Man ir klusums aiz loga. Ir tādi rajoni arī Rīgā

Nez. Man viss kārtībā bija ar būvēšanu. Un tgd atšķirībā no Vāverlejām, bērniem ir lērums transporta. Pie vajadzības no centra ar kājām var atnākt. Pats lielu daļu pārvietošanos veicu ar velo. Vāverlejas tikmēr sēž korķī uz izbraukšanu uz šosejas. Bezjēdzīgi notrallināts laiks.

Es teiktu, ka tās Rīgas būvvaldes mocības atsver turpmāko gadu ieguvumus.

Kā man mācīta psiholoģe skaidroja, vīriešiem ir labāk iedibināta abstraktā domāšana, kas nodrošina gan sniegumu matemātikā, gan orientāciju telpā (t.i. uzturēt iedomātu karti, parkoties atpakaļgaitā). Tas izriet no miljons gadu veca pienākuma iet medībās. Sieviete pa alu ar multitaskingu tikmēr nodarbojās. Attiecīgi multitaskings pie truck stūres ir mazāk noderīgs kā abstrakta domāšana un secīgi katrs ir savā vietā.

Kāpēc viena? Apsaimniekotam un viss. T.i. zem jumta. Viens jumts = lētāk kā divi. Bet nav obligāti.

Ģeneralizējot: dzīvokļu cilvēki tiešām neapjēdz cik visa kā ir mājas saimniecībā. Un tāpēc 120 m2 viņiem liekas milzīgi plašas telpas. Bet kad pamana, ka vajag apkures istabu, vējtveri, etc....

Skaic, ka kādreiz ir izdevīgi būt VW ownerim - galu galā visi šroti pilni. C70 tā nav

Tas nav mans auto. Es vnk etālu jamo redzu. Nu un baigi iespringt nav notes. Sapratu, ka pusizbeidzies bija kautkas specifisks turbīnai.

Mehs nav tik slikts. Viņš sauca aptuveni tikpat daudz burtus, bet es tos neatceros. Atbildēju uz izjūtu.

Turbībnas spiediena devējs,... Laikam tomēr tas pats MAP, tikai tavs apraksts bija citāds

Der der. Sociālisms ar komunālajiem dzīvokļiem pierādija, ka ģimenei pietiek arī ar vienu istabu un komunālu virtuvi. Neviens no tāda nenomira.

120-150m2 noteikti būs kādi kompromisi slēpju vai lapu pūtēju vai ziemas drēbju glabāšanai. Ja nonākam līdz situācijai "stabilitāte", tie kompromisi iegriezīs objekta tirgus vērtībai un likviditātei. Kā arī apziņai "nu priekš kam".

"brīnumi" izrietēja no krīzes, ne summas. Tik pat labi krīze varēja būt smagāka un arī hruščovkas dzīvoklis būtu smaga nasta. Un kā jau augstāk minēju, ja nebūtu neveiksmīga sakritība NĪ burbulis + Lehman crash + sabrauktā ezīša austerity, krīze būtu krietni nemanāmāka un brīnumi vispār izpaliktu.

Laikam nē. Kkāds devējs, kas lasa turbīnas darbības parametrus

Pietiek arī ar vienistabas dzīvokli, bet VAI VAJAG?

Es īsti nesaprotu kā tu no algas atvasināji max parādu. Algas ir diezgan dažādas. Kārtīgs totalizatora darbonis izsit kādu mēnesi 8k, bet tikai vienu no 12. Pensors saņem 500 EUR, bet GARANTĒTI līdz mūža beigām. Principā hipokredītu tam pensoram ņemt ir saprātīgāk.

Principā max aizņēmuma summu nosaka stabilitāte, ne tik daudz alga. Un stabilitāte cerams mainīsies.

Tad tie mazizmēra pircēji jutīsies pazemoti, jo veiksmīgi izvairījušies no riskiem, kuri ir pazuduši.

Tātad nofinalizējās probza. Izrādījās turbīnas devējs pie vainas. Es gan loģiski nesaprotu sekvenci ar aukstu laiku. Iespējams drusku treknāks maisījums bija tas, kas pārsniedza raksturlielumus un ar to pietika. Bet tiešas saiknes nav.

Ir vēl tāds viedais kā Mr. Tirgus. Šobrīd jau kādu gadu nekustas praktiski nekas. Pircēji koncentrējas lētās, mazās jaunbūvēs. Attiecīgi esošais fonds praktiski stāv. Tādā tirgū kautko pārdot var tikai spekulantam. Tikko tauta noticēš Kariņa valdībai un ES stagnācija mums neiesitīs, tie mazie & lētie būs tirgū lieki. Tā te viss notiek

Vispār jau tā krīze bija tik smaga dēļ totālas neveiksmes - pārkarsēts lokālais NĪ tirgus + starptautiskas NĪ konstrukcijas, kuru izgatavoja Lehmans bro. noārdīšanās. Ja nebūtu kombinācijas, būtu pārdzīvojuši krietni vienkārši. Piem Polija bija bez NĪ burbuļa, savukārt Skandināvija 90 tajos un Ķīna pašlaik pārdzīvo NĪ burbuļa plīšanu bez Lehmaņa. Relatīvi klusu notiek tad.

