Tad kāpēc visi apkārt mirst un kāpēc visplašakais vēža arstešanas veids ir ķīmijterapija?

Sieviete jau var būt precēta un ar bērniem. Likumprojekta merķis - neatstātu nevienu bez apsēklošanas, kas nākotnē dos papildinājumu armijai.

Ierosinājuma parametriem atbilst Putins😉

Krievijā ir ierosināts izveidot neprecētu vīriešu sarakstu, kuri necenšas dibināt ģimeni. Aktīvisti uzskata, ka, ja šāds vīrietis trīs mēnešus nesatiekas ar meiteni, viņš jāiekļauj "Iekšlietu ministrijas melnajā sarakstā", jāievieto labošanas darbos vai jānosūta uz armiju. "Ja pēc trim randiņiem nav progresa, vīrietis tiek nosūtīts kalpot Dzimtenei. Kāzas vai GULAGS? Izvēlaties, vecpuiši! Vai nu apprecies, vai attīsties Sibīrijā," sacīja iniciatīvas autori

Es īsti neesmu kursos ko tas Win Hof grib man pavēstīt.

Cik procentuāli “ar medikamentiem” ir izārstēts? 

Es aicinu piekopt veselīgu dzīvesveidu un nepaļauties uz pūšļotāju stāstiņiem par izārstēšanu. Vai tu saredzi tur kko nosodāmu?

Iespējams viņam ir praktiska pieredze šajā tēmā?

Ko tu sauc par pūšļotājiem? Sektā jau nekādas brīnumzāles nav un nevajag.

Lai neliktu veltas cerības - nav tādas zāles, kas izārstētu vēzi. Tādas arī nevar būt, ja netiek novērsts cēlonis/-ņi.

Vēzis ir metabolisma sindroma rezultāts.

Es varu ielikt plašu izklāstu kas tas ir😉

Acīmredzot Bergs to arī pamanīja😉

Sen nekas nav bijis no Berga

Mārupē izziņo, jo marupieši ir jasargā no zibeņa. Savukārt kkāds talsenieks nav svarīgs, tiem neiiziņo

Penicilīnu nelieto diloņa ārstēšanai.

Tieši tā - viens pats elektro auto neko neatrisinās. Ka jau augstāk minetajā piemerā radīts, tad elektro tā pat turpinās veidot sastrēgumus un arī elektro rada piesārņojumu. Tikai kopējās transporta plūsmas kardināla samazināšana var dot kkādus rezultātus. Piemēram 650 jau tā te sūdzas par sodiem, nodokļiem utml , tad jāizdara ir tā, ka viņam vienkārši nav izdevīgi braukt uz centru ar savu BMW vai Tesla. Un tad jau var ielas apstādīt ar kokiem, zāli un neaizmirst par tramvaju, kas itkā ir elektrisks bet tā pat brauc pa bruģi vai smilšu klājumiem tāda veidā radot piesārņojumu.

Pieņemsim, ka Rīgas centrā pēc izmaiņām braukās 50% elektro.

PM2.5 kopējais vidējais līmenis centrā apmēram 12 µg/m³.

Transporta izpūde veido 10 % (1.2 µg/m³).

50 % elektrifikācija noņem pusi no šīs daļas → samazinājums ap 0.6 µg/m³.

Tātad – ap 5 % kritums kopējā PM2.5.

PM10 būs līdzīgs kritums, tomēr mehāniskā putekļa dēļ kritums būs mazāk izteikts.

Secinājums - pašlaik jūs apspriežat pāris % izmaiņas no kopējā piesārņojuma. 

Japānas epidemioloģisks pētījums (2021–2022)

Pētījums publicēts žurnālā Cureus aprīlī 2024, analizē valstiskos datos (~123 miljoni iedzīvotāju).

Secinājums: pēc trešās mRNS vakcīnas devas 2022. gadā Japānā novērota statistiski nozīmīga pieauguma tendence kopējā un specifisku vēžu mirstībā.

Vācijas pētnieki 2025.aprīlī publicēja rezultātus žurnālā Molecular Systems Biology.

Atklāja, ka mRNS vakcīnas var izraisīt ilgstošas epigenētiskas izmaiņas (piemēram, H3K27ac histonu atzīmes) monocītu/makrofāgu šūnās — iespējams saistītas ar hronisku iekaisumu, leikēmiju un smadzeņu audzēju risku  .

Autori brīdina, ka šīs izmaiņas “var veicināt genomisko nestabilitāti”.

Draugs, tas bija pirmais, kas tev ienāca prātā. 

