Ja brauc kā sirds vēlas, tad KĀDA apdzīšana ietekmēs arī maciņa biezumu un soda punktu skaitu, iespējams, liekot kādu laiku velosipēdam dot priekšroku pār mašīnu. Vienkārši vajag normāli braukt, un viss.

Termostatam virsū ir rakstīta temperatūra. Man golfā ir walker karstais termostats; virsū rakstīts 87, tātad tā ir atvēršanās sākuma temperatūra - dzeses sistēma turas ap 95. Neņemos kategoriski apgalvot, bet pieņemsim ka aftermarketam tā temperatūra ir atvēršanās sākuma temperatūra - kā jau teicu, man te kaut kur mētajas VAG OEMs ar tādu ciparu, un tam tā ir beigu temperatūra... Pārdevējam arī var prasīt, jo termostatiem tak ir varianti.

Mājās, protams, pavāri, ja ir termometrs.

Cik ar vienu balonu varēja nobraukt?

Izklausās ka esi nopircis auksto termostatu, tb tādu, kas sāk vērties vaļā pie kaut kādiem 75 un pie tiem 87 beidz savu atvēršanos - tas, apvienojumā ar to ka ķīselis, izraisa temperatūras staigāšanu, jo tāds termostats temperatūras kritienu spēj pavisam, jebkurā situācijā, noķert pie tiem 75 grādiem. Pa lielam nekas īpašs ja ar tādu patreizējajā sezonā temperatūra staigā 80-85 grādu robežās.

Elementāri, vatson - temperatūra staigā tad, ja motors nespēj piesildīt savu dzeses loku - vai nu termostats beigts, vai arī ķīselis un laukā bargs sals, vai arī termostata atvēršanās temperatūra pazema. Man pirms kādiem 3 mēnešiem sanāca izbaudīt pirmo variantu - bija interesanti vadības blokam piespraustajā kompī skatīties kā temperatūra staigā; uz šosejas ar motoru pirms krusta nobremzējot temperatūra nokritās par dažiem grādiem. Eļļas temperatūŗa, ja kas, dara to pašu, bet nu tur gan tas ir normāli.

Fan, tu šobrīd salīdzini pirkstu ar krānu. Rūsēšanu mēra nevis kilometru tūkstošos, bet gados. Paskaties, piemēram, uz mazda 6...

Nē, to vajadzēja darīt pirms likšanas. Ja tev tas liekas smieklīgi, laikam neesi lasījis par brāķa termostatiem - man ir bik sanācis palasīt.

Es jau to apskatīju pāris postus augstāk - tā reāli ir trasei domāta mašīna ar kuru drīkst pārvietoties pa ielu - jebkurš pēdējo 31 gada laikā uzražots VAG turbo motors ir elastīgāks, lasīt - patīkamāks lietošanā. Jā, GTI trasē tas kivičs spēj izpuļķēt, un ar R cīnīties diezgan līdzīgi, varbūt pat tam iet labāk, nezinu - bet braucot ar to kiviču pa rīgu, tas nebūs labāks par tavu fabiju, mašīnu ar vārgu nemotoru, jo lai tas ķip R kivičs sāktu iet, to motoru ir jāgriež virs 2,5k, noteikti ļoti patīkami pilsētā, un ārpus pilsētas nodrošināms tikai ar īsu kārbu un lielāku čikāšanos - salīdzinājumam GTI pūtiens sākas @ 1,5k - lūk ar tādu jau var braukt.

Mašīna un motors?

Vispār termostati ir ar dažādām atvēršanās temperatūrām; vēl vairāk - pat standarti, ko atzīmēt uz korpusa, var atšķirties; man plauktā stāv divi termostati, viens VAG OEM Behr-Thomson, vismaz pārdesmit gadus vecs, otrs pasvaigs Wahler, abiem virsū rakstīts 87 grādi, bet OEMam tas ir atvēršanās beigu punkts, aftermarketam atvēršanās sākums... Jebkurā gadījumā es termostatus pirms likšanas vienmēr pavāru katliņā, kurā arī ir iebāzts 100 grādu termometrs, lai redzētu ko tas termostats tur dara

