Reku bradypus jau visu izskaidroja. Mana sieva te ir bik pāris iemeslu dēļ sagribējusi lai es pārvācos uz dižo pilsētu - es, protams, esmu ar visām četrām pret, jo man nav ne mazāko ilūziju par to ka tur pelnot, teiksim, štuku, mans dzīves līmenis būtu zemāks nekā te.

Un vēl jau ir visādas naudā neizvērtējamās lietas, tādas kā normāli kaimiņi, zems noziedzības līmenis, normāla satiksme utt. Jā, un sagadīšanās pēc - arī normāli ceļi - nu nopietni, manos parastajos autobraukšanas maršrutos ir uz pirkstiem saskaitāms bedru skaits...

Sāksim ar to mazo sīkumiņu ka tam vajag naudu... Ja nevajadzētu, es labprāt ķeksīša pēc dabūtu sev visas kategorijas, tāpat, lai ir, jo C1 dēļ man jau tagad vadītāja apliecība un šoferu komisija ir derīga 5 gadus. Tātad, lūk, pirmais - lai dabūtu tos CE burtus, noteikti vajag pāris štukas [no pirksta izzīsts cipars]. Otrais - es baidos ka šāds darbs nozīmētu to, no kā es šobrīd esmu atteicies - no iespējas katru dienu nobraukt 100 kilometrus braukājot uz darbu liepājā. Bet par meža tehniku - tur būtu tas pats + tur čaļi piedevām dzīvo kaut kādā nolaistā dzīvojamajā piekabē uz vietas cirsmā... Es tomēr gribu darbu, uz kuru var aizbraukt ar velosipēdu, kas sākas astoņos un beidzas piecos.

EJ DIRST, šitā sen nebiju smējies... Es tagad saprotu tavus savādos uzskatus par mašīnām - tu dzīvo kaut kādā ilūziju pasaulē. "tehnoloģiskā attīstība 10 pēcpadomju gadu laikā samazināja darbaspēka nepieciešamību laukos 3X!!!! " - kāda tad bija šī tehnoloģiskā attīstība - astoņdesmitajos visa lauku apstrāde notika ar zirgiem, bet pēc PSRS sabrukuma beidzot atslēdza aizslēgtos angārus, kuros glabājās jauni belarusi, un belarusu dēļ notika šī attīstība un samazinājās nepieciešamība pēc darbaspēka? Jeb vai tā "tehnoloģiskā attīstība" tev nozīmē smago mašīnu tehnoloģisko attīstību, ļaujot pārtiku ievest [uz parāda] no citām valstīm?

Vienīgā tehnoloģiskā attīstība, kas tevis nosauktajā periodā notika, bija mežizstrādē - parādījās mežizstrādes tehnika, kas ir ļoti labi, sevišķi forwarderi - esmu dzirdējis no saviem kolēģiem stāstus par to, kā viņi deviņdesmitajos strādāja mežos, ar rokām resnus baļķus krāmējot bričkās, kas, protams, uz veselību labi neatsaucās. Viss pārējais, ko tu sauc par "tehnoloģisko attīstību", bija krievijas tirgus pazušana un kolhozu iznīcināšana - ja tu kādreiz, izbraucis no rīgas, pabrauksi pa mazākiem ceļiem, joprojām ieraudzīsi daudzu fermu drupas - kā tev šķiet, to vietā tika uzrautas jaunas un tāpēc vecās pameta sabrukšanai? Vai tomēr - nolikvidēja esošās, līdz ar to nolikvidējot darba vietas?

Par to "nevajadzīgo darbaspēka daudzumu" un "nenormālo darbaspēka pārprodukciju" ļoti sasmējos Manā darbavietā "nenormālās darbaspēka pārprodukcijas" dēļ pēdējo 10 gadu laikā darbinieku skaits ir samazinājies gandrīz divas reizes, un lai noturētu esošos, ir ieviestas šādas tādas ekstriņas - teiksim, tos, kas dzīvo 5-10-15 kilometru attālumā, ved uz darbu; pirms 10 gadiem pašiem bija jābrauc kā kurš varēja. Līdzīgs stāsts ir arī otram lielākajam darba devējam, kūdras ceham - tur tagad "darbaspēka pārprodukcijas dēļ" mēdz strādāt cilvēki pat no liepājas [40-50 km], bet kadru mainība, cik dzirdēts, ir augsta. Un par tām "problēmām ar vēlmi maksāt" un "algu nosišanu" - redzi, firmai ir jābūt rentablai un tai ir jāmaksā algas atbilstošas ienākumiem. Mūsu firmas gadījumā mūsu priekšniecība nemaz nav spējīga algas pacelt - nu kā tu pacelsi ja ienākumi nemainās, bet pašizmaksas - degviela, elektrība - tikai aug - uz kā rēķina lai algas ceļ? Bet kāpēc ienākumi neaug? Tur noteikti, vismaz daļēji, atkal ir vainīga lieliskā dižās pilsētas attīstība. Teiksim, mūsu lielākais pasūtītājs ir viena dižās pilsētas firma. Kā jau dižās pilsētas firmai, tai ir "jāattīstās", tātad - jāmaksā lielas algas, kuras visu laiku jāceļ, un priekšnieks noteikti grib braukt ar jaunu džipu - un, cik dzirdēts, viņš to tik vien dara kā braukā apkārt pa visādām ēģiptēm un kanāriju salām. Bet kādam par to ir arī jāmaksā, un noteikti daļēji to darām mēs, ar savām 200-400 eiru aldziņām... Mūsu darba devēji tādas ekstras atļauties nespēj - nu, reizi pa 10 gadiem nopērk sev jaunas darba mašīnas, jā.

