"nemīlēto sēdekļu" kategorijā atrodas arī Brooks; nezinu kā tagad, piecus gadus atpakaļ dārgākais viņu ķeblis kā reiz bija sporta/pseidosporta velosipēdiem domāts šaurs ādas ķeblis par 230 eirām - tāda paša 130 eiru vērta ķebļa vipendronu versija, kur atšķirība - tērauda rāmja vietā titāna rāmis.

Palaidniek, tas jau nav pilsētas velosipēds, tas ir "ceļa" velosipēds, kura konfigurācija arī priekš pilsētas ir kompromiss, lai arī stipri mazāks nekā kalnietis. Pilsētas velosipēds padomju izpildījumā ir Desna, rietumu izpildījumā - Bromptons. Tas mazais izmērs ne tikai nozīmē fiziski mazāku velosipēdu, tas arī nenormāli uzlabo manevrētspēju un tie mazie riteņi pieļauj stipri mazākus ātrumus kā 28"; es pat esmu ar savu salieķi prikola pēc piedalījies tantiņu satiksmē Liepājas Pētertirgū, kas nozīmē braukšanu uz labi ja 3 kmph; nē, tam velosipēdam minimālais ātrums ar kuru var braukt šī vārda tiešajā nozīmē ir ap 5 kmph, braukšana uz 3 kmph sastāv no īsiem paātrinājumiem kam seko bremzēšana - bet nu pamēģini ar lielo velosipēdu pabraukt uz 5 kmph...

Jūs abi [tu un taaneko] neesat sapratuši problēmas būtību - anālā seksa [sporta] ķebļa mērķis varētu būt pieļaut kājām kustēties bik citā kustību diapazonā, un tas arī viss. Putu klucis nav nekas ērts, tas ir vienkārši lēts sūds kas domāts tiem kas brauc mazus gabalus un negrib tērēt naudu normālam ķeblim. Pirms tos putu klučus sāka ražot, standarts bija ādas ķebļi - kurus tas putu klucis nomainīja tikai cenas dēļ, un dēļ tā ka ādas ķeblis bik jāuzmana, kamēr par putu kluci ir pohuj. Kamēr ādas ķeblis dod ērtumu bez tevis nosauktajām jēla šekuma problēmām. Man pašam jau sešus gadus ir Brooks B66 - vairs jau garus gabalus [pagaidām] nebraucu; nopirku to toreiz kad atskārtu ka ar padomju astoņdesmito gadu porolona kluci tālāk par 50 km nobraukt nevar - ar brūku, protams, tāda problēma nav; garākais brauciens ar viņu toreiz, pirms sešiem gadiem, bija Nīca - Grobiņa - Kuldīga un atpakaļ, kopā 217 km - kāju muskuļi bija noguruši, par dirsu nekādu sūdzību. Taaneko silti iesaku sev arī tādu nopirkt; galvenā problēma, protams, ir cena, maksā bik virs sotaka.

Atslēgas vārds - "nedomāju" Atgādināšu ka man ir gulošs trīsritenis - jau kādu gadu nav kustējies, bet nu savulaik ar to braukāju ikdienā uz darbu, 4x2 km, pa sūdīgu asfaltu un pa granti, tā ka pieredze uz nelīdzenumiem ar ko tādu man ir. Ar manu trīsriteni, kam viss tiešām ir uz cieto, un ķeblis diezgan lēzeni stāv, reāli vienīgā problēma braucot pa vecu, grubuļainu, bedrainu, plaisainu asfaltu ir tas ka galvai nav patīkami atrasties uz pagalvja [mk3 golfa ķebļa pagalvis] un tāpēc tā jātur augšā, savādāk nekāda vaina, izlidot ātrumā cauri kaut kādai bedrei kas platāka par velosipēdu [trīsritenis tomēr] ir ne kripatu nepatīkamāk kā ar parastu velosipēdu.