"TypeR iet "normālāk" par jebkuru Golpu" - kas tad diez ir Golf R - tas nav golfs? Un ar to normālumu diemžēl ir parastā hondas zāles pļāvēju problēma - kā jau zini, hondas izstrādājumi paredzēti pensionāriem vai puišeļiem; šis konkrēti puišeļiem, jo pensionārs tik daudz nemaksās par mašīnu, kur nav sajūtama starpība pret lētāku, par cik pensionārs nekad nenovedīs to motoru līdz pūtiena slieksnim Jauda it kā abiem ir vienāda, bet griezes momenta salīdzinājums ir interesants - golfam max griezes moments ir no 1,8k līdz 5,5k - hondai no 2,5k līdz 4,5k - apmēram tādas pat konfigurācijas motors ne tikai turbīnu iegriež ļoti nepraktiski augstu, bet piedevām vēl tā turbīna nav spējīga motoru piepūst jau no 4,5k.... Bet nu, honda tāds astoņesmito gadu pirmās puses kurbulis vien tik ir - bet nu tā kā kaut kādi niecīgi uzlabojumi ir novērojami, iespējams, pēc 10 gadiem kad eiropieši ražos vairs tikai elektromobīļus, honda, iespējams, būs jau tikusi tik tālu ar benzīnnieku ražošanu, kur bija eiropieši astoņdesmito beigās, kad audī 2.2 20v turbiķis ar netiešo iesmidzi, bez maināmām sadales fāzēm, un parastu turbīnu, spēja attīstīt max griezes momentu no 2k līdz 5,5k, sniegumu, kas hondas 2,0 turbiķim, aprīkotam ar kosmosa tehnoloģijām, ir tik sasniedzams kā cūkai mēness.

Tu noteikti piesauksi ka tas hondas mašīnas izstrādājums ir lētāks par Golf R - nu jā, jo tas gan satur mazāk satura - bet nu tas ka to type R vispār var mēģināt salīdzināt ar R, jau arī ir pavisam nesens jaunums - mk7 ražošana bija labi jau pusratā, kad hondai beidzot izdevās uzražot type R, kurš beidzot būtu spējīgs noskriet visvājāko GTI; līdz 2015. gadam hondas zālespļāvēju jūsmiņi varēja lepoties vienīgi ar to, ka viņu type R motorzāģis ir augstu uzgriežams, bet ne ar to ka tas ietu.

Tu pērc mašīnu lai ar to brauktu, vai lai to nošķiltu? Ko vispār nozīmē "auto izturība pret triecienu no aizmugures ir nekāda"? Mašīnas aizmugure nomināli visdrīzāk ir ne mazāk izturīga par priekšu; vienīgā man zināmā mašīna, kurai aizmugurē NAV lanžeroni, ir B3 audī, visiem citiem ir, un mašīnām, kurām grabažniekā ir paredzēts sēdēt, ražotājs noteikti to vietu arī pastiprina. Cita lieta ka aizmugurē nav motors, un kāds pseidodžips var trāpīt virs bufera/lanžeru līnijas.

Viens kolēģis pirms kādiem 3 gadiem izdomāja aizstāt savu 1990. gada B3 A80, kas ir viņa īpašumā no 2004. gada, ar kaut ko jaunāku - paši tak zināt, jaunāks ir labāks, bla bla bla. Nopirka 2003. gada moņģiku ar ķīseli, kādus divus gadus pabrauca, bet labi ka A80 atstāja par otro mašīnu, jo šad un tad kaut kas moņģikam padārgāks izbeidzās un līdz algai ar kaut ko jābrauc, jo dzīvo kādus 8 km no darba. Kaut kad pagājušā gada rudenī tai mizai beidzās apskate, un bija visādas problēmas, tajā skaitā rocene uz mašīnas sprūda, lai arī noņemts tur viss darbojās - nah, izārdīja to lamatu un turpina braukt ar A80

Vispār jau galvenā problēma ir cilindru dilšana, ne korozija. Bik ir starpība atsauksmēs starp mk3 golfa un mk4 golfa 1.6 vai 2.0 - par mk3 motoriem nevar pateikt neko īpašu, par mk4 - mēdz rīt eļļu - jā, tu uzminēji, mk3 ir čuguns un mk4 alumīnijs, un kad alumīnijs sāk dilt, tas notiek fantastiskā ātrumā - tikmēr čuguna motors, pie noteikuma ka ar blīslēgiem viss ir labi, arī pie jūtama diluma eļļu jūtami nepatērē.

Abet par to tevis nosaukto problēmu - jā, tāda eksistē, bet nu tad jau atkal - es nezinu kā tas izskatās ar alumīnija blokiem, ar čuguna blokiem, nu, bik pakorodēja galva, noēvelē un mauc tālāk. Pašam ir sanācis ar šādu joku saskarties kādas 4 reizes. Par to ūdeni - es nesen nopirku rezervei motora apakšu, izceltu no corrado, tur izskatījās ka iepriekšējais īpašnieks tiešām bija ar ūdeni maucis, jo dzeses sistēmā bija bijusi brūna zupa un katlakmens - tā kā es ņēmu tikai apakšu, principā pie dirsas

Kāpēc tu man to stāsti? Es to ļoti labi zinu - es eidim izskaidroju kāpēc fordelis izstrādāja pats savu minimikroautobusu.

