Jebkurš kuram ir manuālā kārba joprojām un kura motors nav 1,2 litri Renault- Nissan brīnums. T.i. es nezinu vai citi to var, bet man tas problēmas nesagādā, lielākā gan nelaime varētu būt rūsas esamība uz tāda auto ~15 gadu laikā.
BMW gan velti tur iebāzuši, jo tur bija drusku virs tūkstoša auto, pret kuru CO2 rādījumiem varētu mēģinat izvirzīt pretenzijas, kaut dzīvē tiem diezin vai pat pēc WLTP tiktu pārsniegtas atbilstošās normas. Bet nu ja kadam ir BMW var mēģinat, a ja nu tomēr noveicas "vinnēt šajā loterijā".
VAG un Daimler "loterijai" gan ir stipri vairak pilno "ložu"!
Lai nu tā būtu, man gan tas joprojām škiet mūsdienu dīkdienīgas dzīves izpūsta problēma, pat veci man pazīstami traktoristi ar "darba tulznu" vēdera vietā kājas atstiepa pavisam no citām problēmām, nevis no liekā svara vai tā potenciāli radītām muļķībām, pat alko nomocītus personāžus atskaitot.
Ekoloģija gan, neviens nahren tos mēslus uz normāliem auto neliktu, tāpat kā nelika pirms tam, tikai uz mazajiem kaut kādiem Volvo iekš Holandes ko lika kopā. Pirmais kurš bija tik drosmīgs uzkāpt uz tā grābekļa ar lielu jaudu laikam bija Audi, tiesa ne ekoloģijas dēļ, taču visi jaunie mazmotori ar tiem mēsliem tiek aprīkoti tieši tā iemesla dēl - lēts mezgls, kurš labi atbilst ekolohu prasībām, kurš vēl piedevām palīdz klientiem arvien ātrāk nomainīt autosus uz arvien jaunākiem.
P.S. škiet ka šie bija tie pirmie reāli strādājošie CVT-autosi:
www.volvoclub.org.uk/prof_cvt.shtml
Sorry, tātad ne Volvo bet gan DAF ir orģināls kurš vēlāk pārtop par Volvo.
Un ja pavisam precīzi - tad šī te NedCar ražotne Holandē:
te būs pāris piemēri viltīgākiem CVT ar lielāku ilgmūžības poteciālu uz jaudīgiem dzinējiem:
Un augsta griezes momenta pielietojumiem (a la traktoriem) :
Ekoloģija = jeboloģija, lai dabūtu lejā CO2 izmešu lielumu "mākslīgi veidotos" testos, kam ar ikdienas braukšanu bieži nav nekāda sakara izmanto šīs teorētiski efektīvākās CVT kārbas, ir pat dažas kas tīri labi un ilgi kalpo (priekš CVT). Un ir kur mazliet vairāk viltības, jo ne viss kas saucas CVT ir klasisks - divi "konusi un siksna" joks.
Kāpēc mazmotoru CVT (variatora) kārbas ir dranķīgas:
Spēka pārnese neizmantojot zobratus 
Ei tu nost, pat manu absolūti stulbo komentāru kāds ir novērtējis, jūtos pagodināc. 
Domāju ka ir drusku par agru priecāties, bet nu dzīvosim redzēsim.
Oj, jopcik velti nepieteicos uz testa braucienu, es ar šitā varu novērtēt auto.
IzklausĀss ka autors nošāvis grrReizi ar tēmTauri - vajadzēja pārsaukt par 650 psihoAnnasLīzes tēmu.
P.S. 650 - nameiz - neļaussim mēs šai tēmai "novīst", šķiet ka interese tikai pieAug 
Man tev ik pa laikam gribas pajautāt, kāds ir tavs vecums, un attiecīgi cik daudz no reālās dzīves esi redzējis, jo pēc taviem tekstiem izskatās ka tava pirmā doma ir par resnu pie TV/datora sēdošu speķi ... kuram visticamāk tiešām ir kalni ar problēmām. Bet LV laukos daudz cilvēku kuri pēc mūsdienu standarta dzīvo ar lieko svaru, kuru problēmas parādas nu tā ap pensijas vecumu, un var arī neparādīties.
Teiksim tā - zinu lauku cilvēkus ar lieko svaru un kāju un vēnu problēmām, taču nav dzirdēts par aknu problēmām. No otras puses viens gadījums bija tāds, ka bija pat labi ka ir vien gruntīga sieviete, bija daudz vieglāk ar savu vīra - kara invalīda apkopšanu ( ne karā, bet vispirms pazaudēja vienu kāju -ieveinojuma sekas, un tad laikam aŗi ar otru sākās problēmas), jā kāju problēmas klasika gan bija, bet nu jau droši ka abi zem zemes. Ja nebūtu gruntīga padomju sieviete - diezin vai būtu ar to lielo saimniecību tikusi galā.
Es ar teiktu ka jautājumi tendenciozi vienveidīgi, pie kam ar visai mazu izpratni par vīriešu domāšanu. Respektīvi vienīgais secinājums ko pec tā varbūt varēs izdarit, ka virieši par savu veselību nerūpējas, jo nerūp ēšanas paradumi, un ka labprātīgi "problēmas" neatzīs ...
Tikai neviens jau neņem vērā faktu ka ari cilveks ar lieko svaru var ļoti labi justies un par šo faktu absolūti nesatraukties, un var pat gadīties, ka viņa veselībai nekas slikts no tā nerodas, jo regulāti kustas, nevis gudri pirž dīvānā.
