Tu laikam kaut ko nespēj saprast, lai arī cik reižu tev to atkārtotu. Vecas, nojātas mizas pēc čipša drīz izģērbsies; oriģinālais regulējums saturēja drošības rezervīti, jaunais to nesatur un prasa no dzelža vairāk - un, protams, čipsotājam ir jābūt pietiekami pohujistiskam lai piekristu čipsot tādu motoru. Kūp vai nu vienkārši nopisteņi, vai motori, kuru regulējums ir bezkompromisa, gan atšķiras krāsa - pirmajam visdrīzāk būs melni dūmi, otrajam pelēki - ja neesi pamanījis, ķīseļu faniem ir sauklis "jo spēks slēpjas kvēpos".

Reku lai būtu uzskatāms piemērs - ja salīdzinātu tava zvēru karaļa šībrīža tehnisko stāvokli ar tā A100 tehnisko stāvokli tā viģika filmēšanas brīdī - ja kādu no abiem būtu jāsauc par "nopistu šrotu", tas būtu tavs zvēru karalis - jo tajā A100 ir pārlasīts motors, kurā sakrāmēta čupiņa ar dārgām un jaunām detaļām - neba kaross blamētos piedaloties publiskos pasākumos ar lūžņiem - bet kūp, jo tas 2.5 TDI tur attīsta kādus 300 zs un vēl piedevām tam ir jāiegriež liela turbīna pēc iespējas ātrāk un ar pēc iespējas mazāku bedri.

Vispār jau ir otrādi. No Jonix, karosa un INC var sagaidīt individuālus regulējumus, kamēr tu kā reiz saņēmi kaut kādu standarta programmu - jo kā jau tu pats rakstīji, uz holandi aizsūtīja tikai vadības bloku, un nevis motoru vai visu mašīnu. Individuāls regulējums notiek uz ceļa, trasē, lidlauka vai ruļļiem, skatoties reālus ciparus - ja tev tur bija individuāls regulējums, tātad holandieši skatījās kristāla bumbā vai vandījās pa kafijas biezumiem.

Bet filtri ir domāti priekš tam lai dižajā pilsētā un citās apdzīvotās vietās cilvēki nesprāgtu nost dēļ ķīseļu atgāzēm. Redzi, atšķirībā no benzīnnieka, kura lielākais grēks ir tas ka tas vairāk veicina globālo sasilšanu - ķīselis toties izdala slāpekļa oksīdus, kas ir kancerogēna viela, veicina plaušu vēzi - un kvēpus, kas dara to pašu. Normāli strādājošs benzīnnieks šīs vielas praktiski nav spējīgs izdalīt.

Kuram ražotājam vai dīlerim ir jāzina ka esi sačipsojis? Fiziska iejaukšanās pēdējo 15 gadu ražojuma vadības blokos, kuri savā laikā ir skaitījušies moderni, nav vajadzīga, bloks aiztikts netiek, čipšķūneris var tikai pagrozīt kartes, nemainot to kā vadības bloks sevi identificē [tur kur tāda momenta nav, tur parasti čipšķūneri reklamējas, nomainot vadības bloka pašidentifikāciju - detaļas numuru, kuru vadības bloks parāda kad pieslēdzas, uz sava kantora nosaukumu], un dīlerservisos diez vai strādā tik spēcīgi speciālisti, kuri spēj ko vairāk kā vadības bloka programmas atjaunināšanu - un ja ir šaubas, garantijas gadījumā jau var vispirms mašīnu aizbraukt/aizejakulēt pie čipšķūnera lai uzmet atpakaļ standartu.

Kā jau minēju, nesen redzēju purnagrāmatā pāris zināmu čipšķūneru pašreklāmas postus, kur šie svaigas mašīnas sačipšojuši - un ne jau kaut kādus frančus vai japāņus, bet krutākus audī un bembijus.

Krāsošana ar baloniņiem neskaitās.

Un vispār - ja apskates rūķīši sāktu dajebkādā veidā meklēt vai motora jauda atbilst norādītajam, tad vienkārši vai nu uz apskati mainītu vadības bloku, vai mikreni, vai arī pārslēgtu regulējumu Principā priekš apskates šitā jaudu var samazināt jebkam - turbiķim iepūšot mazāk, atmosfērai uz to vienu brīdi uzgriežot vēlāku aizdedzi.

