu lielo sasniegumu ka 30k laikā nekas nav izbeidzies - ja es kaut ko remontēju, tad sagaidu ka dilstošajos punktos būs jāatgriežas ne ātrāk kā pēc kādiem 5 gadiem, bet nedilstošajos, vēlams, nekad, bet ja sanāk savādāk, tad mācos no kļūdām.

Nu tā, divas nedēļas un 205 km apkārt, no tiem ap 80 pa šoseju - pakāpeniski mācos kāju sajūtas un pārnesumu stratēģijas. Ātruma rekordi patlaban ir 41 braucot lejā no kalna [maz] un 38 taisnā gabalā. Svētdien, cerams, sanāks laiks pārbūvēt aizmugures piekari un nomainīt to rāmim piemetināto trubiņu kurā stūres mehānisma stāvāboli stiprinās - aizmugures piekare šķobās, un to vajag papildināt ar buksi atpakaļgājienam, savādāk tagad braucot pa lielākām bedrēm atpakaļgājienā dakša sitas pret rāmi [bez braucēja tā dakša stāv atrēmusies pret rāmi] , kamēr stūres lodveida savienojumiem pie rāmja ir piemetināta trubiņa ar ārējo izmēru 30 un iekšējo 20 mm, un vēl metinot papletusies, golfa stāvāboliem ir 19 mm un divas M8 skrūves nehuja nespēj savilkt - tad nu ir uzvirpota 29/19 trubiņa, ceru ka pēc tās piemetināšanas varētu arī bik uzlaboties vadāmība - pēc Pitonu teorijas un prakses stūres leņķi šaurāki par 63 grādiem strauji pasliktina vadāmību; es tēmēju uz 65 bet precizitāte mērījumam ir apšaubāma, stūres savienojumam izšķiebjoties leņķis samazinās.

Vakar vakarā pabraukājot apkārt, no vienas četru cilvēku kompānijas divi prasīja izbraukt. Viens izbrauca kaut kādu mazu līkumu - otrs no sākuma nesaprata kā stūrēt [cilvēkiem kas pieraduši ar kājām tikai mīties pagrūti iebraukt ka ar kājām var vienlaicīgi pildīt divas vienu no otras neatkarīgas funkcijas - mīties un stūrēt], kad man viņam izdevās iestāstīt ar kādām kāju kustībām to darīt, šis jau pēc pāris līkumiem stūrēja pieklājīgi un ričuku atzina par ērtu - pieņemu ka viņa stūrēšanas vieglumā faktoru spēlē tas ka viņš ir stipri vieglāks par mani [braucēja svars ir stūri centrējošais faktors] bet noteikti ne vājāks par mani, līdz ar to vieglāk pagriezt stūri.

Nu un kas tad ir ka sisti? Jūs tur ko pirkāt, mašīnu vai vēsturi? Pie dirsas ka sists - jautājums ir kas sists un kā saremontēts.

Nu vaau, liels sasniegums - mašīna ar 90k noskrējienu nobrauc 30k km bez remontiem...

Ā, un ja to kas nepotējas būs maz, tad tā nebūs, lai arī potētie vienalga izplata kovidu un slimo? Dīvaina tā tava loģika...

Nebūs - par fendtiem esmu lasījis ka tiem specialitāte esot variatori, bet tam traķim tāda nav - ir PowerShift kārba ar saviem 18 robiem.

Jā, ir jautri. Es dažas nedēļas atpakaļ cīnījos ar ko līdzīgu, tikai lēngaitas variantā un ne uz ceļa - objekts - 20 gadus vecs palielāks Massey Ferguson traktors ar kompja kontrolētu kārbu [hvz vai kārba kur robus slēdz kompis, bet pārnesumu izvēle notiek tikai ar roku skaitās robots vai nē], kur no vecuma pa lielam visiem vadiem kaut kur salūzusi izolācija utt - kārbā ir deviņi pārnesuma skaitļi 3x3 konfigurācijā kurus kombinējot dabū 18 robus uz priekšu un 8 uz atpakaļ, ja vadības bloks pamana problēmu ar kaut vienu no deviņiem vārstiem, tad ir neitrālais un iepūt - tas čalis kas ar to traktoru brauc pirms tam bija normāli čakarējies un besījies kad traktors piepeši lauka vidū apstājas...

Kas noticis? Man likās ka jaunas mašīnas pērk lai būtu mašīna ar ko neuztraukties ka kaut kas izjuks - bet jo vairāk lasu "garantijas slavētāju" tekstus, jo vairāk liekas ka jaunas tačkas pērk kapeikpisēji kuri mašīnas par normālām naudām saremontēt nemāk, bet pie dīlera saremontēt nevar atļauties...

Vai tad tie stabiņi ir sevišķi cieti? Uztaisiet kāds jaukus rakstus dažādos ziņu portālos, pa nakti gar vienas stabiņu ielas malu nobraucot pa stabiņiem...

