Der arī atcerēties, ka ja ir KASKO, tad, visticamāk, ir arī prasība zādzības/bojāejas gadījumā spēt iesniegt tehpasi un visas atslēgas/pultis, citādi atsaka vai samazina. Šo der atcerēties, ja nu ir pārkāpts no vecas automašīnas, kurā pierasts turēt tehpasi salonā, vai arī ieradums tehpasi glabāt "kur pagadās".

Pirms trīs gadiem ļoti rūpīgi izpētīju vairāku uzņēmumu Kasko polises, bet negribu saukt konkrētas firmas, jo vairs neatceros, kurām bija tie nedraudzīgie noteikumi.

Iesaku rūpīgi ieskatīties, kuros gadījumos samazina/atsaka atlīdzību. Standartā visiem ir, ja ātrums pārkāpts virs 30 km/h, ja braukts dzērumā, ja braukts bez tiesībām u.tml. principā pašsaprotamu lietu. Tomēr dažiem apdrošinātājiem šis saraksts ir garāks - piemēram, atceros, ka vienam bija, ka ja avārijas brīdī šķērsota nepārtrauktā līnija.

Nebija formulējums "ja tiešais avārijas izraisīšanas iemesls ir apzināta, neatļauta nepārtrauktās līnijas šķērsošana" vai kas tāds, kas teorijā nozīmē, ka pie jebkādas avārijas varētu sākt kasīties, ja auto atrastos "nepareizajā" līnijas pusē. Bija ir cits apdrošinātājs, kur 30 km/h vietā noteiktais limits bija 20 vai pat 15 km/h. Un arī dažas citas protenciāli strīdīgas situācijas, kurās var atteikt/samazināt.

No personīgās pieredzes:

Balta - problēmu nebija, kad sieva saskrāpēja abas durvis un bija jākrāso.

If - mums ietriecās sānos, pieteicu kā KASKO gadījumu, problēmu nebija, auto izremontēja, atsūtīja e-pastu par izmaksāto summu dīlerim un nekas jāmaksā nebija, acīmredzot nokārtoja visu ar vainīgās puses OCTA apdrošinātāju.

BTA (laikam) - nav bijuši apdrošināšanas gadījumi.

Ergo (pašreiz ir) - nav bijuši apdrošināšanas gadījumi.

Ar problēmām neesmu sastapies. Par Ergo esmu dzirdējis, ka problēmas varot būt, lai gan tās tikpat labi var būt baumas - nezinu. Bet Ergo bija kaut kāda akcija, polise par vairāk nekā 100 EUR lētāka, nekā konkurentiem, un noteikumi bija OK.

Octa vienmēr ņemu lētāko.

Diemžēl nav pieejami čeki, bet lēts tas prieks nav - Auris TS ar apkopēs intervāju 15000 km bija aptuveni 150 EUR/15 000 km, 250 EUR/30 000 km, vai kas tamlīdzīgs.

Par Mazdām runājot, man kopš septembra ir Mazda2. 2007.g. pirmsfeislifta modelis, 1.4 benzīns, 287000 km.

Pēc servisā teiktā, rūpīgi kopta mašīna, rūsa minimāli. Pēc pirkšanas veicu pretkorozijas apstrādi un nomainīju pāris detaļas (vienu gultni, vienu amortizatora suportu). Pirms skates (februārī) aizvedīšu atkal uz servisu, aizmugurējās bremzes čīkst, droši vien pie reizes arī nomainīšu zobsiksnu - uz 160 000 km mainīta pret oriģinālo, kas it kā "velk" līdz 320 000, bet drošs paliek nedrošs, nomainīšu pie tiem 290 000.

Redzēs, kā ar šo eksemplāru veiksies nākotnē. Pagaidāmi varu teikt tikai to labāko.

Nekas nesāka birt. Jautājums bija par konkrēta modeļa kvalitāti un es padalījos ar tuvinieka pieredzi. Nesaprotu, kā tu no tā spēj izraut "aizdzen līdz kliņķim". Un kas saka, ka auto nebija servisos? Ne jau sievastēvs pats, piemēram, bremžu klučus vai eļļu mainīja.

