Bija reiz VW Vento, kā arī no vectēva pārmantoju Golfu MK2, kuriem patika rūsēt. No vectēva arī pārmantoju tehniku, kā rūsu sākotnēji apturēt - ar skudruskābi sasmērējot rūsējošās vietas. Tā reaģē ar dzelzs oksīdu un aptur to oksidēšanos, rezultātā rūsēšanas vieta kļūst tāda sudraboti pelēka. Vienīgi, dziļākai rūsai gan jau nepieciešama kārtīgāka iejaukšanās un izslīpēšana. Protams, arī pēc skudrskābes lietošanas to vietu jāapstrādā - špaktele, krāsa u.t.t. pēc vajadzības, lai neatstātu atklātu iepriekš rūsējošo vietu, jo ūdens, sāls un gaiss tiks klāt, sāks rūsēt atkal. Lai gan vectēva Golfs bija sudraboti pelēks, tad i nemaz krāsot nevajadzēja. :D

Visai iespējams, ka mums tā pieredze atšķiras, jo pārsvarā lietoju Skandināvijas tipa ziemas riepas, kurām vislabākā veiktspēja ir tieši zemas temperatūras apstākļos.

Arī īsti neatbalstu ziemeņu nobraukšanu vasarā tā iemesla dēļ, ka siltā temperatūrā jūtami pasliktinās ziemas riepu efektivitāte. Ar dažādiem modeļiem esmu manījis, ka vidēji pie temperatūras, kas ir augstāka pat par nieka +5 grādiem, uz mitra asfalta ziemas riepas izteikti kļūst slidenas. Vēl siltākos apstākļos tā īpašība parādās jau uz sausa asfalta - mēģināts ar dažādiem riepu modeļiem. Protams, varam teikt, ka brauksim prātīgāk un tā, bet ko tad, ja tomēr vajadzēs veikt kādu ārkārtas manevru, bet nespēsim to izdarīt?

Cik Zs tam 1.4 TSI un kādam vāģim? Kā ar eļļas patēriņu? Agrāk viņiem bija problēma ar ķēdes izstiepšanos un iespējamu pārtrūkšanu, kas arī ir lielākais problēmu cēlonis. Aktuālajos 1.4. TSI tas posms aizstāts ar zobsiksnu. Cik lasīju dažādos forumos lielākas problēmas var gadīties jaudīgajās twincharged versijās - atsevišķos cilindros problēma ar aizdedzi, nesadedzina degmaisījumu, kā vajadzētu. Mazjaudīgajiem dzinējiem problēmas esot stipri mazāk.

Sava primitīvuma dēļ to droši vien nav pārāk grūti sataisīt, bet tas nemaina faktu, ka bija regulāri pārsteigumi. Varbūt, kaut ko ne tā darīju, bet eļļas u.c. šķidrumu maiņas intervāli tika ievēroti. varbūt mans braukšanas stils sita ārā spoles un bendēja temperatūras devējus. Hvz..

Bija 1995. gada VW Vento ar 1.8 mono un 90 Zs - saņēmu ar 65 000 nobraukumu. Kad gāja, tad nebija ne vainas + patēriņš normāls, bet pēc 200 000 km. pārvarēšanas sāka brukt viss, kas vien var nobrukt. Aizdedzes spoles regulāri sita ārā, temperatūras devēji nobeidzās, monošprice gļukoja un beigās punktu pielika ECU nosprāgšana. Protams, rezerves daļas uz svara un šrotos var atrast, un to visu salīdzinoši lēti novērst (izņemot ECU). Bet anyway - ja aizvien regulārāk no rītiem bija jāizvēlas sab. trans, jo mašīna nelēca, vai arī jebkurā brīdī braucot varēja pazust jauda, tad nau vērc, lai cik lētas un pieejamas būtu detaļas. Un jā, nepatīk arī lielāko daļu brīvā laika pavadīt garāžā. +vieni simptomi varēja nozīmēt daudz un dažādas kaites, un tad sākās loterija, minot to detaļu, kas katrā reizē radīja problēmu.

