Un šīs problēmas cēlonis ir jāmeklē tajā kā izveidota nobraukšana no dzelceļa pārvada, jo jā pārvads "nestāv" tad pat intensīvā satiksmē - te viss ir normāli braucams, bet ja pārvads jau stāv- tad aplis šeit ir pilnīgā pakaļā, un pat ja man to D-tiltu vajag - es nereti metu rinķī un braucu cauru centru vai Valmiereni - Salu vai pat Akmens tiltu un tad kur nu vajag - ātrāk.
Nepārspīlē, jo teiksim dīzeļgeitas visu burziņu uzskatu par "pamatīgu fufeli" vismaz mūsu platuma grādos ( Kalifornijā tas skats uiz dzīvi var būt citādāks), un attiecīgi, ja mans auto kalpos 300Kkm vismaz man par to viņu šmaukšanos ir dziļi nospļauties, un ja būtu VAGa fanāts, tad visticamāk tas motors nekad nebūtu palicis stock un ar standarta jaudu ( nē ne jau EGR, DPF utml. izrautu - bet ieliktu "oil catch can" tajā visā kā minimums).
Un kas tieši neatmaksājas, ja ir vēlme padarīt Rīgu ērtāku, ar mazaku piesārņojumu utml. Ja grib tiešām kaut ko no deklarētā panākt, tad veloceļiem ir jāsākas ikkatrā gulamrajonā, vienai daļai velo ceļu jāved visus uz centru, un otrai daļai jabut veidotai tā lai var brīvi plezīrot kādā Pierīgas meža vai purvā, nemaz nerunajot par to ka tadus kā Rīga - Jelgava, Rīga -Ogre utml. vajadzetu.
Sadursmes notiek jo tā velo infrastruktura par ko te visi runā, nemaz nav nekada velo infrastruktūra. Eiropas pilsētās kur velo ir normāla ikdienas sastavdala, tie tantuki tizlu austrumeiropas tūristu ta "apzvanīs" ka maz neliksies, jo tie "tantuku" braucamie tos 20+ km/h vēsi attīsta, un tā ka tur nav to luksaforu tik daudz , tad nu arī spēj tik skatities apkart ja gribi to velo ceļu šķērsot.
Un ASV pa tiem veloceļiem mes nēsājamies ar vismaz 30 jūdzēm stundā (līdzbraucējs exvelosportists un tour de France dalibnieks, gan jau pieklājīgā vecymā).
Precizi vairs neatceros bet vai nu 5 vai 10 jūdzes stundā, jo redz gājēji tiekot apdraudeti ...
Sietlas apkaimē un ap Vašingtona ezeru visi veloceli tiesi tā arī ir cēlušies ap pagajusa gadusimta 80-90 tajiem gadiem, tik tur arī kamer velobraucēji par to cinijās visi citi cīnijās pretī, un savukart tad kad tos tur ierikoja, visadi pimpji vietējie pieprasija salikt ātruma ierobezojumus, jo redz tagad izradījas ka tie celiņi baigi ērti savu tizlo pakaļu kustināšanai ...
Nu ar jums pilsetniekiem vispar neko nevar saprast, es mājup braucot speciāli mēdzu izbraukt līkumu gar Mārupiti, un man tas ir savi 2 km līkums pa zemes ceļu . Lietus jums traucē, tad divaini ka vispār gribat braukt ar velo, jo no garambraucosiem auto slapjā laikā izcili gan šļakst visi ceļa mēsli virsū, gan ari tās ielas /trotuāri kur velo ceļu iezimējuši ir stavoklī kur ar šosejas velo nemaz normāliem cilvekiem darīt nav ko.
Gar to dzelzceļu principa nav kur paslēpties, tiesa pa kādam streipuļojošam sīnim gan tur droši var sastapt.
Tapēc ka parasti minos diezgan ātri, un ir vienkārši besīgi mest pa mēmajiem, un tad atkal dot pa pedāļiem, jo man vienkarsi taja starp posma nav nekā kas mani interesetu. Kad tieku līdz Marupītei (tiešām upei) tad ari atmetos un medzu pa kalniņiem palēkāt utml.