Vasaras beigās mašīna tika nodota jaunākajai meitai, kā pirmais auto. Cik zinu, tehniski viss joprojām OK, lai gan vizuāli cietusi ir.

Sievastēvam bija S40, laikam 2002. vai 2003. gada. Benzīna. Divus gadus nobrauca bez jebkādām problēmām, bez standarta apkopēm/detaļām nekas nebija jāmaina.

"kopā tas pasāciens man prasīs 3-4 stundas, 0 nervu un 20-30 eiras"

Lūk, 3-4 stundas laika, manuprāt, ir atslēgas vārds. Cilvēks, kas pērk jaunu/mazlietotu auto ir cilvēks, ir cilvēks, kuram vai nu nav regulāri vairākas stundas, lai krāmētos ap mašīnu, vai arī kurš par tām stundām labāk maksās kādam, lai, piemēram, varētu pavadīt laiku ar ģimeni. (Un kas var to atļauties.)

Man, piemēram, būtu ļoti grūti atrast attaisnojumu veselu vakaru veltīt, lai ķēpātos ar automašīnu. Brīvais laiks ir pārāk daudz vērts, lai to notērētu garāžā.

Ja runa ir par garantijas remontiem, manam iepriekšējam Aurim divarpus gadu laikā garantijas ietveros nomainīja izpūtēju (vai izpūtēja daļu), parasta vaina agrākiem Auris TS modeļiem (ļoti skaļa un sportiska skaņa, hehe), kā arī vēl kādu sīkumu, ja nemaldos, logu tīrītāja šķidruma sprauslu, jo vienā skaistā dienā pēkšņi šķidrumu pūta tikai vienā loga pusē.

Bez regulārajām apkopēm pie pēdējās (70000 km) apkopes nomainīju arī visus bremžu klučus, man teica, ka drīzumā arī būs jāmaina priekšējie diski. Tā kā auto pārdevu, līdz tam netiku.

Visas apkopes veicu pie oficiālā dīlera, Wess Berģi.

Radiniekam bija Šarāns, neatceros gan, kura gada, bet viena vienīga bēdu ieleja ar nepārtrauktiem elektronikas defektiem.

Šodien visu dienu paliku mājās, tādēļ neesmu redzējis nevienu XC90. Pārmaiņas pēc patīkami neko nedarīt, lūrēt futbolu pa TV un spēlēties ar meitu.

Toties esmu pārliecināts, ka ja katras brīvdienas būtu šādi jāpavada, jo XC90 ir noplīsis vai servisā, noteikti nebūtu baigi laimīgs. Turklāt arī nebūtu šausmīgi priecīgs, ja zinātu, ka rīt jāceļas vismaz pusstundu agrāk, nekā parasti, jo jābrauc ar sabiedrisko, jo auto ir noplīsis. Meita apslimusi un nav jāved uz dārziņu, citādi būtu jāceļas stundu agrāk.

Braukšu ar baudāmo Mazda2, 15 kilometros patērējot aptuveni 1-1,2 litrus benzīna, jeb mazāk, nekā sabiedriskā transporta biļete maksā. Ja brauktu ar XC90, būtu jāpatērē kāds pusotrs litrs dīzeļa, kā arī jātur kabatā nauda, lai varētu samaksāt auto evakuatoram.

Vakar, pirms Gaisa tilta, no Elkor stāvvietas palaidu Lexus RX, bet aiz RX stāvēja kārtējais neveiksmīgais XC90. Ievērojot rāvējslēdzēja principa, XC90 nepalaidu, bet pēc tam to nožēloju, jo kamēr stāvēju sastrēgumā, paskatījos datus CSDD aplikācijā.

Minētais eksemplārs ievests Latvijā 2013.gadā ar 175 000 noskrējienu, pa Latvijas ceļiem noripojis nepilnus 100 tūkstošus, bet 2015.g. tehskati gājis trīs reizes, 2016.g. - divas. Vajadzēja jau palaist to nabaga cilvēku, kuram noteikti lielākā algas daļa aiziet sava šrotvāgena uzturēšanā pie dzīvības.

