Centri pa lielam ir divi - vai nu sešas skrūves, vai shimano šlices. Pieņemu ka sešām skrūvēm ir jēdzīgāk, bet shimano variantā cenas ir skaistas; nesen sanāca tam grābeklim uzkāpt jo gadījās ieķert lētu aizmugures ripuli ar disku bremzes rumbu un negribējās dangam kasīt nost krāsu lai varētu pret to bremzēt - es izgāju uz budžetu, štancētu 160 mm disku un hvz kādas firmas mehānisko supportu kas kopā izmaksāja ap dvacāru + trose - bet 204 mm disks maksā 35 eiras, un shimano hidrauliskā supporta komplekts apmēram tikpat; bitch, please, par 35 eirām es golfam varu bremžu disku nopirkt... Es gan pieņemu ka plānotajam ričukam es arī uz šī dārgā grābekļa uzkāpšu, jo tur tas pakaļas ritenis atradīsies priekšā iekš velosipēda kurš braucot no kalna būs spējīgs ieskrieties uz pieklājīgiem ātrumiem...

Tu laikam pirmo tekumu neizlasīji...

Karbonādes kardāni nav nekas jauns, pat B3 audī kaut kādai, hvz kādai, versijai nācis kardāns kam viena daļa no karbonādes [tā vismaz pēc bentlija manuāļa sanāk], lai arī dabā tādu neesmu redzējis; gan jau ka amerikāņiem, un gan jau iemesls bija šeit apspriestais - lai sanāktu kardāns kurš spēj izturēt griezes momentu un tajā pašā laikā mašīnai avarējot sašķīstu gabalos...

Sludinājums jau arhīvā...

Šodien Kurzemes Vārdā raksts, sadaļā "reģionos" - "jāmazina atkarība no personīgā transporta" - tā kā man ir zināma realitāte, motivācija un ideoloģija [reliģija] aiz tā, lasīju smiedamies. Visvairāk smiekli nāca par sapņiem par veloceliņiem uz dažādām vietām ap Liepāju - pieminēta Nīca, Grobiņa, Medze un hvz kas tur vēl - žēl ka nebija pieminēta Rucava, Pāvilosta , Vaiņode, savādāk to kas par to smējās būtu vēl vairāk... Tad vēl, protams, murgojums par vilcieniem, tb ka tam vajadzetu būt transporta murgurkaulam, tik neesot vagonu [laikam domāts - vilcienu] lai varētu katru dienu močīt Liepāja - Rīga ; man gan būtu interesanti uzzināt cik liela jēga no tā būtu pat pseidoekoloģijas jomā; varbūt kāds var nosaukt kādus ciparus cik patērē uz simtu viens mūsējais dīzeļvilciens? Tad tur vēl bija prikols ka varētu ierīkot uz dzelzceļa pieturvietu Grobiņai; zinot kur atrodas dzelzceļa līnija un kur Grobiņa... Vienvārdsakot, viss tas raksts pa visu lapu nosaucams "vēlme transporta jomā atgriezties padomju laikos".

Man vēl patika filosofija par kāpšanu no mašīnas autobusā; laikam nevienam iesaistītajam nebija ienācis prātā parēķināt cik vispār tas gājiens - braukt uz autobusa pieturu un pēc tam tālāk ar autobusu izmaksā, vai maz tam gājienam ir ekonomiskais pamatojums...

Elektrokastes bija pieminētas vienreiz - ka Lieģos "dabai draudzīgās" elektrokastes būtu problemātiski ieviest jo tikai viens lādētājs...

Skaisti, un uzskatāms piemērs tam kāpēc karbonāde sūkā.

Es kādu laiciņu atpakaļ dabūju savam ikdienas ričukam nomainīt aizmugures dangu [dubulto alumīnija, protams] - acīmredzot no tā ka es paretam mēdzu vest sievu uz bagāžnieka, kur abi divi braucēji + velosipēds kopā sanāk stabili 200 kilo, ar vismaz 3/4 no svara uz aizmugures riteni, tā danga metāls bija ņēmis un noguris - kad es atkodu kāpēc tam aizmugures ritenim ir astoņnieks, pie visām spieķu actiņām abās pusēs bija plaisas un divas actiņas jau bija izlūzušas ārā. Ja tur būtu modīgā karbonāde, gan jau pirmajā braucienā divatā pēc maza gabaliņa dangs izšķīstu...

