Arī 90-tajos ļoti liela daļa cilvēku rukāja par maizes riku un sardeli:-/ Tu vienkārši biji veiksmīgāks/ gudrāks.

Kas tev tur ir tajā bildē? Par tuvu krustojumam stāv? Vai kas?

Tev tiešām interesē, kā man liekas? Tad atkal vajadzētu precizēt, par kādiem norādījumiem iet runa? Par oficiāliem "ieteikumiem" no Briseles vai ķirzakcilvēku pavēlēm, kas tiek nodotas šifrētā veidā pa radio. Ja par pirmajiem, tad domāju tieši to pašu, ko jau teicu, - nevajag tēlot pirmrindniekus un teicamniekus, kā mūsējiem, diemžēl, patīk darīt. Ja par otrajiem, tad īsti nemācēšu komentēt. Galu galā, ja tev ir informācija, kā tie norādījumi tiek doti un kāpēc viņi ir jāpilda, padalies!

Arī norādījumus var pildīt cītīgi un mazāk cītīgi. Var vispār nepildīt, kā to ne reizi vien ir demonstrējušas dažas valstis, pirmkārt jau Polija.

Msh, pasaki labāk, vai 2,0 Tfsi vārsti ir vai nav jāregulē? Man te pretrunīga informācija ienākusies

Pofig par tiem vāciešiem - paši izdomā sev problēmas un paši risina. Galvenais, lai mūsējie nesāk uzreiz mērkaķoties pakaļ!

Nē nu tas skaidrs, tur bez variantiem. Un ar to tikšanu uz un no ostām mums vispār ir bēdīgi pat bez visiem remontiem. Mans komentārs domāts tiem, kas katru rītu pusotru stundu sēž korķī, lai pēc tam sēdētu ofisā un vēl stumdās gar bērnudārziem un skolām ar savām atvasēm vispār bez nekādas vajadzības. Zinu reālus piemērus no dzīves, kur bērns tiek vests uz bērnudārzu ar auto, patērējot divreiz ilgāku laiku, nekā būtu to gabaliņu noiet pa taisno ar kājām. Un tad vēl perifērijas iedzīvotāji, kuri ieņēmuši galvā, ka bērniem obligāti jāmācās tieši Rīgas centra skolā un nekur citur. Un tad māmiņa mājsaimniece divreiz dienā tieši sastrēgumstundu laikā stumjās no tiem Ādažiem uz Pirmo ģimnāziju un atpakaļ.

Kas tur ir ar to instrumentu paneli? Sapelējis?

Nu bet īstenībā gan no Ādažiem, gan Ķekavas jebkurā Rīgas rajonā var nokļūt nestumjoties cauri centram. Jā, var sanākt daži kilometri vairāk, bet tas līkums parasti ir to vērts. Ja vien, protams, nav jānokļūst tieši centrā vai tā apkārtnē.

Tā nu tas ir un būs. Jāpierod pie domas, ka ar mašīnu uz centru jābrauc tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Principā mani tas centrs vispār neuztrauc, jo sen jau esmu izslēdzis no ikdienas maršrutiem, dažreiz gan nākas sakost zobus un kaut kur iebraukt pa ceļam. Tad vienmēr brīnos, ka citi to murgu katru dienu pacieš. Mani personīgi daudz vairāk besī Deglava tilta nebeidzamais stāsts, un tagad vēl pie stadiona viss uzrakts.

Kaut nu ātrāk sāktu.

Izņemot adaptīvo kruīzkontroli, tās pārējās jau ir nelaimes nevis fīčas Bet nu lai labi ripo!

Esmu vīlies

Nu bet tu taču nomainīji citur un divas reizes lētāk, vai ne tā?

Skatos, ka es te pirms pusotra gada solījos pūst Brunox, tad eļļu. Sanāca savādāk. Tai pat rudenī sanāca neliels nošķīliens, kura rezultātā atklājās pāris ļoti bēdīgas vietas kuzavā, kuras nācās metināt. Uznāca ziema, nepaguvu neko izdarīt, līdz pavasarim auto nostāvēja pie sētas, braucu ar citu. Pavasarī tad ar bračku sametinājām (kaut kādas atskaites no procesa esmu šeit licis) un pie viena sakopu visu apakšu ar to pašu Brunox un grubuli. Tagad gads pagājis, neesmu vēl līdis apakšā. Gaidu kādu siltu un sausu dienu, tad braukšu uz garāžu mainīt kalotkas, kuras ir gandrīz izbeigušās, un pie viena paskatīšos, kas apakšā darās.

