Centis_Nuudele rakstīja:
Nevaru tev palīdzēt, ja tu esi redzējis tikai sarūsējušus lūžņus.....varbūt pamēģini mainīt dzīves veidu.
Bet tavs 'eksperta' viedoklis protams ir ļoti vērā ņemams.
Nevaru es palikt par glupu, teorētisku biroja žurku kas no tehnikas neko nejēdz un ar to nesaskaras, līdz ar to dzīves veidu izmainīt nesanāks...

draco rakstīja: msh, cik tev gadi ir? ja nav nosleepums...
23
Gauss rakstīja:
Šķība, sapuvuša audi 80 īpašniekam enerģijas uzskaite ir vienīgais kas ir no tā auto atlicis...
Kāds vēl A80?
Tu domā to, kas tika izārdīts divus gadus atpakaļ?

Gauss rakstīja:
Cik bieži getzam ir jāmaina motori un cik bieži audi 80?
Pie piecsimt štuku noskrējiena noteikti getzam, jo tie vecie fofāgena grupas motoriņi ir izturīgi un normāli ekspluatējot ar mirstamiem defektiem vēl desmitiem štuku spēj noskriet
Vispār piemērs bija domāts par to, ka par to cenu, par kuru tu getzam nopirksi pāris motora niekus, A80 tu nopirksi visu motoru. Ja šrotos būtu divdesmitgadīgi hujdaji, par to cenu tev noteikti iesvērtu vismaz pusi hujdaja
Gauss rakstīja: No savas pieredzes varu teikt, ja gribi braukt, tad tikai jauns/mazlietots auto. Ja gribi pārvietoties, tad pokuj kāds auto.
Vai nu tu esi veikalinga speciālistu sekmīga darba radīts zombijs, kurš brauc nevis ar mašīnu, bet ar izlaiduma gadu un nobraukumu, un bezvērtīgiem vēsturs papīriem, vai arī tu esi ļoti bagāts un reizi pāris gados nopirkt tačku par 30+ štukām tev ir nieks
Tātad ar pāris gadus vecu getzu [kad viņa vietā sāka ī desmit ražot?
] tu brauc, izbaudot 1.1 motora spēcīgo dinamiku, airējamo logu piedāvātās ērtības un tādu nopietnu ekstru kā pelnu trauks [vismaz lokanajai dacītei tas toč bija kaut kādā otrajā vai trešajā paketē ielikts nevis bāzītē
], kamēr, teiksim, ar daudzpadsmit gadus vecu audī UrS4 tu pārvietojies? 
Centis_Nuudele rakstīja:
Un tad - kā pareizi atzīmēja mūsu eksperts msh (viņš taču ir redzējis Līkni!) ... - turbomotora relatīvi lielākais griezes moments rada arī lielāku slodzi uz kloķa - klaņa mehānismu, kas gala rezultātā noved pie relatīvi mazāka nobraukuma līdz nograbēšanas brīdim.
Vispār jau parasti autoražotāji to cenšas nokompensēt uztaisot attiecīgās detaļas izturīgākas...
draco rakstīja: blā blā blā
Tu pats tam, ko sarakstīji, tici arī?
Dzinēja jauda ir atkarīga, jā, no apgriezieniem, bet otrais lielums ir nevis griezes moments
, bet gan cik daudz gaisa var cilindros ieplūst tur tajos apgriezienos. Neba jau par velti jaudīgākiem motoriem ir 4 vārsti uz cilindru, jo zemajos apgriezienos ar diviem pilnīgi pietiek un tas ir labākais risinājums
Pričom tur griezes moments? Neesi dzirdējis ka motoriem lai iegūtu lielāku jaudu, mēdz arī ierobežot griezes momentu, ja abu celšana kopā sāk apdraudēt kloķeni vai klaņus?
Griezes moments vajadzīgs stulbeņiem?
Tu pats gadījumā tāds neesi? Viens piemērs - tāds motoriņš, kāds bija manā A80 - divi litri, astoņi vārsti, 113 zs pie 5200 rpm un 170 nm pie 4500 rpm. Un parasts mūsdienu litrīgs šosejas moča motoriņš - litrs, sešpadsmit vārsti, jauda kādi 115 zs [nepiefisies ka var būt vairāk
] pie kaut kādām deviņām štukām un 100 nm hvz kur. Gribi teikt ka A80 tas moča motors spēs pavilkt tikpat labi kā viņa paša motors, pat ja atļaus to moča motoru turēt uz divreiz augstākiem apgriezieniem?
Vai atkal cits - pirmskrīzes gados cilvēki, kuriem liekas ka mazāka litrāža nozīmē iesiptu sani uz degvielu, mēdza pirkt kašteles ar divi nulle sešpadsmit vārstu motoriem, stāstot ka ar simtu piecdesmit zirgu spēkiem esot pietiekami lai to kulbu pavilktu, un ar divi nulle mazmotoriņu varēšot iesipt sani. Reāli gan tās kašteles paātrinās diezgan nekā un zupu strebj dieztan pieklājīgi. Pamēģini vēl iestāstīt ka vecs 150 zs V8 vai tādas jaudas ļurboķīselis abi ar saviem vairākiem simtiem ņūtonmetru zemos apgriezienos nespēj pavilkt daudz vairāk