"piem. lietus laikā ļoti maz mainas bremžu efektivitāte pretstatā aploces bremzēm" - kaut kā neesmu pamanījis - uzlikas pret slapju dangu tikai skaļāk čīkst, bet nu nevarētu teikt ka pagaidām vienīgā diska bremze manā saimniecībā nečīkstētu...

Tā jau viss loģiski, tik gribējās piebilst - pateicoties jaunajai reģionu reformai šāda izmaiņa pa lielam palīdzētu dažām lielajām pilsētām un vairāk nekam, jo nu jau būs iespēja vienas pašvaldības ietvaros braukt uz darbu 50 un vairāk kilometrus...

1941. gadā jau bija sācies britu impērijas noriets, gan jau Staļins tik ļoti šķībi kā viņa priekšteči uz britiem neskatījās.

Pamatnācijai nav jābūt apmierinātai ar imigrantiem; imigrācijai vispār nav jānotiek, nah lielo kompāniju interesēs ievest lēto darbaspēku lai savējajiem algas nosistu!

" faktiski jau padomju tehnika ir pagrūti nokaujama" - pieņemot ka smagajām mašīnām ir tas pats kas traktoriem, tieši otrādi - nokaut ļoti viegli, tb plīst bieži, tik vien ka salīdzinot ar rietumu līdziniekiem remonts ir relatīvi vienkāršs un detaļas lētas. Bet nu to detaļu lētums arī ir galvenā problēma - kā var neplīst tehnikas vienība, kur 5 vai cik tur litru dīzelim galvas blīve maksā lētāk nekā mana golfa motoriņam ["mazliet" atšķiras blīves izmērs...] un kur LTZ T-40 jauna virzuļgrupa maksā tik, cik mana golfa motoram viens virzulis...

Un kur ir problēma to aizmugures riepu vairāk uzpumpēt?

Kā tas ērtums izpaužas, ja drīkst zināt?

Man 6 gadus atpakaļ manā īpašumā esošais salieķis pakāpeniski uzbarojās, no saviem dzimtajiem, hvz, 14 vai 15 kilo pieņemoties svarā līdz apaļiem 20 kilo - lieki teikt ka vienīgā lieta kas tur palika neērtāka bija nešana, svara sadalījuma dēļ [svars pamatā nāca klāt aizmugurē], savādāk tas ričuks pakāpeniski palika arvien ērtāks. Tālāk par kādiem 100 km dienā gan ar viņu braukt negribējās - aerodinamikas dēļ.

Es savulaik biju tīri pārsteigts ieraugot ka no E90 trīssimtās sērijas tūringa grabažnieka lielie rati tiek izvilkti tādā pat agregātstāvoklī kādā tādi tiktu likti mana golfa grabažniekā...

Un par to "nekam citam vietas nepaliek" - nepaliek tad ja licējs ir no tiem kam ikdienas mašīna ir amerikāņu pikaps, jo visas mantas jāsaliek viena blakus otrai, jo vienu virs otras likt nedrīkst... Man reiz gadījās golfā iekrāmēt lielos ratus kopā ar mantām sešiem cilvēkiem divām dienām; atpakaļceļā vēl tika paņemti divi salauzti krēsli - tas viss ar to ka salonā bez manis bija arī četri pasažieri - gan, jāatzīst, tā kā viens no pasažieriem bija tas kam tie rati bija paredzēti, tad uz viņa rēķina ietaupīto vietu varēja izmantot viņa mantām, lasīt - uz grīdas varēja nolikt vēl vienu somu.

Pat netaisos - ja neesi pamanījis, neesmu pseidosportists vai sportists kam izvēlētais sporta veids liek braukt ar arhaisku velosipēdu kur tad, lai gūtu niecīgu pārākumu, jāmet ārā četrciparu summas par mazliet vieglākām un jūtami trauslākām un nepraktiskām detaļām. Mani kaut kā vairāk interesē praktiski un ātri velosipēdi - uzbūvējot no tērauda kvadrātcaurulēm velosipēdu ar labu aerodinamiku, tepat uz netālās šosejas pamperbikšus varēs piesmiet neatkarīgi no tā, cik daudz karbonādes ir viņu velosipēdos

P.N. Visi mani velosipēdi ir konstruktori kas tikuši/tiek salikti garāžā, lietojot ne tikai uzgriežņu atslēgas, bet arī fleksi un pusautomātu. Teiksim, kā karbonādes velosipēdam uzliek savādākas bremzes nekā sākotnēji paredzēts? Ā, jā, pareizi - nolokot žūksni naudas un pērkot jaunu dakšu/rāmi - nevis kā normāliem velosipēdiem, piemetinot pie rāmja/dakšas to ko vajag. Vienīgā eksotika uz ko varētu iziet būtu alumīnijs, bet nepieciešamās investīcijas - labs TIGs + argona balons = vismaz 700 eiras - īsti neatsver ieguvumu, tā ka alumīnija velosipēdi dabūs pagaidīt līdz tam laikam kad man tas TIGs būs radies mašīnu dēļ...

