Nu es saprotu arī tavu viedokli, teiksim Norvēģija braucot pa kalniem ar auto sākumā ar ļoti gribējās lūrēt pa malām, taču to gruti izdarīt valkājoties ar 80+ km/h. Ties tas efekts gan ar bija tikai piemās dienas, bet kādā 10tajā jau nebija nekādas sajusmas ne par ūdenskritumiem, ne klintīm ...

Kaut gan tas moš tikai es tāds ...

p.S. OPĀ šodien jāiet "dzert" mans 10'000 posts !

Man šķiet ka tur pat tuvu 60 km/h lāči spēj uzskriet ..., vienīgi tas ka pa mežu starp kokiem.diezin vai tādu ātrumu jebkas spēj attīstīt ...

+1

Nu mežā gruti atrast kur bikses tā uz sitienu izmazgāt, es gan brīnos ka šams to koku nepārlēca ar visu veli ...

Kā taja anec -

gāju pa mežu, sagribējas pačurāt - ielīdu krūmos, ieraudzīju lāci ... pie reizes arī pakakāju ...

Vieglais varbūt arī neizturēs, tad ja tomēr izdosies "pārlauzt" bateriju ietilpības jautājumu - pagaidām gan ir tikai ne pārāk uzticami pastāsti par vieglajiem BEV ar lielu iespējamo nobraucamo attālumu.

Nu no savas Kanādas izteikti tūrisma brauciena pieredzes izejot es teiktu, ka jo ātrāk brauc, jo vairāk ir laika ievērtēt tos mērķus kurus gribējām apskatīt, un noplukuši Kanādas indiāņu ciemi, ceļmalas ganībās sastopamas aitas utml. man nebija kas jauns un interesants - kaut kā tā. Bet no dendroloģiskā parka ( ļoti skaists BTW iekš BC) nācās daļu palaist garām, dēļ kolēģa ar švakru pedāļmīšanas pieredzi ...

Ja atmiņa nepieviļ tagad pēkšņi, tad šo vietu nācās apskatīt ierobežotā laikā:

goo.gl/maps/i54VzioKRFczEAoj6

Ļoti pareiza pieeja, jo svarīgā sadaļa ir : US$135 billion, annual market " un tas kāda tipa "hydrogen" tas ir - naveinu nasipj ...

Es vienkārši domāju ka H2 būs nākotnes degviela, citādāk būtu dīvaini ka Toyota tajā bāžas iekšā, jo kas kas bet "Toyota forklift" (https://toyota-forklifts.eu/solutions/energy-solutions/) bizness lieto baterijas jau ļoti sen, un ja tas būtu "easy way forward", tad gan jau ka to piemērotu arī smagajiem auto utt.

Nabūs tev taisnīb - ekonomē arī eiropieši ka prieks ... un vienīgais reāllais uzlabojums ko tu vari atļauties jaunam auto ir mainīt difa attiecību - visa pārējā nomaiņa 'bez pārprogrammēšanas' visticamāk beigsies ar "check engine" agri vai vēlu ...

Vēl viena reāla H2 transporta ražotājkompānija no ASV:

hyzonmotors.com/status-update-groningen-municipality-hydrogen-fleet/

www.h2-view.com/story/the-municipality-of-groningen-eyes-a-zero-emission-future-15-hydrogen-vehicles-to-be-on-the-roads-later-this-year/

Un viņu partneri Eiropā:

www.cleantechnology.nl/

"tizlais motors" jau var daudz ko izdarīt, ja tam tiek speciāli veidots, taču pārnesumkārba ir daudz efektīvāks veids kā ar minimāliem līdzekļiem sansiegt maksimālu efektu. ;)

BEV tieši tāpat ir pārnesumkārba lai risinātu elektromotoru "problēmas", un Porsche Taycan pat ir 2 pārnesumi šim nolūkam ;) .

