Nē nu tu te runā par dienvidu tilta rampām vai kaut ko tamlīdzīgu - tu tur bieži stumies atpakaļ?

Es pirms 3 mēnešiem kā reiz aizņēmos nosauktā busa priekšteci, mk2 LT35, garo augsto pasažieri, un norullēju ar viņu pārsimts kilometrus - lieli gabarīti man sevišķi nepatīk, pat ar golfu man ir jāpiešaujas bik mazākās vietās stumties atpakaļ, lai nebūtu tā ka liekas, tūlīt būs kontakts, bet izkāp, a tur vēl metrs - ar visu to, galvenais par ko bija jābesās tam busam bija tas, ka zem haubes atrodas dīzelis, kā jau dīzelis, ne sevišķi elastīgs - kaut gan vismaz ātrumkloķis ir ļoti ergonomiski uztaisīts, ne par velti, gandrīz visu laiku rokā jātur...

Nē, bet līdzšinējā pieredze ir parādījusi ka algas apmērs nav vienīgais rādītājs. Un tas, ja nav jājāj sev prāts, tieši, netieši, ietilpstoši darba pienākumos vai neietilpstoši, ir ļoti liels pluss.

Nu paga, a kas tur tāds īpašāks tā maršruta izbraukšanā, braucot ar to krafteri, nevis vieglo mašīnu? Es domāju ka tas maršruts nekur stumties atpakaļ neprasa...

Drīzāk sagadīšanās. Neesmu īpaši citām mašīnām spidometra kļūdu mērījis, bet no tām dažām vienai spidometrs bija precīzs - fātera bijušajai mazda mx-3.

Tie ir dirsā un arī būs dirsā - lai manis nosauktajos ceļos kaut kas uzlabotos, kā minimums vajadzētu lai kādam ministram būtu vasarnīca bārtā vai kalētos...

"netraucēt plūsmai" un "paātrināties" ir divas dažādas lietas. Atceros savu braucienu divpadsmitā gada vasarā uz rīgu ar A90 - tur kaut kur ap saldu-bročiem bija ceļu remonti un, protams, 70, kam visi lika mīksto - metu kruīzam pa pagalītei klāt līdz bija tāds ātrums ka plūsma turējās aizmugurē, izņemot dažus ar bembjiem uz 120 braucošus kasiņus - kaut kas ap 85-90 bija. Šovasar braucot mājās pa klaipēdas šoseju, kur no nīcas līdz rucavai bija 70 kmph ierobežojums, tā pieeja man bija bik savādāka - ceļš pazīstams, satiksme arī mazāka, ja nekur nav jāsteidzas 70-75 - izņemot ja no muguras pietuvojas fūre - bišķi būtu muļķīgi likt fūristam mocīties mani kost nost ar 10-15 kmph starpību....

P.N. Ja jau tu netaisies atmest to savu mūžīgo vēlmi paātrināties, tev vajag nopirkt svētdienas mašīnu - S2, RS2, S4, RS4 - svētdienā ar piecu vai sešu katlu turbiķi, kvatru izlīmēsies ķeblī līdz nelabumam, atlikušajā nedēļā nevajadzēs ar četru katlu ķīseli censties paātrināties...

Kad sapņo, tad aizver acis. Tu te vēl šobrīd filosofē kā rīgas kundziņš, kam gadījies izbraukt ārpusē - iebrauc dziļākos laukos, prom no maģistrālajiem ceļiem, uz ceļiem, ko tikai vietējajiem ikdienā sanāk vagot. Pagājušogad, kad sāku braukt tālākus gabalus ar velosipēdu, pa maršrutiem, kur ar mašīnu nekad nebraucu, biju pārsteigts ka ceļš grobiņa - bārta - rucava no grobiņas līdz bārtai ir asfalts [ja neskaita puskilometru pirms bārtas, kur tas pārtrūkst, un atkal atsākas, laikam lejot aptrūkās], un no bārtas līdz kalētiem arī - dabiski, ielāpu sega, diezgan līdzīga tam, kāda agrāk bija klaipēdas šoseja no nīcas līdz rucavai, ar to starpību ka tur nebrauc fūres, kas izveido risas, izņemot kādus nedaudzus baļķvedējus. Klaipēdas šosejas posms no rucavas līdz nīcai būtu sakārtots, par cik tomēr starpautiska šoseja, un visādiem rīgas un liepājas kungiem arī pa to sanāk braukt [bet no rucavas līdz robežai joprojām ir dziļā dirsā, un nīca - liepāja, posms ko nosafaltēja pirms kādiem 15 gadiem, lēnām brūk kopā] - tikmēr par tādiem mazajiem celiņiem, pa kuriem tikai kaut kādi "pāķi" brauc, visiem pie kājas. Tālāk, ceļš grobiņa - priekule [tālāk laikam līdz ezerei iet, bet asfalts ir tikai līdz priekules krustojumam], un ceļš priekule - gramzda - robeža [uz skodu laikam aiziet], abi arī dziļā dirsā - labi, tur kaut kas tuvāks šosejai, brauc arī pārrobežu kravas transports - nu tad tur viens posms ir ticis pagājušogad nopļūtīts ar piķi un nobārstīts ar akmentiņiem - tehnoloģiju, kas Latvijas Autoceļu Sapisējam ir ļoti iepatikusies.