Formulai neielikt, jo tas motors ir lietojams tikai šaurā apgriezienu diapazonā?
Esi taču reāls
Ja formulā ieliktu audī 2.2 20vt uztaisītu uz to F1 jaudu [un tas arī būtu lietojams pašaurā apgriezienu diapazonā
], formulu ar hreņa super duper bīdeli saliktu cēlienā, vienīgi ar izturību varētu būt švakāk, jo tas motors nav projektēts ar domu par augstiem apgriezieniem
Un nevajag pat nemaz tik lielu jaudu, jo kamēr ļurbomotoriem normālā jaudas un griezes attiecība ir kaut kur 2:3 [kamēr grieze nav jāierobežo kloķa klaņa mehānisma vai kārbas dēļ], zāģēšanai domātām sporta atmosfērām tas ir otrādi, tb pie vienādas jaudas būs divreiz mazāk griezes
Āmen 
Gauss rakstīja: Vēlme iepist sani braucot ar vecu auto ir nedaudz pastulba.
Gribi taupīt, nopērc kautkādu Lupo vai to pašu Getzu. Vismaz par apskates iziešanu nebūs jāuztraucās.
A to uz to veco esīti ietaupīsi pārdesmit latus, bet simtus saliksi remontos.
Vēlme iesipt sani braucot ar getzu ir stulba
Dažus gadus veca misene, kura ir taisīta tiem, kam vajag gadu nevis mašīnu...
Palasot kā lielāki hujdaja modeļi pūst, kāda iksa pēc getzam būtu jābūt mazāk sapuvušam par divdesmitgadīgu eskortu?
Un simtus kaut kādā vecā plikā lamatā var salikt tikai ja īpašnieks ir muļķis, vai arī ja īpašnieks visu laiku kaut ko uzlabo [mans variants].
Kaut kādam A80, kuram piekare noteikti vairāk izmaksā kā tam esim, budžeta variantā visas piekares detaļas, kuras nolietojas [nevis kuras var sapist, pokujistiski braucot
] kādus divsimt latus maksā, bet nav īpaši dzirdēts ka kāds TIK tālu nobrauktu mašīnu. Šrotā cits motors 50-80 ls. Slinkums turpināt. Getzam arī būs tādi izcenojumi? 
draco rakstīja: da kaa backup- mashiinu gribaas peec iesp leetaaku uztureeshanaa. a valsts jau taa vislaik tik pieliek un pieliek - skatos ka 1800+ klasse, kuraa agraak ar volvi biju, bija 75 ls gadaa, taga jau 90. neredzu nekaada prieka maksaat vairaak...
Nu tad otrais golfs vai vw polo tevi sauc... 
Pirmais rakstīja: pļē panesās teksti par turbomotoru dzīves ilgumu.... incanti msh kaut vienu turbomotoru ir redzējis? kur nu vēl remontējis... vai maksājis par tā remontu....
Un kas tad ļurbomotorā ir tāds īpaši dārgs un tāds, kas nav atmosfērai, ja neskaita ļurbīnu un tās cenu?
Visu citus remontus kas nav turbīnas maiņa tu tikpat labi uz parastas atmosfēras arī var izveikt 
Seene rakstīja:
Nu ja motora resursu nosaka mūža laikā saražotajās kWh, tad droši vien, ka ne. Ja brauc līdz turboapgriezieniem, tad ar... Bet ja nobrauktajos km, izmantojot motora iespējas, tad samazina jau gan.
A pričom tur tās tavas kilovatstundas? Vēl viens kas uzķēries uz veiklā veikalinga un salīdzina motorus pēc jaudas? Nospļauties man par to jaudu, man vajag lai mašīna kustētos uz priekšu, bet tam vajag ņūtonmetrus
Klasiskais salīdzinājums - divi veci audī motoriņi - 2.3 20v havaja [es tiešām to motoru neuzskatu par motoru - ja nu vienīgi priekš tiem dažiem maniakiem, kas viņu vīlē dragreisiem attiecīgā kategorijā] un 2.2 10vt ar kodu MC. Pirmais attīsta 170 zs kaut kur ap sešām štukām un 220 nm diez vai īpaši zemāk [slinkums grafiku pameklēt], otrais 165 zs uz kādām piecām štukām un 250 nm pie divām štukām. Jautājums - ar kuru motoru aprīkota mašīna ātrāk paātrināsies un ar kuru būs patīkamāk piedalīties satiksmē?
Mani vispār fascinē UrS4/UrS6 2.2 20vt motoriņa ar kodu AAN griezes momenta līkne - konstanti 350 nm no divām štukām līdz sešām
Nav jau gan šaubu ka tas taisnums iegūts ierobežojot attiecīgas vietas un ka čipšķūnings uz to iedarbojas.
Atgriežoties pie sākotnējā jautājuma - ar tādu MC motoriņu piedaloties normāli satiksmē, griežot motoriņu 2-3k diapazonā, tā spējas tiek izmantotas vai nē? 
Normāliem/normāli ekspluatētiem motoriem arī nav samazinājusi

