Es īsti nezinu kas tiek meklēts - nekad diži neesmu par to interesējies, bet moš tev kāda reklāmas aģentūra spēs izstāstīt kas, kur un kā ir pieejams. Latvijā pārstāvēti ir tādi lielie zīmoli kā Publicis grupa/Starcom, McCann, Saatchi and Saatchi utml. Moš pat kāds gatavs ņemt pie sevis apmācīt ...

Tātad lai paskaidrotu kas man īsti nepatika: tu izvēlējies salīdzināt kuģa max ātrumu ar kravas auto vidējo, uzsverot, ka jāpievērš uzmanība tam ka kravas auto nekad netuvosies 70 km/h vidējam ātrumam. Tā var likties no malas - jo teorētiski kas tad kuģiem var traucēt "pucēt" ūdens virsmu ar max ātrumu ... Tādēļ es spiezu uz to ka vai nu tad salīdzinam maksimumu ar maksimum, vai arī reālistiskās vidējās vērtības. UN jā es arī esmu stipri vienkāršojis to sadaļu kas attiecas uz kuģiem, bet galvenās domas tajā atbilst patiesībai .. nu labi par 90% atbilst, jo tiešām esmu izmetis padaudz mainīgos lielumus un pārāk noapaļojis.

Iebilde nebija par aprēķinu, bet par izvēlētajiem ātrumiem. Ar vēl vienu piebildi, ka Emma ir moderns, bet ne vairs ne modernākais - tā tapa vēl laikos kad ekoloģiju tā baigi neviens nepiedomāja, tgada tajā pašā Maersk ir kuģi, kuriem ir mākslīgi ierobežota jauda lai tie būtu izteikti ekonomiskāki. Tas stāsts bija aptuveni tāds, ka Emma projektēta ~20+ mezglu vidējam ātrumam (ar kuru vairs praktiski nekuģo), bet visi nākamie šī stila /klases Maersk kuģi jau bija projektēti ar 16+ mezglu vidējo ātrumu. O te laikam ir diezgan precīzi par to visu: www.shippingtandy.com/features/madrid-maersk/

Nepaliec nu smieklīgs, ja es visas savas zināšanas balstītu uz Wiki lapām - es te tādu tuftu būtu sastūmis ka maz neliktos ... P.S. Man ir aizdomas ka tie 25 mezgli (47.2 kph) nav īsti taisnība, jo tas ja pareizi atceros bija "makslīgi" ierobežots visiem tie šis pašas klases kuģiem kas ražoti pēc Emmas. Un Emmai bija kaut kādus gandrīz 10% lielāka jaud un attiecīgi mazliet lielāks ātrums. Moš 31 mezgls - bet pēc atmiņas tagad varu arī samelot ...

Nu b^&^ "experc"- vēl arī tu tagad parādi ka izmuldējies neko nesajēdzot. Latviešu valodā tam pareizais skaidrojums ir tieši šāds: vesture.eu/Potaša Un nekādi tur visi kālija sāļi !!!

Precīzu ātrumu nezinu no galvas, kad būs laiks atradīsu, bet vajadzētu būt ap 50 km/h (ja prcīzāk, tad lielai daļai imho bija kaut kas ar 47 km/h ) tad kad rij ap 14 tonnām stundā.

Pievienojos Bradypus - plus es ar netīšām uzzināju ka ir reta "formāta" pagriezienu oranžās spuldzes, kuras benzīntankā nenopirksi ! Un kā par nelaimi vismaz 2 auto man ir tieši tādas ( 3 auto nezinu - neesmu tur vēl ielīdis !)

Labi ka kādu pāraudzinošu CP kadru tur nesatiki. Mūžu dzīvo mūžu mācies, labi ka ne vienmēr tā ir "maksas izglītība". ;)

Un pats motors ar šādiem parametriem: www.emma-maersk.com/engine/Wartsila_Sulzer_RTA96-C.htm

Un man vēl ari tava vietā 2+2 jāsaliek ??? Ar nolūku tizlojies, jeb tiešām matematikas aptumsums pēkšņi iestājies + google tev atslēguši. Bet ja pietiekoši tevi tas interese , tad tieši no motoru ražotāja šādu šteli var pameklet: www.wartsila.com/marine/voyage/voyage-and-vessel-efficiency/vessel-efficiency/wartsila-speed-fuel-performance