Paskatoties gūgļa kartēs - nē nu kā savādāk - kāpēc lai parasta šoseja pāris vietās būtu pārvadīta pāri reģionāliem ceļiem pār tiltu, un vēl pāris trīs vietās ceļi pieiet ar ieskrējiena joslām?

Cik ir tādu, no kuriem asākus toņus nevar dzirdēt? Un cik tādu, kurus var nobiedēt, un pēc tam kopā pasmieties?

Es tevi saprotu, man pēc golfa motora maiņas paradījās šī pati problēma - motoriņš pie ~3k paliek nenormāli atsaucīgs, provocējot uz visādiem pārgalvīgiem apdzīšanas manevriem. Bet nu es pie tā strādāju - pie sevis, nevis pie motora.

Katram darbam ir savi plusi un savi mīnusi. Manam vienīgais mīnuss ir atalgojums - toties tādu priekšnieku kā manējais būtu grūti atrast.

Izraut daļu skaņas izolācijas - saasināsies ātruma izjūta, uz 110 tāpat vien, za ņehuj ģelaķ, negribēsies braukt - un saregulēt mazāk jūtīgu gāzes pedāli, un arī visādas ciešākas apdzīšanas arī negribēsies taisīt

Es no sākuma brīnījos ka tu runāji par to ka zvēru karalis esot ekonomisks, garos gabalos zem 6 varot ierakstīties - bet nu kad izrādījās ka visu laiku jālido, jā, tad tas cipars ir normāls - C4 2.5 TDI pārsists netiek.

Pamata tieksmēm? Nu, atkarīgs no mašīnas. Ja tu aizbrauksi pie čipšķūnera, lai saregulē tavam zvēru karalim, teiksim, par 50% mazāku pūtienu [lasīt - par 50% mazāk griezes momenta] un/vai mazāku gāzes pedāļa jūtību, šī "pamatvajadzība" izzudīs pati no sevis.

Tu, starp citu, esi uzskatāms piemērs dabas parādībai, kuru es esmu novērojis 20-25 gadus vecu audī braucēju vidū - ka daļai cilvēku, kas ir spējuši atļauties ķīseli, tas ir nevis ekonomijai, bet lai izpildītos.

Bet par to tavu filosofiju par skrūvēšanu - neaizmirsti ka es dzīvoju latvijā, nevis dižajā pilsētā. Un vēl piedevām nevis kāda reģiona centrā, bet gan dziļos laukos - un šo situāciju es nevēlos mainīt. Kaut ko darīt gar mašīnām man sevišķi nepatīk, man vienkārši ir tādas dotības, tāpēc tās tiek lietotas lai man būtu ar ko braukt, un reizēm lai nopelnītu kādu kabatasnaudu.

Kas tad šajā situācijā tev ir "normāla mašīna" - pirmās paaudzes honda insight vai audi A2 3L ar 1.2 TDI nemotoriņu?

Patēriņa svārstības ir kā kurai mašīnai. Manam A90q pie 95 bija ražotāja izrakstītie 6,7 - pie 120 atkal ražotāja izrakstītie 8,5 - braucot lēnāk par 90 gan patēriņš spēcīgi nemazinājās - gan pamēģināju tikai vienu reizi, kad aprēķins rādīja ka bākā ir pāris litri zupas, līdz tankam 23 km un vectētiņa iedoto 5l kanniņu ar zupu negribējās izmantot - kruīzā uz 70 kaut kas ap ~6l bija

