Problēma ir nevis tā ka tauta braukā ar "veciem lūžņiem", bet tā ka ekofašisti spiež braukt ar jauniem lūžņiem. Nu, cilvēks sažmiegsies un nopirks to jauno lūzni - par kādu naudu viņu uzturēs? Un kāds vispār būs labums no tā jaunā lūžņa?

Man te mutere ir sasapņojusies sažmiegties, gadu pakrāt naudu un nopirkt desmitgadīgu golfu, esošā 26 gadus vecā mk3, ar kuru viņa brauc jau 16 gadus, vietā, ķipa, lai man nebūtu reizi gadā kaut kas ielaists jāmetina. Problēma ir tā ka 1) tajā golfā nav ņemamu motoru, vienīgais ko var ņemt ir 1.6 MPI, jo visi pārējie satur kaut kādas puņķainas kosmosa tehnoloģijas 2) Tai kastei viss ir vismaz 2x dārgāks nekā esošajam golfam un remontu ziņā uzlabojums nav nekam - un mutere pēc kādiem 5 gadiem aizies pensijā, kura viņai diez vai būs lielāka par kādām 250-300 eirām; no tām vēl būs to kasti jāuztur...

Pavizinātu tevi ar kādu trīsdesmitgadīgu kvatru ar 300+ zs, patiktu vēl vairāk, bet tādu sev diez vai gribētu - kāpēc šito gribi? Elektriskā mašīnīte ir domāta priekš tiem, kam parasti sanāk uzlādēties mājās, un noteikti ne priekš tiem, kam patīk uz ārzemju autostrādēm uzstādīt ātruma rekordus - tava esošā darba pastēte ir galvas tiesu pārāka par to teslu, rollera traktorsemaku nemaz nepieminot; tas ir teslu izvarotājs, spējīgs lielos ātrumos pārvarēt garus gabalus. Bet nu, kats pats savas [ne]laimes kalējs; iegrābsies teslā, varēsi te driķēt par elektromobīļa ramaņķiku, par divreiz garākiem [laika ziņā] eiropas braucieniem un dažādām pastaigām pa to laiku kamēr elektromašīnīte lādējas - par šito elektromobīļu ramaņķiku ir daudz gadījies lasīt; var tik pabrīnīties par cilvēciņiem kas tur saskata kaut ko interesantu...

Nu paga - augstskolā arī jākaļ galvā kaut kāda bezjēdzīga, ar izvēlēto profesiju nesaistīta huiņa?

Atpakaļ skatoties, pie esošās sistēmas labākais ko es būtu varējis izdarīt - sekot līdzi labākajam draugam, kurš pēc desmitās klases aizgāja uz proftehnisko skolu un izmācījās par elektriķi.

Man patīk tā "automātiskā kārba" - simt gadu laikā ir noticis spēcīgs patērētāju regress; simts gadus atpakaļ ražotāji reklāmās minēja specifiskas dzelžu nianses, bet nu jau kārbu kas neprasa pārslēgšanos ar roku, sauc par automātu, lai arī patiesībā tā ir nepārslēdzama viena ātruma mehānika...

Neko ērtu nesaskatu - saskatu funkciju kurai ar likumu vajadzētu noteikt tādus ātruma griestus lai tā darbotos tikai anoagask aprakstītajā situācijā, bet ne kruīzā pa šoseju. Vadītājs mašīnā atrodas lai vadītu mašīnu, nevis tikai lai veģetētu un lūztu nost aiz garlaicības. Noteiktas lietas var automatizēt, bet kas par daudz, tas par ļaunu.

Jā, un kur diez dabas draugi skatās?

Aprobežota domāšana ir tev - tev pietiek ar kaut kādu pusceptu kloķi kas īsti nedarbojas, un tas liekas normāli, un savādi ka kādam gribas lai ierīce darbojas normāli. Paldies ka piesauci kondišu - vai tu zini kāpēc manā golfā atrodas klimata kontrole? Lai to NE-AIZ-TIK-TU - tā ir ierīce kas AUTOMĀTISKI regulē temperatūru salonā, un vienīgās situācijas, kad viņu jāaiztiek - kad ārēju apstākļu dēļ aizsvīst logs vai salst kāda ķermeņa daļa - savādāk tur tas bloks viduskonsolē dzīvo savu dzīvi un dara savu darbu, un uz to ir jāpaskatās tikai lai redzētu kāda ārā temperatūra.

