Uzskaiti kas tajās tavās apkopēs ietilpst. Pa lielam tie tavi cipari ir šausmīgi [jo dīleris], tas nekas ka širpotrebs/mazmotors - ieliet normālu eļļu tajā 2.5 iekš nekruta servisa vien izmaksās jūtami lētāk kā tev mazāku daudzumu pie dīlera. Kas vēl būtu ja tu brauktu ar līdzvērtīgas klases mašīnu, teiksim, jaunu A6 [jo škodai sešu katlu ķīselis vairs nav]...

Paturi vēl prātā ka tā C5 remontu izmaksas nav salīdzināmas pret tavām apkopju izmaksām - tās ir jāsalīdzina pret tavām līzinga izmaksām. Tu bolīsies - kāpēc? Nu tik tā - manu golfu arī varētu salīdzināt ar tavu škodu [un tas būtu godīgāks salīdzinājums, ja kas - vienas klases mašīnas tomēr] - bet lai tas salīdzinājums būtu godīgs, man startā vajadzētu sakrāmēt piekarē un ritošajā daļā VISU jaunu + pāriet pāri motoram un kārbai - un tad var sākt salīdzināt lietošanas izmaksas.

Tāpēc ka atlikt vajadzēs kaut kādus mēnešus, kamēr piķot par jauna širpotreba oplīzi vajadzēs visu laiku.

Šodien ir viena starpība pret astoņdesmitajiem - pilsētas skolā skolnieks ir viens no 25-30 klasē, kuram ir tikai jāiekaļ - lauku skolā viņš ir viens no 10-15, labākajā gadījumā, un tur skolotāja var strādāt arī individuāli, nevis tikai visu lielo baru no priekšas ganīt.

Attiecībā par tavu augstskolas pieredzi - problēma diez vai bija skolā, bet tajā, ka tie, kas bija beiguši dižās pilsētas krutās skolas, bija dižās pilsētas krējums; lielpilsētas krutākie skolnieki kuri vēl papildus bija viskautko mācījušies. Ja tavai videnes klasei būtu iedota piešprice ar 5-10 dižpilsētas krutās skolas zubrilkām, tad tu arī būtu sācis vakaros šķirstīt grāmatas lai nepaliktu apakšgalā...

Mazpilsētā pa lielam nevar divas lietas - 1) nav augstskolas, lasīt - 3 vai 4 gadi jāpavada kādā citā vietā 2) ja esi izvēlējies profesiju, kuras darbavietas pamatā atrodas dižajā pilsētā. Nu labi, ir vēl 3) - atsevišķu iestāžu apmeklējumi, kuras mistiskā kārtā atrodas tieši dižajā pilsētā.

Domu sapratu, jā, un, kas tad ir? Redzi, es dzīvoju laukos, [lasi - ārpus rīgas] vietā kur tikai indivīdi ar paaugstinātu spiedienu galvā var izdomāt bērnus sūtīt uz skolu, kas nav tuvākā - starpība ir ļoti uzkrītoša - to, kam ar galvu viss ir kārtībā, bērni uz skolu aiziet ar kājām, ja tā ir max kilometra attālumā, vai arī iziet līdz mājas piebraucamajam celiņam un tos aizved novada mikroautobuss uz skolu, ja attālums ir lielāks par to kilometru - tie kam ir paaugstināts spiediens galvā, var paši savus bērnus kaut kā transportēt uz iedomāto kruto skolu - mana ciema gadījumā bērns noteikti var dienā pavadīt 2x1 stundas autobusā. Nu labi, pie mūsu tizlās skolu sistēmas es vēl saprotu pusaudzi/jaunieti kurš dzīvojot pa vidu starp nīcu un liepāju izdomā iet videnē liepājā, jo pabeidzot videni tur, būšot labākas iespējas augstskolā iestāties...

Tā kā dižā pilsēta ir pilna ar tādiem investoriem kā tu, un piedevām viņu atvases nav spējīgas pašas ar tramvaju, trolejbusu vai autobusu aizbraukt, bet jāved ar mašīnu, tad ir tāda ļoti komiska un absurda situācija - dižajā pilsētā ar pirmo septembri piepeši sākas baigie korķi - tikmēr, piemēram, liepājā, dabas parādība ko var nosaukt par korķiem [nepieciešamība pavadīt kādas 10 minūtes lai tiktu pāri kanālam] ir novērojama tieši vasarā, tūristu dēļ, kamēr citās sezonās, kad tūristu nav, arī pīķa stundās var braukt tīri normāli.