Muteres mk3 1.6 mono tikmēr braucot pa šoseju uz 95 ir 6,2 [kāds puslitrs vairāk nekā vajadzētu būt, un man pat ir aizdoma ka zinu, kurš mezgls tur pie vainas] - toties visekonomiskākais režīms ir piektajā uz 65 - pāris reizes ir aiz neko darīt, vēlā vakara stundā pa šoseju tā braukts - 4,2. Ar to golfu ātrāk nav bijusi vajadzība braukt, cik tas tērē uz 120 nezinu, gan jau ka arī kādus 8,5

Manam golfam nezinu - MFA tam nav, un pat ja būtu, tā precizitāte būtu apšaubāma, jo tas nevis saņem patēriņa signālu no vadības bloka, bet gan rēķina pēc kolektorā valdošā spiediena - tāpēc ar to neesmu eksperimentējis - zinu tikai ka tam svārstības ir mazākas - varbūt tāpēc ka pāris aizdomīgu detaļu dēļ patērē pie 95 vairāk nekā vajadzētu - garos gabalos pa šoseju, uz 95, nekautrējoties apdzīt pēc vajadzības, 6,5, un vienam 450 km braucienam, no kuriem 250 tika nobraukti uz ~115, atkal, nekautrējoties apdzīt pēc vajadzības, 6,9. Varbūt kad būšu ielicis kruīzu un līdz ar to būs ātruma devējs, prikola pēc uztaisīšu un pielikšu MPGuino lai paeksperimentētu.

Protams, bet to var labot. No sākuma gan jāpārliecinās ka kļūda, ja tāda ir, ir speciāla - mašīnām bez ierīcēm, kas spēj parādīt atsevišķi ātrumu, salīdzinot nobraukto attālumu ar navigāciju vai ceļa stabiņiem un salīdzināt iegūto kļūdu pret spidometra kļūdu - bet ja ir kāda ierīce, no kuras var izvilkt to ātrumu, kuru redz spidometrs - piemēram, borta kompja vidējais ātrums, kuru nomest pa nullēm braucot ar nemainīgu ātrumu - tad izmantot to. Bultiņu parasti var pabīdīt, pēc spidometra atvēršanas, protams. Ja kļūdas sakrīt, tad jāskatās kas ir nepareizi izdarīts - riepas nepareiza izmēra vai kas cits.

Diez vai - ne jau TIK pieaugtu maizes un citu lietu cenas - toties mašīna patērētu vēl litru - divus mazāk nekā uz 90.

Audī, astoņdesmito otrā puse līdz vismaz gadsimtu mijai - kārbā pie kreisās pusass griežas pāris magnēti [neesmu iedziļinājies, jo nekad nav bijusi vajadzība priekšas diferi ārdīt ārā], un tur ir iesprausts devējs, kurš to lasa - lielākoties herkons, kaut gan bija arī iespējams cits princips, holls laikam, tb attiecīgi divi vai trīs kontakti.

Fofāgens - sākot ar trešo golfu un pēdējiem B3 passātiem, līdz pat kā minimums mk4 golfa beigām [B5 passāc B5 A4 audī vien ir, tur ir kā audī] - kārbas sekundārā vārpsta piedzen kārbā iespraustu devēju, kur atkal ir magnēti un holls vai herkons.

Bembijs - aizmugurē pie difera vecākiem nāk devējs - man konkrēti nācās apskatīties E46, tam bija pie statnes, kā ABS, bet negribētos ticēt ka tas bija ABS devējs, jo viena devēja dēļ nestrādāja spidometrs - tur laikam bija holls, jo devējam padeva strāvu un devējs deva signālu divos līmeņos; uz oscilogrāfa ekrāna parādījās interesanta līkne.

Tu par strauji aizleci - no astoņdesmito vidus līdz nullto vidum - tik apmēram varētu būt tas attālums starp trosēm un ABS bloka dotu ātruma signālu.

A kas būtu, ja es gribētu lai ievieš par ierobežojumu ekonomiskāko ātrumu - 70 kmph - ?

Viss ko vajadzētu - vācu mašīnas, kas būtu nostrādātas kā astoņdesmito vidus mašīnas. Ir tikai viena problēma - tas dārgi maksātu. Ja mans audī, pārrēķinot tagadējās eirās, sanāk 40k, par spīti tam, ka tur viss ir ļoti vienkāršs- tad līdzvērtīgā kvalitātē uzbūvēts jauns A4 varētu pavilkties arī uz visām 80 štukām. Esi gatavs par to maksāt?