Nu neko.jau sev, velis ir gan ātrgaitas transports, un luksafori ar velo ir way kaitinošāki ka tie ar auto. Un kamer tie sranie luksafori ir ik pa kvartālam, ta nav brauksana ar veli, tā ir diršanās, īpaši ka tas Brīvibas iela, kad pa to xz ka lai ta pieklajigak nosauc pari čāpo tantuki, sīči utml. vispar neņemot pierē ka šķerso velo celu. Kāda X pēc viss jābūvē priekš 'bremzēm" ???
Manis pēc lai jau komercializē to kā pašiem tīk, tik lai tad atbilstoši arī to pasākumu kopumu dēvē, jo ar īstu "pilsētu cilvēkiem" tajā ir stipri pamaz sakara.
P.S. man ir sajūta ka tie veloceļu un pilsētvides speciālisti - Rīgu vispār nav redzējuši, tāpēc domā kaut kādā "vienā dimensijā", tip kur ieraudzīja pusotru velsipēdistu pa ielu braucam, tur davaj veloceļu - i būs labi.
Te redzir tāda intersanta vieta netālu no Bābelīša, kas būtu pārveidojama par velo plezīra vietu ( vecais dzelceļa uzbērums stāv brīvi pieejams jebkuram jā arī gar Bābelīti pašu):
P.S. tur aŗi daudz relatīvi interesanta industriāla mantojuma varētu sakasīt ja vien nepaspēs sabrukt, vai netiks nojaukts.
Ja pareizi saprotu tevi, tad runa ir par tiltu pie Brivibenes tramvaju depo, tacu pēc butības tev to tiltu nahren nevajag - zem Brivibenes pie Vefa ir tunelis, līdz tam pa to lielo placi gar ELKOR tur šobrid var ļoti daudz izdarit ja vien grib. Un ari tas vecais VEF tilts nemaz tik nepārveidojams/neizmantojams nav - es tur esmu drusku pa sliedēm līdz Domaini kadreiz vazajiez no vecās preču stacijas Skanstes/Ganibu dambī - "intersants rajoniņs", bet nu aizstaigat līdz Dominai gan butu erti, ja pa gulšņiem un brikšņiem vietam nav jaložņā ... un efektivaks par Skanstes tramvaju.
Es īsti nesaproru ko tu ar to gribi pateikt, tipa ka veloceļš gar dzelceļu būs neērtāks, jo atradisies kādus caurmērā 200 līdz 450 metrus (tikai abos galos VEF un Juglas tilts) prom no Brīvibas ielas, un tipa ērtāk ir uzmanities no stulbiem gajējiem, izbrauktuvem no mājām utml ??? Pie kam plezīrošanai tur ar ir forša vieta pie Bābelīša ...
Bet nu ok ja pilsētniekiem tas šķiet ērti, stāties pie katra krusta kur ir luksafors, nu ko tad es ...
P.S.
Nu un otru velocelu es butu ieteicis veidot caur Bikernieku mežu , līdz dzelzceļam, tad vēlvienu pa Biķernieku ielu tālāk uz Ieriķu gar Dominu un tad jau turpina braukt pa Čakeni ja jau reiz tur izveidoja to joslu ...
Ja paldies- zinu, bet man tās darbiba ari nepatika, un kaut ka bija aizmirsies ka šitie garie penteri te ar nestrādā.
NU redzi ja uztaisītu pats savu auto servisu - tu vārdos varbūt šīs sistēmas nolādētu, bet praksē, gan jau ka būtu priecīgs saņemt diezgan vieglu naudiņu par to. 
Vadu un drošekļu pāraude neko nedod ??? Jo idejiski nevtikai devēja spriegums/pretestība var neatbilst gaidītajam, bet ari vados var būt problēma, un tas "sagroza' info ko modulus saņem.
Protams ka tā ir, taču mehāniskas un elektriskas kas tiešā veidā neskar motoru, mani īsti nebiedē. Rūsa ir nepatikama štelle kas arī tāpat ka motors var padarit remontu bezjēdzīgu, bet nu principā mani vairak kaitina fakts ka kantoris kuram prasa sataisit/sametināt kā priekš sevis, tomēr uztaisa herņu ar daudz špakteles un sūdigiem metinajumiem, citadi ja taja butu kvalitāte, es labprāt metinatu tas bundžas kuras man patik ari ar visiem rūsas aizmetņiem.