Fan - šādas "viltus trauksmes" ir pieņemamas padsmit gadus vecai mašīnai, kur tādas rodas kāda mezgla, kurš taisās izbeigties, dēļ. Jaunām mašīnām kļūdas nav jāmet - kā jau teicu, tev karina makaronus uz ausīm - tāpēc nopērc pieklājīgu OBD2 risinājumu lai varētu pirms brauciena pie dīlera uzmest pats aci tām kļūdām - un pēc tam dīlerim uzdot neērtus jautājumus

Laikam jau izslavētā korejiešu atkritumu kvalitāte... Nopērc te kaut kādās diskusijās aprakstītu OBD2 risinājumu un pirms braukt pie dīlera, pats nolasi tās kļūdas - jo izskatās ka tev te karina makaronus uz ausīm, līdzīgi kā ar fābijas reiku.

Tu jau esi tas kas izmisīgi apgalvo kaut kādu izdomātu iekāpšanas ērtumu, salīdzinot pseidodžipu/džipu ar Honda Civic. Jā, SUVa beņķa augstums ir tāds ka latvietis parastais piestutē dirsu, ievelk kājas un apsēžas uz sliekšņa - nekur citur tādā veidā tur nevarētu apsēsties - ja nu vienīgi tu aizmirsi iestarpināt "un palecas pusmetru". Tu visu laiku aizmirsti ka es braucu ar mašīnu, kurā apsēsties ir tikpat grūti un neērti [vai viegli un ērti] kā virtuvē uz taburetes - uz kā fona arī es vērtēju citas mašīnas, bet kaut kā neko ērtu neizdodas atrast... Brālēnam ir LC prada - jāattaisa durvis, jāpakāpjas uz ārējā pakāpiena, cenšoties neapsisties pret durvju aili, jāieliek kāja iekšā, un izdodas apsēsties... Pirms pāris mēnešiem mani bik paveda ar hiluku - bišķi ērtāk nekā ar pradu, bet tāpat neērti - attaisi durvis, iesper iekšā kāju un rāpies iekšā. Vai kā lielajiem busiem - T4, LT - kur arī ir jātaisa kaut kāda kāpaļāšanas pieeja, tikai pakāpiens atrodas salonā iekšpusē... Jā, nu riktīgi ērti salīdzinājumā ar mašīnu, kur vienkārši jāpieiet un ar pakaļu pa priekšu jāapsēžas...

Es nenoliegšu ka ikdienā rāpjoties kaut kādā džipā pie tā jebatorija piešaujas un tas sanāk labāk un ērtāk, bet nekā ērta tur nav jau teorētiski - jo tā satur lieku darbību, ierāpšanos.

Nu visi jau negrib braukt ar 20-30 gadus veciem aužiem vai fofāgeniem...

Tu neticēsi, bet var arī nopirkt šaura leņķa staru savācējus...

Kāda ģeneratorrumba maksā 150 eiras? Tādu ciparu vēl neesmu redzējis - Nexus maksā ap 40, Sturmey - Archer bik dārgāk, SON 300. Par lukturiem jau izteicos - nopērkot alītī izejmateriālus un sameklējot kaut kur lietotus kondensatorus, diez vai sanāks dārgāk par 10 eirām + korpusi. Es vispār gribētu redzēt darbībā "labu" rūpnieciski ražotu lukturi, tie ko es esmu redzējis smagi sūkā dirsu dēļ tā ka paredzēti lāmeriem - 1) abi lukturi pieslēgti klasiski, paralēli 2) jaudu ierobežo tas ka ražotājs grib nodrošināt stabilu atdevi zemos ātrumos bez jebkādām darbībām no braucēja puses. Par to ka rūpnieciskie lukturi velk uz sviestu parāda arī rumbu ražotāju pieeja - 1) rumbas ar samazinātu strāvas atdevi kurām paredzēts parastās sūda konfigurācijas priekšas lukturis bez pakaļas luktura 2) rumbas kurām samazināta sprieguma atdeve, jo, lūk, diožu lukturi spīd spožāk nekā kvēlspuldzes...

Pastāsti par to "pārveidotāju uz USB", esmu dzirdējis par tām neadekvātajām cenām un tāpēc mani interesē kā tās veidojas - kas tur viņos iekšā ir, DC-DC pārveidotājs lai spriegumu iemainītu pret strāvu un kāds litija jonu aķis lai turpinātu lādēt telefonu apstājoties? Citu iemeslu tam lielajam ciparam neredzu - atbilstoši manām vajadzībām uzlodēt lādētāju kas sastāvētu tikai no viena KRENa [sprieguma regulatora kurš liekos voltus pārvērš siltumā] un pāris kondensatoriem man izmaksātu pāris eiras.

