Nu, vēl jau ir militārā loģistika un tas degvielas daudzums, ko tieši nodedzina tanki, cita bruņutehnika un kara aviācija.
Bet šajā karā ir viens aspekts, ko parasti aizmirst. Sibīrijas mežu ugunsdzēsēji vēsturiski ir atkarīgi no armijas, no tās smagās tehnikas un cilvēkiem. Tagad armija Ukrainā, un Sibīrijas taiga intensīvi dega 3 vasaras pēc kārtas.
Pagaidām vizuāli iespaidīgākais naftas bāzes ugunsgrēks Krievijā ( karā par ietekmi uz "klimatu uztraucas vismazāk ):
Krematorija ir makten dabai un "klimatam nedraudzīga, iedomājies vien, cik daudz oglekļa dioksīda aiziet gaisā, vienu cilvēku pārvēršot pelnos.
Runājot par 12V aķi un nespēju iedarbināt iekšdedzes auto pēc pāris nedēļām, vienreiz sakarā ar operāciju novārtījos pa slimnīcu, atgriezos pie auto pēc kādām 5 nedēļām, iedarbināju bez problēmām.
Tās pāris nedēļas attiecas uz auto "ar problēmām".
Man patīk tie spriedumi. Cik to lēno lādētāju tavuprāt vajadzēs ? Tāpat vienu uz katru auto, lai būtu tāds pats komforta līmenis, kā privātmājās dzīvojošai ģimenei. Tātad, uz 100 dzīvokļiem ne mazāk, kā 25 pieslēgvietas. Citādi nāksies likt modinātāju uz kādiem 4 no rīta, lai varētu pieslēgties brīvajam lādētājam.
Atsevišķas valstis pilnīgi noteikti ir pārapdzīvotas, citādi tām nevajadzētu ikgadēju pārtikas palīdzību. Un tās nebūtu migrantu ģeneratori.
Bet planētas zeme mērogā tiek lietota cita mēraukla:
"Lietojot terminu “pārapdzīvotība”, mēs konkrēti domājam situāciju, kurā Zeme nevar atjaunot resursus, ko katru gadu izmanto pasaules iedzīvotāji. Eksperti saka, ka tā tas ir bijis katru gadu kopš 1970. gada, un katrs nākamais gads kļūst arvien postošāks."
www.populationmedia.org/the-latest/overpopulation-cause-and-effect
cita starpā, 1970. gadā pasaulē bija 3.7 miljardu cilvēku.
Neviens cits nesalst. Visām Eiropas valstīm gāzes rezerves pietiekamas, Slovākijai arī. Par ko Fico cepas, tas ir, ienākumu zaudēšana no gāzes tranzīta, jo tā nebija mazā summa, vairāki simti miljonu gadā.
Vispār jau izskatās pēc troļļošanas, jo tur vēl citas labas idejas:
Pretējās joslas varētu atdalīt ar stabiņiem: Ceļu satiksmes drošības eksperti diskusijās izvērtējot nepieciešamību pēc jauniem uzlabojumiem un pilnveidojumiem ceļu infrastruktūrā, piemēram pretējo joslu atdalīšanu ar norobežojošajiem stabiņiem, krustojumu pārbūvi 90 grādu leņķī, "turboapļu" ieviešanu, distances apzīmējuma ieviešanu u.c.
Piemēram, Mozambikā vietējie sākuši demolēt ķīniešu biznesus, uzskatot tos par ļaunuma sakni, jo korumpējuši valdību.
Valdība, saprotams, korumpēta un ķīnieši "izsūc resursus", bet, ja paskatās demogrāfijas datus par Mozambiku, redzama tipiska situācija: puse valsts iedzīvotāju bērni un jaunākā vecuma padsmitnieki. Neviena valsts ar šādu iedzīvotāju sastāvu nav pārtikusi. Maltusa teorija darbībā.
Es taču nerakstīju, ka labklājība radījusi pretēju efektu. Tā sakoptā vide un depopulācija ir vienā zemeslodes vietā, bet pārapdzīvotība, nabadzība un mēsli līdz ausīm citā.
Tas ir kā ar entropiju. Ja vienā vietā depopulācia un sakopta vide, citā pārapdzīvotība un mēsli līdz ausīm.
topinamburs rakstīja: Domāju, ka šis ir spilgts piemērs, kāpēc vienkārši tirgus likumi nekad nesakārtos ekoloģisko jautājumu.
Pie iedzīvotāju skaita pieauguma pasaulē vairāk kā 70 miljonu gadā "ekoloģisko jautājumu" nesakārtos nekādi likumi. T.i. cilvēku likumi. Dabas likumi sakārtos, bet ne tā, kā cilvēkiem gribētos.
Pa to laiku, kamēr Eiropa skalda matus klimata glābšanā:
"Indija ieņem vadošo pozīciju naftas pieprasījuma pieaugumā"
Gandrīz katru gadu laikā no 1998. līdz 2023. gadam Ķīnas naftas pieprasījuma pieaugums ir apsteidzis Indijas pieprasījumu. Taču 2024. un 2025. gadā pasaules naftas patēriņa pieaugumu izraisīs Indija, teikts ASV Enerģētikas informācijas aģentūras (EIA) jaunākajā decembra īstermiņa enerģijas pārskatā (STEO).