40-50 litri staķika astotā. Vidējais patēriņš svārstās ap 7,5 litriem.

Hahaha Man slinkums lasīt kas tur ir rakstīts, bet kamēr apskatē nav jaudas stends - un pilnpiedziņas jaudas stends, iekārta kura pat dižajā pilsētā ir viens gabals - tikmēr tur var būt rakstīts dajebkas. Realitātē apskates rūķītis pārbūves gadījumā jaudu nosaka pēc motora koda - ļoti ērti priekš tiem, kas iekš B2 audī ieliek 2.2 20vt, kurš ir labi pāri atļautajiem +30% jaudas - risinājums - iecērt dzimtā motora kodu - nu, vai, ja tas motors ir konstruktors - diezgan populāra pārbūve ir izmantot 2.5 TDI bloku - tad tur ir 2.5 TDI kods - kuru tad arī skatās un izmanto...

Neaizmirsti ka vārds "latvija" nav sinonīms vārdam "rīga". Rīgā, bez šaubām, ir daudz tevis nosaukto ļautiņu - gan ir runa nevis par tūkstoti eiru kabatā un tūkstoti eiru vērtu mašīnu, bet gan tūkstoti eiru lielu aldziņu un lētu pseidodžipu, parautu līzē. Mums taču tepat ir bariņš tādu cilvēku, šajā forumā Bet kad iziet ārpus rīgas - es, piemēram, dzīvoju novada centrā kurš no rajona centra atrodas 45 km attālumā - autobuss te darbadienās iebrauc 4 reizes [neskaitot vēl kādu sezonālo vai leišu ekspresi, kurš pēc pieprasījuma nelegāli mēdz paņemt cilvēkus, izsitot biļetes no pēdējās lietuvas pieturas] , sestdienās trīs, svētdienās divas - un man ir tā laime dzīvot novada centrā, bet ir jau vēl cilvēki kas dzīvo kādus 10-20 kilometrus prom, pa kādu grants ceļu. Piedāvāsi labu alternatīvu bez mašīnas? Nebūs daudz tādu entuziastu kā es, kas gatavi dienā nobraukt 100 km ar velosipēdu, bet arī man ir situācijas, kurās velosipēds pat teorētiski neder.

Nevienā šrotā nevienu resnu kaklu īpaši neesmu manījis - varbūt dižajā pilsētā tādi ir - liepājā un apkārtnē šrotu ir relatīvi daudz, seši, ja nemaldos - augstākais luksuss ko īpašnieks var atļauties - nestaigāt eļļainā kombinezonā un pats neskrūvēt, ko esmu novērojis trijos - pārāk neesmu pētījis ar kādām mašīnām īpašnieki brauc, bet šaubos vai būs īpaši jaunākas par desmit gadiem. Norēķināšanās skaidrā naudā, protams, ir pilnīgi loģiska darbība - spēj iztēloties ar eļļu nosmērētu kases aparātu? Un, protams, kurš muļķis gribēs pieņemt kartes, ja tādēļ ir nopietni jābaro banka? Kaut kādus nodokļus lielākā daļa nomaksā - ko vēl tu gribēsi? Lai iestādījums, kas pievienoto vērtību neražo, maksātu pievienotās vērtības nodokli? Bet nu pareizi, maksās jau klients, paldies, alkstu maksāt vairāk - par neko - jo nekādu pievienoto vērtību nekur nesaņemu. Pie tā ka tev šroti nedod nekādu labumu, pats esi vainīgs, un tas parāda kādos augstumos tu lidinies - man savos aprīkojuma medījumos tad nāktos izmantot jebaju, kur pārdesmit eiru vietā būtu jāatstāj pāris simti, un - pareizi, tie pāris simti pat netiktu tērēti latvijā, tā ka labums būtu vēl mazāks nekā šobrīd no tiem pāris desmitiem, kuri paliek tepat, visādos PVNos, akcīzēs un citur. Bet nu es esmu tāds izņēmums - lielākoties šrotus apmeklē cilvēki vienkārši meklējot rezerves daļas lai aizstātu esošās - un to dara cilvēki kas brauc ar mašīnām, sākot ar 10 gadus vecām, tb lielākā latvijas daļa. Vai tu būtu gatavs pirkt kādu mašīnas mezglu, kas maksā mašīnas vērtībā un dažu tavu aldziņu apjomā? Lielākā daļa nē. Bez tam, to sauc par reciklēšanu - atšķirībā no preses, šī darbība ir dabai draudzīga.