Par "visi brauc laimīgi", tu laikam esi tas, kurš ir atpalicis par tiem 20 gadiem - powerī ir kaut kādi divi gari tofiki par tomātkārbu remontēšanu un problēmām, un tā var paturpināt. Manuālistiem kārbas beidzas reti - dažreiz gadās, bet tāpēc ka viņi var atļauties tādu lietu ko nevar tomātisti - celt motora jaudu; tad nu ja kārba tiek brutāli lietota, zem jaudas kas pāris reizes pārsniedz to, kas nomināli paredzēta - tad var saprast ja reizēm izbirst kādi zobrati.

Ko tad tā mašīna māk - slēgties kā tu vēlies? Nē, otrādi - tev jāiemācās pieciest ka mašīna dzīvo savu dzīvi... Mums te viens, kurš dziedāja šito pašu dziesmu, tajā pašā postā bija uzrakstījis ka šis visu laiku kruķī kārbas režīmus - nu bļin, tā ir AUTOMĀTISKĀ kārba, ja ar burtiņu D nepietiek, tad tas ir sūdomāts, ne automāts.

Attiecībā par ekonomisko faktoru - tu laikam esi "pist un slavēt" lietošanas stila piekritējs. Jo tu piemirsi ka 1) tomāts satur vairāk un dārgāku eļļu, kuru piedevām jāmaina regulāri 2) tomāts vairāk jāuzmana, jo mešalkai pusi eļļas pazaudēt nozīmētu tikai lielu netīrību mašīnas apakšā, kamēr tomātam tas nozīmētu nāvi - un atšķirībā no gandrīz visām mešalkām, tomātam ir eļļas radiators, ko var satraumēt, tādējādi pazaudējot eļļu 3) tomātam ir vairāk kam noplīst 4) kad tev izbeigsies tomāts, iespējamība to saremontēt tā lai tas darbotos kā agrāk ir gandrīz nulle - atšķirībā no mešalkas. Varētu vēl paturpināt.

Kur auzas? Muskuli nopērk cilvēks, kurš vēlas BRAUKT. Tevis aprakstītās lietas ir priekš cilvēka kurš vēlas PĀRVIETOTIES. Protams ka tomāts to izdarīs ātrāk, tikai tā mazā problēmiņa - lai ar mešalu ieskrietos līdz simtam, tu strādāsi - lai to izdarītu ar tomātu, tava piedalīšanās procesā būs apmēram nulle - tieši tikpat liela kā kādas iekārtas operatoram, kurš nospiež palaišanas pogu.

Nabagam? Neesi kaut ko sajaucis? Tu tak esi amerikāņu tačku fans un uz mašīnām skaties no tāda skatupunkta - priekš tevis cilvēks kurš brauc ar mešalku ir kruts cilvēks kurš dragā ar sportisku mašīnu. Jo, paskatāmies uz jeņķu autobūvi - 1) mešalka +/- ir pieejama tikai sportiskās mašīnās - visādās korvetēs, kamarās, mustangos utt 2) vismaz vēl nesen bija viena otra tāda jeņķu tačka nopērkama TIKAI ar mešalku, lasīt - tā nebija domāta priekš tādiem tizleņiem kā tu.

Par nabagu tu viņu varētu saukt ja tu brauktu ar Audi vai MB.

Vecs joks, un nepareizs. Tur bija nevis austriešu policija bet itālijas robežsargi. Un mašīna bija Quattro, nevis quattro.