Paredzams, ka Indija nodrošinās 25% no pasaules naftas pieprasījuma pieauguma šogad un nākamgad, lēš IVN. Šogad Indijas naftas patēriņa pieaugums tiek lēsts aptuveni 220 000 barelu dienā (bpd), salīdzinot ar Ķīnas pieaugumu par 90 000 bpd.
Paredzams, ka 2025. gadā Indijas naftas pieprasījums pieaugs par 330 000 bpd. Ķīna nākamgad piedzīvos augstāku izaugsmes tempu, salīdzinot ar šā gada kāpumu, kas ir mazāks nekā gaidīts. Tomēr saskaņā ar EIA datiem Ķīna, pieaugot par 250 000 bpd 2025. gadā, joprojām atpaliek no Indijas patēriņa pieauguma.
Lai gan Indijas izaugsme procentuālā un apjoma izteiksmē pārsniedz Ķīnas pieaugumu, kā liecina administrācijas prognoze, Ķīna joprojām patērē ievērojami vairāk naftas — aptuveni trīs reizes vairāk nekā Indijas kopējais patēriņš.
oilprice.com/Energy/Crude-Oil/India-Takes-the-Lead-in-Oil-Demand-Growth.html
Izrādās visādi "gudrie elektrības kontroles risinājumi" patērētājiem nav tik nevainīgi, kā šķiet. Kvīnslendā, Austrālijā, jau piekto reizi attālināti atslēgti kondicioniei 8000 mājām. Protams, vaino enerģijas kompāniju, bet īstā ļaunuma sakne esot valdības politika, resp. no laika apstākļiem, t.i. vēja un saules, atkarīgi enerģijas avoti.
Virsraksts rada iespaidu, ka runa ir par ticējumu: "redzēt policistu jaungada naktī" 
Pēc loģikas, var pamainīt 2,3 sprauslas ar 1,4 sprauslām, un paskatīties, kas notiek.
"Pirms viņiem bija mašīna, kas uzsāka strauju bremzēšanu. Draugi centās iebraukt pretējā joslā, lai neapdraudētu sevi,"
Viņiem tā kā pašiem vajadzētu spēt "strauji bremzēt", nebrauc taču ar fūri. Bez tam vajag domāt par citiem arī, ne tikai par sevi.
Anglijā leiboristi gatavojas izvāverot arī hibrīdu īpašniekus, jo arī hibrīdi pēc 2030.gada par zaļiem atzīti netiks. Vienīgais, ka vēlēšanas Britānijā ir 2029.gadā, bet daudzi domā, ka leiboristi tik ilgi nenoturēsies.
Viens otrs būs pievērsis uzmanību dīvainībām Krievijā ar veču-dedzinātāju izdarībām. Bija jau raksts par to
Bet nesen bija video ar kuriozu par to, ka 76 gadus vecai pensionārei piezvanījuši no "FSB" un likuši apliet ar degvielu un aizdedzināt policijas auto uz ielas, lai būtu redzams, "kur nolaisties FSB helikopteriem, un viņa to arī izdarījusi.
Gandrīz Benija Hilla šovs, tikai vācu izpildījumā:
Vara neglābj Anapas pludmales
ES šefs klimata pārmaiņu jautājumos Vopke Hoekstra sāk karu ar aviokompānijām; ES plāni paaugstināt aviosabiedrību zaļos nodokļus ir "pilnīga muļķība", saka lobija vadītājs Villijs Volšs.
Brisele — Eiropas Savienības klimata lietu komisāra Vopkes Hoekstras centieni uzlikt lielākus nodokļus aviokompānijām ir viena no Eiropas Komisijas prezidentes Ursulas fon der Leienas otrā termiņa politiskajām cīņām.
Tas liek holandietim cīnīties ne tikai ar aviokompānijām, ko vada Īrijas nozares smagsvars Villijs Volšs, kurš nodokļu plānus dēvē par "muļķībām", bet arī ES valstīm, kuras baidās, ka viņu tūrisma nozare tiks iedragāta.
Hoekstra ir ne tikai klimata komisārs, bet viņam ir arī otra, mazāk zināma loma, jo viņš ir atbildīgs par nodokļiem. Viņš vēlas palielināt aviokompāniju maksātos nodokļus, cenšoties līdz 2050. gadam samazināt transporta radītās emisijas par 90 procentiem saskaņā ar ES zaļo kursu.
Nodokļu pievienošana gaisa transportam “ir kaut kas, kas man patiešām rūp,” Hoekstra teica nesenā intervijā POLITICO.
Lidmašīnas rada aptuveni 4 procentus no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām un 13,9 procentus no visām transporta emisijām.
Ja kādu izklaidē parastais stāsts: sieviete nopirka opeli, opelis bija slikts.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Materiāls izklaide: Dzimumu vienlīdzība praksē