Sāc palikt apnicīgs : www.vesselfinder.com/vessels/EMMA-MAERSK-IMO-9321483-MMSI-220417000

Tad iesaku sameklet elektrisko shēmu un kā numur viens parbaudit visus masas savienojumus, to skaits ir ierobežots, un daļu noteikti var loģiski atmest. Var protams uz aklo ar taustities,brt xz cik tas efektīvi

Tu tiešām esi tāds pilnīgi dīvains vai arī reālā satiksme vispār neesi piedalījies ... atkarība no ta kadas riepas un cik precīzs spidometrs tu vari itka braukt ar 90 bet priekš visiem citiem būt traucēklis kurs brauc ar reāliem tuvu 80 km/h. Tad nakamais jautājums ar 90 brauc tapēc ka tā ir tava spēju robeža, jeb ka to tulkot, jo man šķiet divaini un reize stulbi ka ir daļa kas uzskata ka 90 ir vienigais drošais atrums vasarā, un tieši to pašu apgalvo par ziemu. Prakse gan rada ka tiem kas vasara brauc ar to knapi 90, ziema butu jābrauc max ar 70km/h, bet kaut ka tā nenotiek, jeb tu varbut vispār pa ziemu.nebrauc ...

Tad pirmais ko var uzdarit apskatīt otru galu - tur kur salonā pie drošinātāju/releju bloka tie vadu saišķi.pienak - vai viss izskatās labi. Tehniski vēl ir dažiem veciem auto trapijies,ka durvju locījuma vietā vadi ir čupā. Tad ja atrodi to vadu saišķu otru galu, tad ar testeri iziet cauri vai vadi veseli vai nav kaut kur pušu un teiksim 2 vadi ir savienjošies kopā vai uz masu. Un tālāk ja tur nekā aizdomīga tad meklēt elektrisko shēmu/vadu diagrammu, kur kam.un kā jābūt. Varbūt kāds pārmainījis vadus štekeros vietām, vai vēl kaut kādu šķūningu uztaisījis ...

Pirmajai problēmai tev nāksies izpētīt vai tev vaditāja pusē durvīs ir vajadzīgais vadu skaits. Ja nav tad nakamais jautajums ka tavs MB ir ticis pie šādas fīčas - durvis no UK mašīnas vai kas par prikoliem ?

Lābs Nē EV es citu iemeslu dēļ nepirktu vismaz pagaidām. Bet Wala es sev neliktu kaut raibi lillā, ir citas domas viena no tādām ir numurs kas satur ciparus 212 vai 101

Nezinu konkreto, bet ja man ir induvidualizeta numura zīme a la AA 17, tad es to gribu turpinat izmantot nevis kaut kadu EX 1234. P.S. numura zīmes a la WALA kurš katrs var nopirkt pa 2+K bet AA 17 visticamāk vispār tik pa blatam ..

Labāk jau nu.būtu paklusējis. Dažām lietām nosaukums ir dots vel pirms kāds to bija ievietojis periodiskajā tabulā. Tātad pēc tavu apgalvojumu loģikas vēsture ari var būt nepareiza, (uzsvars uz realo notikumu gaitu, nevis notikumu interpretāciju, kā teiksim vēstures grāmatās) ...

Nē tev nav taisnība un ari man nav 100% taisnība (jo es apzinati lielu daļu lietu esmu vienkāršojis) , bet kuģu atšķirībam nav nozīmes, vai ja vēlies precīzāk, tad nav nozīme statistiskās kļūdas ietvaros. Bet ja gribi tos saukt par meliem - laipni lūgts, jo tā tiešām ir statistika un statistikā bāzēti aprēķini. Jā es saku ka ticami, jo praksē cik dažiem kuģiem ir kuģu kartēs sekots ir bijuši šādi rezultāti. Pat militarajiem kurus dzen kodolenerģija ... Bet redzu ka gribi visu vienā putrā, tas nekas ka pats pateici ka vecaki kugi pat Baltijas jūrā "velkas". + Tad kad tu ieraudzisi Emma Maersk Baltijas jūrā - pabļauj, man ar būs intersanti uzzinat ar kādu ātrumi tāds kreisēs pie mums ;)