Bet man tiešam patīk tava ideja - mašīnas zem preses, un lai nabagi, kam nav tik daudz naudas, ko atstāt pie slaucējiem - dīleriem - staigā ar kājām. Tik atceries ka tevis ierosinātā vēl spēcīgākā sabiedrības noslāņošana, trešo pasaules valstu līmenī - treknie kakli kas var atļauties braukt ar mašīnām, un skrandaiņi kas nevar - demonstrantu pūlis var arī apstādināt tavu mašīnu, tevi piekaut un mašīnai piešaut uguni

Tad tie ir bijuši švaki entuziasti. Divmasnieks ir domāts lai slāpētu vibrācijas zemos apgriezienos zem slodzes, bez tā ir spēcīgas vibrācijas starp 1 un 1,5k, reāli ieminot grīdā visa mašīna sāk vibrēt, bet kaut kā tas nevienam deviņdesmito gadu audī braucējam, kas ir izvēlējies savam ķīselim nopietni paaugstināt jaudu, nav traucējis.

Bet kur tu rauj ka kāds uzskata rūpnīcas inženierus par idiotiem? Ja tu pats to nesaproti - tad rūpnīcas inženieriem ir citi mērķi regulējot. Pirmkārt, atstāt sprauslām ražības rezervi - kā dēļ čipsošana bez modifikācijām vispār ir iespējama - šo rezervi tad arī izmanto. Otrkārt, nodrošināt smukuma funkcijas - piemēram, audī 2.2 20vt motoram ar kodu AAN no rūpnīcas ir 230 zs jauda, 350 nm griezes moments, kas ir taisna līnija starp 2 un 5,5k, pārpūtiena funkcija uz kaut kādām 15 sekundēm, un apkārtējā gaisa temperatūras kompensēšanas funkcija, kas, pieaugot ieplūdes temperatūrai, ceļ spiedienu lai neatkarīgi no ieplūdes temperatūras, saglabātu vajadzīgo gaisa masu un tādējādi veiktspēju - čipsis to visu nolikvidē, nodrošinot ka motors visu laiku dod ārā visu, ko atļauj dzelži - rezultātā sanāk ap 280 zs, kaut kādi 400 vai cik tur ņūtonmetri, kas nu jau ir līkne ar kalniem un lejām, nekāda pārpūtiena un nekādas temperatūras kompensācijas.

Un vispār nē, lētākā jeņķu mašīna sešdesmito sākumā bija Rambler American, 1,8k, ar sešu cilindru motoru - diez vai volgai būtu bijušas īpašas izredzes pret šito.

Savam tirgum nespēja masveidā ne zapiņus saražot, un tad amerikāņu tirgum masveidā volgu būtu spējuši saražot...

Paskatoties uz tā laika jeņķu mašīnām - nu 1,5k zaļo būtu par kādu trešdaļu mazāk nekā līdzvērtīga jeņķu mašīna tajā laikā, bet tiem varēja piemest pāris simtus un dabūt pieklājīgu motoru...

Kā jau tu zini no latviešu praktiskās realitātes - normāla mašīna kalpo vismaz 25 gadus - sūdīga - 15-20 - paturi vēl prātā ka pirms kādiem 30 gadiem volgo savas mašīnas rēķināja priekš 18 gadiem, un audī kādiem padsmit [spriežot pēc caurrūsēšanas garantijas]. Uz tā fona 5-8 gadus veca mašīna tiešām nekas nav - tai mašīnai ir jābūt svežakam, kam bez problēmām ir jākalpo vēl otrtik, un pēc tam ar mēreniem ieguldījumiem vēl treštik un ja labi paveicas, arī ceturttik.