Ha! Kārtējā reize kur kaut kas ļoti vecs tiek smērēts par kaut ko jaunu Sachs kaut kādos septiņdesmitajos vai astoņdesmitajos ražoja savos pamatos tāpat darbojošos rumbu, tikai tai virsū tika krāmēti tikai kaut kādi 6 zobrati, un - tas kas šitai figņai ir jaunievedums - planetārais pārvads tur, kā parasti bija neatņemama daļa no rumbas, nevis kā šeit, kur tam mehānismam ir savs korpuss un tas ir paredzēts ātrai izņemšanai.

Trīs robu rumbas uz kurām var uzlikt 10 zobratu kaseti ražotāji ražo gan jau vismaz kādus 10 gadus.

Samest ugunskurā

Oglekļa šķiedra ir stipra, jā - bet tikai tajā virzienā kurā tai ir paredzēts būt stiprai - tāpēc arī šķietami stiprus rāmjus var salauzt ar kaut kādu nejaušu triecienu virzienā, kurā tam rāmim nav paredzēts būt stipram... Par to labo pieredzi - man ir gadījies palasīt pāris amerikāņu velomeistaru aprakstus par šo tēmu - man, piemēram, patika variants kur sēdekļa stute, neatceros, kādā rāmī var paņemt iepūt tā ka nav ko domāt izkustināt... Līmēt var, bet diez vai tu gribēsi salīmētu kritisku detaļu...

Nu, manuprāt karbonāde ir konkrēts lohotrons - miskastē izmesta nauda par trauslu rāmi kurš ir cik, pāris kilo vieglāks? Bet nu protams, ražotājiem tas ir izdevīgi, princips apmēram tāds pats kā mūsdienu mašīnām - kur 15-20 gadus īsti nekā jauna klāt nav pienācis bet jāiesmērē mašīnas kā jaunas - pamaina izskatu, ieliek planšeti panelī un stumj batonus ka jauna, moderna mašīna - tā arī velosipēdu ražotāji - tie kas ražo karbonādes rāmjus, protams, pelna smuku naudiņu, tie kas liek kopā, var stumt savus morāli novecojušos velosipēdus kā modernus, jo tak karbonādes rāmis, jopcik! Jā, protams, stilīgi, var virpināt ap pirkstu utt, bet kad nonāk līdz praktiskumam, tur sūds uz puļķīša... Ja gribas iespringt uz materiālu, tad pareizā materiāla tēraudu [tur kaut kāds reynolds bija] vai alumīniju, nevis jēlo olu - karbonādi...

P.N. Tas pats velomobīlists Saukki ar šito joku saskārās - viņa Quest velomobīlim slikti nostiprināts parastais velosipēds krītot ar ragu trāpīja pa korpusa augšdaļu [tas velomobīlis dalās plakaniski uz pusēm, augša un apakša] un tā, protams, no tā ieplaisāja; tad nu viņš, un viņa bratans, kas nodarbojas ar karbonādes remontu, abi varēja pipelēties...

Garās distancēs nesalīdzināmi vairāk jūt gaisa pretestību un neērtu ķebli vai ragus nekā svaru. Ja tu uzskati ka svars ir galvenais, ej iestāsti to velomobīlistiem; viņu aparāti diez vai zem 30 kilo sver bet paskatoties ko tie spēj, man arī tādu gribas...

Piecus gadus atpakaļ es savu dienā nobraucamo attālumu vērtēju uz 200 km - braucot ar nepilnus 20 kilo smagu padomju ražojuma velosipēdu kas bija apgādāts ar Sturmey - Archer AWC trijniecīti un alumīnija dangiem - ar vidējo ātrumu ap 20 kmph.