Pateikšu to, ka B3 A80 ar 1.6 vai 1.8 karburatornieku ierakstās [kā šprice vai kaut kas lielāks, tā uzreiz kirdik

], kā arī principā jebkuram otrajam golfam kā arī trešajam ar mazajiem benzīnniekiem arī ir jāierakstās.
Tev tie 25 ls tik nežēlīgi pa kabatu sit?
Centis_Nuudele rakstīja:
Ir man kolēģei 91. gada mazda. Sista. Bet nav sarūsējusi.
Ir junioram 91. gada galants. Nav sists, arī rūsas nav nekur.
Tāpēc arī ieteicu pārgudrelim msh aiziet tur....pārlasīt Wala tekstu.
Cūcene jebšu vienkārši izņēmums
Tādam galantam normāla parādība ir sapuvuši lanžeroni
Varbūt modeļi nomainījās, un tas, kuram puva bija jaunāks modelis, bet nu fakts paliek fakts 
Centis_Nuudele rakstīja:
Noraujies podā, umņik.
Raujies pats ja gribi 
Mēs jau redzam to plāno un kvalitatīvo šķībaču bleķi - pieej klāt tam 15-20 gadus vecajam, nereāli kvalitatīvajam šķībacim un iesper un šis izjūk
Šķībacis ir domāts desmit gadiem un tos arī iztur. Tofika autora mazdai caurumi vēl nav, tātad viss ir kārtībā 
Kanibaals rakstīja:
Bet akumulators pēc tam bija sprāgonis, vot. Noteikti ka pēc tam nelādēji stacionāri pilnu vai ne
Notika tas joks divi tūkstoši septītā gada vasarā. Aķis, deta senators, joprojām kalpo, tikai nu jau manas muteres golfmašīnā. Protams ka nefipelējos ar kaut kādu lādētāju, nafig tas ir vajadzīgs ja mans tā laika ikdienas maršruts bija nevis divas reizes dienā pastumdīties pāris kilometrus pa pilsētu bet gan 2x25 km pa šoseju? 
Tofika autor, rūsu var apkarot jebkam, jautājums tikai ar kādām metodēm...