Par to filosofiju par miega laupīšanu - nu jā, dzīvojot pilsētā tā var iedomāties... Es pēc pusgada no rīta mīšos uz darbu tumsā un vakarā no darba mīšos pa tumsu - un, protams, var gadīties ka ārā ir par aukstu priekš kaut kādiem akumulatora lukturiem...

Ar ģeneratorrumbu ir tāpat kā ar rāmja materiālu - ir kam patīk pisties, un ir kam patīk nesatraukties. Man ir strāvas avots kas darbojas vienmēr un par kuru nav jāsatraucas - pārliki, atcerējies uzlādēt, vai nebūs sals par lielu... Pielājīgi akumulatoru lukturi arī maksā pieklājīgi, kamēr pieklājīgi ģeneratorrumbas lukturi maksā tik, cik maksā dažas 3w diodes, pārītis 1w diožu, dažas diodes un kondensatori, kaut kādi staru savācēji, un kaut kādi korpusi pēc gaumes [esmu pakaļas lukturus taisījis no lētajiem depo atstarotājiem un priekšējos līdzīgi] - un sanāk apgaismojums kas darbojas vienmēr kad vajag, un ko, atšķirībā no kruta luktura, neviens arī nenozags. Kur nu vēl citi, mazcenas veidi - teiksim, pēdējo gadu es lukturīšus sev taisu no vienas diožu darba gaismas - kolēģis darbā nokurināja uz vienas tehnikas vienības 48w diožu darba gaismu, tā ka nokūrās visas četras barošanas ķēdes un puse diožu - sagriežot ar fleksi četros gabalos, sanāca četri lukturīši ar divām dzīvām 3w diodēm katrā, tik jāpieliek klāt taisngriezis un un kondensators, jāieliek ričukā ss'ā pa 20 eirām nopirkts ripulis ar ģeneratorrumbu, un apgaismojums ir kā dārgākam akumulatoru lukturītim...

Par braucienu - nekas īpašs - man sešus gadus atpakaļ bija ar šitādu ričuku vienas dienas brauciens maršrutā Nīca - Kuldīga - Nīca [ kopā 217 km]; no standarta ZIF 112-512 tas velosipēds atšķīrās tikai ar Sturmey - Archer AWC aizmugures rumbu, Rodi Skorpion dubultajiem dangiem, Brooks B66 ķebli, lēto ķīniešu spidometru un augstāku stūres kātu kopā ar jēdzīgākām ragu uzlikām - iedomājes tikai, nebija ne karbonādes rāmja, ne pedāļu par 200 eirām, ne titāna rumbu...

[otrā bilde pāris nedēļas pirms tam, vēl ar dzimto stūres kātu un dubultajiem dangiem kā kravu, nevis velosipēda sastāvdaļu]

P.N. Šovasar ir doma to braucienu atkārtot - tagad attālums ir lielāks, tātad ričukam jābūt ātrākam - un toreiz apgaismojuma trūkums bija ierobežojošs faktors, tātad arī tā problēma būs jānovērš

Ūberaprīkojumu? Dubļu sargi, ģeneratorrumba ar labu apgaismojumu, grabažnieks, skaņu signāls - ir tev tādi? Nē, tev ir tikai dubļu strīpa uz muguras... Ērtā sēdēšana sporta/pseidosporta velosipēdiem - vai nav savādi ka īpaši neredz nevienu braucam ar tādu velosipēdu uz veikalu, tērptu normālās drēbēs...

Manā atalgojumā atduras tikai mana transmisijas izvēle - miljons zobratu pornogrāfija, kuru arī tu atzīsti par labu esam, kamēr es vēlētos Rohloff Speedhub vai Pinion - ā, meloju, otras rumbas izvēlē arī - es vēlētos SON ģeneratorrumbu, nevis Shimano Nexus - šajos abos punktos ir vērts maksāt to papildus naudu. Kamēr tu čurā karstu par detaļām kas no manis izmantotajām atšķiras tikai ar stilīgāku materiālu, mazāku svaru un cenu 5-10 reizes lielāku, jo, lūk ražotāji sekmīgi sakarinājuši makaronus ka galvenais ir nevis aerodinamika, bet smagi pārcenotas detaļas.

Nu bet loģiski - cilvēks domā ar galvu un apzinās ka mašīnu vajadzēs remontēt. Tayata tikmēr ir labs piemērs mašīnas izstrādājumam kas, jā, ir uzticamāks - bet kad jāremontē, tad ir "oi bļēēe..."...

Par to litru mēnesī sasmējos - nu jā - ja mēnesī nobrauc kādus 300-400 kilometrus [ne vairāk], tad litrs, jā. Bet savādāk - vecām kvatrām ar benzīnniekiem patēriņa starpība bija puslitrs uz simtu - nu te ir runa par kuļmašīnu, pieņemsim ka te ir uz pusi mazāka starpība. Iemesla mazākai starpībai nav - vienīgais kas tam B8 var piedziņā atšķirties no kāda B3 vai B4 - mazliet savādāks griezes momenta sadalījums un, iespējams, spēka agregāts bik tālāk uz aizmuguri.

