Galvas blīves maiņa neko labu nesaka - vai nu sūdīgs motors, vai netika kopts, kurš no iemesliem, tev pašam labāk zināms.

Ir divas problēmas - pirmā - tiem abiem motoriem katram ir sava niša, kuras tikai daļēji pārklājas. 1.9 var būt vislabākais, bet ko tas dod, ja vienīgā virsbūve [no tām, kurās 1.9 ir oriģināli nācis], kurai tas ir kā radīts, ir 1,1 tonnas smagais mk3 golfs? Tikmēr pat vājākais 2.5, sajūgts ar priekšas riteņiem caur tomātu, 1.7 tonnas smagu C5 velk mierīgi, bez jūtamas piepūles - jo viņš ir nesalīdzināmi elastīgāks - tie divi cilindri daudz ko dod.

Otrā - PD jau ir sadirsts 1.9 - sūdīgas sprauslas un dilstoša sadalene, ja vien nekopj tāpat kā 2.5

Un kas tur tajā patēriņā smieklīgs? Autobūves "progress" - 1,9 litru četru katlu sūkņsprauslnieks ar maināmas ģeometrijas turbīnu patērē tikpat cik ceškā esošs 2.5 ar pieciem katliem, nemaināmas ģeometrijas turbīnu, kuras dēļ motoru nākas griezt augstos apgriezienos [būtu VNT, noteikti sestajā paliktu ekonomiskāks] un parastām, relatīvi neprecīzām sprauslām. Nu labi, tam 2.5 5,5 bija momentānais, gan jau gara gabala vidējais būtu vēl mazāks.

Bet nu jā, uz C6 fona tas liekas maz. Nevar vispār saprast priekš kam vispār dīzelis vairs ir vajadzīgs.

Par pēdējo rindkopu - kādas vēl 300 eiras? Jeb tu domāji 3k eiras? Ja tādu mašīnu pērk neuzmanīgi, tad jānoliek maliņā pāris štukas neplānotiem remontiem. Bet nu lielākoties tie kas pērk, tam pieiet pietiekami nopietni, līdz pat vārstu vāku nost raušanai. Nu un ir arī stiliņā novērota pretēja tendence - vilkt no rietumiem smukus eksemplārus - dažreiz ar beigtu motoru, citreiz ar normāli strādājošu - lai tajā iestūķētu 1.9 klabekli. Šī iemesla dēļ stiliņā detaļu pārdošanas tofikā pēdējos pāris gadus diezgan daudz apgrozās 2.5 V6 detaļas...

Kopš kolēģis pirms nepilna gada man nodemonstrēja Ehrle pašapkalpošanās mazgātuvi, golfs tiek mazgāts vidēji reizi ceturksnī, ja ne biežāk [audī tika mazgāts reizi gadā] - ja tajā kastē iestāda vienā piegājienā divas eiras, tad par tām tiek saņemtas gandrīz četras minūtes laika, ar ko tādai relatīvi nelielai bet ar figņām apkarinātai mašīnai kā manējā principā pietiek lai ar raitām kustībām izietu cauri visām četrām programmām - mazgāšana, skalošana, vaskošana un spodrināšana.

Drīzumā gan varbūt atjaunošu tādu saimniecības piederumu kā "šļūtene", tikai šoreiz kopā ar normālu krānu un normālu galu; vectētiņa variants kur šļūtene tika uzsieta parastajam krānam galā man diez ko pie sirds negāja.

No sākuma jāprasa kas tas ir par leišu tanku - arī kāds no krutajiem skandināvu batonu bāzējiem? Vai tomēr kaut kāds mazais, melnais... Lietuvas brālēnam labu laiku atpakaļ paprasīju lai nosauc kāda tanka ciparus - nekas īpašs pret latviju nebija.

Jo tālāk, jo paliek interesantāk - "āmuriņš" un "sit pa devēju"? Pārbaudes mērķis ir panākt lai cilindros virzuļi nograb - šķībaču brīnumiem motori ir salipināti no papīra, salmiem un citiem viegliem sūdiem, ka to var izdarīt ar "āmuriņu", sitot pa devēju, un to neizšķaidot? Es lietoju kilogramīgu āmuru - kaut vai tāpēc, ka nav vietas kur viņu atvēzēt, un tāpat nebūtu prātīgi sist pa čuguna bloku sirsnīgi ar āmuru.