Sūds par audī; tas jūsu klubiņš ož pēc kaut kā tāda, kā savulaik piebaldzēna organizētais maksts braucēju klubiņš; garlaicīgu pakaļas pārvietotāju, kuru īpašniekiem nahuj kaut kāda klubošanās balstoties uz marku, klubiņu, un kurš likumsakarīgi iznīka

Kāds te sakars ar liepāju un d-pili? Tālu ir no abām vietām, un no dižās pilsētas arī. Man personīgi gadījās tur braukt no aizkraukles - vai tik nebija simts kilometri - gūgļa kartes rāda ka dižpilsētelim vidējajam 200 kilometri. Triekties 200 km lai paskatītos uz kaut kādiem garlaicīgiem korejiešu mēsliem - kur ir prikols? Uz kaut kādu audī pasācienu 200 km triekties vēl varētu saprast, viens otrs aizbrauktu ar kaut ko interesantu [lasīt - jaudīgu] vai retu...

Kāpēc lai nevarētu?

Vispār jau anīkšči. Bet varu pabrīnīties par vēlmi grupā triekties tik tālu - tas ķipa lai pārbaudītu vai neviens pa ceļam nepaliks?

Jā, un kādas tad ir tās metodikas, pastāstīsi?

Es mācījos skolā no deviņdesmit ceturtā līdz sestajam gadam. Nezinu vai tev tie gadi skaitās piederīgi "mūsdienu izglītībai" vai nē... Diemžēl man viss bija atbilstoši tam ko bradypus saka - tā kā es esmu slinks un mācos to kas man interesē/vajag/padodas, tad nepieciešamība iekalt galvā pēc programmas man sapisa visu videni, jo viss vienkārši palika pie dirsas, ar visu no tā izrietošo. Teiksim, devītās klases fizika man padevās, jo tur bija elektrība [radiotehnikas pamatus man muteres vecis iemācīja 11 gadu vecumā] - tikmēr videnē fizikā bija kaut kādi mēsli, optika un citas garlaicīgas un neinteresantas figņas, kā radītas lai nopelnītu divniekus... Videnes laikos mani interesēja datori, ar tiem krāmējos - bet informātikas stundās no manis mēģināja uztaisīt biroja darbinieku, piedevām tādu kurš strādā ar konkrētas firmas produktiem; rezultāts atbilstošs - 11. klasē, pēdējajā kad bija informātika, gadā bija seši, valsts ieskaitē viens punkts līdz desmitniekam pietrūka, lai arī no klases izgāju otrais, ātrāk par mani izgāja tikai meitene kura tikai vārdu un uzvārdu uz lapas uzrakstīja. Vēl bija pāris priekšmeti, kuros negāja nekādīgi. Rezultātā izstājos no 12. klases, muteres un vecmāmiņas spiediena dēļ iestājos vakarenē, kur atkārtojās tas pats, dēļ kā vakarenē gāju divreiz, otrajā reizē pabeidzot tikai tāpēc ka konsultāciju punkta vadītāja, muteres draudzene, neatrada statūtos punktu kas aizliegtu starp mācību gada beigām un ekšu sākumu kārtot parādus, dēļ kā varēja izspiest vajadzīgo sekmīgo atzīmju skaitu, upurējot matemātiku un ķīmiju pēc principa "nē, lol, nau werc". Ekšos, protams, cēlu laukā nesliktus burtus, laikam bija trīs B un divi C vai kaut kā tā. Ja nebūtu bijis jāiekaļ galvā visādas garlaicīgas huiņas, noteikti būtu pabeidzis videni tajā sestajā gadā, un droši vien aizgājis kaut kur studēt...

Kuras tautas pieaugumu? Tajās tautās kas pieaug, cilvēku galvās šādas idejas īpaši neatrodas... Bet protestus pret eiropas iedzīvotāju skaita pieaugumu mēs nepiedzīvosim - pat ja kāda līdzīga grupiņa kā šie centīsies šo tēmu pacelt, tā tiks līdzīgi noklusēta vai saslaucīta zem tepiķa, jo to izbazūnējot tiks atkal no pagultes izvilkta imigrācijas un multikulturālisma tēma, ko nevienam vadošajam sociķim nevajag. Tāpēc vienīgais kas tāds notiek - tiek, jau labi sen, popularizēta ideja par to ka nevajag vairoties - un tas gan tiek darīts no augstākā līmeņa - teiksim, dažas jaunas britu pamuļķes izdomā paziņot ka šīs nespiedīs laukā sīkos kamēr notiek "klimata krīze", un viņas BBC parāda televīzijā...

www.tvnet.lv/7012567/nakamnedel-riga-jauniesi-protestes-pret-vacijas-energetikas-politiku

Dabas draugi atdūrās nejauši atklāja ka arbūzu ziņu lapai ir bik savādāki mērķi nekā viņiem...