Nav gluži taisnība par sajūga neslīdēšanu - tas vienmēr mikroskopiski slīd, "slapjais" sajūgs protams slīd vairāk, taču viegaljiem auto par to principā var neuztraukties, šī ir jau krietni nopietnāka problēma smagajai mašinērijai, kas īpaši bieži "stiepj" smagas kravas un nereti diezgan stāvos kalnos (karjeros utml.).

Piekabes max svaram IR ļoti liels sakars ar transmisiju, t.i. visu spēka pārvadu - nav obligāti jābūt ļoti izturīgai pārnesumkārbai un spēcīgam motoram , jo to var kompensēt ar lielu pazeminošu attiecību diferenciāļa zobratiem utml. Taču "general rule of thumb" ir ka transmisijas mēģina sabalansēt izturības (un ekonomijas) ziņā tam mērķim kādam apmēram 90% tautas to izmantos, attiecīgi ja grib ko nopietnu vilkt, tad pārsvarā jāskatas 4x4 pikapu virzienā.

"Problēmas" nosacītas - auto (98 g. Toyota Avensis 1,6 neturbo benzīns ar 105 Zs) piekrauts līdz lūpai pa Norvēģijas kalniem, bija tāds kalns, kurā ar 2 robu zāģēt bija besīgi, jo 3 ar itkā norm vilka, taču sajūgs sāka slīdēt - ne pirms ne pēc nekas tāds vairs netrāpījās, bet konkrētais slīpums un garums vairāku km garumā darīja savu + protams sajūgs nebija pirmā svaiguma ( auto tad jau ~ 200 kkm un pāri 10 gadu vecumam bija).

Ar 1. robu, protams mierīgi bija ņemams, bet tāpat tikai pēc tam kad atdzesēju to drusku.

"Ekomobiļa" gymkhana (sorry ja kāds jau redzējis) :

"Hochu chtob telega pojehala"

Pa lielam jau tev ir pilnīga taisnība, taču ar Avensi ir braukts tā ka sajūgs smird un Norvēģijas kalnos vairs nevelk augšā ar 3 robu, un pēc tam ar tādu pat sajūgu vēl braukti vismaz 80+Kkm un tāds pat braucošs pārdots tālāk ...

Principā arī manuālim, ka ja velc virs ieplānotās izturības rezerves dabū ciest sajūgs (pamatīgi karst), īpaši kad mēģini braukt ar 4 vai 5 ātrumu. Bet citādi jā automātam ļoti jāuzmana kārbas eļļas temperatūra velkot smagu kravu.

Pats ar savu USA Ford Ranger 10 gadus esmu valkājies ar smagām kravām + piekabēm ( tagad drusku nolikts pie sētas - vajadzētu remontēt - pamatā gan rūsu, bet arī motoram nebūtu slikt lielāku apkopi un moš kārbai ar pie viena, kaut viss ir mierīgi braucams)

Dinamo ietekme uz velobraukšanu:

Vēl mazliet zinātnes par velo (tūrisma) aerodinamiku:

+1.

Taču to kurš VAG divsajūgu manuālis - vēl nebūtu tik traki, padārgi gan būs ja nu kas, bet nekā sarežģīta tur principā nav.

Principā vislābākais piekabes vilkšanai būtu automāts, gan nekas sevišķi nav jāmāk, gan pie lielāka svara un mazas motora jaudas iesākt viegli un sajūgs nav jāslidina.

Bet nu ne visi automāti ir vienādi, un daži arī ir ar mazu izturības rezervi un nopietnākai vilkšanai neder ...

Vispār uz priekšu skatoties varētu būt intersanti kas notiks ar iespēju vilkt piekabes, jo ekoloģijas prasību iespaidā, motpori arvien vājāki, tādiem taisīt kārbas ar lielu izturības rezervi nav lielas jēgas + jo vieglāka kārba un pārējās komponentes jo ekonomiskāka "tačka".