Tavs šķībaču vadības bloku apraksts uzskatāmi apliecina to, ko esmu jutis jau sen - "caur dirsu" tipa darbības veidu un to ka katrs bloka ražotājs var uztaisīt savus blokus par sūdiem īpašā veidā. Tikmēr par boša dzelžiem apraksti ir daudz, gan no paša boša, gan arī no VAG info literatūras. Boša bloki cenšas detonāciju turēt uz robežas - kaut kādus entos ciklus nav detonācija - trīs vai cik tur grādus pagriež uz priekšu, un tā tik ilgi, līdz sastop detonāciju, kad par kaut kādu citu soli kāpjas atpakaļ. Un ar detonācijas vadību ir tikai viena veida problēma, konkrēta vecajiem [25+ gadi] blokiem - vadības bloks nav tik gudrs lai saprastu ka nosprāguša devēja pilnīgs signāla trūkums nozīmē problēmu, nevis to, ka viss ir kulē - jo tie devēji, protams, ar laiku nosprāgst - es viņiem dotu kādu 20 gadu darbamūžu - bet cilvēki tam īpaši nepievērš uzmanību, bet tajā pašā laikā ļoti bieži mēdz barot astotajam paredzētus motorus ar piekto, un tad sākas brīnumi ka nevar noregulēt aizdedzi - pats esmu tam sensenos laikos gājis cauri. Vecajām vadībām, vismaz tām, kas nav motroniki, laikam detonācijas kļūdas kas ir iespējamas, ir tikai vai nu par izteiktu detonāciju, vai par beigtu vienu devēju, ja viņi ir divi [reti kuram motoram]. Bet ja devējs ir nosprādzis un bākā lej astoto, nekāda problēma, viss normāli darbosies. Savādāk, ja neskaita devējus, kam ir savs, ierobežots mūžs, viss ir normāli - bošs tomēr.

Tieši tāpēc arī āmura metode strādā - jo tā principā izveic to pašu, ko detonācija - nograbina virzuļus.

Vadības blokam nekas nav jācenšas izvilkt - tam ir atsevišķas mikrenes domātas. VEMSim, piemēram, konfigurācijā ir jāuzliek kādas frekvences tam ir jāsagaida - frekvenci paņem no tabuliņas, kurā katram virzuļa diametram pretī ir frekvence - lieki teikt ka detonācijas devējs/i ir pieslēgti komerciāli pieejamai speciālai mikrenei. Bet ko nu tur par tik modernu aftermarketa risinājumu - manā golfā ir 25 gadus vecs, maksimāli primitīvs vadības bloks [38 kontaktu štekeris un tas pats pustukšs], kam ražotājs ir pieļāvis ekonomiju, NEIZMANTOJOT ekranētu vadu starp vadības bloku un detonācijas devēju - vienkārši trīs parasti, neekranēti vadi - un darbojas - laikam arī tur tomēr būs dzelzisks frekvenču filtrs kaut kur iebāzts, lai vadības bloks starp visiem trokšņiem spētu saklausīt detonāciju.

Ā, un reku viens piemērs par to tavu "čum"

Ja tu nesaproti kas tas ir - tas ir mk2 kurā ielikts mk5 salons. Kā redzi - jā, tas panelis ir 2-3 cm platāks nekā mk2 panelis - nu un vēl mk5, protams, vēl ir dziļāki durvju apšuvumi, bet, kā redzi, vispārējā atšķirība ir TIK liela. Nevajag vadīties tikai pēc placebo efekta, kuru rada ārējais izskats

Golfam tas "čum" varētu būt diezgan minimāls, pāris centimetri šur un tur, un ne vairāk, jo tas ir golfs. Passātam varētu būt bik vairāk, bet ne daudz - atceries - dizaina mērķis ir bijis tas pats, sasēdināt piecus cilvēkus, un bez jebkādiem īpašiem vipendroniem kā ķīnas tirgus pastieptie passāti.

Kruīzā uz 90 protams ka ir garlaicīgi braukt - bet ir tāda lieta ko sauc par "ceļu satiksmes noteikumiem" - parādīsi man tajos punktu kas skan, piemēram "ja mašīnai ir dīzelis, tad šīe noteikumi tās vadītājam nav saistoši", vai "ja mašīna ir ne vecāka par pieciem gadiem, šie noteikumi tās vadītājam nav saistoši" - ? Jā, šī dabas parādība ir vēl viens iemesls kas man liek zoboties par ķīseļu "ekonomiju" - da kāda tur ekonomija ja braucējs ārpus pilsētas izdomā kaut kur bezjēdzīgi triekties, un beigās patērē tādu pašu daudzumu degvielas kā benzīnnieks, tikai aizbraucis pārdesmit minūtes ātrāk.

Šitā huiņa tam panelim visdrīzāk nebūs. Nav dzirdēts ka vēl nāktos jāties ar kaut kādiem emulatoriem vai flashot paneli ar normālu firmwari lai pēc sagāzēšanas nesāktu rādīt benzīna patēriņu braucot ar gāzi.

Vispār jau detonācijas ķēde ir noskaņota tam, lai noteiktu detonāciju, tb grabošus virzuļus - es vēl ticētu ka grabošas šāles tur varētu kaut ko pamaisīt, bet ne jau vārsti...

Braukšanai uz 90 tādās mašīnās parasti ir kruīzs un nekādu piespiešanos nevajag.

Bet salona garums - nu, tas ir fofāgena passāc - es savulaik šito pārsteigumu piedzīvoju ar B3 passātu. Ceru ka jaunajiem vismaz ir labāk ar pakaļas durvju novietojumu vai izmēru, jo lai arī man B3 passātā aizmugurē vietas pietika, bet ārā bija jākāpj sāniski...