Protams, šīs pieredzes dēļ kad trīsritenis tiks uzlabots vai uzbūvēts no nulles, tam tiks ieviesta aizmugures piekare [priekšai nevajag; dirsai pie dirsas ka to krata, tikai galvai vajag amortizāciju] , un ja uzbūvēšu pitonu, tam arī - tas vācietis kas to dizainu izdomāja, izdomāja arī elementāru piekari ar gumijas gabalu; paskatoties kaut kādus viņu viģikus, pa granti tie čaļi arī močīja.

Augstums ir mīnuss tikai no tāda viedokļa ka slapjā laikā lielāka iespējamība ka kāds apšļāks, un pretī braucošo gaismas žilbina neatkarīgi no tā, vai tuvās vai tālās. "Citi redz" problēma nav sevišķi saistoša - gulošajiem velosipēdiem priekš pamanāmības stāvlaukumos un tādās vietās parasti liek karodziņus lokanā kātā, uz šosejas tādu pamanīt var tikpat viegli kā parastu velosipēdu. Vispār ir lasīts no rietumu gulošo velosipēdu braucējiem ka mašīnas tādus apbrauc uzmanīgāk, jo vienkārši iestājas "WTF?!" faktors

Galvenais iemesls kāpēc parasti gulošie velosipēdi [nevis šitādi, pitoni] pie mums neeksistē un rietumos viņu ir relatīvi maz, ir cena un ražotāju veikalings/lobijs. Es saku "lobijs", jo kaut kāda tur staprautiskā velo organizācija savās sacensībās gulošajiem velosipēdiem aizliedza piedalīties pirms 90 [!] gadiem. Tā nu profesionālajā sportā viņi nav, un ārpus tā ar tiem brauc tikai entuziasti vai tie kam ir muguras problēmas un kas var tādu atļauties nopirkt.

Uztaisi to savu atribūtiku modulāru un izņemamu.

Braukšanā ar zobsiksnu jau nav nekas īpašs, tur vienīgi pats tehniskais risinājums tāds neparastāks, bet savādāk parasts velosipēds kam ir rumba ar planetāro pārvadu [vienātrumniekam diez vai kāds tādu liks]. Man savulaik niezēja nagi uz ko tādu, bet tad paskatījos cik tas maksā, cik precīzi tam visam tur jāstāv - grozies kā gribi, ar ķēdi ir stipri lētāk, tik vien ka siksna nav jāeļļo - toties braucot tālākus gabalus drošības labad rezerves siksna jāved līdzi. Fun fact - mans ikdienas lielais ričuks ar savu pirmskara rāmi būtu diezgan piemērots šim risinājumam, jo tam tā daļa kas ir starp aizmugures rumbu un sēdekli ir atsevišķa, noskrūvējama detaļa - ķēdi no ričuka nost eļļošanai ņemu atskrūvējot vienu M8 skrūvi un bik paplešot to vienu bleķi

Ar šitādu pamēģināt nevar, tikai uzbūvēt priekš sevis un mācīties braukt - ričuks tiek uzbūvēts priekš konkrēta garuma cilvēka [teorētiski var uzbūvēt regulējamu, bet riteņu izmērs ierobežo garuma apakšējo robežu] un braukšana ar to prasa specifiskas iemaņas, jo stūrēšana pamatā notiek ar kājām. Reku te viens ir aprakstījis tajā lapā zemāk kā viņš mācījās nightrider.xf.cz/python_en.htm ar tādu braukt. Priekš Rīgas būtu diezgan labs ričuks, iespējamība ka tādu kāds nozagtu - praktiski nulle - kā veselu velosipēdu tādu nevienam nevajag, zaglis ar to aizbraukt arī nevarētu [vienkārši nespētu], ja nu vienīgi tajā būtu kādas krutas detaļas ieliktas kuru dēļ zaglis to ar nešanu aiznestu

Pabrauc ar kādu "holandiešu" ričuku, būs tev salīdzinājums. Protams, trīs robi ir par maz.