Jā, simpātisks.

Aši iemetu aci googlē, kur vīriem tādas pašas problēmas ar slotiņām. Bet risinājums ir - arī Kadjar esot service position, lai notīrītu vai apmainītu slotiņas. Pie izslēgta dzinēja ieslēdz logu tīrītāju sviru zemākajā pozīcijā un tām slotām vajadzētu nostāties vertikāli, lai tās var atlocīt. Izskatās, ka tas ir universāls risinājums - kā, Škodai, VW un droši vien vēl citiem.

Neatceros kur, bet bija tests, kur salīdzināja, kādu ietekmi uz krāsu atstāj katrs mazgāšanas veids. Salīdzināja automātiskās birstes, pašapkalpošanās stacijas un mazgāšanu ar rokām. Pēc testa rezultātiem visvairāk krāsu bojā, mazgājot pašapkalpošanās stacijās. To gan var arī saprast, jo tas birstes uzgalis tur parasti diez ko tīrs neizskatās. Otrā vietā automātiskā mazgāšana. Vismazāk bojā mazgāšana ar rokām, bet te arī nosacījums, kāda un cik tīra švamme tiek izmantota. Vēl bija vērsta uzmanība uz tiem nosusināšanas štruntiem, ar kuriem pārvelk pāri mašīnai - tie var krietni sabojāt krājomumu. Mazgātuvēs, kur ar rokām mazgā, tādus parasti izmanto.

Ar to staķiku kā kurā vietā - arī birstu veidi katrā mazģātuvē aršķiras. Pēc platīna gan neesmu manījis, ka diski būtu netīri - ja nu vienīgi kaut kādas mazākās spraugas. Izvēlos tur braukt, jo ātri, ir pieejama paliela atlaide tieši uz mazgāšanu un ziemā ir bonuss, ka apakšu arī noskalo.

A Tu labi padomā! Auģikam tāds filtrs savu mūžu nebūs jāravē :D

Pats pārsvarā izmantoju Statoil automātus, ņemot vērā, ka ar savu extra karti Platīna mazgāšana sanāk ļoti lēta. Vienīgi bažas par to, kāds izskatīsies krāsojums, pec ilgākas regulāras šādu birstu apmeklēšanas. Citādi, ja nepieciešama vienkārša noskalošana, tad par 1.50 EUR pietiek, lai to izdarītu kādā no pašapkalpošanas stendiem. Ja nepieciešama salona tīrīšana, tad komplektā ar virsbūves mazgāšanu uz RTP, kur reti ir rindas, vai arī pie Neste Skanstes ielā ir kantoris - tur gan parasti ir rindas. Vai ir jēga un cik bieži krāsojums jāpulē?

Pie jauna auto pirkšanas krāsu izvēlei bija divi varianti - melns un brūni pelēcīgs, kas drūmā laikā izskatās pat gaiši pelēks. Lai arī melns izskatās eleganti, tomēr izvēle par labu otrajam, kas manuprāt arī izskatās diezgan ok, bet lielākie plusi ir, ka netīrumus neredz kā vasarā, tā ziemā. Mašīnai ir jākļūst ļoti netīrai, lai tas sāktu kļūt pārāk traucējoši. Un, braucot pa grants ceļiem, vienīgais, kas nodod ir redzamā putekļu kārta uz tonētajiem stikliem.

Kamēr automobilim garantijas periods, tikmēr jau jālej tas, kas priekšrakstos ;) Pēc tam var sākt eksperimentēt.

