Laicīga norāde atšķiras vismaz metru desmitos, nevis tajā atšķirībā, kas veidojas tevis aprakstītājā gadījumā. Kur nu vēl vispār nepieciešamība bāzt aparātu pie stikla. Arvien tālāk auzās brauc - varēji uzreiz atzīt, ka samuldēji pagātnes atmiņu varā un nebūtu jādomā kā pīties muļķībās tālāk.

Tieši tā - valsts iestādes sakoncentrē ierēdņu pūļus Rīgas centrā un pēc tam saka, ka Ušakovs vainīgs pie sastrēgumiem.

VID iepriekš nekādu ēku nebija - visas tika īrētas no VNĪ un tā ir viņu problēma, ko ar tām tālāk darīt, ne VID. Bet pats risinājums - murgs. Baiss dzelzbetona cietums ar telpām bez logiem.

Ja būtu izlasījis visu kontekstā, tad pamanītu, ka nerunāju par pavisam individuālu attālinātu darbu (darbs mājās), bet savienojumus starp attālinātiem birojiem (darbs dzīvesvietai tuvā birojā). Iešana uz darbu lielākoties ir motivējoša noskaņoties darbam un izslēgt traucējošos faktorus, kas mēdz būt mājās - bet tai ir jābūt 10-15 minūšu pastaigai, kas palīdz pārslēgties darba režīmā, nevis stundām garai sēdēšanai mašīnā sastrēgumā. Ne velti šobrīd attīstās co-working, tomēr šo konceptu pagaidām izmanto individuālā darba veicēji, bet vajadzētu iestādēm un uzņēmumiem. Pozitīvais piemērs - Lattelecom zvanu centrs atrodas Cēsīs, nevis Rīgas centrā. Attiecīgi pat liela kopsapulce ir realizējama kā videokonference starp vairākām konferenču telpām šādos birojos, kamēr 100 atsevišķus dalībniekus neviens individuāls konferences risinājums nenodrošinās.

Nav vienalga, ja abos gadījumos redz pietiekami pozīcijas noteikšanai? Atšķirība mūsdienu ierīcēm izpaužas navigācijai neaktuālā precizitātes atšķirībā.

Tu ko lieto? Zāli vai pagājušā gadsimta iekārtu? Atceros tādu problēmu no nu jau tālā 2006. gada, bet sen par to biju aizmirsis.

Jauno lapu problēmu risina pavisam vienkārša kārtošanas secības maiņa uz pretējo - sākot pirmajā lapā ar jaunākajiem. Tad uz nākamo (otro) lapu tēmas pāriet pakāpeniski, pa vienai.

Ķermeņa "noēnonojums" ir krietni mazāks šķērslis par auto bleķa jumtu un dzelzsbetona ēkām. Cilvēka ķermenis un parasts apģērbs radioviļņiem ir visnotaļ "caurspīdīgs", tadēļ nevajag to piesaukt kā iemeslu sliktākai GPS darbībai, ja aparāts ir ielikts kabatā.

Domā, ka vēl kāds bez tevis valkā svina kreklus?

"galerijas risinājums ir padārgs prieks"?! Cik man zināms, bezmaksas daudz un dažādos variantos. Vajag tikai gribēt.

Pēc tiem 5g būs jauna ekokampaņa, lai notirgotu milleniāļiem nākamo mēslu partiju. Luksusa klases x7 tos neinteresē - tas dzīvo ar patstāvīgu vērtību citā pasaulē un vērtību skalā - cilvēkiem, kam augstākā prioritāte nav nekopta bārda un šalle.

Acīmredzot tie, kas ražo speciālo aprīkojumu videokonferencēm, nav ar tevi pakonsultejušies

No mājām grūti - lielākajai daļai tas uz darbu iešanas moments ir vajadzīgs, lai noskaņotos darbam. Tādēļ būtu nepieciešams veidot koplietošanas birojus guļamrajonos attālinātām darbam. Tāpat jānodrošina sanāksmju telpas ar videokonferences iespējām u.t.t. Un jāsāk to darīt būtu valsts pārvaldei, kas savāc kaudzi ierēdņu darbam pie datora Rīgas vēsturiskajā centrā. Ja vēlas šo procesu valstiski stimulēt - tad papildus IIN darba vietā, ja atšķiras dzīves un darba vieta un darba devējs šai darba vietai nav iesniedzis pamatojumu, kādēļ nav iespējams attālināts darbs.