Nē, tā nav karstuma problēma - tā ir krutuma problēma kas rodas no pārāk lielas mīcīšanās pa dižās pilsētas centru. Tālāk tādas mašīnas redzētu daudz un dikti.

Muļķības ir tavs uzskats, bet nu tas balstās uz "whishful thinking" principa. Paskaties kaut vai kādi ir pasaules rekordi, gan ātruma, gan pa stundu nobrauktā attāluma, gulošajiem un parastajiem velosipēdiem Nē nu zināma taisnība tev ir - mana mērķa velosipēdam tevis nosauktie velosipēdi ar mana līmeņa minēju virsū droši vien arī spētu turēt līdzi - bet nu tieši tur jau ir tas āķis - jo mans mērķis ir velosipēds kas ietu kā šosejnieks bet būtu ērts un praktisks - praktisks nozīmē arī tērauda rāmi un detaļas ar kopsummu par dažiem simtiem [ja nu akurāt neradīsies rocība un vēlme neizmest smukas summiņas par normālu transmisiju], kā arī dažādas elementāras ērtības un aprīkojumu kuru tevis nosauktajiem velosipēdiem nav kā sugas - kamēr tevis nosauktie ir noteiktam sportam sagatavotas neērtas lamatas - vienu lietu tu jau piesauci, stūri kas liek gulēt kaut kādā tizlā formā - tad vēl, protams, trausls un nepraktisks karbonādes rāmis, apzeltītas detaļas, pašam braucējam mērkaķa kostīms mugurā un dziļi tūplī iespiedies sēdeklis. Tu vispār varētu pastāstīt ko tu šajā gadījumā saproti ar vārdu "drošāks" - drošāks uz apsišanos? Cik no taviem sportistiem/pseidosportistiem lieto kaut vai spogulīti? Es domāju ka neviens - bet redzamība uz aizmuguri viņiem ir līdzīga kā man. Ak jā, par to efektivitāti - man tas nebūs īsti saistoši, bet tu laikam esi palaidis garām vienu niansi, kas uz parasta velosipēda nav iespējama - uz parasta velosipēda minēja maksimālo spēku nosaka viņa svars - uz gulošā maksimālo spēku nosaka kāju muskuļi, un līdz ar to stiprs minējs var uzmīt vairāk ņūtonus nekā viņa svars atļauj.

Visbeidzot - gulošais velosipēds var tikt uzskatīts par pusceļu līdz velomobīlim [cerams ka es līdz tam arī tikšu] - un reku te tu vari paskatīties cik nožēlojami tavi velosipēdi izskatās pret velomobīli - tas saukki ir tāds viduvējs minējs, un tas velomobīlis ar ko viņš brauc arī nav pārāk ātrs, bet tāpat, kā jau viņš tur raksta - sacensības nenotika, jo viņš bija stipri ātrāks.

Jā, tikai pirmkārt, tas ir parasts gulošais velosipēds un otrkārt tas ir "highracer". Pitons pirmām kārtām ir "lowracer", dēļ kā mēģinājumi braukt ir stipri savādāki, jo zemi var aizsniegt ar rokām - otrām un galvenām kārtām, pitonam ir neparasta stūres ģeometrija, dēļ kā pitonus būvē tikai entuziasti - stūres ass neiet caur priekšas riteni bet atrodas aiz tā, tādēļ riteņa garensagāzums neko nestabilizē; tā vietā stūri iztaisnojošā spēka funkcija ir tikusi braucēja svaram, jo stūres sagriešana ceļ braucēju uz augšu un attiecīgi svars cenšas iztaisnot stūri. Pie viena stūrēšana notiek ar kājām, kājām svira ir daudz garāka un muskuļi stiprāki, attiecīgi ar rokām var tikai bik piestūrēt vai stabilizēt, bet normālā stūrēšana jādara ar kājām - dēļ kā viens otrs Pitona braucējs savam velosipēdam stūri nemaz nepieliek. Nepieciešamība iemācīties stūrēt ar kājām ir viena no galvenajām lietām kas jāapgūst braucot ar Pitonu.

Es pitonu, nevis kādu parastāku dizainu, izvēlējos jo gribēju zemu velosipēdu ar vienkāršu transmisiju - aizmugures piedziņas Lowracer tipa parastajam velosipēdam vajag vismaz vienu rulli lai ķēdi aizvadītu līdz aizmugurei - tā kā pitonam priekšā ir sakrāmēts viss tas kas parastam velosipēdam ir aizmugurē, šī problēma atkrīt.