Bet piektdienas vakarā ar sievu gājām garā pastaigā pa Rīgas centrālajiem rajoniem. Tā kā pievērsāmies viens otram, mašīnas neskatīju, bet pie E-mobile.lv biroja nevarēja nepamanīt rosību - tika bildēts un liktas e-mobile.lv pagaidu numurzīmes kādam XC90!

Noteikti kāds nabaga cilvēks bija iegrābies un tagad izmisīgi, pat piektdienas vakarā, ķērās pie jebkādas iespējas tikt vaļā no sava neglīta un nelikvīdā remontējamā rumaka!

Es nebraucu ar Fabiju, es pārvietojos ar izcili baudāmu 2007.g. pirms-feislifta Mazda2, nobraukums 286890 km, ar 1.4l benzīna motoru bez turbīnas.

Uz nākamo apkopi plānoju mainīt arī zobsiksnu, jo tā pēdējo reizi mainīta (uz oriģinālu) pie 160 000 km un arī ja ražotāja ieteiktais inervāls ir 160 000 km, es labāk nomainīšu jau nākamreiz, kad vedīšu mazdiņu apkopt vai remontēt!

Bet šodien ir piektdiena, tādēļ vēlu visiem brīvdienas ar daudz baudāmiem kilometriem!

Diemžēl domāju, ka daudzi XC90 īpašnieki brīvdienas pavadīs mājās, jo auto būs servisā uz kārtējo dārgo remontu, vai arī nebūs nauda degvielai un izklaidēm pēc kārtējā dārgā auto remonta.

Pieļauju, ka XC90 izplatība starp deputātiem varētu būt bijis viens no iemesliem, kāpēc deputātiem un ministriem pacēla algas, lai var atļauties remontēt savu plīstošos spēkratus.

Pastāstīšu jums par savu pieredzi. Vārdu sakot, vakar braucu mājās no darba. Baudāmās Mazda2 (nobraukums teju 287 000) motors klusi rūca, satiksme raiti pludoja un, pats galvenais, nebija neviena ielu piesmirdinoša XC90. Pirmo un vienīgo monstru redzēju Juglas Rimi stāvvietā, kad lepni gāju atpakaļ uz savu Mazdiņu. Volvo bija ar aizdomīgi tonētiem logiem, izksatījās tik tumš notonēti, it kā saimniekam būtu kas slēpjasm. Nebūtu jau pārsteidzoši, bandītiem patīk lielas mašīnas!

Šodien, braucot uz darbu, neredzēju nevienu XC90! Toties ilgu laiku priekšā brauca pavecs BMW X3. Izskatījās, ka X3 īpašnieks brauca ļoti baudāmi un likās, ka viņš ir iegrimis domās par to, cik labi ir tas, ka viņš nenopirka sūda XC90.

Bet tas nav viss, kad gāju pusdienās, netālu no restorāna pamanīju smuki zilu Škoda Fabia! Kad gāju atpakaļ, Fabia bija aizbraukusi, noteikti baudāmās darīšanās pa pilsētu.

Gribu nobeigt šo stāstu, norādot uz vēl vienu labu lietu ar manu Mazda2. Reizēm bremzējot, čīkst aizmugurējās bremzes. Bremzē jau labi, bet čīkst. Ne jau nepatīkami, bet tādā maigā tonī, kā kaķis, kas prasa ēst. Pirms nākamās skates, kas jāiet februāra beigās, plānoju aizvest Mazdiņu uz servisu un nomainīt, kas maināms.

Visticamāk, remonta izmaksas būs mazākas, nekā viens jauns Volvo XC90 disks!!! Man būs vēl baudāmāka Mazda2 (paredzu, ka uz nākamo skati nobraukums jau pārsniegs 280 000 augsti baudāmus kilometrus), kamēr XC90 īpašnieks vēl krās naudiņu disku komplektam, hahaha!

Bez ironijas - es pilnībā varu iedomāties, ka arī man Fabia ar mazo benzīna motoru liktos baudāma, ja tas būtu ģimenes otrais auto. Jo nu, principā, man braukt uz darbu ir bauda gan ar Mazdiņu, gan ar Verso, lai gan Verso protams visās ziņās ir pārāks auto.

un ja atrastu Fabiju ar benzīns-gāze, tad pluspunkti un visiem tuvumā esošajiem tiek sūtītas notifikācijas iz sērijas "SUPER RARE FABIA NEARBY" un būs masvieda skriešana pie konkrētās Fabijas... bet ja Fabija pēkšņi tiks pārvietota, tad sekos pārdesmit mašīnu, kas centīsies Fabiju "noķert"

Paldies

Bet runājot par nopietnām lietām, es šodien atkal esmu ar ekstrēmi baudāmo Mazda2, kuras nobraukums ir virs 286 000, bet zem 287 000.