Ar dzīves un darba vietu viss ir vienkārši - abiem jāatrodas pēc iespējas tuvāk vienam no otra. Kad man radās vajadzība pārvākties no vienas vietas uz otru, 23,5 km attālumā, es nomainīju darbavietu, jo vecā būtu 22 km attālumā. Ja nu akurāt man rastos vajadzība mainīt darbu un es dabūtu labi atalgotu darbavietu liepājā, jā, es būtu gatavs braukāt ikdienā 2x50 km, bet tikai tāpēc, ka tas man nozīmētu dienā max 45 minūtes vienā virzienā, normāli braucot - nevis tas murgs, kas notiek dižajā pilsētā - un braukāt tikai tāpēc, ka šeit ir privātmāja - ja tā nebūtu, tad noteikti pie viena tiktu nomainīta dzīvesvieta.

...toties nobraukumi virs 20k gadā pārsvarā ir cilvēkiem, kas strādā labāk atalgotu darbu dižajā pilsētā, tomēr nevar atļauties tur dzīvot, un bērni tiek sūtīti nevis uz mājām tuvāko izglītības iestādi, bet vecākuprāt krutāko - un tā nu visu laiku tikai ir jābrauc, jābrauc, jābrauc, jābrauc, jābrauc. Jebkurā citā latvijas pilsētā pie līdzīga atalgojuma darba diez vai ikdienas gaitās izdosies nobraukt vairāk par 5-10 štukām tā vienkāršā iemesla dēļ ka cilvēks var atļauties dzīvot tajā pašā pilsētā, un bērni nav jāved ellē ratā kaut kur vismaz 25 km attālumā.

Tu kaut ko nesaprati - es teicu "tās nav 70 gadus vecas jeņķu tehnoloģijas", jo ir skaidrs no kurienes nāk tas tavs ieteikums nemainīt eļļu - no tā tava čurslera/dodža/kevroleta/whatever, kuru ražotājs ir paredzējis nopist līdz kliņķim, un tāpēc motorā un kārbā eļļas maiņa nav paredzēta , un tu tad arī to dari un iesaki tā darīt citiem.

Attiecībā par tavu vēstures uzskaitījumu - tas ir jauks, bet tā tehnoloģija nav vecāka kā tava amerikāņa arhaiskais tomāts, bet jaunāka. Tas kas ir vecāks par 100 gadiem - tā ir ideja, princips. Bet neviens ražotājs neražo jau 100 gadus variatoru ar nelielām nianšu izmaiņām - konstrukcijas, materiāli un veidi ir spēcīgi mainījušies. Man kaut kā liekas ka vecākais autobuvē reāli izmantotais [nu tāds ko saražoja vairāk par dažiem eksemplāriem un tirgoja publikai] variators bija iekš DAF vieglajām mašīnītēm pēckara gados, līdz lolvo pārpirka viņus, un tāda veida variatorus - ar gumijas siksnu - vairs neražo.

Un jā, vāciešiem tādu sūdu savajadzējās tikai nesen, bet tā vācieši pa lielam vienmēr ir piedāvājuši vismaz papildaprīkojumā motorus, kamēr variators ir pievilcīgs nemotoriem, kuri ir jātur augstos apgriezienos.

P.N. Ja gribi redzēt ilgi ražotu transmisiju, atkal nāksies skatīties uz velosipēdiem - Sturmey - Archer savu trīs robu rumbu, modelis AW, ražoja izmainot sīkas nianses kādus 100 gadus; tagad joprojām tiek ražots modelis ar tādu nosaukumu, bet tur ir šis tas pamainīts pārslēgšanas mehānismā.

Neaizmirsti ka te nav runa par 70 gadus vecām jeņķu tehnoloģijām...

Tu zini kāpēc tas seats ir lētāks? Jo ērmīgāks paskats un lietotu virsbūves detaļu pieejamība ir diezgan problemātiska. Protams, ja vajag pēc iespējas lētāku attiecīgās paaudzes golfu, tā var darīt - viens paziņa, teiksim, pēc šitāda principa nopirka mk2 Seat Toledo - jo gribēja lētu ceturto golfu.

Kurš, 2.5 V6 TDI? Ja prāta nav, tad pišās. Savādāk visas tā motora kaites un prasības ir atkostas, un remontu izmaksu ziņā tas motors tāpat ir vienu pakāpi zemāk nekā 2.7/3.0 TDI.