Nū ir gan pieprasījums, jo nereti mani vecie auto ir tikuši senčiem, un to lietošanas laiks ir pārspļāvis 20 gadu slieksni, pēc tam gan aizgaja tirgonim kas tos kojotus visai ticami ka yz Āfriku aizfurņīja.
Bet ja godīgi es Rīgā nesaprotu to Brīvības ielas veloceļu - kretīniski daudz krustojumu izbrauktuvju utt. - bet kas traucēja izmantot šo vietu gar dzelzceļu - vienīgie krustojumi ir pārbauktuvju vietās - pārsvarā visādi divkājaini neiznu kur eju un kāpēc - nejēgas arī labi saskatāmi :
www.google.com/maps/@56.9930471,24.2389201,3a,75y,232.33h,81.33t/data=!3m6!1e1!3m4!1sbNQ18p8Sr-huQ_VbLNLbkg!2e0!7i13312!8i6656
www.google.com/maps/@56.9903158,24.228838,3a,75y,57.79h,81.22t/data=!3m7!1e1!3m5!1s3NBahveZ8TPpVBlLKdctIg!2e0!6s%2F%2Fgeo1.ggpht.com%2Fcbk%3Fpanoid%3D3NBahveZ8TPpVBlLKdctIg%26output%3Dthumbnail%26cb_client%3Dmaps_sv.tactile.gps%26thumb%3D2%26w%3D203%26h%3D100%26yaw%3D22.503082%26pitch%3D0%26thumbfov%3D100!7i13312!8i6656
www.google.com/maps/@56.9806835,24.1742192,3a,75y,222.11h,83.09t/data=!3m6!1e1!3m4!1sSlzgo8QYcrmS0FEYgww5Zw!2e0!7i13312!8i6656
Tad Deglava ielā ir vieta izbūvēt velosceļus neko neatņemot gājiejiem vai citam transportam, tas pats ar Dzelzavas vai Ieriķu ielām - tur ačimredzot ir bijušas plānotas lielāka izmēra satiksmes artērijas LPSR laikos. Taču nē vajag sipt visiem prātu tur, kur dēļ senākas apbūves ir knapi vieta maģistrālajām ielām ...
NU tā īsti tomēr ne, vai ne vienmēr - man patīk braukt ar velo, bet ne pa Rīgu, un tieši ar velo mani kaitina teiksim tie Barona ielas luksafori stipri vairāk, tikko esmu Pārdaugavā, jau ir forši, un mēdzu izmest kādu lieku līkumu tīri prieka pēc, paskatīteis kā cilvēki savas mājeles pamazām sakārtojuši attiecībā pret kaut kādu 1997-2000 gadu ( kad bija daudz laika apstaigāt Rīgu ar kājām un papētīt, kāda tā izskatas).
P.S. tācu objetīvi izvācot dažu labu luksaforu, kur t as nav vajadzīgs gājēju drošībai, es teiktu ka kopējo situāciju (mazinot auto korķus) tas krietni uzlabotu, arī mazāk kāds mēģinātu līst caur pagalmiem utml.
Un te ir varbūtība atrast līdzīgu problēmu "jūru":
www.vwaudiforum.co.uk/forum/archive/index.php/f-113-p-35.html
P.S. man pašam uz 2.2 Dtec Hondas ir bijis ka lielā gaisa truba aiz gaisa masas senosra ir pārplīsusi uz pusēm apakšdaļā (tipa nebija redzams uzmetot aci, un aŗi kamēr nespiež grīdā - arī dzirdams nebija) - un kā kārtīgi ar dod mizā, tā jams sūca iekšā daudz un dikti, un pie apmēram 3000 apg/min. auto kās sprāgonis, ja pārlīda lēnām uz ~ 3500 apg/min. tad atkal tā kā aizgāja, ne kļūdas meta, nekā.
Te tev būs mazliet general info ar video:
Un piemērs uz TDI (mazliet pastulbs, bet nu komponentes var redzēt:
Nu un mazliet plašāks par visu motoru un gaisa piesūkšanu "per se":
Neraudi, arī tava smilškastē iečurāsim ;)
Nu es jau kaut kad agrāk te biju uzrakstījis, ka manualim 0,9 tyrbo iekš Horvatijas īres mājas kalns knapi bija pa zobam, kad 1x trāpiju vidu staties, jo pretī nāca, tad yzsakt varēja tikai spolējot, citadi nevilka.
Nu kadam jau laiks arī pilsetvidei attradīsies, bet nu mākslīga pilsētvides veidošana lielakoties sabrauc auzās, tas tapat ka celiņu veidošana, ja kāds ir ieminis dubļu taku, tad tur ir vērts veidot celiņu, tacu ja izveidosi celiņus pec tā kā uzskati ka tiem.ir smuki tur jāveido kaut kadus perpendikulus utml. cerot dubļu taku aizaudzēt ar zālīti - nu tas visticamāk nestrādās ...
0,9 pa LV ir ok, kalnainākos apvidos a la Horvātija, tomer diezgan loels pain in the ass tas 0.9.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Katram lēmumam ir savi iemesli, bet nu ja cilvis iekš auto ir lietām absolūts 0, tad es tiešām nesaprotu kādu laimi cer atrast Rumbulā.