Par Mazdu samaksāju 1700 EUR, bet par ekvivalenti nobrauktu XC90 samaksātu kādas piecas reizes vairāk! Turklāt, degvielu tērētu vairāk, detaļas, riepas un viss pārējais būtu dārgāk, un, kas pats svarīgākais, nebūtu tādas baudāmas lietas kā:

- ļoti labi dzirdāms riepu radītais troksnis salonā (īpaši kopš uzliku radžotās ziemenes, kas nāca līdzi)

- īpaši baudāms skaļums salonā, ja brauc virs 110 km/h, kas palīdz ievērot satiksmes noteikumus

- parasts kondicionieris (droši vien būtu kaut kāda nebaudāma klimatkontrole)

- omulīgs šaurums salona aizmugurē

- pilnīgi nevajadzīgs roku balsts starp priekšējiem sēdekļiem

- uzticamās halogēna gaismas (gan jau, ka biezais pirmais VOLVO īpašnieks būs maksājis par dārgo ksenonu)

u.t.t.

Wow... Spēcīgi. Volvo dīleri konkrētajai personai neko nemaksā, lai tur muti?

Es pēcpusdienā izgāju pavēdināt galvu un arī skatīties, vai varu atrast kādu Fabiju vai XC90. Kad jau biju uzdevis cerību, tad pēdējā iekšpagalmā pirms atgriešanās starta punktā es redzēju TO - lielo, lempīgo, zilgano XC90. Izskatījās diezgan netīrs, tā, it kā pabijis braukāt pa grants ceļiem, bet pēc tam nav ticis mazgāts.

Tā kā kabatā bija viedtālrunis, atvēru CSDD aplikāciju un paskatījos konkrētā eksemplāra datus. Latvijā reģistrēts 2013.gada decembrī ar nobraukumu 170 000, visas skates izietas ar pirmo reizi un vismaz pēdējā skate izieta ar nullīti.

Neizdevās ieraudzīt nevienu pašu Fābiju, arī citus Škodas ražojumus neredzēju. Toties neproporcionāli daudz - trīs - Hyundai Santa Fe!

Nopietni runājot - ja man būtu jāpērk lietots septiņvietīgs džipveidīgais, es pat nezinu, ko labāk izvēlētos, Santa Fe vai XC90. Droši vien atkarīgs no budžeta un konkrētajiem auto, jo labs XC90 maksās aptuveni 2x vairak, nekā ekvivalenta nobraukuma Santa Fe.

Nu, par aprīkojumu var saprast, to jau rakstīju. Kā arī par to, ka nevar turēt visas kārbas/dzinējus, tas jau arī skaidrs.

"AnK, a kā tu zini, ka neizmantos?"

Cik esmu redzējis statistikas datus, ļoti mazs procents pircēju izvēlās pašu ūberkrutāko versiju ar ūberkrutāko motoru u.t.t. It īpaši, ja runa ir par "tautas" vāģiem.

Izejot no tiem cilvēkiem, ar ko esmu sastapies un kas ir potenciāla jaunu auto pircēji, neviens neņemtu 3008 GT par 42 000. Ja ņemtu 3008 (vai Qashqai, vai citu tml. auto), ņemtu par 25000 (aptuveni). Savukārt tie, kas ir gatavi maksāt 40-50000 par auto, ņems kaut ko no Premium segmenta - piemēram, Q5 vai ko tamlīdzīgu.

Bet man, kā potenciālam pircējam, testa brauciens ar 3008 GT būtu pilnīgi lieks, jo nu, salīdzināt to vāģi ar 1.6 120zs dīzeli (kas, tīri loģiski spriežot, varētu būt pieprasītākais no dzinējiem) galīgi nevar, īpaši ja runa ir par MT versiju.