Tālāk - "agrārās nācijas izmirst" - tiešām? Paskaties uz āfriku - valstis ar augstākajiem dzimstības rādītājiem - kas tās ir, industriālas tautas?

Un par "dārgo elektrību", kur pie vainas esot tādi kā es - teiksi, vācijā arī noteikti elektrība ir dārga, jo tur pārāk daudzi dzīvo tālās viensētās, kur grūti nodrošināt elektrības piegādi?

Nācijai liela pilsēta ir tikpat veselīga kā tavai hondai frontāls kontakts ar stabu @ 30 kmph - tava honda tādā situācijā arī piedzīvo ātru un dinamisku attīstību.

Tavs piemērs par maskavu un pleskavu ir uzskatāms SLIKTAIS piemērs - maskavas attīstība ir nozagta pleskavas un visu citu krievijas pilsētu attīstība. Tas pats ir latvijā, kur dižā pilsēta un pierīga attīstās uz pārējās latvijas rēķina. Šīs tavas lieliskās attīstības dēļ es pelnu 400 eiras mēnesī [un es pelnu diezgan labi - man ir arī kolēģi kas pelna 200] - jo darbavietas mums te ir tādas, kādas tās ir, un nekā jauna te arī īpaši nebūs, jo pateicoties dižās pilsētas megaatīstībai, cilvēku mums sevišķi daudz nav palicis.

Ak jā, vēl par to "veslīgumu nācijai" - kā rāda vēsturiski piemēri, lauki ir tā vieta, kur tauta rodas, un kur tauta izmirst. Tātad, kādā veidā lauku iznīcināšana ir veselīga nācijai? Jeb vai tomēr ar "nācija" tu domāji "valsts"?

Ko nozīmē "ja to ļautu tās pašas ES prasības" - latvija nedrīkst par savu kaut vai to pašu tīnūženi ņemties pārbūvēt par autostrādi bez ES piekrišanas?

Un ko tu sagaidi - sūdu vezumus un dakšas? Bet ar visādām demonstrācijām, no kurām tāpat jēgas nav - ir viena nopietna problēma - tās prasa neiet uz darbu un vēl braukāt apkārt.

Lietuviešiem ir autostrādes savādākas valsts attīstības dēļ - viņiem ir TRĪS lielās pilsētas, kuras bija jāsavieno - mums tikmēr ir ūdensgalva un mazpilsētas, līdz ar to plūsma, loģiski ir mazāka, kādas vēl divas joslas...

Par ceļu tīrīšanu - situācija kaut kad gada sākumā - es dzīvoju 10 km no robežas, un mans lietuvas brālēns dzīvo ~40 km no manis - šis atbrauc un stāsta "lietuvas pusē sniegs un ledus, slidens, braucu lēni, latvijas pusē pliks asfalts"

Tas jau saistošāk tad, ja gribas kaut ko modernāku ar eļļu darbināt...

Nūūū, vispār papētot vēsturi - tev līdzīgi indivīdi, kas vēlas sacelties pret esošo sistēmu, jeb kā tu sauc, "draudzi", jau kādus 50 gadus var eiropā nopirkt japāņu mašīnu izstrādājumus - nē, nevis privāti importējot, bet nopērkot pie vietējā izplatītāja - piemēram, Toyota Carina pirmo paaudzi, kuru sāka ražot 1970. gadā, jau eksportēja uz eiropu. Tā ka tevis piesaukto astoņdesmito gadu beigās, visdrīzāk, tie izstrādājumi bija beidzot sasnieguši opeļa līmeni un tos pat varēja mēģināt pirkt.