Ieraudzīju tavu tekstu augstāk, kur tu mudini pārstrādāt nieka 200k noskrējušu mašīnu - un kas tas ir - tās nav dzīres mēra laikā? Tas vēl piedevām ir klajš cinisms - vadoties pēc tavas "gudrības", vismaz 2/3 uz latvijas ceļiem esošās mašīnas ir jāmet zem preses - toties daži resnie kakli uzvārīsies - varēs nenormāli palielināt autobusu satiksmi un daudz velosipēdu pārdot.

Kvēpu filtra amputāciju neviens par čipsošanu nesauc - jā, notiek iejaukšanās vadības bloka programmā, bet neviens neregulē degvielas padevi vai turbīnas darbību.

Divmasnieki tāpat vien varbūt sprāgst jaunākām mašīnām, uz kurām ir labi saekonomēts - piemēram, vecajam audī 2.5 10v TDI dzimtais divmasnieks, pieskrūvēts pie standarta motora, visdrīzāk ies līdz pat to mašīnu kādu 25-30 gadu vecumā izārdīs - kamēr čipsotam viņš ļoti iespējams ka drīz izbeigsies, bet ja jaudu pacels vēl vairāk, tad bez šaubām tas arī notiks - un tāpēc tādās situācijās parasti divmasnieku likvidē.

Čipsošana - tā ir motora saregulēšana, tikai parasti galvenos liekot citus kritērijus nekā tie bijuši vadības bloka oriģinālajiem regulētājiem rūpnīcā. Parasti mērķis ir jauda - benzīnniekiem, un dīzeļiem - jauda UN ekonomija vienlaicīgi. Benzīnnieku gadījumā parasti tas, kas cieš, ir ražotāja plāns ka lētākiem motoriem ir jābūt mazāk jaudīgiem un lai tie, kas grib jaudīgākus, pērk dārgākus motorus - dīzeļu gadījumā cieš atgāzes - regulējuma, kura mērķis ir bezkompromisa jauda un elastība, gadījumā būs pelēki dūmi, jo tādi rodas ja dīzelim iedod pareizu degmaisījumu, bet ekonomiskas braukšanas situācijā būs vairāk slāpekļa oksīdu, jo darbosies liesāk.

Problēmas kas var rasties, ir divu veidu. Pirmās ir paredzamās problēmas - piemēram, dīzeļiem ir diezgan prognozējams ka pēc čipša var izģērbties divmasu spararats. Otrās, paša motora problēmas, var rasties tad, ja pats čipšķūneris ir nejēga - normāli čipšķūneri vispirms uztaisīs normālu diagnostiku un pārliecināsies ka motors darbojas normāli un ir labā tehniskā stāvoklī + vēl padomās vai kārba gala rezultāta griezes momentu vispār turēs - kaut kādi kaktu darboņi kas tikai kopē citu čipšķūneru regulējumus, visdrīzāk to nedarīs, un tad var rasties problēmas.

Šitas izklausās pēc sazvērestības teorijas Ar ko tad krievi būtu iekarojuši to ASV tirgu - volgu? Lai tā kaste būtu bijusi tur kaut cik konkurētspējīga, tai būtu bijis jābūt specdienestu versijai ar V8 motoru, bet vienalga rezultātā būtu mašīna kaut kur vienā līmenī ar amerikāņu mašīnu apakšgalu, ja ne zem. Un vispār nekur jau krievu tomāti nepazuda - tie tikai pazuda no PSRS plašu masu pieejamības, jo ne tur bija materiāli, ne mehāniķiem tāds līmenis. Lielajiem limuzīniem jau tāpat bija tomāti, un man liekas ka specdienestu V8 volgām arī.

Šis izklausās aizdomīgi...

Vispār ir lasīts ka centrālās plānošanas dēļ tās mašīnas pa lielam nokļuva visādos tālos PSRS nostūros, kur tomātkārbas eļļas vienkārši nebija.

Nu labi, audī divi štekeri ir tikai plikiem spidometriem, manējajam, par cik tas satur visu, ko vien tas spēj saturēt, ir pieci, bet tāpat vienkāršāk.