Sāksim ar to ka tas ir nevis motors bet nemotors. Turpināsim ar - palūrēju wikipēdijā - alumīnijs... Nūūū... Tev ar to motoru gan jau pietiks.

Varbūt viņam ir, bet tādā gadījumā tu neesi spējīgs viņu tiesāt, jo tu neesi ne kripatu labāks, drīzāk otrādi...

200 štukas normālam motoram arī IR maz. Cita lieta ka daļa ražotāju pirms pārdesmit gadiem pasāka aizrauties ar motoru, kam ir alumīnija bloks, ražošanu...

Te man liekas ka ir runa par prīmusu vai kādu tamlīdzīgu brīnumu, kam aķis nemaksā sotaku...

Ja kaut kas uz pārdošanu ir samudrīts, teiksim, grabošā vai kūpošā motorā kaut kas ieliets, tas laukā izlīdīs ļoti ātri, 7 mēnešus nebūs jāgaida. Tas, ja pirms pārdošanas mašīna tikusi remontēta izmantojot lētas detaļas, varētu būt cits stāsts...

Kopš kura laika fordelim jebkad ir bijusi kvalitāte? Tur tā problēma noteikti bija cita - fofāgens mēdz izmantot pieklājīgus risinājumus, kamēr fordelis ir lētās desas kaste, ķep ļep pa lēto salikts, izmantojot atjautīgus risinājumus lai varētu vēl lētāk uzražot. Es ceru ka vismaz pēdējo 30 gadu laikā viņi ir iemācījušies tās savas kastes uzražot remontējamas, nevis kā agrāk, kur lietas, kas kādam fofāgenam vai audī mainās viegli, tur zilajam ovālam viss dziļā ānusā, piecos līkumos salauztas rokas rullz utt.

Pacel to savu latiņu augstāk - ir arī cilvēki kas ir reālistiski un par tām pāris štukām mašīnu vēlas nopirkt, nevis tikai ieķert kredītā. Iecienīti modeļi īpašniekus maina arī par pāris štukām naļikā.

Tas jaguārs par kuru visvairāk automīļu siekalojas noteikti ir šitentais

Automīļi ir tie, kas fano par vecām mašīnām. To grupu, ko tu dēvē par "automīļiem" un kurai pats piederi, man gribētos saukt kādā diezgan nesmukā vārdā...

Uzsvars uz "neesi pētījis". Vai tu zini kā Berta Benza deviņpadsmitā gadsimta beigās ar sava vīra uzbūvēto mašīnu, laikā kad visā vācijas impērijā bija uz pirkstiem saskaitāms mašīnu ar iekšdedzes dzinējiem, skaits, varēja pa kluso viena kopā ar bērniem doties garākā braucienā, lai arī vēl nebija nevienas benzīna uzpildes stacijas un neviena autoservisa? Jo benzīnu tirgoja aptiekās un kalēji bija uz katra stūra.

Saki, ar elektromobīli diezgan prognozējami? Es savā golfā varu sildīt salonu, lietot pakaļas stikla apsildi, lietot ķebļu apsildi, lietot maģi, neuztraucoties ka šo ierīču pārmērīgas lietošanas dēļ es varētu nespēt aizbraukt līdz benzīntankam. Šeit apskatītajai mašīnai visas manis nosauktās lietas, kuru ērta lietošana pēc iegribas mums liekas pašsaprotama, samazina nobraucamo attālumu, un vienīgais veids kā ražotājs varētu panākt lai tā nebūtu - likt lielākus aķus bet softiski atstāt vēl lielāku aķa rezervi nepieejamu, tb neredzamu - bet tā diez vai kāds darīs. Attiecībā par to "nobraukumi būs arvien lielāki" - jau 500 kilometru nobraukums jaunai mašīnai siltā laikā tagad ir dārga ekstra - paturi prātā ka litija jonu aķi paliks tikai dārgāki, tā ka diez vai aķu lielums jūtami pieaugs, un gan jau tāpat tādai teslai varētu iebāzt vairāk aķu tikai nolikvidējot priekšējo grabažnieku...

Iekšdedzes dzinēja gadījumā parasti ja izbeidzas degviela, "tad tu esi lohs" (c) timrots - tur tomēr degviela bāku pamet prognozējamākos apmēros un bāka pieļauj stipri lielāku nobraukumu.