Bet japāņu tehniskā uzticamība ir relatīva - viss ko japāņi ražo, ir precīzi aprēķināts savam paredzētajam mērķim un patērētājam pieņemamam darbamūžam - un diemžēl patērētāji par šādu pieeju balso ar savu naudu, līdz ar to vācieši, kas visu taisa ar rezervi, ir spiesti konkurēt ar cenu ar mašīnām, kuras ir lētākas jau tāpēc vien, ka satur mazāk materiālu - pie kā tas noved, tu noteikti zini labāk par mani. Šī japāņu pieeja ir ļoti uzkrītoša - es redzu kādas ir japāņu kastes, un pats lietoju Shimano rumbas - lēti masveidā štancēti sūdi, tāpat kā tās mašīnas, bet es esmu spiests tās pirkt tādu pašu iemeslu dēļ, kāpēc pircēji pērk japāņu mašīnas - jo ir lētākas nekā konkurentu ražojumi [nexus sērijas aizmugurējās rumbas ar planetārajiem pārvadiem - vismaz 2x lētākas nekā līdzvērtīgi konkurentu izstrādājumi] , un resurss ir ciešams.

Ar kādām ērtībām franču mašīnas izceļas? Jeņķu mašīnu aprīkojums nav jeņķu mašīnu īpašība - vienkārši +/- jebkurš ražotājs eksportam deva labāk nopakotus eksemplārus - tie paši astoņdesmito gadu audī, štatiem paredzētie, saturēja visādas ekstras, kuras vācijas tirgus eksemplāriem bija retas vai neeksistējošas - kaimiņam bija 1988. gada amerikāņu tirgus A80, diezgan pliks - tikai elektriskie spoguļi, logi, lūka, kondišs, centrālā, stūres pastiprinātājs, 2.0 8v motors, elkoņbalsts [eiropiešiem nebija], vēl tur kaut kādi nieki - atrodi tādu eiropieti. Paturi arī prātā jeņķu klasisko ātrmašīnu formulu - plikākās komplektācijas mašīnā ielikts lielākais motors.

Baidos ka zviedru mašīnu bleķi arī nav nekas īpašs - vienkārši tie vecie volgo katafalki bija kvalitatīvi nostrādāti, kaut kas, kas maksā un ko mūsdienu patērētājs nepieprasa. Kaut kur te sen atpakaļ kāds bija uzrakstījis, ka tur kaut kāds septiņsimtais vai divsimtais volgo bija ražotāja aprēķināts esam labs priekš 18 gadiem - tev tādu mašīnu, par atbilstoši augstu cenu, vajag? Nu mēs taču zinām atbildi

Es principā esmu pret - ja nu vienīgi par ierobežojuma atcelšanu vispār, atstājot ieteicamo ātrumu 90. Es saprotu ka šajā forumā ir savācies bariņš cilvēku, kuriem ir labi ienākumi - bet es nevēlos tērēt 1-2 litrus uz simtu vairāk tikai tāpēc ka ir cilvēki, kas ir nopirkuši pārāk labi nopakotas mašīnas un kuriem tāpēc kaut kur ir jātriecas, la sajustu ka vispār brauc.

Vai tad es pieminu tavu zvēru karali? Tam ka tas spēj pavilkt savus kaulus, ticu, tāpēc nepieminu, jo tas nenostāda tevi pretrunā ;)

Interesanti, kāds sakars prāta jāšanai sev un citiem, braucot konstantā dzemdību režīmā un visu laiku apdzenot, ar "braukšanu dinamiski"? Braukt dinamiski nozīmē braukt nekasoties, nevis klaji likt mīksto CSN. Cik var manīt hibrīdu tofikā, dinamiska braukšana tev labākajā gadījumā ir vienaldzīga, pretējā gadījumā no tevis nāktu nevis teksti "prīmuss ir baigi foršs, var ripināties klusumā pa stāvlaukumiem", bet gan "sievai aizbrauca širmis, paņēma prīmusu - baigais sūds, asi nospied pedāli, gaidi kamēr piestartēs benzīnnieku, tas nikni rēc, bet paātrinājuma tāpat nekāda nav, patēriņš arī liels..." Tu vienkārši vēlies sajust ka tu brauc, bet tās tavas pajaunās mašīnas to neļauj, tāpēc arī tev ir kaut kur jāskrien - izrauj no abām skaņas izolāciju un esošā sajūta būs jau pie 90 un nebūs CSN jāpārkāpj

Cilvēks kas brauc ar atļauto, nesteidzas ;)