Abilde uz to ir ļoti kompleksa, bet pāris būtiskakie momenti: 1) Baltijas jūra ir vien no "saldākajām", attiecīgi mazāka prestestība pat līdz 10% mazāka: itameri.fi/en-US/The_Baltic_Sea_now/Water_quality/Salinity 2) Stokholmas ostas jūras ceļš ir šaurs un diezgan noslogots, domāju ka laika menedžements tur spēlē būtisku lomu. 3) Megastar ir super jauns kuģis gan ar modernu motoru, gan nelieto dīzeli, tādēļ arī brauc krieni ātrāk, jo gan izmešu ziņā gan daudzējādi citādi vinnē pret tiem pārējiem, vecākos kuģus un dīzeļa motoru speciāli dzenā ar to ap 30 km/h ātrumu, lai mazinātu izmešu apjomu, visādi citādi tas ātrums kas parasti kuģiem visur tiek norādīts kā "operating" ( bieži ap tiem 50 km/h) ir motoram pie 75 līdz 80% no maksimālās jaudas, tātad teorētiski atmetot degvielas patēriņu vispiemērotākais ātrums kuģim būtu šis " operating" speed, bet nu tuvu 50% vai dažreiz vairāk degvielas ekonomijas tomēr arī daudz ko nosaka ;)

Ekonomisks kreisēšanas ātrums ir tāds pie kura kuģis tērē maksimali maz degvielas, taja pašā laikā joprojām ta nodrošinatie pakalpojumi ir pieņemamas kvalitates un ātruma. 2007/8 gada krīzes laikā pirmoreiz sāka ar to eksperimentet un nopietni ievāca datus analīzei. Eksiste vēl.tikai super zems kuģa ātrums zem 15 mezgliem stundā (<27 kph) pie kura tērē vēl mazāk, tikai tādam ātrumam ne visās jūrās/okeānos tiešām būs kāda ekonomija, un tad ir arī tāds zems ātrums (neatceros 6 mezgli vai kas tāds) pie kura vairs nekāda ekonomija vispār nesanāk. Un tas "sweet spot" ir ap 30km/h un absolūtais statistiskais maksimums ko tika izpētijuši kaut kur ap 37 km/h vēl ir ar degvielas ietaupījumu ap 33% no ta ko rij pie maksimalās jaudas.

Skaidrs ar tevi. Ne par fūrēm ko zini ne par kuģiem. Vienigie kuģi ar lielāku ekonomisko ātrumu ir uz zemudens spārna, to skaits ir tāds ka tos vispār var ignorēt, uz visiem pārējiem ūdens virsmas spraigums iedarbojas vienādi, visam citam nahren nav nozīmes izņemot gadījumus ar vēju vai ūdens straumēm. Un modernai turbo dīzeļ fūrei, kalni ir dziļi pie pakalas, kamēr tā nav līkumu līkumos vijīga neliela trase kā Trollstigen, un atkal šādas trases ir tik maz izplatitas, ka tur ar puspiekabēm cenšas nelīst, izņemot tos gadījumus kad neka citadi to nevar. Lūžņi kas kalnā nevelk ir saatopami tikai tādās valstīs kā pie mums .... Galvenās kravas auto "bremzes" ir pilsētas tādās valstīs kā pie mums un uz bāņiem sastrēgumi avāriju dēļ ... P.S. kravas auto ātrums ir māksligi ierobežots, un tām problēmas nesagāda nekas cits kā stiprs sānvējš pie vieglas kravas, visos citos gadijumos tās tikai rij vairāk degvielas.

Ekonomisks kuģa kreisēšanas ātrums ir ap 30 km/h, tātad auto brauc max ap 2,6 reizes ātrāk, bet tam jāstajas mierā pēc noteikta laika, kuģim tā nav, līdz ar ko videjais ātrums uz teiksim 10000 km tiem būs ļoti līdzīgs, vai kuģis moš pat ātrāks straumju vai ceļavēja ietekmē !

Sarunāsim ka neizliksies ka kaut ko no tā visa saproti, Āfrrika bija tāds ļoti vienkāršots piemērs, kur jebkurš zinatu un saprastu. Bet iekš ASV es esmu drusku vairāk apgrozijies kā liela daļa iAuto publikas, un tur tās problēmas ir tueši tādā pašā mērā kā visur citur. Potams ir kaut kādas nianses, bet nav pilnigi nekā unikāla nevienz ne otrā sistēmā. Kad nebus ko darit domāju ka nebūs sarežģīti atrast publicetus piemērus iz ASV dzīves ...

Šie stāsti man pašam labi zināmi no radiem, pat ne tikai no latviešiem.