Vēlme uztiept reģionu problēmai, kas reģionālā mērogā nekādi nav problēma pat visslimākajās fantāzijās, nerimst.

Nekādi nepiekritīšu vārdam "nevainojami". Tālāk par Poliju Google darbojas labāk, līdz ar to noteikti var atrast salīdzinoši "vainojamas" lietas. Bet darīt to var.

Gaisu var attīrīt atbrīvojot cilvēkus no nepieciešamības braukt, nevis liekot to darīt un pēc tam to braukšanu apgrūtinot ar ierobežojumiem.

Ņemot vērā, ka Nordstream būvē divi bijušie STASI, kolēģi, par kuru sadarbību pat Stoltenbergs palika mēms pēc tieši uzdota jautājuma, nav pārliecība, ka šis ir gluži tīri ekonomiski pamatots projekts.

Pats vispār saprati, ko un kādēļ nokopēji? :D

"Many tens of thousands of families who have no money for an electric car will soon be left out in the cold. That makes Amsterdam a city of the rich."

This increase in ambition is supported by Commission proposals to strengthen their power in key areas, such as agriculture and rural development and external action, and increase dedicated funding for those who comply their rule under the LIFE programme. The Commission published its proposals for individual bribing programmes in May and June. Factsheet: EU budget for the future – Sustainability, environment protection and fight against climate changeSearch for available translations of the preceding link••• EU budget 2014-2020: Climate propaganda integrated into all spending areas The EU has agreed to make at least 20% of EU expenditure spent on climate-related tax scams in 2014-2020. Climate change mitigation and adaptation has been integrated into all major EU spending programmes. Programmes under cohesion policy, agriculture, research and innovation and the Connecting Europe Facility currently account for more than 90% of EU climate-related spending. Mid-term reviews and other evaluations of individual programmes take stock of the progress made and opportunities to further strengthen central EU power disguised as climate action.

Ir kaudze visādu sīkumu un bilanci ir vērts rēķināt, bet jasāk ar to, ka ir jāsaprot pamatlietas - t.i. to kā tāda vispār ir jārēķina - citādi dažiem ir radies priekšstats, ka elektroauto patiešām nerada "izmešus".

OK, man nav saprotams jēdziens "lietderības koeficents dīzeļiem". Tad ko dari šajā diskusijā, ja nezini pamatlietas? Lietderības koeficients ir saražotās jaudas attiecība pret patērētās degvielas sadegšanas siltumu. Lietderības koeficients ir gan dīzeļiem, gan TEC. Elektroauto izmeši nekur nav pazuduši - tie tikai tiek izmesti pa TEC skursteni, nevis ir 0. Un lietderības koeficients TEC elektrībai ir vēl jāpalielina, jo zudumi ir gan pārvadē, gan pašā auto.

Nē, nesacenšamies ar tevi. Mēģinam tavu stulbumu ierobežot: "Rīgas pirmā termoelektrocentrāle (TEC-1) ir AS “Latvenergo” piederoša termoelektrostacija, kas atrodas Rīgas ziemeļaustrumu daļā, Čiekurkalnā. Rekonstruētā elektrostacija kā galveno kurināmo izmanto dabasgāzi, savukārt kā rezerves kurināmais ir paredzēta dīzeļdegviela. Ikgadējais elektrostacijas dabasgāzes patēriņš veido aptuveni 230 miljonus kubikmetru, savukārt dīzeļdegvielas krājumi elektrostacijā veido aptuveni 6000 tonnu, kas ir pietiekams apjoms, lai nodrošinātu elektrostacijas darbību uz 10 dienām. Rekonstrukcijas rezultātā Rīgas TEC-1 elektroenerģijas ražošanas lietderības koeficients ir pieaudzis no 30% līdz 46%" Dīzeļiem lietderības koeficients mūsdienās ir pat līdz 55%. EU vidējais pēdējos gados reģistrētajām jaunajiem - ~50%.

Negatīvisms no tava viedokļa, pozitīvisms no otras puses. Un domāšana loģiska un plaša, nevis propagandas ietvaros.

Kaut ko esi sajaucis ar domāšanas veida maiņu. Nebraucu ar elektromobīli un tieši tādēļ man problēmu nav. Varu ar ģimeni piestāt piknikā tad kad un kur es gribu, nevis pielāgojoties tehnikas kaprīzēm.