Ko tik traks cipars par to pēdējo? Arī pie dīlera taisi?

Ir taču arī pietiekami situēti cilvēki, kas dzīvokli nepērk, lai gan varētu atļauties, bet visu laiku īrē. Tāpēc, ka negrib nekādu atbildību un saistības. Gan jau ar to auto nomu līdzīgi.

Katram auto kādreiz pienāk tāds brīdis, kas tas kļūst par puvekli. Labā ziņa ir, ka process nav neatgriezenisks. Bet nu ar to metināšanu arī nav vienkārši. 1) Patiešām labs metinātājs prasa kosmisku samaksu. Pelnīti prasa, bet bieži vien pats auto nav šīs samaksas vērts. 2) Pasūdīgs metinātājs, kurš sametinās ne visai smuki, bet tehniski ok un prasīs maz naudas nav nemaz tik viegli atrodams. Bieži vien arī sūdīgie metinātāji grib saņemt tik pat cik labie. 3) Var metināt pats/ pie draugiem/ pie radiem, samierināties ar to rezultātu, kas sanāk, un mierināt sevi ar domu, ka ar katru nākamo reizi sanāk arvien labāk Es esmu izvēlējies trešo variantu. Līdz ar to vismaz konkrētajā brīdī mana mašīna par puvekli nebūtu uzskatāma, jo nevienas sapuvušas vietas tai nav.

Nē, nē, tu ne tā saprati. Es jau neko nepārmetu un nekādā gadījumā nemēģināju uzbraukt. Tikai pafilozofēju par tēmu

Es dokumentēju visu remontu izmaksas, bet pārējam gan būtu par slinku. Neredzu arī baigo jēgu. Tad jau arī sabiedriskā transporta biļetes kaut kur jāpieraksta? Un mašīna jau nav tikai centi par kilometru. Mašīna ir ietaupīts laiks un ērtības.

Neaizmirsīsim diezgan trako pēdējo gadu inflāciju! Nezinu, cik ir oficiāli, bet pēc sajūtām 5 gadu laikā kādi 30 procenti būs. Ko dod tas cipars kontā, ja tu par viņu nevari nopirkt ne tuvu to pašu, ko toreiz? Es arī skatos autiņu cenas un redzu, ka manam vāģim cena visu laiku stāv uz vietas. A ko tas dod?

Jā, raujam nost uzrakstus, demontējam pieminekļus rakstniekiem, zāģējam tiltu margas. Tas ir tas svarīgākais, ar ko jānodarbojas, citu problēmu ne Rīgā, ne visā Latvijā nav.

Nezinu, par ko tur Chalengeram kāds mīnusu ielika, bet viņam ir pilnīga taisnība. Tikko izlasīju plašāku notikumu aprakstu. Onkam 87 gadi. Kur braucis un kāpēc braucis neatcerās. Braucis pa gājēju ceļu paralēli sliedēm, kad tas beidzies turpinājis vālēt pa bezceļu paralēli sliedēm. "Grūti gāja, bet braucu", kā pats izsakās. Tas ir izcili veiksmīgi, ka priekšā pagadījās vilciens nevis, piemēram, māte ar bērnu ratiņiem, un ka neviens, ieskaitot pašu apmaldījušos šoferi, necieta.

Es vispār nespēju saprast, kā viņš tur nokļuva? Tur vairāku kilometru attālumā nav nevienas pārbrauktuves. Tur pat ielas nevienas blakus nav!

Īsti nesaprotu iepriekšējo postu ironiju par tām ziemas riepām. Tur vienkārši šādos apstākļos neviens nekur nebrauc, jo nevar nemaz aizbraukt. Vienkārši viss stāv. Un nevajag skatīties uz netipisku stihiju Kalifornijā, tepat mums labi pazīstamajā Anglijā pāris reizes gadā ir tieši tas pats. Uzsnieg sniegs, piesalst, un neviens nekur nebrauc. Sabiedriskais transports nekursē, dzīve ir apstājusies. Vai mēs arī tā gribam?