Tas zemnieks ir bez izdomas un/vai nelieto internetu Rietumos tie kas darbina mašīnas ar cepamo eļļu, diezgan bieži izmanto attiecīgas "iekārtas", ar zināmu analoģiju ar gāzi - atsevišķu, apsildāmu tvertni, kur tā eļļa atrodas, un vai nu rokas, vai automātisku pārslēgšanos - doma tāda ka aukstu motoru iedarbina, padarbina ar dīzeļdegvielu līdz tā eļļa savā tvertnē uzsilst, pēc tam pārslēdzas uz eļļu - pirms noslāpēšanas viens moments jāparūcina uz dīzeļdegvielu lai no degvielas sistēmas eļļu iztīrītu.

Vari palasīties www.volkspage.net/technik/ssp/ssp/SSP_330.pdf

Es izlasīju - secinājums - nepieciešamība pēc kā tāda ir atkarīga no filtra novietojuma - tā piedeva ir nepieciešama kvēpu sadegšanas temperatūras pazemināšanai, situācijās kur tas filtrs ir tālāk no motora. Nu jā, tam passātam uzreiz aiz turbīnas nāca katalizators bet kvēpu filtrs nāca tunelī. Jaunākām mašīnām gan jau filtrs parasti ir tuvāk, lai to šķidrumu nevajadzētu.

Nē, cits. Adblue ir priekš SCR, kamēr es pieminu daļiņu filtru.

Tas ir ļoti labi ka VAG to pēdējo notikumu pārāk jūtami neņem vērā. Pareizāks nosaukums būtu "japāņu lēto sūdu iebrukums". Tas tiešām būtu traģiski, ja VAG būtu sācis skaitīt kapeikas tādā pat līmenī kā šķībači - plāni bleķi, tievi vadiņi, kurus, kā izskatās, uzprojektējuši amatieri [ļoti forši izskatās ka releji un drošinātāji izmētāti pa visu motortelpu], motori un kārbas bez izturības rezerves un viss pārējais. Protams, nevarētu tiekt ka pilnīgi neņemtu vērā - ap deviņdesmito gadu miju arī VAG sāka skaitīt kapeikas, bet ne tik uzkrītoši kā šķībači.

Es nezinu par jaunākiem aparātiem, jo nav bijusi vajadzība pētīt, B5.5 2.0 TDI passātam, kas bija "tehnoloģiju izstrādes modelis", tb pirmais VAGmobīlis ar daļiņu filtru vēl pirms to prasīja normas, ir speciāls kvēpu filtra šķidrums speciālā, grūti pamanāmā bāciņā - grūti pamanāmā, jo rezerves riteņa arka grabažniekā ir ar paceltu viduci, un tajā paceltajā viducī no apakšas puses ir tā bāciņa, kuru uzpildīt var par kaut kādu atskrūvējamu caurumu no augšas. Šis šķidrums ir diezgan dārgs, neatceros cik maksāja litra pudele, vai tik nebija 20-40 eiru diapazonā, ar pilnu trauku, 4 litri, var nobraukt 100k km.

Kā tas ir - "salīdzināt nav korekti"? Tavs apgalvojums bija - "Šodien jauns Volkswagen nu nekādi nav uzskatāms par lētu" - es ar savu piemēru pierādu ka "jauns fofāgens nekad nav bijis uzskatāms par lētu". Ar ko atšķiras tā tirgus pozīcija, kurā bija pozicionēts mk2 GTI, no tās, kurā ir pozicionēts mk7 GTI? Un ar ko atšķirtas tā tirgus pozīcijas, kurās bija pozicionēts tavs buss no tās, kurā bija pozicionēts labi aprīkots T3? Visdrīzāk ne ar ko.

Tu vēlies skatīties pa labi un pa kreisi, jo skatoties taisni uz atpakaļ, tu neko lētāku atrast nespēj Bet tad atkal - tiem taviem opeļa un toyotas piemēriem lielākoties arī ir priekšteči, un es stipri apšaubu ka sameklējot cenas, cik maksāja pirms 30 gadiem MB100 un Toyota Carina, un pārrēķinot inflāciju, tās sevišķi atšķirtos no tevis nosaukto šodienas pēcteču cenām

Tā ka galu galā viss atduras nevis uz cenām, bet gan uz tavu cenu subjektīvo uztveri. Neuztraucies, arī vācijā astoņdesmitajos noteikti bija indivīdi, kam pie tavas rocības pirkt jaunu mk2 golfu likās neprāts, un tāpēc pirka kadetu vai nissanu...

Par latviju un rīgu nezinu, izklausās pēc asfaltētā ceļa kas ved uz manu darbavietu, ar to starpību ka puse no tā posma arī sevišķi lāpīta netiek; vienā vietā smuks slaloms ar asiem pagriezieniem jātaisa lai izvairītos no bedrēm.