Īzī:

Sūdu gadījumā vienmēr ir devalvācija, tikai jautājums uz kā rēķina. Austerity - uz iedzīvotāju rēķina. Devalvācija (atkarībā no konstrukcijas) - uz PILNĪGI visu (tajā skaitā VISU aizdevēju) rēķina. Pirmo izveica sabrauktais ezītis, otro Islande, Ungārija.

Ārpus visiem teorētiskiem modeļiem, ir acīmredzami vismaz 2 ārējās devalvācijas ieguvumi: neaizmuktu visi celtnieki (ja jauni emitētā nauda tiktu atgriezta celtniecības pasūtijumos, kas ir visprātīgākais), mājsaimniecības parādi būtu mazāki. Gan viens, gan otrs būtiski mainītu valsts atgūšanos (skat Islandesd paraugu).

un ja devalvācija būtu 30%, tad LVL pret EUR nomainītu 1:1 un arī mājsaimniecības vinnētu

Nē. Auto, kurš pārmudrītas konstrukcijas dēļ naktī uz Rēzeknes apvedceļa neizrubī auto ar uzrakstu "Nepieciešama pārbade" vācu valodā...

Ekonomikas aksioma ir: nauda tiek notērēta VIENMĒR.

Tāpēc siltāka ekonomika vienmēr nozīmē labākus laikus jaunu biznesu uzsākšanai. Tāpēc mūsu krīzes austerity politika ir nenormāls stulbums - tas mūsu attīstību nobremzēja par vismaz gadiem 5. Un visssliktālkais šajā ir tas, ka tā rocene netika šādi svlināta nekur citur pasaulē. Pat Grieķijā.

Un ilgtermiņa pētījums liecina, ka PILNĪGI vienmēr NĪ spekulācijas (uzkrājumi) ir mazāk vērtīgas kā citas alternatīvas. Tā, ka spekulatīvi uz šo pat vari nesākt skatīties. Tas ir patēriņš. Spekulācijām (uzkrājumiem) ir citas instances

Ar šo IMO ir vērts padomāt. Ir vērts apskatīties kā GB vai NO dzīvo. Tur viņi pārāk neplēš pakaļu par ideālu iekārtošanu. Pamatā lai ir ērti, nevis pēdējais modes kliedziens. Viņiem, protams, gēnos vēl soc.nodr neesamība kādu brīdi atpakaļ. Tāpēc vajadzēja krāt....Bet tomēr. Varbūt tomēr to naudu ir vairāk vērts nobraukāt uz Antarktīdu, Čadu vai Maurīciju? Vai nopirkt kolekcijas Jaguāru?

Bet nospriedi, ka saistības labāk mazākas?

Tā arī biznesā - Nokia vietā top Just 5

Domāju, ka šis steitments atspoguļo pusi mūsu problēmu - saistību uzņemšanās rada nenormālus riskus, kā rezultatā latvietis saistības neuz'ņemas un izgudroto Nokia neattīsta. Tik kko pa lēto nopirkt un dārgāk pārdot. Vēlams, lai aprite nepārsniegtu 1 nedēļu......

Tā arī buksējam uz vietas

Man liekas, ka LV ir nerakstītā MN likuma sadaļa - tu vari ļoti demokrātiski nobankrtēt, bet kreditori to nekad neaizmirsīs. T.i. no baltas lapas LV sākt nav iespējams. Viena bankrota procedūra novedīs pie tā, ka visas bankas atteiksies ar tevi runāt.

Resp tava maksātspēja tiek nevis pārtraukta, bet atlikta.

LV ļoti viegli izdzīvot low costs mode. Atšķirībā piem no DE vai vēl vairāk CH. Savukārt average/ high costs mode LV nes krietni vairāk riskus kā piesauktajās zemēs. Citiem vārdiem: visi pietiekami turīgie cilvēki LV ir ķepurotāji. DE pietiek vnk ar labu izglītību.

Sliktā ziņa, ka LV tgd no high costs mode ir diezgan grūti tikt ārā. Ja esi sācis, visi mē'ģina turēt tavas saistības pie "labas veselības". Piem bērnu augstskolas izmaksas tu nevari dabūt zemē, ja tavi ienākumi ir kritušies. Arī auto nodokli.

15 gadus atpakaļ savas izmaksas varēja nošņorēt un nonākt pie 0 (paēst ejot pie mammas). Tagad nevar. Tur arī starpība.

Nu īstenībā jau fiksētās izmaksas ir diezgan cēlušās.

Piem 15 gadus atpakaļ ja auto noliki pie sētas, expl. nodoklis nebija jāmaksā, elektrības pieslēguma maksas nebija, octa bija maza.

Šobrīd ir ārkārtīgi daudz fiksētu maksājumu, kurus patiesībā nav iespējams pārcelt. Attiecīgi pie 3 auto pagalmā bez jūtama ieguvuma ir krietni lielas izmaksas.

Paliels pieslēgums + vasarnīca ar el un gāzes fisēto maksu un tev jau 2 k neietiek. Jēgas gan no tā nav.

Tagad tas ir VAG rokraksts

Tiem, kas man pieejami stāvbremze ir tāds milzīgs kloķis. To vnk atlaid un viss.