Gāja un kā vēl. Tāpat vācās baros un klopējās. Nebija tikai telefonu, ar kuriem filmēt, un soctīklu, kur to visu ielikt. Bez tam - šādos pasākumos parasti ir tā, ka tikai daži zina, kas vispār notiek, lielākā daļa vienkārši ir atnākuši atbalstīt draugu, kurš ir atnācis palīgā citam draugam, kuru kāds esot apbižojis. Nu vēl variants, ka kāds tiešām izdomājis reketierus paspēlēt, bet uz baru attiecas tas pats iepriekš teiktais. Ā un vēl tas - kad tu tajā barā stāvi un saproti, ka kaut kas nav īsti lāgā, - mājās iet jau arī vairs nevar, jo pārējie padomās, ka mīkstais.

Es arī šodien Ķīpsalā Sandero pasēdēju. No ārpuses jau nekāda vaina, bet iekšā viss ir slikti. Nu drausmīgs salons, vienkārši drausmīgs. Principā šādas kvalitātes mašīnu var pirkt, lai viņā krāmētu kartupeļus, cementu un metāllūžņus, nevis ģimeni vadāt. Pilnīgi pretējā ziņā pārsteidza Citroen (nebiju nevienā mūsdienu citronā nekad agrāk sēdējis). Nebiju gaidījis tādu apdares kvalitāti - viss nostrādāts līdz pēdējam sīkumam, mīksts, patīkams.

Ir saņemts!