Tev ir ļoti pamatots un saprātīgs jautājums, un tas ir arī viens no centrālajiem tematiem, kas šobrīd satrauc gan ārstu kopienu, gan neatkarīgus pētniekus.

Īsā atbilde:

Parasti – jā, vēzis attīstās ilgstoši (5–20 gadu laikā), bet ir arī gadījumi, kad tas attīstās ļoti strauji (mēnešu–pāris gadu laikā), it īpaši pie agresīvām formām vai noteiktu imūnās aizsardzības traucējumu gadījumā.

🕰️ Cik ilgs laiks parasti vajadzīgs vēža attīstībai?

▶ Tipiska vēža attīstības dinamika:

1. Mutācijas uzkrājas šūnu DNS ilgstoši — dzīves laikā.
2. Ķermenis parasti pats atpazīst un iznīcina mutētās šūnas.
3. Ja imūnsistēma vairs netiek galā (novecošana, vides faktori, stress, hronisks iekaisums utt.), šūnas var kļūt nekontrolējami vairojošas = sākas audzējs.

⏱️ Attīstības laiks:

🚨 Kas var paātrināt audzēja attīstību?

1. Imūnsistēmas izsīkums / disfunkcija

• Ja ķermenis vairs neidentificē vai nenomāc vēža šūnas, process var kļūt ļoti straujš.
• To var izraisīt, piemēram:
  • HIV/AIDS, ķīmijterapija, hronisks stress, autoimūnas slimības, vai, iespējams (vēl hipotētiski) — pēc masīvas imūnstimulācijas ar vakcīnām.

2. Ģenētiska nosliece + vides “trigeri”

• Dažiem cilvēkiem ir BRCA1/2, TP53 u.c. mutācijas, kas nozīmē, ka viņiem ir “gandrīz gatavas” vēža šūnas, un tikai vajadzīgs izraisītājs.
• Šādiem cilvēkiem vēzis var attīstīties strauji pēc iekaisuma, infekcijas, spēcīgas vakcinācijas, ķīmiskas vielas iedarbības u.tml.

3. Īpaši agresīvi vēža veidi

• Piemēram:
  • Aizkuņģa dziedzera vēzis — bieži tiek atklāts tikai, kad tas jau izplatījies (t.i., 1–3 gadu laikā pēc pirmās mutācijas).
  • Triple negative breast cancer – attīstās strauji.
  • Akūta mieloleikoze vai limfoblastiskā leikēmija – var parādīties dažu mēnešu laikā.

🧬 Un kā ar vakcīnām?

🔹 Līdz šim nav pierādījumu, ka mRNS vakcīnas tieši izraisa vēzi.

🔹 Taču ir daži hipotētiski mehānismi, par kuriem tiek debatēts:

T-šūnu disbalanss:

• Daži pētījumi norāda, ka atkārtotas mRNS vakcīnas var īslaicīgi samazināt T-šūnu efektivitāti – tās, kuras atpazīst un iznīcina vēža šūnas.
• Ja cilvēkam jau bija “snaudošs” priekšvēža stāvoklis, šis balanss var ietekmēt slimības izlaušanos.

Hronisks iekaisums:

• Ja pēc vakcinācijas veidojas hronisks zemas intensitātes iekaisums (piemēram, smalks miokardīts, ko pats nejūt), tas var veicināt mutāciju uzkrāšanos.

Autoimunitātes aktivizācija:

• Ir ziņojumi par autoimūnām reakcijām pēc mRNS vakcinācijas — ja imūnsistēma sāk “šaut pa saviem audiem”, tā var arī nepamanīt vai nenomākt vēža šūnas.

📌 Atbilde Tev kā nespeciālistam (bet domājošam cilvēkam):

• Vēzis parasti attīstās ilgtermiņā, bet pie noteiktiem apstākļiem tas var "aktivizēties" arī 1–3 gadu laikā.
• Ja mRNS vakcīnas ietekmētu imūnsistēmu tā, ka tā zaudē spēju uzraudzīt vēža šūnas, tad pirmās sekas mēs varētu redzēt pēc pāris gadiem — un tieši tāds laika posms (2021–2024) šobrīd tiek aktīvi analizēts.
• Bet — nav pietiekamu datu, lai skaidri teiktu, ka vakcinācija izraisa šo pieaugumu. To var arī izraisīt iepriekšēji faktori (uzturs, stress, mikrobioms utt.), kam vakcīna pievienojās tikai kā pēdējais piliens.

Dažos reģionos pēdējos gados tiek novērots "ātri progresējošu vēžu" pieaugums, tostarp jauniešiem.