Ja grib braukt garantijas laiku - tad var attiekties pret auto kā ienāk prātā - tik servisa intervālus ievērot( un var pat neizlasīt to cik piem. smagu piekabi drīksti vilkt). Gribi braukt ilgi - tad izlasi visu, un kā minimums eļļas maiņas intrevālus samazini uz pusi ...

Vai derēs :

www.ss.com/msg/lv/construction/garden-technics/aerators/bohlix.html

=>

223.lv/index.php?route=product/category&path=64

Es sev šogada laidu pāri ar rokas stumjamo ar rotējošiem nažiem, tip virpusi domāts ka "nokasa", fizisko gan "uzkačāju"

Tas ir lūk šāds verķis piemēram pie Tesla motora (10:00 skaidri redzami pārnesumu zobrati):

Porsche Taycan BEV ir pat 2 pārnesumi ...

P.S. un te arī integrēto difa konstrukciju var redzēt labāk par iepriekšejo video (~9:35)

Viena daļa DSG ir tā pati manuālā kārba ar diviem sajūgiem un motoru kas "spaida" abus sajūgus ( un tas "spaidītājs" ir vājā vieta), ir DSG kam ir vairāk kopēja ar automātiem - un tām atkal problēmas tādas kas vairāk raksturīgas automātiem.

Un bija viens neliels brīdis kad kārbas eļļa kurā bija iegremdēts arī vadības modulis - reāli saēda plates un kontaktu izolāciju, un daudz ko salaida uz īso, tad kad sāka daudz brukt nost - apķērās ka eļļa pie vainas un salaboja ...

Tā ka principā bļaut ka DSG ir šausmīgi sūdīgs agregāts nav pamata - tik jāsaprot ar kuru variantu darīšana un kādas nianses jāņēm vērā.

Ak jā un nav tāda kārbas "liftime eļļa" - jo jebkuru eļļu piesārņo arī nelielas metāliskas daļiņas, un lai arī ir tur gan magnēti, gan kanālos maza izmēra papildu sieti utml. - bez regulāras apkopes var izrādīties "ka kārbas (īsais) mūžs ir salīdzināms ar eļļas mūžu" un tad kā smejies sanāk ka eļļa ir kalpojusi to "lifetime".

Izglītības sistēmai ar to kā kurš izvēlas par savu "es" paziņot pasaulei īsti nav nekāda sakara, tik fakts ka dod iespēju formulēt savu "esību", un citiem iespēju ieraudzit un spēt izsvērt "muļķības" apjomu, un izdarīt vairāk vai mazāk apzinātu izveli par to "kurp velies doties".

Tā nebus gluži tiesa, jo jebkuram elektromotoram tiek piesperts klāt kā minimums 1 parnesums ar pazeminošu attiecību, līdz ar ko riteņu rādiusam nav nozimes, izņemot "looks", jo vari likt mierigi mazakus ratus, un uzlikt citu parnesumu pie motora un būs tas pats spēka un griezes moments uz ratiem.

Un teiksim Renault ir liela diametra ripuli ar mazu platumu.

Te atkal man šķiet ka tev nav īsti taisnība - ASV bija kapitālistiska izglitības sistēma, taču pedējos vismaz 40 gadus tā ar nolūku iet socialisma virzienā, jo citādi tā sāka kapitāli pakāst CCCP un pēcak Ķīnai utml.

Un man trapījas ari personigi pazīstams CCCP auglis, kurš pabeidza Harvardas augstkolu biznesa vadības virzienā. Un mācības tur ir augstā līmenī, kas CCCP kadriem bija diezgan aizsniedzams, taču domāšanas ziņā gan nereti bija problēmas, taču sakari un pazīšanas pēc Harvardas jebkuram nestulbam kadram spēj atrisinat visas "domāšanas veida problēmas" .

Bet par šauri tehniski izglitoti ļaudis - agri vai vēlu spēj izglitoties un gūt plašāku skatu uz dzīvi, kamēr vidējam muļķim ASV(vai jebkurā kapitālismā), "nespīd" nekas, nu ja nu vienīgi "slotas operatora" amats ...