AdBlue ir priekš SCR; slāpekļa oksīdu katalizatora - mūsdienu kvēpu filtriem nekādus papildus šķidrumus nevajag, tos vienīgi motora vadība šad un tad izdedzina - ja ikdienas maršruti satur braukšanu pa šoseju, tad tas notiek uz šosejas un pietiekami nemanāmi - nu reku fans savam Krupim to ka ir notikusi reģenerācija nosaka pēc kripatu lielāka patēriņa.

Jā, svars ir nozīmīgs - ja velosipēdu ir jānes uz piekto stāvu, vai arī kaut kādā sportaveidā kur sacensību sastāvdaļa ir velosipēda nešana. Savādāk nekādīgi; padomā loģiski - jaudas/svara attiecība šajā gadījumā satur nevis pliku velosipēdu bet velosipēdu kopā ar braucēju - nu labi, tādiem sēdoša suņa augumā un ar svaru uz 40 kilo ričuka svars kaut ko nedaudz izmainītu, jā.

P.S. Pat pirmajā gadījumā, pieņemot ka spēks pietiek, svarīgāks būs velosipēda smaguma centrs, ne svars - es to no pieredzes ar savu salieķi kura svars pakāpeniski no kaut kādiem, hvz, 15 kilo, uzauga līdz 20, svaram pamatā pienākot klāt aizmugurē un radot problēmas ar nešanu, jo tā vieta aiz kuras velosipēdu ērti paņemt vairs nebija smaguma centrs...

Tā kā esmu morāli nobriedis būvēt pitonu un pēc pāris nedēļām tiks iepirkti dzelži un detaļas šim pasācienam, esmu pasācis štukot kas un kā. Pārlūkojot galeriju ar pitoniem lai saprastu kā darīt ar stūri, ieraudzīju šo bildi.

Jep, šim konkrētajam velosipēdam nemaz nav stūres - diez ko cepisti teiktu par velosipēdu kura konstrukcija nepieļauj izpildīt to punktu par rokām uz stūres... Parasti pitoniem stūre gan ir,bet tās esamībai iemesls "stūrēšana" ir ne vairāk svarīgs kā "vieta kur nolikt rokas" un "stiprinājuma vieta bremžu svirām". Manam arī būs stūre.

Kaut ko līdzīgu, tikai jēdzīgāk, var apskatīties jūtubē Saukki kanālā. Man bija slinkums skatīties tālāk par pirmajām divām minūtēm, bet tajā viģikā auzas jau ir nosaukumā - velomobīlis ir nosaukts par gulošo velosipēdu - jā, tam velomobīlim pamatā ir gulošais trīsritenis, bet ar to vārdu parasti apzīmē "plikus" gulošos velosipēdus.

P.S. Sasmējos ka tur tas pseidosporta velosipēds tika aprakstīts ar vārdiem "nimble" un "agile"...

Teorētiski var, jā. Praktiski vasarā tas siltums nah nebūs vajadzīgs - kamēr mašīnā pat vasarā siltums ir vajadzīgs...

Ja? Bet ja to pašu dabasgāzi sadedzina mašīnā ar iekšdedzes dzinēju, tad tā ekoloģija ir vēl lielāka, jo ja abos gadījumos tā dabasgāze kustina mašīnu uz priekšu, tad iekšdedzes dzinēja gadījumā pie viena arī kāda daļa liekā siltuma tiek izmantota... Jā, tu teiksi ka elektrokastei lielāks lietderības koeficients - nu tad ieliec to dabasgāzes balonu prīmusā, tur toč būs lielāka ekoloģija nekā ar ģeneratoru uzlādējot i3. Un i3 es pieminu jo tesla rij vairāk elektrības arī vienkārši braucot.

Jā? Vispār vairāk tā kā otrādi... Ja tas CO2 ir tik šausmīgi ļauns, tu vari savu CO2 savākt, sastādot čupiņu koku, nemaz nevajadzēs lai uz tiem kokiem stieptos truba no tavas dacītes izpūtēja. Tajā pašā laikā elektrokastes akumulatoriem kā reiz būs vajadzīgs tas trubas princips - ja tesla sadegs šosejas malā, vai nu vajadzēs ar frontālo iekrāvēju sakasīt pelnus no tuvākās apkārtnes, vai arī būs piedirsta daba...

Un vispār stāsts ir par to ka ļoti acīmredzami braukšana ar lielu un smagu mašīnu kura uzbūvēta lielam paātrinājumam ir ļoti tālu no kaut kāda draudzīguma dabai; tad jau varbūt mēs varētu glābt pasauli braucot ar porkām vai ferrari...