Jā, Castrol VW grupai laikam ir rekomendētā eļļa (vismaz VW grāmatiņā tā rakstīts). Bet kā murx saka, ka var arī citas, kas atbilst VW standartiem (tie numuri tur dažādi). Meklējot litrīgo 5W-30 kanniņu Staķikā tur bija vairākas - gan nemarķētas, gan speciāli marķētas ar VW/Audi/Mercedes. Offtopic: Jā, 1.4 TSI dzinējs tomēr ēd eļļu - 22 000 km laikā nepilns litrs jāpielej. Vasarā un rudenī eļļas trūkumu īsti nemanīju, bet ziemā gan līmenis palika zemāks - vai slodze lielāka, vai aukstuma dēļ vai kā. Ceru, ka līdz apkopei uz 30 000 km vairs nevajadzēs liet klāt.

Ir arī ķiršu zaļa

Nu tad nākamais Tavā autoparkā būs XC90?

Arī CSDD piedāvā bezmaksas drošas braukšanas konsultācijas Biķernieku trasē un reģionos. Vienīgais - baigi laicīgi jāpiesakās, citādi ātri visas nodarbības aizņemtas.

1. VW Tiguan I 2016. gada aprīlis 1.4 TSI 125 Zs benzīns, 23 200 km 2. Neregulāri ar MB ML280 CDI, 2001. gads, ~300 000 km

Ja VWfans veiks radikālas pārmaiņas savā dzīvē, tad kā reiz iegādāsies tieši spaiņa krāsas XC90 :D

Agrāk bija BAMS, kurš mūs apgaismoja par tramvaju un trolejbusu pasaulē notiekošo un bija interesanti palasīt. Cik saprotu, tagad galīgi pazudis, ne?

Lai gan reāli uz savas ādas ar apmācības procesu nav jāsaskaras, ar sekām gan ir - ja 188 negadījumi diennaktī uzsniguša sniega dēļ, tad ar autovadītāju sagatavošanu nav diez ko labi. Tiem, kam ir apņēmība un vēlme papildus iemācīties kontrolēt automašīnu atradīs trasi par 10-20 EUR/h vai nomaļu ceļu, kur nevienam netraucējot var saprast, kā auto uzvedas. Bet ņemot vērā, ka cilvēki ar šādu iniciatīvu ir gauži maz uz vidējā autovadītāja fona, tad jau stingrāka apmācība būtu jāievieš obligātā kārtā, akcentējot rīcību ārkārtas situācijās. Ir taču starpība, vai aizspiest ciet acis un vienkārši spiest uz bremzēm, vai arī censties radušo situāciju vērst par labu ar pēc iespējas mazāk cietušajiem. Teorijā to iemāca, praksē ne. Runāju ar pāris cilvēkiem, kuri šobrīd veic praktiskās braukšanas nodarbības - tādu lielu starpību nejūt. Jā, ir nākušas klāt obligātās braukšanas stundas un sanāk dārgāk, bet instruktori tāpat izmanās kursantu palaist agrāk, ja redz, ka nav vajadzības visas stundas viņu turēt. Šeit gan arī jautājums, cik instruktors ir objektīvs to nosakot. Viens no cilvēkiem, ar ko runāju, ņem papildus braukšanas stundas pie instruktora individuāli (apejot autoskolu), tā iegūstot iemaņas. Arī šādā gadījumā instruktors pa kādai stundai pamanās oficiāli ieskaitīt. Tā kā muhļīšanās joprojām sanāk. Manuprāt veidojot vienotu apmaksas sistēmu caur autoskolām, ieguvēji ir tikai autoskolu administrācija - ne instruktori, ne kursanti. Atceros savā laikā apmācība autoskolā man ilga 1.5 mēnešus. Tagad runājot ar tiem, kam tas aktuāli, tas posms ir 2x ilgāks.

Un šitā kā bildēs ar aizsnigušiem lukturiem arī brauci?

Bez dubļiem, aizmuguri ļoti daudz aizsit ciet arī sāls. Bet nu Rīga nav tā tīrākā pilsēta un arī centrā ielās ir daudz smilšu, kas kopā ar ūdeni un sāli nosēžas uz virsbūves. Grants ceļu dubļi protams ir ārpus kārtas.