Vakardienas baudāmajā braucienā mājup arī neievēroju nevienu no šīm automašīnām, toties uz viadukta virs Siguldas šosejas (uzbrauktuve uz Tallinas šoseju) bija noplīsis pavecs Mercedes-Benz sedans, kas radīja nelielu sastrēgumu. Ievēroju citu XC markas auto - XC70 - tumši sarkanā krāsā, izskatījās visai kopts.

Šodien braucot uz darbu neredzēju nevienu XC90 un arī nevienu Fabiju, bet īpaši neskatījos. Toties ievēroju agresīvu kravas busiņa šoferi, kurš mētājās starp joslām un bija visai nepacietīgs.

Kad noparkojos, rūpīgi apskatījos, vai tuvumā nav kāds XC90 vai Fabija, bet neredzēju ne vienu, ne otru.

Man arī grūti saprast, kāpēc Prius un īpaši Prius+ ir tik dārgi. Ekvivalenti nopakots RAV4 hibrīds, turklāt ar lielāku litrāžu un modernāku tehnoloģiju, maksās mazāk.

Vienīgais, ko varu iedomāties, ir ka Prius+ daudzās valstīs ir populāri kā takši (jo acīmredzot var dabūt visādas atlaides dēļ mazajiem izmešiem) un arī daudzās valstīs ir kaut kādas nodokļu atlaides u.t.t., kas atsver augsto iegādes cenu - attiecīgi nav jēgas samazināt cenu. Un nav arī jēgas konkrētos tirgos, kur nav šīs atlaides, laist lejā, jo vācu taksists jau nav stulbs - ja Baltijā Prius+ maksātu 30k, bet Vācijā 38k, ātri vien tiktu Baltijā iepirktas mašīnas.

Bet RAV4 neviens taksists neņems, mērķauditorija cita, tāpēc cena cita - turklāt, ja Rav4 būtu pārāk dārgs, tad jau sāktu konkurēt ar Lexus NX200 (vai otrādi).

Tas vispār ir interesanti - ar kādu nolūku dīleri kā demo auto ņem maksimāli aprīkotus vāģus ar tādām opcijām, ko mērķauditorija neizmantos?

Vai tiešām pircējs ir tik stulbs, ka pēc testa brauciena ar maksimāli aprīkotu 3008 GT par 42 štukām domās, ka viņa paņemtais vidējās komplektācijas vāģis par 25000 ar pavisam citu motoru būs tas pats izjūtu un komplektācijas ziņā? Un ja tas ir tā, vai nav baigais risks tikt pie neapmirināta klienta, kas jūtas apkrāpts?

Vai arī paši autožurnālisti ir tik "stulbi", ka uz šo iekrīt? Nu, ka uzraksta lielisku recenziju, jo konkrētais eksemplārs par 42000 "piedūra"?

Nesaprotu.

Man kā pircējam interesē izbraukt ar auto, kuras virsbūves forma ir identiska ar vēlamo (nu, ja ir, piemēram, gan hečbeks, gan universālis), kā arī ar tieši to dzinēju un pārnesuma kārbu, ko vēlos (vai pēc iespējas tuvākas opcijas).

Komplektācija varbūt nav tik svarīga, jo skaidrs jau ir, ka ja manis izvēlētās komplektācijas aprīkojuma sarakstā nav iekļauta septiņpadsmit zonu klimata kontrole ar iebūvētu masieri no Taizemes, kas ik pa pusstundu veic maigu sprandas masāžu, tad tai ekstrai testa brauciena laikā nav jāpievērš uzmanība.

Bet būtu interesanti zināt motivāciju šādai rīcībai.

Ja runa ir par ilglaicīgu ekspluatāciju un doma ir auto paturēt īpašumā 6-7+ gadus, es droši vien skatītos Mobile.de virzienā, jo 2-3g veci Prius+ ar nobraukumiem zem 50 000 ir dabonami par aptuveni 20 000 EUR (fiksi skatoties).

Cits jautājums, vai varēs viegli nokārtot kredītu u.t.t.

Drīz atkal sēdīšos savā Mazda2, lai nobrauktu aptuveni 15 kilometrus. Būs baudāms brauciens, es to jūtu!!!