Nu nu, kādas tad ir tās audī ergonomikas problēmas? Pastāsti, gribu zināt ko es, nepilnus divus metrus garš cilvēks, esmu palaidis garām

Tev ir zināma taisnība. Tas akords noteikti saliks kaut kādas fofāgena grupas mašīnas ārējajos izmēros, un ļoti ticams ka savas arhaiskās uzbūves dēļ būs arī diezgan uzticams. Servisa apmeklējumu izmaksas gan tas pēdējais punkts maz ietekmēs, jo galvenie servisi kas būs jāapmeklē, būs metinātājs un krāsotava, un tie nav tie lētākie. Attiecībā par ērtībām - 20 gadus atpakaļ lielā honda, akords, bija ar iekšējo ietilpību labi ja tā paša laika A4 līmenī, paredzēta četriem sēdoša suņa auguma japāņiem - es ceru ka šis modelis ir bik progresējis

Kas jau kuram ir astronomisks. Jauna DSG kārba ir sevišķi lētāka par jaunu multitronika kārbu?

Tu šobrīd salīdzini mašīnas pēc pilnīgi tukšiem skaitļiem - pilnu masu un maksimālo jaudu. Kad tu nesen brauci ar to piekto nemotora golfu, tajā bija četri pasazieri un viņu bagāža? Bet mašīnu paātrina griezes moments, nevis jauda.

Tu kaut ko esi sajaucis - nav tur nekas kaitīgāks - vienkārši jaunās atgāzu normas ir pietiekami šauras ka benzīnniekiem, lai tajās ierakstītos, vajag tos filtrus.

Traģēdija, nevis sapnis. Cilvēku pamesta vieta...

Dižās pilsētas pašā centrā viena tāda pati ēka, tikai tur tas brezents jau ir izjucis...

Tas tā ir tiem, kas brēc ka mašīna ir ekstra. Tiem, kam mašīna ir vajadzība, nevis ekstra, ir arī neelastīgas vajadzības. Man, piemēram, ir dzelžaini 200 kilometri nedēļā + ekstras.

Kur tu šitādu statistiku izrauj? Pat ja tā būtu, tas izveidojas pēc tāda pat principa kā latvijas vidējās algas - trīs nopelna 250 eiras, ceturtais nopelna 2000 eiras, visi četri vidēji nopelna 687 eiras. Vidējā latvijas privātpersona, tb vairums no uz ceļa esošajām mašīnām, vairāk par 15k gadā noteikti nenobrauc - 15 štukas - tas izveidojas tad, ja tev ikdienā jābrauc 2x25 km uz darbu, un vēl šur tur. Tikmēr mums ir daudz pilsētnieku, kas stumdās īsus gabalus un tam ciparam pāri nekādīgi nevar tikt [pilna dižā pilsēta ar tādiem, un citur arī], daudz pensionāru, daudz cilvēku ar divām un vairāk mašīnām - kur varētu rasties lieli vidējie nobraukumi?

Par čehiem un slovākiem neko nezinu; kad kādus gadus atpakaļ padzīvoju un pastrādāju ačgārnajā salā, strādājot darbavietās kur bija diezgan daudz poļu, satiku VIENU krieviski runājošu poli - viņam tolaik [šīs dekādes sākumā] bija ap 40, teica ka krievu valodu esot iemācījies augstskolā.

Uzsvars uz vārdu "saņemot minimālo algu". Latvijā tās algas, kas pirms gada bija minimālās, arī tagad ir minimālās tikai tad, ja darbavieta ir valsts sektorā.

"pēcāk noteikumus par nopietniem sodiem ja indivīdi staigā pa šoseju apdraudot sevi un citus"

Šitas bija kā jāsaprot - par kādiem indivīdiem tu runā - aļņu un stirnu indivīdiem? Latvijā uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt šosejas, kurām pa vidu ir žogi, kuru mērķis ir atturēt cilvēkus iet pāri - šaubos vai kādai tām ir oficiāli aizliegts iet pāri.

Kāpēc lai nebūtu iespējams? Viss ir iespējams, vienīgi ja rokas aug no nepareizā gala, tad jā, varētu būt gŗūti.

Interneta lietotājs, kurš te nespēj ielikt bildi ir līdzvērtīgs autobraucējam kurš māk tikai spaidīt divus pedāļus un ar mokām tomātu ieštepselēt draivā.

Es zinu vienu cilvēku, kurš darbina savu pārdesmit gadus veco nissan ķīseli ar atrabotku. Kā šis stāstīja - litrs atrabotkas 18 centi, lai uzlabotu viskozitāti, šis bik pielej benzīnu, tā litra cena paceļas līdz 27 centiem - ja sanāk daudz braukāt, mēnesī tā var sanākt ietaupīt kādas 300 eiras - ja akurāt jābrauc uz pilsētu, ielej bākā degvielu.

Atkarīgs no konstrukcijas un šofera tehniskajām zināšanām. Lai noslāpētu uguni, jāatņem degviela vai gaiss - raznosā aizgājušu ķīseli var noslāpēt, aizbāžot ieplūdi.