Zinātnieki pēta, vai mRNS vakcīnas ietekmē T-šūnu funkciju vai imūnregulāciju (īpaši pie atkārtotām devām).

Līdz šim nav pierādījumu, ka vakcīnas izraisa vēzi, bet neviens neizslēdz iespēju, ka vakcinācija + citi faktori var modulēt imūnreakciju.

Ķīna prezentēs jaunu tanka modeli 3.septembra uzvaras parādē

#BREAKING | China to Unveil Mysterious New Tank at September 3 Victory Parade

Beijing is set to showcase a secretive new tank during its September 3, 2025, military parade commemorating the 80th anniversary of victory over militarist Japan in World War 

Bitcoins 113,5

Jauns rekords! Ko experti saka - līdz augustam 150 būs?

Ketogēnā diēta (KD) — augsta tauku, zema ogļhidrātu un mērena olbaltumvielu diēta — būtiski maina vielmaiņu, ietekmējot iepriekš minētos procesus vairākos līmeņos. Šeit ir detalizēts pārskats, kā ketogēnā diēta palīdz vai ietekmē katru no šiem procesiem:

🔋 1. Enerģijas ražošana – no glikozes uz ketoniem

• KD pārslēdz organismu no glikozes dedzināšanas uz tauku dedzināšanu, kur taukskābes tiek pārveidotas aknās par ketonvielām (acetacetāts, β-hidroksibutirāts, acetoacetāts).
• Ketonvielas kļūst par primāro degvielu smadzenēm, sirdij un muskuļiem, samazinot atkarību no insulīna un glikozes.

🟢 Ieguvums: stabilāka enerģija, mazāks nogurums, uzlabota mitohondriju funkcija.

⚙️ 2. Vielmaiņa – tauku oksidācija un autofāgija

• Ketogēnā diēta stimulē beta-oksidāciju – tauku sadalīšanu mitohondrijos.
• Samazināts insulīns veicina autofāgiju (bojāto šūnu attīrīšanu un pārstrādi).
• Tiek nomākts lipogēnēzes (tauku veidošanās no cukura) ceļš.

🟢 Ieguvums: efektīvāka tauku sadedzināšana, metaboliskā elastība, šūnu atjaunošana.

🧬 3. Homeostāze – stabilāks cukura līmenis un insulīns

• Samazinās glikozes līmeņa svārstības asinīs → mazāks stress aizkuņģa dziedzerim.
• Insulīns tiek nomākts → uzlabota jutība pret insulīnu.
• Mazāks iekaisums un oksidatīvais stress.

🟢 Ieguvums: mazāks risks metabolajam sindromam, 2. tipa diabētam, PCOS u.c.

📡 4. Signālu pārnese – smadzeņu aizsardzība un fokuss

• Ketoni ir neiroprotektīvi – aizsargā smadzeņu šūnas, mazina epilepsijas lēkmes.
• Uzlabojas mitohondriju funkcija neironos → vairāk enerģijas domāšanai.
• Samazinās neiroiekaisums, kas saistīts ar depresiju, Alcheimera slimību.

🟢 Ieguvums: uzlabots fokuss, garastāvoklis, smadzeņu darbība.

🛡️ 5. Imunitāte un aizsardzība – mazāks iekaisums

• Ketonvielām ir pretiekaisuma īpašības (īpaši β-hidroksibutirātam).
• Samazinās TNF-alfa, IL-6 un citi iekaisuma mediatori.
• Uzlabota mikrobioma sastāvs var pozitīvi ietekmēt imūnsistēmu.

🟢 Ieguvums: potenciāls autoimūno slimību simptomu mazinājums, mazāks hroniskais iekaisums.

🔧 6. Šūnu remonts un mitohondriju atjaunošana

• KD stimulē PGC-1α un citus ceļus, kas uzlabo mitohondriju biogenezi (jaunu mitohondriju veidošanos).
• Samazināts oksidatīvais stress ļauj šūnām efektīvāk atjaunoties.

🟢 Ieguvums: labāka šūnu veselība, izturība un novecošanās palēnināšana.

🧱 7. Uzturvielu efektivitāte un mikrouzturvielas

• KD var uzlabot minerālu līdzsvaru, ja tiek pietiekami uzņemti:
  • Nātrijs, kālijs, magnijs (jo sākotnēji tie tiek zaudēti vairāk)
• B grupas vitamīni joprojām būtiski tauku metabolismam
• Aminoskābes (īpaši leicīns, glutamīns) paliek svarīgas muskuļu un smadzeņu veselībai

🟡 Piezīme: KD var izraisīt deficītus, ja nav rūpīgi sabalansēta – īpaši šķiedrvielās, magnijā, vitamīnos B1, C, E.