Nevis "citu eļļu", bet "citu specifikāciju", un vēl jautājums, drīkst vai nedrīkst lietot jaunākas specifikācijas, gan jau ka jā.

Ar ko tas addinol ir tik īpašs?

Latviski, lūdzu? Ja tu domā par svārstību slāpēšanu, protams - bet ne jau ka tam rādītājam nav jāmainās nemaz...

Runājot par rādītāja aizkavēšanos - tu esi bik aizķēries pagātnē, tādā, kādā atrodas manas mašīnas - fofāgena grupa deviņdesmito vidū pārgāja uz mikroprocesora kontrolētiem paneļiem, attiecīgi visi rādītāji ir elektromagnētiski un tos kustina kompis pēc vajadzības un momentāni - bimetāla rādītāji ir vismaz 20 gadus sena pagātne.

Man savulaik patika anekdote ar "fofāgena grupas ieteikto eļļu" - tad, kad vēl bija divi fofāgena dīleri, īle un kas tur vēl, tad viens teica ka fofāgena grupas ieteiktais eļļas ražotājs ir viens, bet otrs - ka cits - secinājums - kāda starpība, kamēr vien uz kannas ir tur tā specifikācija.

Bišķi par daudz. Maini ģeneratoram šokolādi un regulē voltmetru.

Nezinu, jaunajos, ar mikroprocesoru aprīkotajos paneļos nav gadījies līst iekšā, zinu tikai to ka normāls borta spriegums ir 14,2, un nevis rādītājs, kam pēdējā iedaļa ir 16, fiziski aizgriezies tik tālu, cik spēj.

Nu labi, tas voltmetrs gan ir regulējams ar pieskaņošanas pretestību.

Varbūt no pārāk augsta sprieguma panelim jau širmis brauc ciet...

Jā.

Es kaut ko nesaprotu - tad kāds ir iemesls pirkt mašīnu ar 700 zs motoru - tāpat vien, aiz ņehuj ģelaķ? Laistīties ar benzīnu, jo lai no tā akmenslaikmeta motora izspiestu tos 700 zs, nācies uzlikt siksnas piedzītu kompresoru, tāpat vien, bez iemesla? Ja tu nopērc mašīnu ar 700 zs motoru, tu ar to brauksi tāpat kā ar 1.3 polo, mierīgi dudināsi un nekad neatļausies nospiest pedāli? Kaut kā ļoti neloģiski.

Kāpēc mūsdienu motori ir labāki? Kamēr tie ir uzbūvēti normāli - nu, teiksim, kā audī pirmās paaudzes V8, ar siksnu, nevis kā otrās, ar šķīstošām ķēdēm - tie ir gan jaudīgāki, gan atsaucīgāki, gan vieglāki. Pirmais noder ekonomijai, nav vajadzīgs izmantot rijīgus kompresorus, par otro komentārus nevajag, par trešo - tā kā motori pa lielam mēdz atrasties priekšā, to svars diezgan ietekmē mašīnas vadāmību

Ja mašīna ar 700 zs ir ar mīkstu piekari, tad tā ir mašīna - slepkava. Ko tas dod ka tas izaicinātājs spēj taisnē izcelt R8, ja pirmajā līkumā tam ir vai nu spēcīgi jāsadzēšas vai arī jāavarē? Man pašam jau ir diezgan mīksta mašīna - neesmu kaut ko darījis tikai slinkuma dēļ, bet tā, nahuj.

Varbūt tas tā notiek pilsētās - laukos ne vienam vien pusaudzim ir mašīna vai mocis, un vispār arī pilsētās vienam otram pusaudzim tā mašīna mēdz būt.

Ņem un izmēri borta spriegumu, ja negribi piedzīvot ka aķis uzsprāgst. Voltmetrs visdrīzāk ir nevis indikators, bet gan reāls voltmetrs, pa tiešo pieslēgts borta elektrībai.

Droši, tik lai pie viena noasfaltē ceļu starp rucavu un bārtu, lai slapjajā sezonā nav jāklapē mašīna kopā.

Un tavam apgalvojumam ir zināms pamatojums - vasaras sezonā tiešām lietuviešu numuri uz šosejas starp rucavu un nīcu sastāda lielo vairumu

Drīksti viņam pastāstīt ka tā pseidopilnpiedziņa tāpat ir gandrīz visu laiku izslēgta, tā ka slēdzis kas piespiestu ABS/ESP nepieslēgt pakaļas tiltu, īpaši neko nedotu. To viņš drīkst pats pārbaudīt, lai atrubītu to pseidopilnpiedziņu, noteikti pietiek ar viena drošinātāja izraušanu.

Tā ka ja viņam nepatīk patēriņš, S80 viņu sauc, jo te tas rodas no tās kastes gabarītiem, nevis pseidopilnpiedziņas.