Pieņemot ka tu taisies braukt ārpus Latvijas, atmet domu par kravinieku līdz 3T un skaties labāk uz "vieglais pasažieru" līdz 3,5T - tantes stāsta ka leišos vinjete ir visām kravas mašīnām, no svara atkarīga tikai vinjetes cena [konkrētajā situācijā stāsts bija par to ka LT28 kraviniekam kam pie mums vinjeti nevajag, tur vajag], kāpēc gan lai tāpat nebūtu vēl kādās valstīs?

www.python-lowracer.de/pics/gallery/index.html

Par tādiem rubuļiem var nopirkt jau ko šitādu, nav ne kripatu lēnāks toties ir ērtāks

Arī septiņi ir miljons Zobratiem ir jābūt rumbas iekšpusē, nevis ārpusē. Pie dirsas vai ārpusē ir seši vai deviņi, tur ir [ -1] zobrati par daudz. Kā tu vispār pieradis ka mašīnā var ātri un ērti pārslēgt robus kā vajag, vari pabraukt ar kaut kādu sūda kalnieti? Es budžeta dēļ biju spiests tandēmam ieviest miljons zobratus, jā, ar RapidFire pārslēdzēju ir labāk nekā ar grozāmo pārslēdzēju, bet tāpat sūds - visvairāk neciešu nepieciešamību visu laiku paredzēt kurā brīdī vajadzēs pārslēgties uz leju; ja to neizdarīs 50m iepriekš, tad pārslēgšanās, teiksim, no septītā roba uz piekto beigsies ar trešo robu... Un nevis kā pie cilvēkiem - uz pussekundi pārstājam mīties, tajā pašā laikā pārbīdot pārslēdzēju uz vajadzīgo pozīciju, un var turpināt mīties, tik nu jau vajadzīgajā robā.

Tādam ričukam kā bildē budžeta variants būtu 9 zobrati aizmugurē un septiņiem zobratiem paredzēts trijnieks zirneklis priekšā; tas, protams, pie noteikuma ka tiek izmantoti 26" ripuļi; gribētos 28", bet tas varētu radīt vairākas problēmas, tajā skaitā lētu aizmugurējo ripuļu ar miljons zobratu rumbām pieejamību; tandēmam jauns 26" ripulis ar shimano brīvrumbu un 9 zobratiem uz tās tika nopirkts pa 25 eirām.

Vasarā tiktu izmantoti šorti - parasti šorti

Apņemšanās un materiāli, tieši tādā secībā. Materiālu dēļ vajag dubultapņemšanos, lai tos nopirktu ir gan jāprasa brīva pēcpusdiena darbā, gan vēl droši vien vajadzētu darbavietas rekvizītus vai ko tādu lai tos materiālus nopirktu uz darbavietu...

Vēl tas nepatīkamais moments ka tas būtu vēl viens velosipēds kuram nāktos pieciest to transmisijas parodiju ar miljons zobratiem...

Vipendrons ir tas kas maksā 5x dārgāk bet ieguvums ir nevis 5x bet gan 10%. Ir vesela čupa ar velo risinājumiem kam "nepietiek no manas gatera algas", bet ko es vēlētos, teiksim, Rohloff Speedhub vai varbūt kādu SON rumbiņu - tajā pašā laikā nevar nesmieties kā ļautiņi izmet naudu miskastē pērkot visādus dārgus dzelžus, kuru cena ir to svara vai citu nesvarīgu īpašību dēļ - nu kaut vai karbonādes rāmji, maksā kosmosu, nepareizā virzienā tam blakus stāvot nopiržoties ielūzīs, pēc kā labāk to rāmi saskaldīt un sabāzt krāsnī nevis remontēt, un ieguvums - ričuks vieglāk nesams uz trešo stāvu...

Nopietna mīšana ir ar nopietnu velosipēdu, bet nopietns velosipēds ir guļošais velosipēds

Par tēmu - izbraukt nē, bet gribētos uzbūvēt šitādu un iemācīties ar to braukt. Būtu ātrs mazbudžeta velosipēds un, atšķirībā no citas līdzīgas domas, arī praktisks un vienkāršs, jo garumā tikai pāris metri un ar ķēdi viss ir vienkārši. Iemācīties - jo tā kā šitādam velosipēdam darbības princips ir pavisam savādāks nekā citiem, tad ar to jāiemācās braukt; cilvēks kuram piederēja bildē redzamais velosipēds savā lapā raksta ka viņam vajadzēja vairākas dienas lai vispār spētu noturēties uz riteņiem un vairākus mēnešus lai normāli brauktu.

