msh rakstīja: Tu dzīvo dižajā pilsētā un nezini kur šis veikals atrodas? :O Jāpaiet garām brīvības piemineklim, laimas pulkstenim, jāpāriet pāri ielai pa to plato gājēju pāreju un tad ir - neatceros, uzreiz labajā pusē vai vienu kvartālu tālāk.

Kanibaals rakstīja: Ne velti CircleK ir arī veiks Rīgas centrā bez degvielas uzpildes.

jjjj rakstīja: Par sava brīvdienu auto iegādi domāju apmēram 10-13 gadus. Tās bija pārdomas par dzīves jēgu, kas man patīk un kas nē, kādi ir hobiji un vai tādi vispār ir, par finansiālām iespējām un to nākotnes prognozi, u.t.t. Daudzus gadus braucu atvaļinājumu ceļojumos ar vieglo autiņu un gulēju kempingos teltī, dažādos hoteļos/moteļos. Vēroju, ar ko brauc un kā ceļo citi. Reiz izmēģināju aizbraukt ceļojumā ar piekabinātu piekabi- dzīvojamo treileri. Izvērtēju visus plusus/mīnusus. Pēc tam noīrēju kemperi un aizbraucu ziemā ceļojumā uz Austriju. Šis gadījums uzreiz deva iespēju saprast, ko gribu un salika visas vēlmes pa plauktiņiem. Toreiz tas bija kemperis ar "alkovu" (gultas vietu virs kabīnes). No dzīves telpas viedokļa kemperī iekšā - it kā labi un ļoti ērti. Bet no braukšanas viedokļa - galīgi garām. Liels degvielas patēriņš, jo pati nepareizākā aerodinamiskā forma, šausmīgi šūpojās pie katras fūres vai autobusa apdzīšanas, ļoti jāuzmanās no zemiem kokiem, tiltiem, u.t.t. Atceros, ka uz taisna, gluda autobāņa, bez sānu vēja, ātrumu vairāk par 110 izspiest nebija iespējams. Un motors, kā jau visiem īres kemperiem, pats nīkulīgākais. Liekas, ap 110 zirgiem. Kemperis bija tikai pāris gadus vecs, bet tā tehniski nolaists, ka defektu sarakstu toreiz nebūtu varējis uzskaitīt uz vienas A4 formāta lapas - gabarīt uguņi aizmugurē dega tikai dažreiz, ledusskapja durvis pagriezienos taisījās vaļā, visu ceļu braucām ar cepurēm galvā, jo pūta no visām iespējamajām šķirbām, dušā/tualetē tāda smirdoņa, ka grūti ieiet, jo visi iepriekšējie īrētāji ar to tualetes ķīmiju bija nolaistījuši visu, ko vien var, u.t.t., u.t.t.. Rezultātā sapratu, ka: 1) Gribu sev jaunu, nevis lietotu un sagrabējušu. Maksimāli nokomplektētu. Egoistiski plānoju braukt tikai pats (ar savu beibi) un līdz 100 gadu vecumam , nevis pirkt priekš radiem, draugiem, kaimiņiem, u.t.t., bet sev. Tātad, tam bija jābūt nevis 5-6 vietīgam, kur braukt "jautrā kompānijā", bet divvietīgam, jo gandrīz visi ceļojumi ar vieglo autiņu iepriekš bija divatā. Iespējai braukt trijatā, četratā vajadzēja būt tehniski iespējamai, bet kā retam izņēmumam. Izvēloties komplektāciju no rūpnīcas, uzreiz tajā iekļāvu to, ko vēlāk nebūtu iespējams vai būtu grūtāk papildināt. Uzreiz 3,0 litru TDI motoru (ko vēlāk nočipoju un uzdzinu jaudu līdz 220 zirgiem). Vidējais visa ceļojuma degvielas patēriņš izrādījās tikai 12,0 l/100 km (braucot pa dienvidu autobāņiem draudzīgā bariņā ar visiem vieglajiem) vai 10,0 l/100 km, braucot uz ziemeļiem. Kemperim uzreiz izvēlējos maksimālo 160 litru ledusskapi ar saldētavu, uzreiz no rūpnīcas uz jumta saules baterejas, kondicionieri, satelītantenu, netīrā ūdens bāku uzreiz jau nosiltinātu, siltā ūdens boilerim, bez iespējas sildīt ar gāzi, jau rūpnīcā tika pielikta iespēja sildīt arī elektriski ar 220V, u.t.t. Pārējo ir iespējams papildināt laika gaitā - sānu marķīzei, velo turētāju, jumta bagāžnieka sliedes, u.t.t. , visu citu, ko var izdomāt, var pielikt vēlāk, atkarībā no vēlmēm un finansēm. 2) Kempera gabarītiem un iekšējam izkārtojumam bija jābūt ar ļoti pretrunīgām prasībām, ar daudziem pārdomātiem kompromisiem - noteikti jābūt zemam, bez "alkova", ar minimāliem ārējiem gabarītiem (lai vieglāk braukt, manevrēt, parkoties), bet tai pašā laikā tik pietiekoši lielam, lai būtu 4 sēdvietas, 3 guļvietas un ar ļoti lielu bāgāžnieku (motorollerim), atsevišķu dušas telpu, u.t.t.. Gultai vienai, divvietīgai, nevis vairākām, sadalītām. Tātad, izkārtojums derīgs tikai tāds, kur liela gulta ir aizmugurē virs lielas bagāžas telpas. Nedrīkstēja būt galda priekšā bezjēdzīgās, nekustīgās sēdekļu rindas, bet priekšējiem vadītāja un pasažiera sēdekļiem bija jābūt grozāmiem par 180 grādiem. Tas dod iespēju samazināt autiņa garumu apmēram par metru un šādā variantā "dzīves telpa" sākas praktiski jau no automašīnas priekšējā paneļa un nav sadalījuma kabīne/dzīvojamā telpa, kā iepriekšminētajā variantā. Izvērtējot visas šīs prasības, bija jāatmet daudzie Sunlight, Adrija, u.c. modeļi. Palika vienīgais piemērotais modelis Dethleffs Globebus T15. Pat simpātisko Detleffs Globebus I15 atmetu, jo uzskatīju, ka nav vajadzīga otrā lielā gulta, kas nevajadzīgi sadārdzinātu autiņu vēl par apmēram 10000 eur. Kur pirku? Interesanti, Dethleffs rūpnīca, saņēmusi manu "Gribu", nosūtīja mani nevis pie SIA "Note" Latvijā, bet pie dīlera Lietuvā. Ne reizi neesmu to nožēlojis.

kasinsh79 rakstīja: Seat Leon FR būtu atbilstošs šim topikam un ļoti dzīvespriecīga izvēle noteikti.

MJanis rakstīja: Ar Jūsu palīdzību to labprāt uzzinātu.