Salīdzinot ar ko - mūsu tautas vidējo rocību? Par golfiem mēs jau esam noskaidrojuši - ja maksāšana notiktu zeltā, nevis papīra naudā, par mk7 nākotos nolocīt tikpat daudz zelta, cik par līdzvērtīgi pozicionētu mk2, par spīti tam ka mk7 ir sastumts stipri vairāk elektronikas un kosmosa tehnoloģiju, respektīvi, mk7 ir lētāks, jo satur vairāk par to pašu naudu. Varam pameklēt infu par vecākiem VW busiem; nejutīšos sevišķi pārsteigts ja izrādīsies ka labi aprīkots T3 būs bijis vienās naudās ar tavu busu - tuaregu nomērīt īsti nesanāks, jo to sāka ražot tikai nesen.

Esmu bijis - sēžot tūristu autobusā caurbraucot uz vāciju, divus gadus atpakaļ. Kas tur bez normālajām šosejām un graujošajām autostrādēm ir - mazie celiņi latvijas un lietuvas līmenī?

Sūds par to ka latvija ir pirmspēdējā - kāpēc polija ir tik zemu?

Nu labi, viena maza piebilde - benzīnnieku kvēpu filtriem noteikti liktenīga būs nevis kvēpu radītā dūmošana, bet gan eļļas degšanas blakusprodukti - un pie šodienas mašīnu vaļīgajām eļļas patēriņa pielaidēm, tas varētu arī būt diezgan kritiski...

Bet paskatīsimies uz to no otras puses - benzīnniekam izgrieztu kvēpu filtru apskatē bez kaut kā izjaukšanas toč nevarēs pamanīt...

Nūūū... Es domāju ka benzīnniekiem nebūs tik traki. Pirmkārt, es pieņemu ka dīzeļiem tas ir saistošāk mūsu dīzeļdegvielas kvalitātes dēļ, respektīvi , tie vairāk kūp un līdz ar to filtri vairāk aug ciet, kamēr benzīnam tāds moments neeksistē - otrkārt, cik tad tie benzīnnieki vispār kūp... Ja benzīnnieks sāk pastiprināti kūpēt, tur kaut kas ir dziļā pakaļā un tas spēcīgi ietekmē iešanu un patēriņu, kamēr ja dīzelim kaut kas izraisa lielāku kūpēšanu, tas braucējam milzīgu atšķirību nedod, un tā var arī turpināt braukt, līdz filtrs ir ciet. Tā ka visdrīzāk benzīnniekiem ar tiem filtriem būs tāpat kā ar katalizatoriem, kur katalizators mēdz izvilkt 20 gadus un vairāk, pie noteikuma ka kāds viņu kāda cita iemesla dēļ neizgriež vai pašu mašīnu neizjauc.

Es esmu bik palasījis par ķīseļa darbināšanu ar citām degvielām, pamatā, cepamo eļļu - no eļļu kurināšanas cieš sprauslas. Pa lielam tāds gājiens tāpat ir prātīgs tikai sūkņa motoriem, kur sprauslām jauni smidzinātāji maksā ~50 eiras gabalā - ir arī indivīdi, kas ar to pašu cepamo eļļu darbina sūkņsprauslniekus vai CR, bet tas ir pārāk dārgs prieks.

Nu paga, izturīgi salīdzinājumā ar ko? Ar tādu motoru kā tava darba passātā? Jā, protams - bet kāpēc? Tāpēc ka hibrīds? Nē, tāpēc ka tas ir primitīvs japāņu motors, kurš noteikti ir bāzēts uz kādu motoru, kurš tirgū tika palaists septiņdesmitajos vai astoņdesmitajos, un ir ielikts mašīnā, kur virsbūve visdrīzāk izjūk ātrāk nekā motors. Uzskatāms piemērs tam ir hondas.

Un mehāniķi tādus šķībaču brīnumus noteikti ienīst - jo tad, kad kaut kas tomēr ir jāremontē, tas, visdrīzāk, nav viegli, un šie mehāniķi sāk sarunāties japāniski Tevis nosaukto iemeslu dēļ šie brīnumi varētu nepatikt servisu īpašniekiem, bet gan jau tur arī viss ir normāli.

"Ultra izturīgi", jo tos izmanto taksisti? Nejauc pirkstu ar krānu - bik ir starpība vai izturība ir jāizsaka tikai kilometru tūkstošos, vai kilometru tūkstošos kas nobraukti 10-15-20 gadu laikā. "Ultra izturīgajam" taksista hibrīdam kā reiz ir vieglāka dzīve nekā daudzu šī tofika lietotāju mašīnām - dienā tikai viens aukstais starts, no vietas to izkustina elektromotors, utt. Bet tajā pašā laikā tur ir visādas interesantas puņķainas kosmosa tehnoloģijas sabāztas - man, teiksim, labāk patīk siksnas piedzīts ūdenssūknis, nekā elektrisks ūdenssūknis kuru iekšā slēdz kaut kāds vadības bloks...