Cik gramus smagāka?

Pieņemu ka tas kas tev skaitās "mūsdienas" ir vidusasis ar šlicēm un ar to saistītām cenām, vienvārdsakot dārgs vipendrons.

Nu paga, nejauc pirkstu ar krānu. Tās bikses ērtākas par normālu apģērbu ir tikai sēžot uz velosipēda kam ir anālā seksa sēdeklis, šaurs plastmasas sūds kas spiežas dirsā. Uzliec normālu ķebli un varēsi braukt ar normālām biksēm.

Nu vispār tādos gadījumos jāslēdz pie kompja nevis jāvandās pa kafijas biezumiem...

Nezinu kas tev tur izklausās, te ir runa par vācu dzelzi nevis korejiešu atkritumu - ja lambda ir čau, tad varētu būt patēriņš augšā jo vadība dod vairāk degvielas motora aizsardzībai, savādāk nekādu darbības problēmu, protams, neskaitot bik gurdenāku motoru.

Kā tādas to laiku kvadrātainās asis izskatās?

Gan jau viss norakstāms uz ražošanas pielaidēm. Man ir savādi lasīt iekš sheldonbrown.com tekstus par rietumu velosipēdu klaņu ķīļiem ka tie mēdz nosprūst un grūti dabūt ārā, pats saproti kāpēc Saviem vecajiem velosipēdiem tādā vai citādā veidā dabūnu iekšā mūsdienu vidusasi ar kvadrātveida asi, cita lieta ka lēti klaņi var izdomāt ļurkāties...

Hlams? Hlams vienīgi ir redzams te bildē bik augstāk. Vienīgais par ko tiem pirmskara ričukiem var piepisties - tā kā taisīti pa lielam no Latvijā ražotām detaļām, tad angļu Sturmey - Archer trijniece rumba tur nebūs un līdz ar to nebūs tā cēliena.

Mans patreizējais ikdienas velosipēds tika uzbūvēts ap pirmskara rāmi ko gadījās no klasesbiedra lūžņu čupas izvilkt, nokomplektēts ar sešdesmito gadu HVZ velosipēda dakšu [biju laimīgs ka izdevās atrast tam rāmim piemērotu dakšu], padomju laika "ūsas" tipa stūri, pārējie atribūti mūsdienu. Rāmim interesanta ģeometrija, uz aci garenbāze tāda palielāka, par ko liecina arī tas ka ar 18 zobu zobratu aizmugurē un 36 zobu zobratu priekšā standarta garuma ķēde bija nepieciešama visa; ar dzimtajiem tā rāmja atribūtiem noteikti vēl vajadzētu gabalu no citas ķēdes likt klāt.

Attiecībā par "tizlajiem kokādas sēdekļiem" - nekas labāks parastajiem velosipēdiem par ādas sēdekli nav izdomāts, tāpēc arī Brooks joprojām ražo visādus 90 gadus vecus dizainus. "Pateicoties" savam brūkam es piecus gadus atpakaļ saliecu divus vaļējos rāmjus, jo ar tādu ķebli no bedrēm vai veļasdēļa nav jābaidās. Internetā lasītie teksti ka ir sajūta ka vienkārši sēdi gaisā uz mani gluži neattiecas, viegla neērtuma sajūta ir, bet tā nemainās neatkarīgi no tā vai dienā nobrauc 5, 10, 50, 100 vai 200 km. Ar jaunmodīgajiem putu draņķiem man pieredzes nav, ar padomju ražojuma porolona sēdekli bez jēla šekuma varēja nobraukt max 50 km.

Tas bija cigārs, vēl pirmsfeislifts, problēma bija ne tik daudz pedāļu novietojumā kā tajā ka firma pateica ka klienti vainīgi.

Šitā joka dēļ audī nomainīja modeļu nosaukumus; pirms tam tur bija savi unikāli nosaukumi, B1 bija Audi Fox, B2 bija Audi 4000, C3 bija Audi 5000 - pēc tam izmantoja eiropas nosaukumus, nu vienīgi B4 viņiem bija A90 nevis A80.