Un kā tu zini ka mašīna, kuru tu redzi dūmojam, ir oriģinālā stāvoklī? Katru reizi kad redzi kādu mašīnu kūpam, aizej pārbaudi vai tur ir daļiņu filtrs un pieslēdzies ar kompi un uztaisi izmēģinājuma braucienu, lai redzētu cik degvielas padod un cik bārus iepūš? Jeb tu vienkārši uzskati ka ja mašīna ir tikai dažus gadus veca, tai tur viss ir oriģinālajā konfigurācijā?

Man tādas lietas pārāk neinteresē, bet pat man reizēm gadās redzēt mūsu čipšķūneru publiskās demonstrācijas/lielīšanās savās lapās vai purnagrāmatas profilos par to, kādas mašīnas šie spēj čipsot un amputēt filtrus. Nesen, piemēram, redzēju karosa postu purnagrāmatā, kur šis bija parādījis ka šis ir sačipsojis pāris gadus vecu audī - nu tur gan īpašnieks gribēja saglabāt rūpnīcas garantiju, tāpēc fiziski nekas aiztikts netika, nekādi filtri amputēti netika, tikai izmainīts motora regulējums.

Neaizmirsti, dūmošanas speciālist, ka mašīna var būt arī sačipsota un/vai ar amputētu daļiņu filtru.

Tieši tā, jājājas ar trosi - katru reizi kad spidometrs ir jāatliek atpakaļ, ar šaurā caurumā iebāztu roku jācenšas satēmēt kopā trosi ar spidometru - man jau te vēl ir uzlabojums slinkuma dēļ, seat toledo trose, kurai gals ir kā B3 passātam, kas vienkārši uzspraužas - mk2 golfam paredzēta trose, kurai ir āķis, kas ieāķējas spidometrā - ar tādu vēl parasti bija kādas piecas minūtes jājājas lai izdotos to trosi atkabināt...

Tikmēr audī - sagriez spidometru horizontāli, atķibini vaļā un izrauj divus štekerus...

Es tak zinu kāds ir B3 spidometrs, jo agrāk zināju visu B3 elektrību no galvas - tagad ir piemirsies. Protams, ar vārdu "spidometrs" es domāju "instrumentu paneli". Bet tā spidometra konstrukcijā nav nekā brīnumaina, normāla konstrukcija - elektroniskais spidometrs ar mehānisku odometru, kuru groza soļa motoriņš. Man krīt uz nerviem ka manam mk2 golfam ir mehāniskais spidometrs un jājājas ar trosi, bet nu audī bija ļoti moderns, 1987./1988. modeļa gadā ieviešot elektroniskos spidometrus.

Tas nepārsteidz ja siksnai nav gadi pieminēti, bet veselo saprātu vienalga vajag piemērot. Man patika viens piemērs iz ačgārnās salas - nopirka cilvēks 25 gadus vecu mucveidīgu audī ar mazu nobraukumu, un, jā, tu uzminēji - mašīnai bija oriģinālā zobsiksna - jo ražotājs ir norādījis tikai kilometrāžu [125k km, ja nemaldos] bet ne gadus.

Nu, paturot prātā ka katras mašīnas saražošana un pārstrāde ir resursu, enerģijas un materiālu ietilpīgs process, šādi kā tu kā reiz var spriest cilvēks bez nākotnes - atbilstoši tam teicienam "dzīres mēra laikā" - "es te tagad pašikošu ar jauniem auto, kas būs tālāk, pajāt, gan jau būšu nosprādzis līdz tam". Un vispār nākotnes kā reiz nav mašīnām, pateicoties urbanizācijai - man patika viens prikols iz statistikas - pekinā mašīnas vidējais ātrums ir 12 kilometri stundā; zirgu ratu ātrums, foršs sasniegums.

Bet ja tev patīk sasniegumi, varu pastāstīt kādi tie ir - sasniegums ir tāds ka jauns 1,5 litru motoriņš spēj to pašu ko divdesmitgadīgs trīslitrīgs motoriņš, ar līdzīgu patēriņu, tikai daudz mazāku resursu, bet nu resurss tevi neinteresē. Forši, vai ne?