Šajā momentā iestājas uzskatu atšķirība Tu uzskati ka bībeles saturu ir izdomājis cilvēks, no kā izriet ka jebkāda kristietības forma ir reliģija. Es uzskatu ka bībele ir uzrakstīta ar cilvēku rokām, bet tās saturu cilvēks neizdomāja, un attiecīgi reliģija ir "pievienotā vērtība", ko dažādām konfesijām, piemēram, katoļiem vai pareizticīgajiem, ir piedomājuši klāt cilvēki pēdējo 2000 gadu laikā, bet kam bībelē pamatojumu nevar atrast...

Lūdzu nelieto pret mani vārdu "reliģiozs" - es neesmu reliģiozs, es esmu ticīgs Reliģija mani interesē tikai no tāda pat viedokļa kā marksisms vai islams - izprast, bet ne lai lietotu.

Un kur ir tā robeža starp to ka tu turi rokas uz stūres, nestūrē bet seko līdzi notiekošajam, un to ka tu turi rokas uz stūres, nestūrē bet līdzi notiekošajam neseko? Kāda tajā herņā ir iestrādāta aizsardzības funkcija kas novērš iespējamību ka tu dročī telefonu, uz ceļu nemaz neskatoties?

Ja uz mašīnas noturēšanu savas joslas vidū ir jāiespringst, lai arī tā ir vienīgā lieta kas tev tajā laikā ir jādara, tad vai nu tev kaut kas nav kārtībā ar piekari un/vai riepām un mašīna stipri velk uz vienu pusi, vai, ja mašīna tomēr iet taisni, varbūt jānomaina joslu asistents mašīnā pret autobusa biļešu asistentu telefonā...

Bez tās ĢMO problēmas ko bradypus nosauc ir vēl viena problēma - iemesls kāpēc konkrētā kultūra tikusi izmainīta. Ja iemesls ir lai augi labāk augtu vai lai būtu izturīgi bret kādiem kaitēkļiem, forši - bet, piemēram, tie laikam bija rapši, kurus ģenētiski izmainīja lai tiem varētu hujārīt virsū vairāk pesticīdu, respektīvi, izlasi uz eļļas pudeles "satur ĢMO", domā "iespējams, satur vairāk pesticīdu"...

Es neesmu daļa no "trijotnes" - lai arī manas simpātijas ir bradypus pusē, bet es esmu ieinteresēts skatītājs... Un joprojām neesmu sagaidījis no tevis tos kapitālisma mīnusus; man vienkārši ir interesanti - bet tu kā zutis izlokies no tiem diviem...

Japāņi [tieši japāņi] ir uzticami savam pirmajam un, iespējams, otrajam braucējam, japāņu inženieru pieejas dēļ un tas arī viss. Hujdajs, iespējams, ir pārņēmis no bitsumišī ne tikai dzelžus, bet arī ražošanas pieeju, bet tikai "iespējams" līmenī.

Es biju mazliet šokā pirms kāda gada izbraucot ar sievas māsas desmitgadīgo hujdaja tricāru - es biju patīkami pārsteigts par to ka vārgākais traktormotoriņš diezgan pieņemami velk savus kaulus - bet pārsteigts atklāju ka kārbai sinhronizatori pizģec; lai gaitā pārslēgtos, kā minimums pāris robiem vajadzēja apgriezienus salāgot... Kur ir tā kvalitāte?

Uz kā rēķina tas asistents atvieglo braukšanu - uzmanības rēķina?