Kanibaals rakstīja: Nu un kā parastais relejs to novērš? Tāpat braukā ar izdegušām pagriezienu lampiņām un ātri mirkšķinošiem pavarotņikiem.
No CSN viedokļa virzienrādītāji nedod nekādas priekšocības ne arī ko maina pie fakta bij/nebij manevrs. Nekas neliedz uz ceļa apstāties un tāpēc jau nav atļauts kādam citam raut uzreiz dibenā pļukš. Protams dzīvē tie pagriezienu nerādītāji ir pelnījuši pa ķobi.
Vienīgais iemesls kāpēc derētu LEDi pavarotņikos ir tas, ka ieslēdzot avareikas nesēdinās tik strauji akumulatoru. Tomēr ja auto tik bieži plīst un vajag avareikas, tad varbūt vispār uz ielas nerādīties.
Tas, ka cilvēkam ir poskuj ka vienā lukturī ūdens dēļ ir iestājies nekontakts ir kas cits. Bet viņš vismaz zina ka tur kaut kas nav kārtībā.
Man savulaik nācās atstāt manu A80 ar ierautām avareikām 9 stundas, pēc tam pielaist varēja.
Chankaishi rakstīja: Domaaju, ka nav, ko mudriit - jaapiemeklee pareizais relejs. Vispaar aizdomaajos - kaadaa veidaa straadaa tas pagriezienu raadiitaaju relejs? Tachu ne laika relejs? Un laikam tachu ne elektromehaaniskais daudz-maz jaunaas mashiinaas, bet kaut kaads elektronisks multivibrators?
Un kas tad esošajam ir nepareizs? Domā ka tāpat prikola pēc atstāts tas pats princips kas žiķeļos un vecākās tačkās? Ieliksi "pareizo", kas domāts bezslodzei, iestāsies, teiksim, labajam kreisajam virzienrādītājam bezkontakts, a "pareizajam" relejam tas būs po un tas turpinās mirgot parastajā ritmā, a tevi kādreiz kāds uz šosejas izdarot kreiso pagriezienu izdupsēs un tu pats vedīsi savu tačku uz šrotu un maksāsi izdupsētāja tačkai remontu... 
Pirmais rakstīja:
p.n.
mūsdienās abs "spuldzīte" parasti ir ielodēta diode
Tā mūsdienās tikai ir širpotrebiem vai plikām mizām, normālām tačkām vēl ir tāds jauks ekrāniņš, kurā mirgo liels simbols 
Nu tad elektrības vadus sadales skapī pārkniebt

Seene rakstīja:
Tikko biju holandē... Braucu pa ciematu (50 km/h). Pēkšņi baltā zīme, ka apdzīvota vieta beidzas, lai gan to pēc apbūves blīvuma nekādi nepateiksi - bet atļauts 90. Pie mums otrādi - brauc pa šoseju un pēkšņi apdzīvota vieta - māju nav, bet atļauts 50...
Tas tāpēc lai tajā valstiņā vispār kaut kur virs 50 kmph varētu atvilkt

Atkarībā no rocības, pirkt jaunu vai sametināt esošo.
Bucefals rakstīja:
Viņiem nav tādi trijkāji kā mūsu "mobīlie". Viņiem tādas stacionāras kastes, kurās varētu arī nebūt tik viegli tikt iekšā bez kada nopietnāka instrumenta vai dinamīta.
Neesi redzējis jūtubē viģikus kā piebrauc ar moci, uzkarina riepu un pielaiž uguni?
Civilizētajā pasaulē saliek tās kastes un pirms tām zīmes ka ir radars lai piespiestu vadītājus atmesties. Kā jau šis tofiks liecina, letiņi pie tādas lietas nav pieraduši 
sarashkins rakstīja: Dīzelī ir spēks - lokomotīves, ledlauži, zemūdenes... ari motocikli ir bijuši! Bet vai ir bijusi kāda dīzeļ-lidmašīna?
Otrajā pasaules karā Junkers ražoja pāris divtaktu ķīseļu modeļus, kuri tika likti dažiem bumbvedējiem.
ursis rakstīja: tēma,AUDI 2.5TDI,kur tu redzi čmo reilu ???
pirmais mūc no purva,tu jau zaudē pēdējo savu sajēgas dzirksti ...
Ieliec audī fofāgena 2.5 TDI un būs tev audī 2.5 TDI ar kommonreilu 