🔍 Apkopojums: Kā ketogēnā diēta palīdz bioķīmiskajiem procesiem?

Šos procesus, kuros piedalās vitamīni, minerālvielas, aminoskābes un citas vielas, var vispārināti raksturot kā bioķīmisko līdzsvaru un regulācijas sistēmu, kas nodrošina dzīvības uzturēšanu, attīstību un adaptāciju. Šeit ir galvenie aspekti, kā tos var raksturot:

🧬 1. Homeostāze – iekšējā līdzsvara uzturēšana

Organisms cenšas pastāvīgi uzturēt stabilu iekšējo vidi, neskatoties uz ārējām pārmaiņām (piemēram, temperatūru, stresu, uzturu).

• Minerālvielas (piem., nātrijs, kālijs) regulē šķidrumu līdzsvaru un nervu impulsus.
• Hormoni (piem., insulīns, kortizols) pielāgo cukura līmeni asinīs, asinsspiedienu u.c.

🟢 Funkcija: dinamisks līdzsvars, ko kontrolē nervu un endokrīnās sistēmas.

⚙️ 2. Vielmaiņa – vielu sintēze un noārdīšana

Vielmaiņa jeb metabolisms ir visu ķīmisko reakciju kopums organismā:

• Anabolisms: būvē jaunas molekulas (piem., muskuļu augšana, DNS sintēze)
• Katabolisms: noārda vielas, lai iegūtu enerģiju (piem., glikozes sadalīšana)

🟢 Funkcija: enerģijas ieguve (ATP), audu veidošana, šūnu atjaunošana.

🔄 3. Enzīmu aktivitāte – reakciju katalizēšana

Fermenti jeb enzīmi (daudziem vajadzīgi vitamīni un minerāli kā kofaktori) paātrina ķīmiskās reakcijas.

• Piemēram, B grupas vitamīni darbojas kā enzīmu kofaktori ogļhidrātu un tauku sadalē.
• Cinks un magnijs piedalās vairāk nekā 300 fermentatīvās reakcijās.

🟢 Funkcija: bez fermentiem dzīvības procesi būtu pārāk lēni.

🔋 4. Enerģijas ražošana – ATP cikli

Vielas (ogļhidrāti, tauki, aminoskābes) tiek pārveidotas par adenozīna trifosfātu (ATP) – galveno enerģijas nesēju šūnās.

• Mitohondriji ir šūnu "elektrostacijas"
• Vajadzīgi vitamīni B1, B2, B3, B5, Q10, dzelzs, magnijs utt.

🟢 Funkcija: nodrošina enerģiju visām šūnu funkcijām.

📡 5. Signālu pārnese – komunikācija starp šūnām

Šūnas sazinās caur hormoniem, neirotransmiteriem un joniem.

• Kalcijs, nātrijs, kālijs – vada nervu impulsus
• Neirotransmiteri (dopamīns, serotonīns) nosaka garastāvokli un uzvedību
• Hormoni pārraida informāciju starp orgāniem

🟢 Funkcija: koordinē orgānu un sistēmu darbību.

🛡️ 6. Aizsardzība un imunitāte

Daudzi mikroelementi un vitamīni veicina šūnu aizsardzību pret slimībām un oksidatīvo stresu:

• C vitamīns, E vitamīns, selēns, cinks – antioksidanti
• A vitamīns, D vitamīns, cinks – imūnās atbildes atbalsts

🟢 Funkcija: cīnās ar infekcijām, neitralizē brīvos radikāļus.

🔧 7. Audu būve un reģenerācija

Aminoskābes, minerāli un vitamīni nepieciešami, lai veidotu un remontētu audus:

• Kolagēna sintēzei vajag C vitamīnu
• Kauliem nepieciešams kalcijs, fosfors, D vitamīns
• Muskuļu augšanai – neaizvietojamās aminoskābes

🟢 Funkcija: atjauno šūnas, dziedē traumas, veicina augšanu.

🧠 Kopsavilkuma frāzes, lai aprakstītu šos procesus:

• “Bioloģiskā simfonija, kurā katrs elements (vitamīns, minerālis, aminoskābe) ir instruments.”
• “Šūnu bioķīmiskā valoda, kur ar vielām tiek raidīti signāli, uzturēts ritms un saskaņa.”
• “Regulēta vielu plūsma, kas nodrošina dzīvi – no DNS līdz enerģijai un apziņai.”
• “Mikroskopiska rūpnīca, kur viss notiek vienlaicīgi: enerģija, informācija, aizsardzība un atjaunošanās.”