Katram lēmumam ir savi iemesli, bet nu ja cilvis iekš auto ir lietām absolūts 0, tad es tiešām nesaprotu kādu laimi cer atrast Rumbulā.
Jebkurš kuram ir manuālā kārba joprojām un kura motors nav 1,2 litri Renault- Nissan brīnums. T.i. es nezinu vai citi to var, bet man tas problēmas nesagādā, lielākā gan nelaime varētu būt rūsas esamība uz tāda auto ~15 gadu laikā.
BMW gan velti tur iebāzuši, jo tur bija drusku virs tūkstoša auto, pret kuru CO2 rādījumiem varētu mēģinat izvirzīt pretenzijas, kaut dzīvē tiem diezin vai pat pēc WLTP tiktu pārsniegtas atbilstošās normas. Bet nu ja kadam ir BMW var mēģinat, a ja nu tomēr noveicas "vinnēt šajā loterijā".
VAG un Daimler "loterijai" gan ir stipri vairak pilno "ložu"!
Lai nu tā būtu, man gan tas joprojām škiet mūsdienu dīkdienīgas dzīves izpūsta problēma, pat veci man pazīstami traktoristi ar "darba tulznu" vēdera vietā kājas atstiepa pavisam no citām problēmām, nevis no liekā svara vai tā potenciāli radītām muļķībām, pat alko nomocītus personāžus atskaitot.
Ekoloģija gan, neviens nahren tos mēslus uz normāliem auto neliktu, tāpat kā nelika pirms tam, tikai uz mazajiem kaut kādiem Volvo iekš Holandes ko lika kopā. Pirmais kurš bija tik drosmīgs uzkāpt uz tā grābekļa ar lielu jaudu laikam bija Audi, tiesa ne ekoloģijas dēļ, taču visi jaunie mazmotori ar tiem mēsliem tiek aprīkoti tieši tā iemesla dēl - lēts mezgls, kurš labi atbilst ekolohu prasībām, kurš vēl piedevām palīdz klientiem arvien ātrāk nomainīt autosus uz arvien jaunākiem.
P.S. škiet ka šie bija tie pirmie reāli strādājošie CVT-autosi:
www.volvoclub.org.uk/prof_cvt.shtml
Sorry, tātad ne Volvo bet gan DAF ir orģināls kurš vēlāk pārtop par Volvo.
Un ja pavisam precīzi - tad šī te NedCar ražotne Holandē:
te būs pāris piemēri viltīgākiem CVT ar lielāku ilgmūžības poteciālu uz jaudīgiem dzinējiem:
Un augsta griezes momenta pielietojumiem (a la traktoriem) :
Ekoloģija = jeboloģija, lai dabūtu lejā CO2 izmešu lielumu "mākslīgi veidotos" testos, kam ar ikdienas braukšanu bieži nav nekāda sakara izmanto šīs teorētiski efektīvākās CVT kārbas, ir pat dažas kas tīri labi un ilgi kalpo (priekš CVT). Un ir kur mazliet vairāk viltības, jo ne viss kas saucas CVT ir klasisks - divi "konusi un siksna" joks.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Vai nu tu vispār maz interesējies par atpūtu Pierīgā, un neredzi to kas tev atrodas deguna galā, vai kā ???
Es esmu bijis praktiski visos Rīgas rajonos, un praktiski visos ir pieeja mežam/purvam vai parkam, ezeriem/dīķiem vai pat jūrai. Daudz kur esmu bijis ejot tīri ar kājām utml.
Pierīgas meži ir ļoti lielā apjomā Rīgas mežu jeb pašvaldības "īpašums".
www.rigasmezi.lv/lv/atputas_iespejas/atputas_iespejas_rigas_mezos/?doc=2503
Te laikam būs labāk rexdzams kas ir un kas nav :
mdps.rigasmezi.lv/